Ирина Телинская - Интервью с Джеймсом Ван Праа. О жизни после смерти, духовности и общении между мирами
Irina Telinska - Intervija ar Džeimsu Van Prā. Par dzīvi pēc nāves, garīgumu un saziņu starp pasaulēm
Džeims Van Prā (James Van Praagh) ir slavens ekstrasens, pazīstams, pateicoties savam talantam nodot vēstījumus starp pasaulēm. Viņš ir autors tādiem bestselleriem kā “Saruna ar Debesīm” (“Разговор с Небесами”), “Aizsniegties līdz Debesīm” (“Дотянуться до Небес “) un “Sēru dziedināšana” (“Исцеление скорби”).
Viņš ceļo pa pasauli, izplatot zināšanas par dzīvi pēc nāves[1], lasot lekcijas un veicot uzskatāmus spiritiskus seansus.
Par pasaules un cilvēka struktūru
Share Guide Publishers: Daudzas garīgas prakses apgalvo, ka visu slimību cēlonis, tāpat kā jebkuras izdziedināšanās avots, ir garīgs pēc savas dabas. Ko jūs domājat par šo teoriju?
Džeims Van Prā: Es uzskatu, ka visus lietu būtība ir Gars un atvasinājumi no Gara. Kad jūs uz dzīvi raugāties no šī skatpunkta, tad tā iegūst pilnīgi jaunu jēgu.
Tātad, kad jums vajag kaut ko noskaidrot, tad jums ir jāsāk no jūsu “centra”, kurš ir garīga būtība – lai tā būtu slimība, bailes vai pārpilnība.
Share Guide Publishers: Man mācīja, ka individuālais gars – tā ir cilvēka dvēsele, bet lielāka mēroga gars, Svētais Gars – tas ir Dieva Gars. Kā jūs definējat terminus Gars un Dvēsele, un kā jūs aprakstītu Dievu?
Džeims Van Prā: Tas ir semantikas jautājums, cik es varu spriest. Es domāju, ka tas viss ir viens, patiesību sakot. Es domāju, ka Dievs ir klātesošs katrā no mums, un Dievs ir Gars. Es uzskatu, ka nevajag pārāk iegrimt semantikā.
Es uzskatu arī, ka mums ir jāsaprot, ka ir dažādas daļas, dažādi aspekti tam, kas mēs esam. Eksistē daudz mūsu daļu, daudz vairāk par mums pašiem, daudz dažādu cilvēku ķermeņu, tā teikt.
Augstākie Es, dvēseles patības, ego patības, cilvēka smalkie ķermeņi – arī tie visi ir klātesoši, un es domāju, ka katrā no šiem ķermeņiem ir Dieva Gars, kurš savieno viņus ar sarkanu pavedienu.
Share Guide Publishers: Kas attiecas uz septiņām čakrām jeb ķermeņa septiņiem centriem… Viņi ir saistīti ar esības septiņiem līmeņiem, septiņiem plāniem?
Džeims Van Prā: Es domāju, ka jā. Es domāju, ka katra čakra atbilst vienam vai otram smalkajam ķermenim. Katram centram ir sava krāsa un skaņa, vibrācijas komplekts. Es domāju, ka katrs no šiem centriem ietver atbilstošu esības līmeni.
Es neesmu ne eksperts, ne zinātnieks ezotēriskajās praksēs, taču saskaņā ar manām zināšanām austrumu mācību sfērā smalkie ķermeņi un čakras atbilst viens otram.
Meditācijas mērķis
Share Guide Publishers: No tā, ko es uzzināju par meditāciju, meditācijas mērķis ir tāds, ka vajag ar maksimālu piepūli vērst enerģiju augšup pa mugurkaulu uz kroņa čakru, kura atrodas galvas virsotnē, pie tam izmantojot elpošanas vingrinājumus, mantras un jantras.
Un, ja jūs esat maksimāli koncentrējušies, tad jūs ieejat apziņas augstākajos stāvokļos, kurus dēvē par Dieva apziņu.
Džeims Van Prā: Budhiālajā plānā…
Share Guide Publishers: Budhiālajā plānā, pareizi. Kā jūs parasti sarunājaties ar cilvēkiem par viņu iekšējā gara atkalapvienošanu ar Dievu? Lai izraisītu izmaiņas viņu veselības – garīgās, dvēseliskās un fiziskās – stāvokli?
Džeims Van Prā: Atbilde uz šo jautājumu atgriež mūs pie mūsu garīgās būtības, kura zina, kas jūs esat. Atrodoties dziļas meditācijas stāvoklī, jūs nodibināt saikni nevis ar savu ārējo apvalku, bet ar sava “es” iekšējo daļu.
Sabiedrības nospiedošā daļa mūsdienu pasaulē dzenas pēc tā, kas ir ārpusē, pēc tā, kas ir redzams fiziskajā plānā, ignorējot to, kas atrodas iekšienē. Visas lietas sākas no iekšienes: no jūsu domām, no jūsu radošuma.
Mēs esam atbildīgi par pasauli, kuru radām. Pasauli, kura balstās uz mūsu domām. Tāpēc, tikko kā cilvēki paliek klusumā un nodibina kontaktu ar savu iekšējo Es, viņi sāk lietas redzēt skaidrāk.
Izvēli var izdarīt daudz vieglāk, kad jūs atrodaties līdzsvara un mierīguma stāvoklī savā sirdī, nevis savā galvā, vadoties pēc patiesības, nevis pēc bailēm.
Jo vairāk jūs meditējat, jo vairāk izvēles situāciju jūs radāt, kuras, pēc manas pārliecības, ir pareizas un nes vēlamās izmaiņas. Es uzskatu, ka dzīve – tas ir līdzsvara stāvoklis, kurš ietver sevī arī veselības jautājumus.
Slimība, nebūdama līdzsvara stāvoklī, neatradīsies harmonijā pati ar sevi. Un, nebūdama pati ar sevi, slimība neatradīsies līdzsvara stāvoklī ar to, kas jūs esat. Tāpēc, ja jūs esat sabalansēti, tas palīdz uzvarēt slimību.
Sk. arī Meistaru padomi, kā meditācija maina apziņu[2].
Dzīves mācības
Share Guide Publishers: Vienā no savām grāmatām jūs pieminējāt, ka daudziem cilvēkiem ir nereālistiskas gaidas no dzīves. Ko jūs ar to domājat, no garīgās veselības skatpunkta?
Džeims Van Prā: Tā vietā, lai savas dzīves dzīvotu aktīvi, mēs varam viegli iestigt “upura apziņā[3]”. Daudzi no jums uzskata, ka daudz vienkāršāk ir pateikt: “Ak, es nabaga nelaimīgais. Kāpēc tas notiek ar mani?”
Mēs savās problēmās vainojam citus cilvēkus un paši neuzņemamies atbildību. Tas attiecas ne tikai uz garīgās veselības jautājumiem, bet arī uz daudziem citiem dzīves notikumiem.
Jo daudzās reliģijās taču cilvēki tiecas novelt atbildību uz Dievu, uz Jēzu vai vēl uz kādu, tā vietā, lai paši uzņemtos atbildību.
Mums ir jāiemācās pašiem uzņemties atbildību par mūsu dzīvi un mūsu izvēli, un dažiem cilvēkiem tā ir smaga dzīves mācība. Es domāju, ka katrs no mums atrodas šeit, uz Zemes, lai izietu savas dzīves mācības. Katrs – savā paša tempā.
Sk. arī Kādas mācības plāno iziet dvēsele[4].
Tā ir mūsu klases telpa. Es domāju, ka dažas mācības ir daudz grūtākas nekā citas. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Un atkal taču, viss reducējas uz jūsu izvēli. Vai jūs izmantosiet situāciju, lai pilnveidotos: mācītos un attīstītos?
Jeb jūs taisāties to izmantot pasīvai pazemībai, lai pabūtu upuris? Tieši jūs pieņemat šo lēmumu. Tāda ir mana pārliecība.
Share Guide Publishers: Acīmredzot, ja cilvēki ir apmierināti ar sevi un ar to, ko viņi dara ar savu dzīvi, tad viņiem ir mazākas iespējas saslimt?
Džeims Van Prā: Es domāju, ka cilvēkiem ir jābūt godīgiem, taču daži ir ļoti paškritiski. Kā vienmēr, viss reducējas uz mīlestību. Jums vajag sevi mīlēt pietiekoši stipri, lai sevi pieņemtu.
Daudzas slimības un vājumi rodas negatīvu domu, līdzsvara izjukšanas un gānīšanās dēļ. Ja mēs būsim uzticīgi savam “es”, tad mēs ģenerēsim domas par mīlestību, jaunradi, līdzsvaru. Mieru un veselību.
Par Debesu Pasauli
Share Guide Publishers: Viena no tēmām, kurai jūs pieskaraties savās grāmatās, ir tā, ka, kad cilvēki pāriet uz Otru Pusi, viņi nonāk Debesu Pasaulē, kura ir līdzīga Zemei un kur mums visiem ir jauneklīgi ķermeņi. Tas ir tas, ko jūs saucat par astrālo plānu?
Džeims Van Prā: Jā. Es ar to domāju to, ka astrālā pasaule ir fiziskās pasaules precīza kopija jeb analogs. Tādejādi, šajā pasaulē jums ir ķermenis, kurš ir ļoti līdzīgs jūsu fiziskajam ķermenim, tikai viņš ir tīrs.
Astrālā pasaule ir gluži kā tranzīta dzelzceļa stacija, kur ir mājas, koki, dārzi un citi priekšmeti, kura izskatās ļoti reālistiski un sajūtami. Es par to daudz runāju manā grāmatā “Aizsniegties līdz Debesīm”.
Šī astrālā pasaule patiešām eksistē, lai cilvēkam palīdzētu apzināties, ka viņš vairs nav fiziskās pasaules daļa, bet tomēr viņš vēl arvien ir dzīvs.
Tad astrālais ceļojums nebūs tik šokējošs, tāpēc ka viss apkārt atgādinās reālo fizisko pasauli. Tāds ir mans redzējums, bet, protams, es nevaru būt par to absolūti pārliecināts, kamēr neiziešu šo pieredzi pats. Šīs zināšanas es iegūstu no Dieva.
Sk. arī Ko dvēseles redz pēc nāves Dvēseļu Pasaules telpā?[5]
Share Guide Publishers: Vai es pareizi saprotu: cilvēki pārdzimst zemes plānā kopumā, lai iemācītos kaut ko lielāku? Astrālais plāns ir gluži kā uzgaidāmā zāle starp iemiesojumiem?
Džeims Van Prā: Lielisks salīdzinājums! Kaut gan es domāju, ka ir arī citi līmeņi, kurus mēs izejam. Un, tikko kā pierodam pie sevis un gara formas, tad, iespējams, mēs izejam uz augstāku līmeni astrālā.
Šo telpu var nosaukt par “pāreju”, un, protams, mēs varam tajā palikt, cik mums vajadzīgs, tāpēc ka tur neeksistē tāda lieta kā “laiks”. Tur mēs nevaram izmērīt laiku gados vai mēnešos, vai vēl ar kaut ko, tāpēc ka tur tas nedarbojas. Tur nav pulksteņu.
Mēs paliekam tur, kamēr nenobriedīs piemērota situācija zemes plānā. Tad mēs atgriežamies, lai atstrādātu karmas parādus[6] vai izietu dažādās mācības.
Bet vajag atcerēties, ka Zeme nav vienīgā vieta apmācībai; ir arī citi visumi, citas pasaules, lai iemiesotos. Zeme ir viena no vietām, kur ir brīvā griba. Lielākā daļa mācību uz Zemes ir cieši saistīta ar mīlestību.
Taču būtu ierobežoti uzskatīt, ka Zeme ir vienīgā vieta.
Par iemiesojumiem uz Zemes un ne tikai
Share Guide Publishers: Es lasīju, ka daudziem no mums ir neatstrādāta karma, un tāpēc mēs atgriežamies uz šejieni, bet, izrādās, ka ir daudz citu pasauļu apmācībai.
Džeims Van Prā: Es domāju, ka mēs sevi mānītu, ja neaizdomātos par citu pasauļu eksistenci.
Share Guide Publishers: Rezultātā, es domāju, pats augstākais līmenis – tas ir tīras baltas gaismas līmenis jeb, kā jūs to saucat, Budhiālais plāns jeb Dievišķās apziņas plāns.
Džeims Van Prā: Jeb Dieva galva… Tīrā Mīlestība. Es domāju, ka mīlestība – tā ir atslēga visam. Tikko mēs apzināmies, ka ir jāmīl sevi un jāpiepilda ar šo mīlestību katras dienas katrs notikums, mēs sākam ātri attīstīties šajā virzienā.
Sk. arī Kā iemācīties sevi mīlēt[7].
Taču mums ir jāņem vērā arī tas fakts, ka mums ir fiziskais ķermenis un ka mēs atrodamies uz fiziskās zemes tieši tagad. Mēs esam gars, ietverts fiziskajā ķermenī.
Mums neapšaubāmi ir jābaro sevi garīgi katru dienu, taču mēs nedrīkstam aizmirst ari par saviem fiziskajiem ķermeņiem. Mums ir jānodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, pareizi jābarojas, jāguļ, jāatpūšas, mums ir jāattiecas pret mūsu ķermeni kā pret Dieva templi.
Taču daudzi no mums to nedara. Es novēroju, ka, kad dvēseles iet cauri astrālajam plānam, viņas bieži piemin, ka nav rūpējušās par sevi. Ka viņas nav bijušas tik apzinīgas šajā jautājumā un nav par to aizdomājušās.
Viņas nožēlo, ka nav veltījušas vairāk uzmanības saviem fiziskajiem ķermeņiem veselības un diētu ziņā. Esmu pārliecināts, ka ir cilvēki, kuri atgriežas uz Zemes, lai iemācītos dzīvi fiziskajā ķermenī.
Share Guide Publishers: Mēs patiešām varam vairāk koncentrēties uz garīgo attīstību, ja mūsu ķermenis un saprāts atrodas saskaņā viens ar otru.
Džeims Van Prā: Tieši tā, “saskaņā”. Es to zinu, tāpēc ka, kad es vadu seansus, es taisu ķermeņa skenēšanu. Es patiešām redzu prānas spēku, enerģiju, kura iet uz augšu un leju pa mugurkaulu. Es redzu, kur viņa bloķējas vienos vai otros mugurkaula rajonos.
Tad es cilvēkam saku: “Jums ir problēmas ar muguru šajā vietā, jums ir problēmas ar kaklu šajā vietā, jums ir problēmas ar kuņģi šajā vietā.” Un viņi atbild: “Jā!” Es redzu šīs enerģijas bloķēšanos.
Share Guide Publishers: Jūs redzat viņu enerģētiskajā līmenī, pirms viņa pāries uz fizisko līmeni?
Džeims Van Prā: Tieši tā.
Par nāvi kā dabisku pāriešanu
Share Guide Publishers: Tātad mēs svinam mūsu ikdienas dzīvi ķermenī, kuru mēs saņēmām, rūpējoties par viņu un neaizmirstot šīs pozitīvās garīgās domas.
Acīmredzot, novecojušiem, guļot uz nāves gultas, mums jāatceras tas un Dievs, lai, izdarījuši pēdējo nopūtu, ieraudzītu gaismu un radītu sev visaugstāko nāves aktu. Protams, es to zinu tikai pēc nostāstiem, taču intuitīvā līmenī man tas ir saprotams.
Džeims Van Prā: Es domāju, ka, ja mēs apzināmies savus dievišķos “es” un savu Dvēseli, tad tas neapšaubāmi palīdzēs pāriešanā. Nāve – tā dabiska pārejas fāze. Tas ir dabisks process, un daudzi no mums to nezina.
Mēs baidāmies no pāriešanas, kamēr mēs tajā nenonāksim. Tas ir ļoti dabisks esības stāvoklis, un mēs dažādos veidos nonākam tajā katru nakti, kad liekamies gulēt un pametam savu fizisko ķermeni.
Sk. arī Dvēseles pāriešanas uz debesu pasauli etapi[8].
Kad pienāk laiks nāvei, kad sudrabainais pavediens pārtrūkst, mēs apzinātā līmenī saprotam, ka mēs pametam ķermeni. Tas ir ļoti dabisks process, un daudzas dvēseles saka, ka tas bija nesāpīgi, maznozīmīgi un dabiski.
Share Guide Publishers: Mēs varam izvairīties no stiprām sāpēm, kamēr mēs esam dzīvi un atrodamies pārejā, būdami saskaņā ar garīgām domām, bet, ja cilvēki baidās no savas un savu tuvinieku fiziskās nāves, tad tas pāreju padara daudz sarežģītāku.
Šķiet, ja cilvēks domā, ka līdz ar fiziskās dzīves beigšanos pienāk beigas visam, tad tas rada bailes. Kas notiek, ja mēs esam bailēs, kad mirstam?
Džeims Van Prā: Atkārtoju: pāreja ir dabisks process. Baiļu stāvoklī, redzams, ir sarežģītāk to iziet. Daži cilvēki to iziet ar milzīgām ciešanām, un tas ir bēdīgi, tāpēc ka jums nav obligāti turklāt ciest.
Bailes diemžēl spiež mūs domāt, ka nāve – tas ir briesmīgi un ka būs sāpīgi, bet tas tā nav. Bailes, redzams, palēnina procesu. Pāriešana notiek pēc Dieva saraksta, nevis pēc mūsu aprēķiniem. Tas notiek tad, kad tam ir lemts notikt.
Es domāju, ka pāriešana notiek daudz vieglāk, ja baiļu nav. Personīgi man rūp tas, kā es nomiršu. Es negribētu, lai tas būtu sāpīgs nāves veids, neviens negribētu. Katrs gribētu nomirt ātri.
Es domāju, ka daudzi nāves veidi, caur kuriem mēs ejam, ir karmiski. Pats galvenais – vajag saprast, ka Dvēselei nevar tikt nodarīts kaitējums un ka pati nāve – tas nav sāpīgi.
Share Guide Publishers: Ja jūsu prāts aiztiecas pakaļ dvēselei uz astrālo pasauli, tad nav svarīgi, vai jūs redzat vai neredzat priekšā stāvošo notikumu (piemēram, ja jūs notriec automobilis, bet jūs pat to neredzat). Ja jūs esat noskaņoti uz garīgām vibrācijām, tad jūs esat gatavi pārejai jebkurā momentā.
Džeims Van Prā: Jūs jau esat tur. Es atceros Joganandu, kurš, kad bija gatavs mirt, sasauca visus istabā un teica apmēram tā: “Labi, es aizeju.” Un pēc tam vienkārši pameta savu ķermeni. Un viss. Arī kas tāds ir iespējams.
Sk. arī Pierādījumi, ka mūsu dvēsele nemirst pēc fiziskā ķermeņa nāves[9].
Share Guide Publishers: Viņš bija viens no maniem galvenajiem skolotājiem; es mācījos Krija jogu ar viņu. Savās grāmatās jūs pieminat fiziskās sēklas atomu un sudrabaino pavedienu. Mani māc ziņkāre, kā jūs tos aprakstītu. Jūs teicāt, ka fiziskās seklas atoms atrodas sirds čakrā?
Džeims Van Prā: Pareizi.
Share Guide Publishers: Arī sudrabainais pavediens stiepjas uz sirds čakru?
Džeims Van Prā: Sudrabainais pavediens iet uz saules pinumu. Tur atrodas čakra, liesas tuvumā. Man liekas, ka visiem čakru centriem ir līdzīgi savienojošie pavedieni kā dotums. Pamata pavediens, par kuru man ir zināms, protams, ka tas ir sudrabainais pavediens.
Share Guide Publishers: Atceros, jūs esat teicis, ka, kad Dvēsele pamet fizisko ķermeni, sudrabainā pavediena pēdējā šķipsna pārtrūkst.
Džeims Van Prā: Kas notiek, kad cilvēks ir ļoti slims (ar kaut ko līdzīgu vēzim vai AIDS, vai slimībai, kura ļoti novājina organismu ilgā laika periodā)?
Notiek tas, ka dažus mēnešus pirms faktiskās nāves sudrabainais pavediens sāk dilt dažādos līmeņos, atlobīties, tā teikt. Mirstošais cilvēks ienāk un iziet no ķermeņa apzinātā līmenī, gluži kā trenējas novilkt un uzvilkt apģērbu.
Turklāt viņš zina, kad atrodas ārpus ķermeņa. Pēc tam, kad pienāk laiks un sudrabainais pavedies beidzot pārtrūkst, cilvēks saprot, ka viss ir kārtībā, ka šis stāvoklis viņam jau ir pazīstams, un tad šis process norit ļoti dabiski. Tā notiek diezgan bieži.
Share Guide Publishers: Kas tas ir – fiziskās sēklas atoms?
Džeims Van Prā: Fiziskās sēklas atoms – tā ir būtība tam, kas jūs esat esības garīgajā līmenī. Šajā atomā ir ierakstīta katra pieredze, kāda jums jebkad ir bijusi.
Sniegšu jums interesantu analoģiju: tieši pašlaik es stādu sīpolus augsnē. Sīpola apakšējā daļā ir saknes. No šīs saknes un pēc tam no paša sīpola parādās zieds. Saknes – tas ir sēklas atoms.
Jūsu dzīvju laikā viņā tiek ierakstīta visu jūsu pāriemiesojumu pieredze: tādā veidā jūs augat un plaukstat. Atoms ir pirmcēlonis, sēkla tam, kas jūs esat.
Share Guide Publishers: Tāpēc, kad jūs pārejat uz Otru Pusi, atrodoties astrālā ķermenī, kurš ir saistīts ar fizisko ķermeni, tad ir jāpaliek atoma sēkliņai, no kuras turpmāk jūs audzējat jūsu nākamo ķermeni?
Džeims Van Prā: Jā, pareizi.
Share Guide Publishers: Gluži kā karma – tā ir informācija, kura glabājas cietajā diskā. Un, kad jūs pārejat uz nākamo dzīvi, šī karmas informācija tiek ielādēta caur Dzīvības Pavedienu jūsu fiziskās sēklas atomā.
Džeims Van Prā: Pareizi. Burvīgs paskaidrojums.
Share Guide Publishers: Un tādā veidā mēs saņemam saiknes, ieradumus, raksturu un pat slimības, kuras palikušas no pagājušās dzīves, no karmas?
Džeims Van Prā: Neapšaubāmi, kādu daļu no tiem.
Share Guide Publishers: Intervāli starp fiziskajiem iemiesojumiem kaut kā atšķiras ilguma ziņā?
Džeims Van Prā: Neeksistē tāda lieta kā laiks. Ir jāsaka, ka Dvēsele atgriežas tad, kad viņai vajag atgriezties.
Savu pētījumu procesā esmu novērojis, ka cilvēka, kurš nomiris bērnībā, bet dažos gadījumos – izbeidzis dzīvi pašnāvībā, Dvēsele tiecas atgriezties ātrāk, un viņa ilgi neuzkavējas Otrā Pusē.
Share Guide Publishers: Otrā Pusē neeksistē laika fizisks jēdziens, taču jūs atgriežaties šurp agri vai vēlu.
Par mūsu Dvēseļu Grupu
Džeims Van Prā: Cik es zinu, mēs atgriežamies šurp kā “kolektīva dvēsele”. Dvēseles dod priekšroku atgriezties grupās viņām piemērotā laikā.
Evolucionē ne tikai atsevišķi ņemta personība, bet arī visa Grupveida Dvēsele[10], ar kuru jūs esat saistīti, jo, ja attīstās viena, tad tas nozīmē, ka attīstās visas. Un tādā veidā jūs visas virzāties tālāk.
Share Guide Publishers: Kā ir, ja jūs gaidāt momentu, lai atkalapvienotos ar mīļoto cilvēku, bet viņš jau pāriemiesojies kādā citā?
Džeims Van Prā: Labs jautājums. Es lūdzu cilvēkiem par to neuztraukties. Jūs vienmēr būsiet saistīti ar šo Dvēseli vienā vai otrā līmenī. Jūs spriežat no fiziskā, lineārā pasaules uzskata pozīcijas.
Šis cilvēks ir tikai viena no personībām, kuru jūs atceraties no planētas Zeme. Bet dvēsele atceras daudz vairāk, lielākā mērogā, nekā viena personība. Jūs atpazīsiet šo Dvēseli, kad iesiet caur pāreju, tāpēc ka kaut kāda Dvēseles daļa paliek astrālajā pasaulē.
Eksistē Esības plāni, kurus mēs neapzināmies, atrodoties fiziskajā ķermenī. Te mēs esam ierobežoti.
Share Guide Publishers: Tas, ko jūs stāstījāt par mums, kuri ceļo Dvēseļu Grupās, nozīmē, ka var atpazīt mums reiz pazīstama cilvēka Dvēseli un teikt: “Ak, jā, tas taču ir Džordžs, vai Norma!” – kaut arī šis cilvēks var izskatīties pavisam citāti.
Džeims Van Prā: Jūs noteikti sapratīsiet, ka tas ir viņš.
Share Guide Publishers: Tātad jūs apgalvojat, ka ir dvēseles, kuras daudzus iemiesojumus iziet kopā, ceļojot grupās. Viņu savstarpējās attiecības mainās no viena iemiesojuma uz otru?
Džeims Van Prā: Pilnīgi pareizi. Atkarībā no tā, kas jums ir jāiemācās citam no cita.
Share Guide Publishers: Un mūsu savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem ietekmē mūsu personīgo veselību, tāpēc ka mēs mācāmies dalīties un rūpēties ne tikai par sevi.
Džeims Van Prā: Paskatieties uz to, izmantojot salīdzinājumu ar ūdens ņirbu. Jūs iemetat ūdenī akmentiņu, un parādās mazi viļņi, kuri pēc tam izklīst dažādos virzienos. Tieši šo efektu jūs dabūjat, izstarojot savas domas.
Ja jūs domājat par sliktu veselību, ja jūs domājat par slimību, tad jūs tās radīsiet. Analoģiski, ja jums ir negatīvas domas attiecībā pret citiem cilvēkiem, tad jūs tās viņiem sūtāt.
Mēs visi esam savstarpēji saistīti. Ko sēsi, to pļausi. Viss noteikti pie jums atgriezīsies, kaut arī, iespējams, ne tajā veidā, kādā jūs gaidāt.
Share Guide Publishers: Kādreiz savu studenta gadu laikos es dzīvoju kopā ar Svāmi Muktanadu. Viņam reiz kāds teica, ka viņš ir ļoti pašaizliedzīgs. Viņš atbildēja, ka uzskata sevi par egoistu.
Visi bija satriekti, kamēr viņš neizskaidroja, ka viņa izpratnē ar egoismu bija domāts visu klātesošais Ego. Tā ka šajā gadījumā viņš bija egoists mūsu visu vārdā. Šī epizode stipri iesēdās man galvā.
Par dvēseles mūžīgumu un balansu
Džeims Van Prā: Daļa mana darba ietver ne tikai to, lai cilvēki saprastu, ka viņi ir garīgas būtnes, bet lai liktu viņiem arī saprast, ka Dvēsele ir mūžīga. Nav iespējams nogalināt Dvēseli, nav iespējams nogalināt enerģiju.
Es ļoti ceru, ka mana misija ir izglītot cilvēkus. Un es redzu, ka man tas izdodas. Kad jūs nonākat pie apzināšanās, ka jūs esat Dvēsele, tad zināt ne tikai, ka jūs esat mūžīgi, bet arī to, ka jūs varat radīt pasauli, kādu vēlēsieties.
Tikko kā jūs apzināties, ka jūs esat Dievs, ka jūs esat radošais spēks jūsu iekšienē un ka jūs varat radīt visu, vai tā būtu veselība, pārpilnība, laime, mīlestība… Tas ir, apzināties to, ka jums piemīt viss nepieciešamais, lai to izdarītu.
Tieši tāpēc es no sava darba saņemu milzīgu atdevi, rādot cilvēkiem, ka viņi var izmainīt savu dzīvi. Mēs vairs nedzīvojam, ierobežojot sevi uztveres ietvaros; mēs dzīvojam tagad neierobežotā perspektīvā.
Share Guide Publishers: Tieši šī iemesla dēļ es nodarbojos ar izdevniecības darbību, jo daudz kas labs, kas pašlaik notiek, neatrod savu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.
Es uzskatu, ka mēs varam izglītot cilvēkus un padarīt viņus laimīgākus, informējot viņus par to labo, kas notiek pasaulē.
Džeims Van Prā: Diemžēl dažādu plašsaziņas līdzekļu jaunumos uzsvars tiek likts uz negatīvu notikumu apgaismošanu. Taču pasaulē notiek daudz pozitīva. Vienmēr saglabājas gaismas un tumsas balanss.
Share Guide Publishers: Tas ved mūs pie cita jautājuma: kāpēc tik daudz ļauna ir šajā pasaulē?
Džeims Van Prā: Nedomāju, ka šajā pasaulē ir daudz ļauna. Es uzskatu, ka pasaulē ir arī daudz gaismas un daudz pozitīvas enerģijas, kuras diemžēl ne tik ļoti tiek afišētas kā negatīvās lietas. Un atkal taču, tas ir balansa jautājums.
Share Guide Publishers: Un tomēr… Kāpēc ļaunums vispār eksistē, un kāda jēga ir labā un ļaunā savienībai, ja tā patiešām ir?
Džeims Van Prā: Jūs nenovērtētu labo bez sliktā. Jūs neko neiemācītos, ja vienmēr būtu tikai mīlestība un svētība. Jo tad taču jums nebūtu iespējas novērtēt visu to labo, kas ir jūsu dzīvē…
Share Guide Publishers: Nevar ieraudzīt iņ bez jaņ.
Džeims Van Prā: Pareizi. Un mēs atkal atgriežamies pie tēmas par izvēli, kuru jums nepieciešams izdarīt. Mums parādās iespējas… Kad jūs atrodaties apzinātības un maksimālas koncentrētības stāvoklī, jūs varat izdarīt pareizu izvēli.
Sk. arī Par labā un ļaunā balansu no Garīgās Pasaules pozīcijas[11].
Par karmas mācībām
Share Guide Publishers: Bet kāpēc kāda Dvēsele pieņem lēmumu iemiesoties kā ļauna būtne, piemēram, sērijveida slepkavas ķermenī?
Džeims Van Prā: Tas nav vienkāršs jautājums. Es nedomāju, ka kāds izvēlas tamlīdzīgu dzīves scenāriju kā tādu. Es domāju, ka Dvēseles priekšā bija likti uzdevumi mācīties, attīstīties un augt.
Un es domāju, ka Dvēsele, iespējams, nolika sevi situācijā, kur viņa var gūt mācības, vai, iespējams, Dvēsele nolēma neiziet mācības šajā reizē.
Iespējams, Dvēsele nespēja izdarīt pareizu izvēli kaut kādu pagājušo iemiesojumu dēļ vai sava raksturs problemātiskas iezīmes dēļ.
Share Guide Publishers: Kā neatstrādātas karmas gadījumā?
Džeims Van Prā: Neatstrādāta karma, iepriekšējās dzīves… Reinkarnācijas scenāriji var atkārtoties. Katra dvēsele evolucionē, un tieši tāpēc mēs esam šeit. Dažas dvēseles evolucionē ātrāk nekā citas.
Sērijveida slepkavas gadījumā tas varēja būt saistīts ar primitīvu dzīvniecisku instinktu un nepietiekami attīstītas Dvēsele tēmu.
Share Guide Publishers: Kad mēs kā dvēseles atrodamies tā sauktajā “uzgaidāmajā istabā” starp mūsu fiziskajām dzīvēm, vai mums piemīt atmiņa par mūsu pagājušām dzīvēm, lai varētu gūt mācības no mūsu karmas?
Džeims Van Prā: Protams. Kad jūs pārejat uz Gara formu, jums parādās zināšana par visām dzīvēm, kuras jūs esat dzīvojuši, par visiem jūsu gūtajiem pārdzīvojumiem. Jūs redzat visu ļauno un labo, ko esat veikuši.
Balsoties uz to, jūs uzstādāt jaunas karmiskas situācijas savu mācību izstrādāšanai jūsu nākamajā iemiesojumā.
Taču, kad jūs nolaižaties uz Zemes plānu, jūs ejat pa tā saucamo Aizmirstības Ieleju, kur jūsu Dvēseles apzinošajai daļai nav pieejas atmiņu par jūsu iepriekšējām dzīvēm glabātuvei.
Share Guide Publishers: Tas mani ved pie domām par Edgaru Keisiju (Edgar Cayce) – par to, kā viņš slēdzās klāt Akašas Hronikām – visu pagājušo pieredžu kosmiskajai bibliotēkai.
Kad es atrados dziļas meditācijas stāvoklī, man bija vairāki īsi pagājušo dzīvju retrospektīvi kadri attiecībā par to, kāpēc dažas lietas notiek tieši tā, nevis citādi manā dzīvē.
Džeims Van Prā: Es cieši sadarbojos ar doktoru Braienu Vaisu (Brian Weiss), kurš ir uzrakstījis grāmatu “Daudz dzīvju, daudz saimnieku” (“Many Lives, Many Masters”;” Много жизней, много учителей[12]”). Mēs vadām kopīgus seminārus, un mēs ar viņu novērojam, ka daudzi cilvēki atceras notikumus no savām pagājušām dzīvēm regresijas laikā.
Sk. arī Intervija ar Braienu Vaisu: dziedināšana ar regresiju[13].
Pirms regresijas šie cilvēki cieta no vienām vai otrām fobijām un bailēm. Deviņos gadījumos no desmit šīs bailes vai fobijas bija saistītas ar pagājušo dzīvju pieredzi, un šī iemesla dēļ pašreizējā iemiesojumā šiem cilvēkiem bija palikušas neapzinātas atmiņas par to.
Pēc tam, kad šie cilvēki iziet regresiju un atceras notikumus, kuri ir izraisījuši šos satricinājumus un bailes, viņi gūst iespēju atlaist tās un virzīties tālāk.
Share Guide Publishers: Nesen es izlasīju sievietes psihiatres doktores Šakuntalas Modi (Shakuntala Modi) grāmatu. Grāmata saucas “Atmiņas par Dievu un Radīšanu” (“Memories of God and Creation”).
Autore ir konstatējusi uzvedības modeļus, analoģiskus tiem, kurus jūs tikko aprakstījāt, kad cilvēki ir cietuši no klaustrofobijas bez kāda redzama iemesla.
Piemēram, kāda sieviete, atrodoties regresijas stāvoklī, atcerējusies, ka tikusi apglabāta dzīva vienā no savām pagājušajām dzīvēm.
Doktore Modi ir izpētījusi daudz līdzīgu gadījumu un gājusi tālāk, izsakot pieņēmumu, ka ir pilnīgi iespējams, ka tādā veidā var izsekot ne tikai mūsu pagājušo dzīvju trajektoriju, bet arī mūsu atpakaļceļu pie Avota.
Džeims Van Prā: Esmu pārliecināts, ka tā arī ir. Vienā no mūsu kopīgajiem semināriem, kad doktors Vaiss veica grupveida iegremdēšanu, es arī iegremdējos kopā ar pārējiem. Es sēdēju pēdējās rindās.
Tas bija tik neparasti… Virs galvas katram cilvēkam es pēkšņi ieraudzīju kolāžu, kur katrs kvadrāts pārstāvēja vienu no cilvēka nodzīvotājām dzīvēm.
Katras individuālās kolāžas visi kvadrāti bija saistīti, un no katra kvadrāta gāja pavediens uz cilvēka konkrētu ķermeņa daļu. Bija ļoti interesanti novērot šo procesu, tāpēc ka, kad es skatījos uz šiem kvadrātiem-paneļiem, tad es it kā redzēju kino fragmentus.
Tie bija līdzīgi dažādām ainām no dzīves: Otrā Pasaules kara ainas vienā vietā, Pilsoņu kara ainas – citā, visdažādākie ainu veidi – tiem visiem bija savienojoši pavedieni ar tur sēdošajiem cilvēkiem.
Share Guide Publishers: Ir daudz stāstu par cilvēkiem, kuri ir bijuši par matu no nāves, bet viņiem ir izdevies izdzīvot. Tamlīdzīgos gadījumos mēs bieži dzirdam frāzi: “Viņa (viņas) laiks vēl nav pienācis.” Mums ir ieprogrammēts laika intervāls katram iemiesojumam?
Džeims Van Prā: Es domāju, jā. Pirms kārtējā iemiesojuma mēs izstrādājam Dzīves Plānu, kur tiek ienesti dažādi pieredzes veidi, kurus mēs sev esam ieprogrammējuši kā konkrētā iemiesojuma mācības.
Es domāju, ka pienāk laiks, kad Dvēsele ir iegaumējusi visas mācības, un viņai ir laiks atgriezties Mājās. Domāju, ka tas ir iepriekš noteikts. Ķermeņa pamešana, nāve arī ir Plāna daļas. Taču es uzskatu, ka mūsu brīvā griba arī piedalās.
Vai vēl kāda brīvā griba izrādās iesaistīta mūsu nāvē? Piemēram, ja kāds jūs aplaupa un pēc tam nogalina, un jūs mirstat.
Tamlīdzīga nāve varēja būt neieplānots laiks jūsu Aiziešanai, tāpēc ka tā cilvēka brīvā griba izrādījās piesaistīta jūsu Dzīves Plānam.
Share Guide Publishers: Savā pirmajā grāmatā “Saruna ar Debesīm” jūs galveno akcentu likāt uz tēmu: saziņa ar mirušiem tuviem cilvēkiem.
Jūsu otrā grāmata “Aizsniegties līdz Debesīm”, redzams, ir tēmēta uz to, lai atnestu mums sapratni, kā mums no jauna atklāt mūsu pašu iekšējo saikni ar Dievu.
Jūsu nesenā grāmata “Sēru dziedināšana” pilnībā ir veltīta bēdu tēmai. Interesanti, kas jums deva impulsu šīs grāmatas uzrakstīšanai?
Džeims Van Prā: Es uzrakstīju “Sēru dziedināšanu”, tāpēc ka ir tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, kuri ir iestiguši bēdās, kuras, kā man šķiet, kļūst par šķērsli viņu tālākajā dzīves ceļā.
Viņi nezina, ko viņiem darīt ar savu dzīvi, kā viņiem virzīties tālāk. Es vienkārši gribu parādīt viņiem izeju – dot viņiem atslēgu, ja gribat, no ieejas durvīm, lai viņi varētu ieiet un, pārvarējuši šķērsli, turpinātu dzīvot.
Es gribu, lai cilvēki iemācītos sadzīvot ar bēdām un neļautu tām turēt viņus pagātnē. Tā vietā cilvēks var iemācīties izmantot savas sāpes, lai kļūtu stiprāks un gūtu iespēju garīgai izaugsmei.
Share Guide Publishers: Savā grāmatā jūs runājat par pāriešanu uz pieņemšanu caur dusmām un noliegšanu.
Džeims Van Prā: Eksistē daudz bēdu stadiju. Pats galvenais – ir nepieciešams saprast, ka cilvēki bēdājas dažādi: dažādā laikā un dažādos veidos. Neeksistē kāda universāla sēru formula.
Šeit nav priekšstata par to, kas ir pareizi un kas nepareizi. Katra situācija ir unikāla katram cilvēkam. Tāpēc mēs nevaram projicēt mūsu pašu bēdāšanās likumus un noteikumus uz svešu bēdu situāciju.
Share Guide Publishers: Es uzskatu, ka viens no pašiem svarīgākajiem jūsu darba aspektiem ir tas, ka tas ļauj cilvēkiem iemācīties atlaist pārdzīvoto un virzīties tālāk. Jūs droši vien esat saticis daudz cilvēku, kuri ir gājuši cauri briesmīgiem zaudējumiem.
Vai jums ir grūtības uzstādīt distanci starp sevi un citu cilvēku intensīvajām emocijām? Kāda ir jūsu drošības tehnika?
Džeims Van Prā: Mani tas interesē, tāpēc ka es esmu cilvēks. Es dziļu jūtu līdzi šiem cilvēkiem. Kaut kādā pakāpē mans darbs ir līdzīgs ķirurga, kurš taisa operāciju, profesijai. Es nekad nespētu operēt cilvēkus. Viscaur asinis… Es vienkārši nespētu to izdarīt!
Taču ķirurgi – arī ir cilvēki, kuri vienkārši dara savu darbu. Un kaut kādā nozīmē viņi atrodas aiz tā, ko viņi dara, ietvariem. Viņi ieiet cilvēka ķermenī un pēc tam iznāk no viņa, lūk, arī viss. Tas ļoti atgādina to, ko daru es.
Es nepieķeros savam darbam, tāpēc ka, ja es sākšu uz to iecikloties, tad tas nevienam nenesīs nekā laba. Man vienkārši vajag būt tīram kanālam un palīdzēt cilvēkiem apzināties vienu vienīgu domu: ka dzīve ir mūžīga, ka nav tādas lietas kā nāve.
Ja es iesaistītos situācijā emocionālā līmenī (un kaut kādā pakāpē es vienalga to daru), tad es nevarētu pildīt savu darbu dēļ pārliecīgas iegremdēšanās emocijās. Man ir jāatkāpjas atpakaļ un jāvēro situācija no malas.
Tas atvieglo man mana darba izpildīšanu. Kad jūs apzināties, ka dzīve ir mūžīga un nāve neeksistē, tad jums ir vieglāk tikt galā ar tamlīdzīga veida darbu. Kad jūs uz visu skatāties no garīga skatpunkta, tad jūs varat ieraudzīt vairāk.
Un tad ar to ir vieglāk strādāt nekā ar mazāka izmēra attēlu. Neskatoties uz to, ka dažas situācijas, ar kurām nākas strādāt, ir briesmīgas, piemēram, mātes, kura zaudē savu bērnu briesmīgos apstākļos, gadījumā, es tomēr zinu, ka reiz šīs Dvēseles atkal būs kopā.
Tas ir tas, kas mani atbalsta un ļauj man tikt galā ar šo darbu. Pateicoties tam, ka es to apzinos pilnā mērā.
Share Guide Publishers: Un noslēgumā… Vai ir kaut kādi vienkārši vingrinājumi vai ieteikumi, kurus jūs varētu mums rekomendēt mūsu pašu garīgai dziedināšanai?
Džeims Van Prā: Protams! Mans pirmais padoms – tās ir meditācijas, atrašanās klusumā. Strādājiet enerģētiskā līmenī. Iemācieties arī balansēt savus enerģētisko līmeņus, pievēršot uzmanību niansēm, kuras notiek ap jums.
Sekojiet garīgām zīmēm un simboliem, signāliem ap jums, tāpēc ka tie ir klātesoši mūsu dzīvē ik dienu. Mācieties klausītos tos. Mācieties redzēt tos. Ne tikai no fiziskā, bet no garīgā skatpunkta.
Esiet apzinoši, esiet uzmanīgi. Tas ir jūsu pamata ceļš uz garīgu izdziedināšanos.
Intervēja Dženisa Hjūza (Janice Hughes) un Deniss Hjūzs (Dennis Hughes) Share Guide Publishers
Avots: http://www.shareguide.com/VanPraagh.html
P.S. Vai jūs savā dzīvē esat saskārušies ar astrālās pasaules izpausmēm? Ko jūs atceraties par savām pagājušajām dzīvēm? Padalieties komentāros.
 |
Tulkotāja. Praktizējoša astroloģe, reinkarnacionikas praktiķe. |
Pievienots 21.02.2017
http://ru.journal.reincarnatiology.com/intervyu-s-dzhejmsom-van-praa/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4213-publiceti-pasaule-lielaka-navei-tuvas-pieredzes-petijuma-rezultati (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/824-irina-akulova-meistaru-noslepumi-ka-meditacija-maina-dzivi-un-apzinu (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/darja-pihalova/11-dazadi/3801-darja-pihalova-par-sieviskibu-un-upuresanos-attiecibas-ka-parstat-graut-sevi (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/irina-akulova/11-dazadi/3774-irina-akulova-dzives-jegas-meklejumos-6-celoni-dveseles-naksanai-uz-zemi-2 (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4215-astralie-celojumi-sazina-ar-miruso-dveselem (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/793-irina-akulova-sandra-anna-teilore-dzives-karmas-kods-ko-maca-astes-no-pagatnes (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4059-milestiba-pret-sevi-fundaments-radisanai (Tulk. piezīme)
[8] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/julija-zlotnikova/11-dazadi/679-parejas-10-etapi-dveseles-neaizmirstamais-celojums-pec-naves (Tulk. piezīme)
[9] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4029-pazistamu-ekspertu-pieradijumi-ka-dzive-pec-naves-eksiste (Tulk. piezīme)
[10] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-vasiljeva/11-dazadi/2352-marina-vasiljeva-radniecigas-dveseles-darbs-starp-iemiesojumiem (Tulk. piezīme)
[11] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4224-dveseles-tumsas-nakts-gaisa-puse (Tulk. piezīme)
[12] Skat. http://www.koob.ru/weiss/mani_lives (Tulk. piezīme)
[13] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4175-regresija-ieprieksejas-dzives-no-mistiskiem-pardzivojumiem-lidz-neizskaidrojamam-izdziedinasanam (Tulk. piezīme)