Irina Akulova - Meistaru noslēpumi: kā meditācija maina dzīvi un apziņu

16 04 26 01

Mūsdienu pasaulē grūti atrast cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis par meditāciju.

Taču mēdz būt ne mazāk grūti atrast arī to, kurš spētu paskaidrot, kas ir meditācija.

Cilvēki, kuri to nepraktizē, nezina, ko spēj viņos atklāt un ko dod meditācija.

Taču paradokss ir tāds, ka pat cilvēki, kuri praktizē, ar grūtībām var aprakstīt, kas tas ir par stāvokli.

Jo meditācija taču atrodas aiz vārdu un definīciju ietvariem – tas ir stāvoklis, kad prāts klusē, bet notiekošo mēs taču aprakstām ar prāta palīdzību.

Un pat “iznākot” no meditācijas – ko meistari praktiski nedara pat parastās dzīves un saziņas laikā, – ir grūti paskaidrot, kas ir meditācija – vienkārši tāpēc, ka tā ir plašāka par nabadzīgiem loģiskiem izskaidrojumiem.

Kas tad iznāk?

Neviens nespēj paskaidrot, kas ir meditācija, to var tikai praktizēt, lai justu, bet ne aprakstītu? Ne gluži tā.

Cilvēces vēsturē ir cilvēki, kuri ir pabijuši prāta abās pusēs un pastāstījuši par abu pasauļu – garīgās un materiālās – savienošanu.

Šri Činmojs: sirds ir bezgalīga jebkurā virzienā

Meditācija bez vārdiem runā, tā atklāj, ka gars un matērija ir vienoti, kvantitāte un kvalitāte – vienoti, pastāvīgais un pagaidu – viens.

Meditācija nozīmē, ka 70 vai 80 dzīves gadu no dzimšanas līdz nāvei ir nevis vienkārši eksistēšana, bet – Mūžība. Pēc dzimšanas dzīvība dzīvo ķermenī, bet pēc nāves – garā.

16 04 26 02

“Meditācija – tā ir acs, kura redz Patiesību, sirds, kura jūt Patiesību, un Dvēsele, kura apzinās Patiesību.” Šri Činmojs

Meditācija:

  • palīdz atklāt savu īsteno “Es”;
  • ved pie apzinātas identificēšanās ar Augstāko “Es”;
  • palīdz atstāt pagātnē ierobežojumus un atkarības;
  • ved pie izmaiņām apziņas iekšējos plānos;
  • iznes virspusē bagātības, kuras agrāk glabājās mūsu būtnes mūsos dziļi paslēptā daļā;
  • māca tiekties uz kaut ko un, tajā pašā laikā, to sasniegt.

Sk. arī Zinātnieku atklājumi. Meditācijas ietekme uz veselību

Meditācija praktizējošo ved augšup – pie Augstākā, pie dievišķīgā un vienlaicīgi iekšienē – sevis, savas būtnes iekšienē.

Abi virzieni ved pie Dieva.

Kad ir noiets pietiekami, tie saplūst vienā ceļā: izzinot sevi, mēs izzinām pasauli, bet, izzinot pasauli – izzinām sevi, tāpēc ka nav dziļuma bez augstuma, tāpat kā augstuma bez dziļuma.

Un viss ir daļa no vienotā veselā – no Bezgalīgās Realitātes, Absolūtās Realitātes, Dievišķās Realitātes.

Bet, lai saprastu, ka pasaulē viss ir vienots, vajag iziet aiz prāta ietvariem un ieiet savas garīgās sirds sfērā, jo tieši viņa mūs savieno ar visu pasaulē.

Sirds ir bezgalīga jebkurā virzienā, tāpēc viņas iekšienē ir gan visdziļākais dziļums, gan visaugstākais augstums.

16 04 26 03

“Meditācija jums saka tikai vienu: Dievs ir.” Šri Činmojs

Meditācijas noslēpuma būtība ir apzināta un pastāvīga vienotība ar Dievu, ar Dievišķību mūsu iekšienē un ar visu eksistējošo.

Un jo vairāk praktizējam meditāciju, jo ilgāk mēs spējam just Dieva klātbūtni savā dzīvē, kamēr šī sajūta nekļūs pastāvīga un neatdalāma no mums.

Sk. arī Vienkāršākās meditācijas tehnikas iesācējiem

Meditācija apmāca mūs dzīvot no mirkļa līdz mirklim, un jo vairāk mēs meditējam, jo biežāk esam klātesoši “šeit un tagad”.

Mēs sākam dzīvot Mūžīgā Tagad, un mūsu sirds ved mūs pie sapratnes, ka katrs dzīves mirklis ir Mūžība.

Nemiers un kņada pazūd, un mūsu cilvēka “Es”, mūsu personība saplūst ar Augstāko “Es” – mēs iepazīstam savu īsteno dabu, un mūsu dzīve kļūst laimīgāka un piepildītāka.

Ošo: meditācija – tas ir centrējums, tas ir veselums

Ošo meditāciju sauc par vislielāko piedzīvojumu, uz kādu tik spējīgs cilvēka prāts.

“Meditēt nozīmē vienkārši būt, neko neradot – ne darbības, ne domas, ne emocijas. Jūs vienkārši esat, un tā ir vistīrākā sajūsma.

Ošo”

No kurienes tad rodas sajūsma no meditācijas? Meistari apgalvo, ka – ne no kurienes. Jeb – no visurienes! Tāpēc ka eksistence ir austa no prieka.

Un cilvēka iekšējā būtība ir pašas debesis, kurās peld mākoņi, dzimst un mirst zvaigznes, taču, lai kas nenotiktu pie iekšējām debesīm, viņas ir nemainīgas, neaptraipītas un mūžīgas.

16 04 26 04

Debesis cilvēka iekšienē ir liecinieks, bet ieiet iekšējās debesīs un kļūt par liecinieku – tas arī ir meditācijas mērķis.

Pakāpeniski “mākoņi” – domas, vēlmes, emocijas, atmiņas, priekšstati izzudīs un paliks tikai pati būtība – meditējošais pilnīgi pārvērtīsies novērotājā, lieciniekā un vairs sevi neidentificēs ne ar ko, kas viņš patiesībā nav.

Ošo domā, ka meditāciju nevar iemācīties, bet līdz tai var izaugt.

Meditācija – tā ir izaugsme, kura rodas no pašas esības. Meditācija nav tas, ko mācās, tā katrā jau ir!

Lai iemācītos meditāciju, vajag iziet cauri izmaiņai, cauri transformācijai.

Meditācija ir kā mīlestība. Meditācija – tas ir veselums, centrējums. Tas nenozīmē cilvēkam kaut ko pievienot, tā ir patiesības iegūšana no viņa dabas.

Sk. arī Kā iemācīties klausīties sevi

16 04 26 05

“Kad jūs it neko nedarāt – miesiski vai mentāli, jebkurā līmenī, kad jebkāda jūsu aktivitāte ir izbeigusies, un jūs vienkārši esat, vienkārši eksistējat, tā tad arī ir meditācija.” Ošo

Kad jūs sapratīsiet, izjutīsiet, izdarījuši neskaitāmi daudz mēģinājumu, kas ir meditācija, “atradīsiet” tādu stāvokli, kad jūsu būtība, jūsu daba vienkārši atradīsies esībā, jūs pakāpeniski varēsiet savu meditāciju izstiept kaut vai uz 24 stundām diennaktī 7 dienas nedēļā!

Tam vajadzīga apzināšanās. Un tad jūs spēsiet izpildīt jebkuru vienkāršu darbību, paliekot meditējošam: mazgāt traukus, slaucīt grīdu, iet dušā.

“...meditācija nav pret darbību. Tā neprasa, lai jūs glābtos no dzīves bēgot. Tā tikai māca jaunu dzīvesveidu: jūs kļūstat par ciklona centru.

Ošo”

Kad jūsu dzīvē parādās meditācija, dzīve neapstājas, nepamirst, otrādi – kļūst dzīvāka, spilgtāka, priecīgāka un radošāka.

Meditācijas laikā apziņa attīrās no atkritumiem, sanestām un nevajadzīgām domām, vēlmēm, pārliecībām, tukšām bažām gluži kā spogulis, no kura notīra biezu putekļu kārtu.

Līdz ar meditācijas ienākšanu jūsu dzīvē jūs varēsiet pilnīgāk just un sajust visu notiekošo, bet tajā pašā laikā paliksiet novērotāja stāvoklī: it kā jūs stāvētu uz pakalna un vērotu notikumus un savu reakciju uz tiem no malas.

Vienlaicīgi ar to jūs varat darboties jebkurā līmenī, darīt, kas nepieciešams dzīvei un saziņai, bet tajā pašā laikā paliekat centrēti, viengabalaini, dievišķi mierīgi un sevi un notiekošo pieņemoši.

16 04 26 06

Jūs meditējat, kad savu uzmanību pārslēdzat no ārējās pasaules uz iekšējo. Jūs meditējat katru reizi, kad darāt kaut ko ar apzināšanos.

Ja jūs esat modri un vērīgi, ja jūs apzināties notiekošo, pat klausoties sava prāta troksni, jūs meditējat.

Lūk, no kā veidojas apzināšanās, kura ved pie meditācijas:

·        Uzmanīga, modra attieksme pret savu ķermeni

Cilvēks pakāpeniski mācās pievērst uzmanību katrai savai kustībai, katram žestam. Ar laiku nemierīgās, rosīgās kustības izzūd, ķermenis kļūst harmoniskāks un atslābinātāks.

Viņā iemājo dziļš mierīgums. Apzinošs ķermenis zina, kas ir bauda.

·        Savu domu apzināšanās

Iemācījušies apzināties savas domas, jūs atradīsiet bez gala pļāpājošu prātu jūsu iekšienē.

Pakāpeniski, pateicoties jūsu uzmanībai un pieaugošajai apzinātībai, jūsu domas pārstās būt haotiskas, viņās parādīsies vairāk saskaņotības, plūduma, harmonijas.

Jūs sāksiet pamanīt bezjēdzības intervālus starp jūs satraucošām idejām un pienākumiem, kuri agrāk nepārtraukti riņķoja galvā.

Kad jūsu domas kļūs mierīgas, jūs pamanīsiet saskaņotību starp ķermeni un prātu – tagad viņi strādās kopīgi, vienotā ritmā, nevis auļos dažādos virzienos, kā bija agrāk. Apzināts prāts izjūt laimi.

16 04 26 07

·        Savu jūtu, emociju un noskaņojumu apzināšanās

Vēl nedaudz apzinātības, un jums pakļausies jūsu jūtas, emocijas un noskaņojums.

Nē, tos nevajag apspiest – vienkārši pamanīt un izpaust vai atlaist.

Neliels treniņš – un jūs kļūsiet savu jūtu novērotājs, spēsiet tās vadīt, nevis būt vadāmiem un pakļauties īslaicīgām noskaņojuma maiņām vai “sprādzienbīstamām” emocijām.

Apzinoša sirds izstaro prieku.

·        Maksimāla apzināšanās – apzināties savu apzināšanos

Ceturtais apzinātības etaps atnāk kā dāvana, kā velte par darbu pie iepriekšējiem.

Sapludinot vienoti ķermeņa, domu, kā arī jūtu emociju un noskaņojumu apzināšanos, cilvēks apzinās savu apzināšanos. Šajā stāvoklī cilvēks izprot svētlaimi.

Tagad jūs novērojat sevi – novērojošo.

Iemācījušies meditēt, meditējot jūs reiz sajutīsiet milzīgu mīlestību – jūs piepildīsieties ar gaismu un vēlēsieties viņā dalīties.

Beznosacījuma mīlestība un svētlaime kļūs par jūs aptverošo atmosfēru. Viņa nebūs vērsta ne uz vienu konkrēti, mīlestība kļūs par jūsu aromātu, jūs paši kļūsiet mīlestība.

 

P.S. Bet ko meditācija nozīmē jums? Padalieties, kā meditācijas prakses pārvērta jūsu dzīvi.

 16 03 23 11

Irina Akulova

Garīgā meklētāja un praktiķe, patīk pētīt pasauli un pilnveidoties. Jūtos kā “nirēja pēc vieduma pērles un rakstniece.

 

Pievienots 26.04.2016

http://journal.reincarnationics.com/chto-daet-meditatsiya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe