Евгения Горева Мозг – как Вселенная

Jevgēnija Goreva - Smadzenes – kā Visums

17 08 09 01Smadzenes – kā Visums! Varat ko tādu iedomāties?

Sveiki, draugi – ritmologi un regresologi. Visi, kas interesējas par visu interesanto:)

Šis jaunais raksts – kārtējā atbilde uz jautājumu: kādēļ ritmologam var noderēt reinkarnacionika?

Nav noslēpums, ka ritmoloģija ir pilna ar neparastiem terminiem, kurus mēs esam iemācījušies izmantot, salasījušies un saklausījušies informāciju par tiem, bet ne gluži saprotot to būtību. Ar milzīgu cieņu pret J.D. Marčenko (Евдокия Дмитриевна Марченко) – metodes autori.

Mēs itin bieži pielietojam Metodes 7P0 elementus praksē, vāji stādoties priekšā to darbības, un bez garantijām – cik ātri un kāds rezultāts tiks iegūts. Tāda kā burvju nūjiņa, it kā pat ekspluatācijas rokasgrāmata pie tās ir, bet…

Nezinu, kā jūs, bet mani vienmēr ir pievilcis nesaprotamais un neizpētītais. Un, kad es apguvu iegremdēšanos dziļās atmiņas laukā, atnāca ideja izpētīt to ar ritmoloģisko terminu palīdzību.

Piemēram, jūs stādāties priekšā:

  • kas par verķi ir šī Zimblozija?
  • kas un kādēļ piekarina Tanku Aizsegu?
  • kas aug Hladasteinas pļavās?
  • kas dzīvo Strūklveida Visumā?

17 08 09 02

Protams, grāmatās ir izskaidrojumi, gan daudz, gan dažādi. Un sakrātā pieredze un zināšanas dzīves gados Metodē 7P0 ļauj izskaidrot sev un citiem kādas atsevišķas izmantoto terminu īpatnības.

Bet vai var atrast paņēmienu, kā tiešā veidā izdzīvot-sajust-saprast Autores mums priekšā liktos ritmoloģiskos pamatus?

Izrādījās – jā! Lūk, piemēram, rakstā “Iegremdēšanās tālā nākotnē. Kopsavilkuma Nots”[1] es pastāstīju, kā mums visā skaistumā un diženumā atklājās šis termins, izdzīvošanas un sajūtu pilnībā.

Tagad gribu jūsu uzmanībai piedāvāt saīsinātu pierakstu no seansa, kad tika pētīts tāds metodes elements kā Stradasteja.

Pētniecei, par kuras pavadoni es uzstājos šajā iegremdējumā, ir visas galvenās un staru koordinātes, kā jaunās, tā arī no iepriekšējās versijas.

Pieprasījums-nodoms: noskaidrot sev – kas ir Stradastejas, kur viņas atrodas, kā viņas strādā ar cilvēku.

17 08 09 03

 

Kas ir Stradasteja?

…Es lidoju, diezgan lielā ātrumā pārvietojos, sākumā pa horizontāli, nonācu vertikālē. Sākumā bija gaiša telpa, tagad tumši, tumši zila, sabiezēta. Apstājos.

– Nosauc savu Stradasteju, varbūt viņa parādīsies tev pirmā.

– Duelantu Stradasteja, uzaicinu tevi (lasa no galvas Stradastejas Tekstu).

Mainās sajūta. Kad pārvietojos, bija spriedze, tagad viss ir nogludinājies, izlīdzinājies. No manis sāk iet gaisma uz šo tumsu, tā izplatās kā atspole, pseidosfēras veidā. Es atrodos šajā spīdumā, tas piepilda visu manu būtni. Spīdums arvien pastiprinās, enerģija arvien pastiprinās, sajūta, ka es augu.

– Kur ir šo enerģiju avots, kas šo augšanu baro?

– Tas no iekšienes plešas platumā, es tagad atrodos sevis iekšienē. Šī spīduma iekšienē atrodas disks. Tas ir blīvāks nekā visa pārējā telpa. Šajā diskā ir ieraksts, informācija, un tas reizē ir arī informācijas avots.

– Šai informācijai ir sakars ar tevi?

– Jā, informācija ir man, bet vajag sameklēt atslēdziņu, lai to atvērtu, citādi – nav pieejas. Vajadzīgs kods vai atslēga, lai atvērtu un izmantotu to. Es ņemu atslēgu…

– No kurienes tu to ņem?

– Atslēga uzrodas pēc manas vēlēšanās, es ar šo atslēgu atveru disku. Disks atveras, bet tur – jauns Visums. Notiek it kā mazais sprādziens, un aiziet!!! Eleganti!!!

17 08 09 04

– Kas ar tevi notiek, tu kur esi šobrīd?

– Es nesaprotu – kur es esmu, bet es jūtu visu, varbūt es esmu Visums. Jūtu paplašināšanos. Procesi notiek, katru mirkli kaut kas mainās, viss plūst, kustas, un paplašināšanās sajūta pastāvīgi.

Bet pēc sprādziena sākas kāda strukturēšana. Es nedaudz nomierinos.

Šajā tikko atklātā Visuma iekšienē uz tumšzila fona ir it kā mirdzoši ielāsmojumi. Mans Visums ir piepildīts ar dzīvību. Iekšējie procesi modina manī milzīga prieka sajūtu.

– Bet no malas kā tu izskaties? Kas tu esi?

– Nevaru sevi identificēt, visdrīzāk es esmu Visums, jo tās ir MANAS sajūtas, MANS apbrīnojamais stāvoklis.

– Kā tas saistīts ar Duelantu Stradasteju?

– Stradasteja arī ir tā atslēdziņa, kura dod iespēju nonākt savā visumā.

– Šajā visumā ko tev pašlaik gribas?

– Sajūtas ir tik jaunas, tajās vienkārši gribas pabūt, piesūcināties. Stāvoklis ir tik neparasts, ka visai manai būtnei vēl nekādu vēlēšanos nav. Viņa vienkārši piesūcinās, izšķīst tajā visā….

…Tagad es saprotu, ka viss šis Visums – tas viss esmu es. Kad viņš atvērās, bija tikai sajūsma, tagad nomierinājusies jūtu, ka jau kaut kas mainās.

17 08 09 05

– Vai šim Visumam ir centrs un robežas?

– Domāju, ka ir. Centrs piesātinātāks, ietilpīgāks.

– Un starp centru un robežām – kas par telpu, no kā sastāv?

– Tas ir kā organisms, un šajā organismā Visuma šūniņas, no kurām viņš arī sastāv. Var teikt, ka tās ir līdzīgas bišu šūnām, taču to robežas ir izplūdušas, tām ir dažāda forma.

– Vai tu zini – šis Visums, viņš attīstās?

– Jā, attīstās. Katrs mazs Visums dzīves procesā uzkrāj enerģiju, gaismu, notiek piesātināšanās. To var salīdzināt ar augu – tas ir tāds process, bija sēkliņa, no tās kaut kas izauga, tas zied, rada augli.

Auglis – tas ir kā visas attīstības, procesa rezultāts. Un auglis, lūk, šis, uzsprāgst, un notiek iziešana uz jaunu līmeni. Līdz ar katru sprādzienu paaugstinās šī Visuma līmenis.

– Uz kā rēķina notiek šī Visuma attīstība? Ko viņam vajag, lai attīstītos?

– Tomēr katrs Visums saņem no avota.

17 08 09 06

– Atrodi tādu momentu – kad tavs Visums saņem to no avota.

– Tas izskatās kā stari. Tie var būt plati, kā prožektora stars, un ir ļoti tieviņi, bet smalki vibrējoši. Atkarīgs no tā, cik var pieņemt tas, kam šis stariņš tiek sūtīts.

– Sajūti – ko tu pieņem no viņa?

– Kad atnāk stars kā prožektors, šīs vibrācijas ir maigas, patīkamas, gribas tajās peldēties, ļoti komfortabls stāvoklis.

Bet, kad tieviņš stariņš, tas ir smalki vibrējošs, tas ir griezīgs, tā pieņemšana prasa saspringumu. Te jau vajadzīgs mans darbs, lai to pieņemtu un apgūtu, vajag sasprindzināties, papūlēties. Ne par kādu komfortu nav runas, tu izjūti spriedzi. Bet sasprindzinoties zinu, ka pēc tam būs rezultāts.

– Tagad sajūti šī Visuma, kurš tu esi, visu telpu, kādi aktīvi elementi ir viņa iekšienē?

– Tie ir mirdzoši sakopojumi, tajos ir kaut kāda dzīvība, vieni ir spilgtāki, citi mazāk mirdzoši. Tie pieņemas plašumā, atdalās cits no cita, pārtek cits citā. Norit sava iekšējā dzīve. Ļoti skaisti no malas, aktīvs mirdzums, kā izrāde.

– Bet vai ir Visuma iekšienē kādas problemātiskas, sarežģītas vietas?

17 08 09 07

– Jā, tur, kur nav mirdzošas substances, tur ir kaut kā nemājīgi, tās šķiet neapgūtas – šīs vietas, tuksnesīgas, pamestas. No cilvēka redzes viedokļa tur ir auksti un iekšēja vēlme iemitināties šajos tukšumos, atdzīvināt, piesūcināt tos. Es pašlaik tieši arī nodarbojos. Mana uzmanība pret šīm vietām atdzīvina tās.

 

Smadzenes – kā Visums

Tagad atnāk apzināšanās, ka tās ir manas SMADZENES – šis Visums. Tā ir manu smadzeņu dzīve!!! Atnāca izpratne!!!

– Iznāk, smadzenes – tas ir Visums?

– Jā, nekādu ietvaru, nekādu robežu.

– Ko grib šis Visums, kas viņam trūkst līdz pilnīgai laimei?

– Lai netraucētu, lai neierobežotu, lai nebūtu kolapsēšanās.

– Atkal paskaties to momentu, kad atslēdziņa-Stradasteja, kas atver šo Visumu, parādījās. Cik bieži tev vajag izmantot šo atslēdziņu?

– Kad vajag atvērt savas smadzenes, iegremdēties darbībā, saņemt kādu atbildi no turienes, vajag lasīt savu Stradasteju, ar nodomu.

– Bet kādēļ viņas vajag vispār atvērt?

– Informācijai, tā ir augstāku līmeņu informācija.

17 08 09 08

– Bet tagad atrodi vietu, kur atrodas visas Stradastejas.

– Man atnāk tāds modelis: kaut kas līdzīgs rotējošām bungām ar sektoriem, un katrā sektorā – atbilstoša Stradasteja-atslēga.

– Ar ko šīs atslēdziņas cita no citas atšķiras? Kāpēc tev ir tieši šī?

– Atkarīgs no cilvēka, smadzenēm.

– Kāda ir Dzenuļa Stradastejas atslēdziņa?

– Tas ir šķēps, pat bulta. Uzgalis un apspalvojums otrā galā. Man tiek rādīta tāda forma.

– Kas to padara par kopīgu?

– Tā ir pieejama visiem. Ja personīgā Stradasteja neatveras pilnīgi katram, tā atklāj tikai kādu kopīgu šķautni. Kopīga ieeja – tā ir neliela, bet tiem, kam tā ir personīgā, tā atveras pilnībā – visa Stradasteja. Bet Dzenuļi – kopīga, visa pilnībā visiem atvērta.

– Un kurš ir darinājis šīs bungas, kurš ir nolicis šīs atslēdziņas, kā tas viss tika radīts, kā notika?

– Es redzu būtības, izskatās kā izstiepti bezveidīgas substances mākoņi. Viņu iekšienē – notiek enerģiju pārtecēšana. Viņas ir diezgan augstu attīstītas, viņas radīja visu sistēmu mūsu palīdzībai. Tas ir viens no daudzajiem variantiem palīdzēt cilvēcei attīstībā. Lai atvērtu smadzenes, paplašinātu robežas, atdzīvinātu viņas, parādītu cilvēcei, ka mūsu smadzenes – tas ir vesels Visums. Tieši šim nolūkam tika viss radīts.

17 08 09 09

– Tas ir, Stradastejas strādā tiešā veidā ar smadzenēm?

– Jā, sirds pat netiek pieminēta. Šīm būtnēm nav ne emociju, ne sirds vibrāciju nav. Saprāta substance, milzīgs intelekts.

– Un kā tev šķitīs jaunās Stradastejas? Kā tās izskatās?

– Ja tās salīdzina, iepriekšējās un jaunās, tad bungas – tas ir pavisam bērnu variants, bet jaunās Stradastejas – augstākā līmenī, teiksim tā – skolniekiem.

Te ir virtuāls attēls, tas ir mazāk blīvs. Kaut gan saglabājas sektori. Viss ir kustīgs un līdzīgs hologrammai, bet nestabilai. Tā ir dzīva, sektori var kustēties, pārtecēt, palielināties, samazināties, mainīt formu.

– Bet kā, lūk, tajā visā piedalās tāda substance kā Laiks?

– Laiks – tas ir aktuāls tikai kādam kopējā lauka slānim, ja paceļamies augstāk, tur jau laika nav.

– Un kā tas ir saistīts ar Stradastejām? Vai Stradastejas atnes laiku?

– Viņas ne nu gluži atnes, bet piešķir ātrumu, paātrina. Laiks – kā kopējs lauks, tas ir visiem, tas netiek izsniegts, netiek pirkts, bet Stradastejām ir iespēja to paātrināt, piešķirt kustību, caur viņām notiek šī lauka aktivizācija.

17 08 09 10

– Katrai Stradastejai ir savs šīs paātrināšanas, laika aktivizācijas raksturs?

– Jā, dažādi raksturi. Piemēram, Duelantu Stradasteja strādā ar saiknēm, bet tas ir tikai viens līmenis. Redzu piramīdu, par saiknēm – piramīdas pati apakša, katrā nākamajā līmenī – sava Stradastejas atvēršana, savas iespējas.

– Pašā augšējā līmenī – kāda būtība ir Stradastejas darbam?

– Mijiedarbība ar Visumu-smadzenēm, lūk, kura šodien parādījās, – tā ir augša. Tavai personīgajai Stradastejai ir bezgalīgas kolosālas iespējas, vajag prast to izmantot. Tas ir universāls, ļoti spēcīgs instruments. Praktiski ar vienas Stradastejas palīdzību var koriģēt savu dzīvi, būvēt to.

– Kā to var izdarīt, ar nolasīšanu?

– Atklājas tāda panorāma: ir situācija, man to vajag parisināt, es noskaņojos uz šo situāciju. Iekšā smadzenēs notiek kaut kādi procesi, atnāk izpratne – kā jānostrādā Stradastejai, ko es no viņas gaidu, un, kad manā iekšienē šī kombinācija ir sakritusi, tad nāk palīdzība – caur smadzenēm.

Nevis vienkārši – ir situācija, es nolasīju Stradasteju un gaidu, kad brīnums notiks, bet man iekšienē situācija ir jāizstrādā, jāsaprot, ko vajag izmainīt un kādu palīdzību es gribu no Stradastejas. Saprotu, ka tieši – Es, manas smadzenes – ir galvenais posms, Es – iedarbinu šo procesu. Tik ātri tas iekšienē notiek, gan sarežģīti, gan vienkārši, grandiozi!

17 08 09 11

– Lūk, iedomājies, ka tu savu Stradasteju pār-izstaro, kas ar viņu notiek?

– Tie ir tieši tie stari – kuri kā prožektors vai tievi. Tas ir saistīts ar piesātinājumu pār-izstarojot, tā nāk barošana.

– Ja nepār-izstarot, Stradasteja nedarbosies?

– Ir kaut kāds slieksnis, kā pamats, bet efekts būs mazāks, viņa vienalga ir dzīva, darbojas. Taču pār-izstarojot pastiprinās, ir aktīvāka, spēcīgāka.

Saikne ar cilvēku – arī ir ļoti svarīga. Ne tikai pār-izstarošana, bet savas Stradastejas jušana, kontakts, mijiedarbība – ir ļoti svarīgi. Šķiet, tas ir vienlīdzīgi pār-izstarošanai. Es pašlaik jūtu savu Stradasteju, es viņu mīlu.

– Viņai tava mīlestība ir vajadzīga?

– Jā, viņa ir dzīva, ar viņu ir jāmijiedarbojas, nevis vienkārši viņa jālasa, bet jāsaprot, ka viņa ir dzīva. Vajag tieši mijiedarboties ar viņu, just viņu, tad būs ļoti labi rezultāti. Jo ceļojums taču ir bezgalīgs, atklāj vienu Visumu, pēc tam Otru. Un tas viss ir smadzenes…


Lūk, tāda iznāca interesanta un noderīga iegremdēšanās, satikšanās ar Stradasteju tiešā veidā. Tikai iedomājieties – stundas laikā, kamēr ritēja seanss, cilvēks kļuva daudz tuvāks savai paša Stradastejai. Sajuta un apzinājās – kā visefektīvāk mijiedarboties ar viņu. Piedzīvoja burvīgu brīnišķīgu pieredzi.

Un cik vēl priekšā iedvesmojošu tēmu pētījumiem!!!

Ko jūs par to domājat? Gribētos nedaudz piedalīties?

Citi raksti no cikla “Kādēļ Ritmologam Reinkarnacionika”

Paņēmieni, kā paildzināt cilvēka dzīvi[2]

Kā atcerēties bērnību[3]

 

Pievienots 17.08.2017

https://gor-evgeniya.ru/mozg-kak-vselennaya/

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/3032-jevgenija-goreva-tala-nakotne-kopsavilkuma-nots (Tulk. piezīme)

[2] Skat http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/3038-jevgenija-goreva-panemieni-ka-paildzinat-cilveka-dzivi (Tulk. piezīme)

[3] Skat http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/3036-jevgenija-goreva-ka-atcereties-bernibu (Tulk. piezīme)