Евгения Горева – Символы природы в китайском искусстве
Jevgēnija Goreva - Dabas simboli Ķīnas mākslā
Dabas grupa Ķīnas kultūrā ietver sevī plašu simbolu spektru, iespējams, tāpēc, ka filozofijas daoisma virziens sludināja cieņu pret apkārtējo pasauli un harmonisku cilvēka un dabas mijiedarbību.
Vietnē ir atsevišķi raksti, veltīti dabas elementu simbolikai ķīniešu tradīcijās: krāsas[1]; dzīvnieku totēmi[2] un putni[3]; ziedi un koki[4]; augļi[5].
|
Navigācija pa rakstu |
Dabas elementi un parādības: simboli un to nozīmes
Konfuciānisma tradīcijās – cienīt un godāt vecākos, tāpēc bārdu Ķīnā var uzskatīt par simbolu erudīcijai un viedumam, kuri atnāk līdz ar vecumu.
Ķīnas operā vīriešu personāžiem bieži mēdz būt garas un kuplas bārdas, jo uz skatuves (tāpat kā gleznās) bārda iemieso ne tikai parasto spēku, bet arī pārdabiskas spējas.
Atsevišķa nozīme ir sarkanai un purpura bārdai, no budisma skatpunkta tā ir dēmonisku spēku zīme. Tāpēc nav brīnums, ka ķīnieši senatnē neuzticējās pirmajiem Eiropas tirgotājiem, kuri nēsāja rudas bārdas.
Viļņu elementi – diezgan izplatīts motīvs dizainā un mākslā. Ūdens vairāku viļņu veidā – tas ir jūras simbols. Attēls, kurā viļņi skrien virsū cits citam paisuma veidā, simbolizēja vēlmi strādāt Imperatora dienestā – tāpēc ka vārds “paisums” skan tāpat kā “Imperatora galms”.
Ja gleznā ir attēlotas lielas un sīkas zivtiņas pie pašas piekrastes, tas, atbilstoši, nozīmē vēlēšanos ieņemt augstu amatu.
Jums būs interesanti uzzināt, ka senatnē ķīniešiem bija tikai divi gadalaiki – pavasaris un rudens, un vēlāk sāka izdalīt vēl ziemu un vasaru. Bija laiks, kad dēļ atbilstības piecu elementu modelim eksistēja vēl arī piektā sezona, kuru ievietoja starp vasaru un rudeni.
Ķīniešu gadalaiku maiņa ir piesaistīta Mēness kalendāram, tāpēc Jaunais gads startē janvāra beigās-februāra sākumā, kas izskaidro, kāpēc ziedi un koki, kas zied agri, ir ziemas simboli.
Visām sezonām ir savi augu simboli:
- ziemai – plūme, kuras ziedi izplaukst pirmie;
- pavasarim – brīnišķīgā peonija;
- lotosi un orhidejas – iemieso vasaras periodu;
- rudenim – talismans ir krizantēmas.
Kalns ir viena no astoņām trigrammām fen šui un I-czin sistēmās.
Ķīniešu frāze “Kalns jūrā” – nozīmē pasauli visā tās tvērumā.
Svētceļojumi uz kalniem ķīniešu vidū ir izplatīti, tiek uzskatīts, ka kāpšana kalnā ne tikai fiziski, bet arī simboliski tuvina cilvēku debesīm, kur notiek Iņ un Jan savienošanās.
Ķīnā daudziem kalniem piedēvē svētu raksturu. Daži kalni ir svēti daoisma pārstāvjiem, piemēram, ir pieci svētie daoistu kalni, katrs ar savām piecām stihijām, krāsu asociācijām un virzieniem:
- Taišans (Tai Shan) Šaņdunā (Shandong) (Austrumi; koka elements un zaļā krāsa) – tiek uzskatīts par pašu svarīgāko kalnu, akmeņi no tā kā talismani tika novietoti daudzās Ķīnas pilsētās;
- Henšans (Heng Shan Nan) Hunaņā (Hunan) (Dienvidi; uguns stihija un sarkanā krāsa);
- Songšans (Song Shan) Heneņā (Henan) (Centrs; elements zeme un dzeltenā krāsa);
- Huašans (Hua Shan) Šeņsī (Shaanxi) (Rietumi; elements metāls un baltā krāsa);
- Henšans (Heng Shan Bei) Šeņsī (Shaanxi) (Ziemeļi; elements ūdens un melnā krāsa).
Eksistē kalni, kas svēti tikai budistiem, un ir tādi, kurus godā visas garīgās konfesijas.
Neatkarīgi no reliģiskās piederības visi ķīnieši tic katra kalna saiknei ar vienu vai otru garu, dievību. Piemēram, rietumu kalni Kuņluņ (Kunlun) (Cinhajā (Qinghai)) figurē daudzās leģendās, tie ir slaveni kā nefrīta avots, kā arī kā Rietumu karalienes-mātes mājas.
Pēc fen šui teorijas kalni ir Jan elements ainavā, tāpēc tie simboliski ir saistīti ar Imperatoru kā Jan elementu pārvaldošo. Tāpēc par satraucošu zīmi Imperatora valdīšanai tika uzskatītas kalnu kataklizmas – nogruvumi, zemestrīces u.c.
Arī viena no daoisma kosmoloģijas trigrammām, kas apraksta esības bāzes principus.
Pērkons un zibens vienmēr ir izraisījuši māņticīgas bailes cilvēkiem, ar tiem bieži ir saistīta dieva dusmu nozīme. Budismā pērkonam pārī ar zibeni kā parādībai piemīt liels nozīmīgums, jo tie taču ir Budas mācības galvenie ieroči cīņā ar ļaunumu. Eksistē arī pērkona dievība – Leiguns, viņu attēlo ar rudiem matiem un ar spārniem, kas līdzīgi sikspārņu spārniem.
Viņš sēž ratos, kas pielādēti ar mirušo gariem, un sit bungas, izsaucot pērkona grāvienus.
Ķīnas mākslā bērnu attēlojums ir izplatīts motīvs. Pagājušo laiku gleznās zēnu no meitenes var atšķirt pēc frizūras. Toreiz bērniem matus nogrieza, turklāt zēnam atstāja matu kušķīti uz pieres, bet meitenei atstāja divas matu cirtas galvas abās pusēs, virs ausīm.
Tradicionālais novēlējums, lai būtu bērni, ķīniešiem vairāk attiecās uz dēliem, kuriem saskaņā ar konfuciānisma doktrīnu ir svēts pienākums palikt pie vecākiem un rūpēties par viņiem vecumā. Turpretī meitene izgāja pie vīra un ar vecākiem varēja tikties reti (piemēram, reizi gadā – Jaungada svētkos).
Vēlējums, lai dzimtu zēni, ir izskaidrojams arī ar to, ka Ķīnā ar zinātnisku un komerciālu darbību varēja nodarboties tikai vīrietis. Tāpēc tikai līdz ar dēla piedzimšanu ģimene varēja cerēt nākotnē iegūt slavu un bagātību.
Ja gleznā bērni ir attēloti ar persikiem un granātāboliem, – tas ir novēlējums, lai būtu daudz dēlu.
Divu debesu Dvīņu (abi ir zēni) attēlojums – gleznās šie personāži bieži nes kārbiņu un lotosu, kas nozīmē miera un harmonijas vēlējumu.
Lietus tika uzskatīts par Jan (debess) un Iņ (zemes) enerģiju savienības augli.
Ar lietu senatnē bija saistīta cilvēka dzīve; tā trūkums vai pārmērs – nozīmēja bēdas un likstas. Ķīniešu orākulu darbībā visbiežākais jautājums bija par lietu, par tā atnākšanu vai beigšanos. Tāpēc nav brīnums, ka lietus tēma ir izplatīta Ķīnas mākslā.
Cilvēki vērsās pie visām dievībām, lielām un mazām, ar lūgumiem par lietu. Vistuvāk no debesīm nākošo ūdeņu būtībai bija drakoni un viņu attēli, ķīnieši uzskatīja, ka tieši viņi kontrolē lietu.
Arī sausi vai slapji akmeņi, īpaši kalni gleznās – nozīmēja lietus sākšanās vai beigšanās vēlējumu.
Simbolizē Zemes un Debesu laulību. Ķīnas senajā tēlotājmākslā varavīksni attēloja kā divgalvainu drakonu. Viņš nozīmēja arī netiklību, tas ir, mīlestības nodarbi nevis ar laulāto draugu, bet ar mīļāko.
Upes pērles kopš senatnes ir bijušas populāras Ķīnā, tās tika saistītas ar Mēness enerģijām, pat uzskatīja, ka tas ir Mēness, kurš ražo pērles.
Bija rituāls ievietot pērli mutē mirušajiem.
Pastāv izplatīts motīvs – kad drakons vajā pērli; tas ir saistīts ar Mēnesi un Mēness fāzēm, kas asociējas ar to, ka drakons apēd Mēnesi.
Pērles var simbolizēt slēptu viedumu, talantu vai skaistumu – tādēļ, ka pati pērle aug pēc skata necilā gliemežvākā.
Budismā pērle ir viena no astoņām dārglietām. Ja tā tiek attēlota liesmu ielenkumā – tas simbolizē maģiskos spēkus, kuri tajā atrodas.
Pēc ķīniešu senajiem priekšstatiem zeme bija plakans kvadrāts, virs kura atradās apaļas debesis.
Debesis un Zeme – fen šui trigrammas un I-czin heksagrammas, tās veido lielo pāri Iņ (Zeme) un Jan (Debesis).
Debesis un Zeme – pārī ir vesels Visums.
Formas pastāvības un stabilitātes dabisko īpašību dēļ akmeņi tiek uzskatīti par ilga mūža simbolu.
Ja gleznā ir attēlots klinšains zemesrags virs jūras, tā var būt asociācija ar vietu Austrumos, tā sauktajām Svētlaimīgo salām, – kur dzīvo 8 Nemirstīgie.
Īpaši akmeņi (no viena vai otra svētā kalna) tika izmantoti kā amuleti pret ļauniem gariem – tos uzstādīja ēku priekšējā daļā un nereti uz tiem taisīja uzrakstus, kas pastiprināja akmens aizsprostojošo darbību. Iespējams, šīs parašas dēļ daudzām senajām ēkām blakus to ieejām ir lauvu akmens figūras.
Arī pēc tradīcijas akmens figūras, kas pildīja amuleta funkciju pret ļauniem gariem, ir uzstādītas uz Gara Takas – uz ceļa pie izcilu personību apbedīšanas vietas.
Dīvainas formas akmeņi, graciozi un eleganti, ar bedrītēm un nelīdzenumiem, – tika uzstādīti dārzos un izmantoti apcerei.
Tiek uzskatīs, ka starp ūdeni (Iņ) un gaisu (Jan) var izveidoties robeža ledus veidā. Ledus – tas ir ziemas un tīrības simbols, dizains saplaisājuša ledus veidā tiek izmantots logu un fajansa konstrukciju izgatavošanā.
Ledus ir saistīts ar ķīniešu leģendu par Vanu Sjanu, kurš izkausēja ledu ar sava ķermeņa siltumu, lai noķertu karpu saviem vecākiem.
Ja Saulei – piemīt Jan enerģija, tad Mēnesim – Iņ, tāpēc ar viņu ir saistītas sievietes, tumsa un vēsums, kā arī tas ir Imperatores simbols.
Ķīnieši uzskatīja, ka Mēness dāvā cilvēkiem pērles un, tieši pateicoties Mēnesim, cilvēkiem ir kalendārs. Par godu šim debesu ķermenim notiek svētki “Rudens Mēness”, kad cep un ēd saldus “mēness pīrāgus”.
Saskaņā ar leģendu uz Mēness dzīvo dieviete Čan-e un aug kasijas koks, no kura Mēness zaķis nepagurstot gatavo dievietei nemirstības eliksīru. Par godu šai kompānijai pat tika nosauktas ķīniešu Mēness kosmiskās misijas.
Kad notika Mēness aptumsums, teica, ka viņu mēģina aprīt Debesu Suns, un visos tempļos zvanīja zvani, lai briesmoni padzītu. Ir vēl arī leģenda par debesu strēlnieku Houi, kurš arī mēģina glābt Mēnesi no aptumsuma.
Ķīnai ļoti nozīmīgs dārgakmens, kurš daudzējādā ziņā šeit ieņem to pašu vietu, ko Rietumos – zelts un dimanti.
Kostīmos no nefrīta plāksnēm, savienotām ar zelta stiepli, tika apglabāti dinastijas Haņ Imperatori – bija cerība, ka šis akmens palīdzēs mirušajam ķermenim saglabāties.
Nefrīta scepteris tika pasniegts cilvēkam, sasniegušam 70 gadus; tas tika saukts arī par “baloža zizli”, tāpēc ka zižļa vienā galā bija izgriezta baloža figūriņa – ilga mūža simbols.
Nefrīts tiek uzskatīts arī par spēcīgu talismanu, tīrības simbolu, kurš aizsargā no slimībām un ļauniem gariem.
Saskaņā ar leģendām nefrīts ceļas no svētajiem kalniem un ir saistīts ar Rietumu Karalieni-māti, kurai pieder nefrīta avots, pie kura tiek svinēti svētki Nemirstīgajiem.
Daoistiem augstākā dievība ir Nefrīta Imperators.
Lai cik dīvaini nebūtu, bet ķīniešiem mākoņi – veiksmes simbols. Visdrīzāk šeit ir izsekojams mājiens uz dzīvinošu lietu un zemes auglības piebarošanu.
Ar mākoņiem ir saistīti drakonu tēli; viņi spēlējas starp mākoņiem – arī tā ir lietus ūdens simbolika.
Gleznā attēloti mākoņos lidojoši sikspārņi – nozīmē veiksmes vēlējumu. Piecu krāsu mākoņi pārstāv piecus dzīves labumus un to vēlējumus: veselību, bagātību un spēku, ilgu dzīvi un mierīgu nāvi.
Mākoņi no stihiju redzes viedokļa ir ūdens un gaisa savienojums, Iņ un Jan savienība, atbilstoši mākoņu simbols pēc jēgas ir tuvs vīrieša un sievietes savienībai, un konkrēti – mīlas nodarbes procesam.
Tā ir stihija – viens no pieciem elementiem, taču tai ir arī atsevišķa simboliska nozīme.
Kā viena no Imperatora atšķirības zīmēm uguns simbolizē Imperatora centību saprātīgi pārvaldīt valsti.
Budisma tradīcijās, ja dievība ir attēlota uguns ielenkumā, tas nozīmē viņas aktīvumu un/vai cietsirdību.
Uguns tika uzskatīta par pašu iedarbīgāko stihiju ļaunu garu iznīcināšanai un viņu atbaidīšanai. Svētku uguņu iedegšana ir vērsta tieši uz to – nobiedēt ļaunos un piesaistīt labos dievus.
Upuru sadedzināšanas rituāli – simbolizē blīvo formu pāriešanu uz garu pasauli.
Ķīnieši rasu (kā debesu velti – zemei) saistīja ar Debesu Dēla – Imperatora – labvēlīgu valdīšanu. Jo taču arī viņš ir simbols Debesu gribas saiknei ar Zemi.
Tā kā rīta rasa – neilga parādība, tā var arī asociēties ar ātru un gaistošu romānu starp vīrieti un sievieti.
Tas ir ne tikai jūtu un emociju, bet arī intelekta avots.
Piecu elementu sistēmā sirds skaitās saistīta ar uguns stihiju.
Saule – Jan enerģijas iemiesojums, viņas tēls un simbols ķīniešu kultūrā spēlē nozīmīgu lomu.
Viņa iemieso: gaismu, siltumu un dzīvīgumu, pavasari un Austrumus (kur aust saule). Nozīmē arī Imperatoru, bet Mao Dzeduna valdīšanas laikos jau viņu, lielo komunisma līderi, salīdzināja ar Sauli – “sarkanā saule mūsu sirdīs”. Redzams, tas ir tautas un Valdnieka (kaut Imperatora, kaut KP CK priekšsēdētāja) attiecību kultūras uztveres mantojums.
Fēniksa un Saules attēls – iemiesoja laimīgu laulību, jo pārstāvēja Imperatori un Imperatoru.
Tradicionālajā kultūrā simboliski saules aptumsuma moments demonstrēja Imperatores (Mēness) augstāko spēku, spējīgu aizēnot savu dievišķo vīru. Tāpat kā pie Mēness aptumsuma, arī pie Saules aptumsuma Ķīnas tempļos zvanīja zvani, – lai aizdzītu Debesu Suni un atjaunotu Saules gaismu.
Tas ir sens simbols, Ķīnā ienāca no Indijas, kur svastika bija dievišķā Višnu un Šivas monogramma un sanskritā nozīmēja “lai notiek tā”.
Runā, ka svastika – simbolizē asiņu kustību Budas sirdī un tiek uzskatīta par budistu veiksmes simbolu. Taču ķīnieši to vairāk attiecina uz ilga mūža vēlējumiem un uzskata par vienu no kvadrāta formām.
Ķīniešiem svastika nozīmē arī kaut ko nenoteikti lielu, neskaitāmu daudzumu, no desmit tūkstošiem un vairāk, kas piešķir šim simbolam ne tikai ilga mūža, bet arī pārpilnības un daudzveidības nozīmi.
Jēdzienu par Iņ un Jan enerģijām, kuras ir kustībā un nomaina viena otru, 12. gadsimtā atnes Čžu Si – konfuciānisma doktrīnas pārstāvis. Dao jeb Taiči simbols – universāli simbolizē divdabību, visu lietu duālo stāvokli, divu pretskatu savienību.
Tas ir klasisks populārs talismans, īpaši, kad tas ir attēlots astoņu bagua trigrammu ielenkumā – atvaira ļaunumu un palīdz saglabāt harmoniju.
Pēc savas krāsas asociējas ar tīģeriem, pastāv sena pārliecība, ka tīģera Gars pēc nāves pārvēršas dzintarā. Šis ticējums tika izmantots praktiski – dzintaru pievienoja zālēm, lai piešķirtu tām tīģera raksturu – stimulējošas īpašības.
Tika izmantots amuleta, kreļļu un mazu kausu veidā, eksistēja kolekcijas ar kukaiņiem, kuri izrādījušies dzintara kluču iekšienē.
|
Rubrikā “Ķīnas simboli”[6] jūs varat sīkāk uzzināt par krāsu simboliku, dzīvnieku totēmu un augu nozīmi Ķīnas kultūrā. |
Pievienots 17.03.2019.
https://znak-simvol.ru/simvoly-prirody-v-kitajskom-iskusstve/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3429-jevgenija-goreva-kinas-krasas-nozime-kultura-un-maksla (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3399-jevgenija-goreva-kinas-simbolika-dzivnieku-totemi-kultura-un-maksla (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3426-jevgenija-goreva-putni-kinas-simboli (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3435-jevgenija-goreva-augi-ziedi-un-koki-simboli-un-nozime (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3433-jevgenija-goreva-augli-simboli-un-nozime-kinas-kultura (Tulk. piez\īme)
[6] Skat http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/kinas-simboli (Tulk. piezīme)