Процесс реинкарнации: основные уроки из прошлых жизней

Reinkarnācijas process: meistarklases par iepriekšējām dzīvēm

Reincarnation Process: Master Lessons On Past Lives

Reinkarnācijas process: pamatprincipi. Sekojošie reinkarnācijas procesa principi ir ņemti no ārsta un psihiatra Braiena Veisa (Brian Weiss) grāmatām, kurš ar hipnozes palīdzību uzkrājis milzīgu pieredzi pagātnes dzīves regresijā darbā ar tūkstošiem pacientu.

Braiens Veiss ar izcilību absolvēja Kolumbijas universitāti 1966. gadā. Viņš turpināja studijas Jēlas Universitātes Medicīnas skolā, kur ieguva medicīnas grādu 1970. gadā. Pēc prakses Ņujorkas Universitātes Medicīnas centrā (Bellevue Medical Center) viņš atgriezās Jēlā, lai pabeigtu savu rezidentūru kā psihiatrs. Galu galā viņš pieņēma piedāvāto amatu Pitsburgas Universitātē. Divus gadus vēlāk viņš pievienojās Maiami Universitātei kā Psihofarmakoloģijas katedras vadītājs. Tur viņš ieguva valsts mēroga slavu ar pētījumiem bioloģiskajā psihiatrijā un narkotiku ietekmes jomā. Pēc četriem gadiem viņš tika paaugstināts par psihiatrijas asociēto profesoru un iecelts par tās pašas disciplīnas vadītāju Sinaja kalna slimnīcā Maiami, kas saistīta ar universitāti. Līdz tam viņš jau bija publicējis 37 zinātniskus rakstus un pētījumus savā specialitātē.

Viņa odiseja sākās 1980. gadā, kad viņš satika Katrīnu, pirmo pacienti, kas lika viņam atklāt iepriekšējo dzīvju esamību viņas hipnotiskās regresijas laikā. Kopā ar viņu viņš atklāja, ka cilvēku var dziedināt šajā dzīvē, zinot traumatiskus notikumus, kas notikuši iepriekšējās dzīvēs. Viņa grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 35 valodās, aptverot hipnotiskās regresijas tēmu, kā arī iepriekšējos iemiesojumos uzkrātās pieredzes ietekmi uz pašreizējo dzīvi. Kā norāda daudzi kritiķi, ir svarīgi ar viņa grāmatu palīdzību atspoguļot viņa ieguldījumu darbā ar simtiem tūkstošiem pacientu: tās liek mums aizdomāties un pārdomāt dzīves jēgu.

Dr. Veiss ir lasījis daudzas lekcijas un vadījis konferences visā ASV un pasaulē. Viņa prezentācijas Amerikas televīzijā ir patiesi ievērojamas, starp kurām var minēt Oprah Winfrey Show, The Joan Rivers Show, The Sally Jessy Raphael Show, 20/20 Show, Larry King Live kanālā CNN un Real Story Special kanālā CNBC.

Pašlaik viņš visā pasaulē vada pieredzi sniedzošus seminārus un apmācības, lai mācītu cilvēkiem un citiem profesionāliem terapeitiem hipnozes metodes un pagātnes dzīves regresiju, ko viņš ir izmantojis un apguvis savas dzīves laikā, lai palīdzētu tūkstošiem pacientu, sasniedzot pārsteidzošus rezultātus.

Reinkarnācijas process: pagātnes dzīve un karmas principi

– Parasti viens un tas pats indivīds no dzīves uz dzīvi saglabā vienu un to pašu žanru, veicot lielu skaitu reinkarnāciju. Tomēr ik pa laikam mēs tiekam iemiesoti pretējā dzimumā, lai pieredzētu to, ko citādi nevarētu piedzīvot. Piemēram, ja jūs vienmēr būtu vīrietis, jūs nevarētu iegūt dzemdību pieredzi.

– Katra dvēsele nosaka intervālu starp savām reinkarnācijām. Ja esat pārāk noguris, jūs paņemat pārtraukumu. Ja esat vieds, jūs veltāt laiku, lai sagremotu iegūtās zināšanas un plānotu savu nākamo dzīvi, tāpat kā rakstnieks plāno savu nākamo grāmatu. Ja jums ir pārāk daudz saikņu ar šo realitāti vai ja esat pārāk nepacietīgs, vai arī neesat pietiekami apguvis mācības, varat ātri atgriezties. Tas vienmēr ir individuāls lēmums. Nav iepriekšnolemtības. Atbildes toreiz bija aiz jums, tāpat kā ir tagad.

– Dvēseļu grupām ir tendence atkal un atkal reinkarnēties kopā, veidot karmu (parādus citiem un sev, mācības, kas jāapgūst) daudzu dzīvju garumā.

– Brīdī, kad iestājas nāve, dvēsele atstāj ķermeni; peld augšup un pēc tam tiek ievilkta brīnišķīgā un enerģētiskā gaismā. Dvēsele automātiski pāriet turpmākajā. Balzamēšanai, bēru rituāliem un citām procedūrām pēc nāves ar to nav nekāda sakara: tas notiek automātiski, bez nepieciešamiem sagatavošanās darbiem, gluži kā caur durvīm, kas atveras.

Lasiet arī: Kas notiek, kad jūs nomirstat? Saikne starp dzīvi un nāvi.

– Nāve ir pirmais solis reinkarnācijas procesā. Pētot pacientus, kuri atminējās savu nāvi un iepriekšējās dzīves, gūstam liecības, ka nāves pieredze ir praktiski vienāda visiem. Tas ir dzīves apskats, kas tiek uztverts caur mīlestību, bez spriedumiem vai kritikas. Tomēr emocijas tiek izjustas dziļi, gan jūsos, gan citos, un tādējādi tās tiek apgūtas dziļākā līmenī. Piemēram, ja cilvēks ir no visas sirds palīdzējis kādam, kuram tas ir bijis vajadzīgs, tad palīdzības saņēmējs izjutīs paplašinātu pateicību un mīlestību, bet, ja cilvēks ir nodarījis pāri citiem emocionāli vai fiziski, viņš piedzīvos arī viņu dusmas papildus savām sāpēm. Kāda brīnišķīga mācību iespēja! Vēlāk cilvēks un viņa delegācija, ko veido pavadoņi, skolotāji, eņģeļi un citas būtnes, kas daudzu gadu garumā ir palīdzējušas ar mīlestību, sagatavo viņu nākamajai dzīvei, lai indivīds varētu labot notikušo.

– Mēs vienmēr sevi attīstām un mācāmies. Kad reinkarnācija vairs nav vajadzīga, kad esam apguvuši visas mācības un samaksājuši visus parādus, mums tiek dota izvēle. Mēs varam brīvprātīgi atgriezties, lai palīdzētu cilvēcei, kalpojot mīlestībā, vai arī mēs varam palikt otrā pusē un palīdzēt no šī stāvokļa. Abos gadījumos mēs turpinām virzīties cauri dievišķajām dimensijām.

– Zinātniskajā literatūrā ir ziņas par tūkstošiem gadījumu, kas apstiprina reinkarnāciju. Īpaši no tiem bērniem, kuri runāja svešvalodās, nekad tās nedzirdējuši, vai kuriem bija dzimumzīmes no nāvējošiem ievainojumiem iepriekšējā dzīvē. No bērniem, kuri gadu desmitus vai pat gadsimtus vēlāk zināja, kur tūkstošiem kilometru attālumā ir paslēpti vai aprakti vērtīgi priekšmeti.

– Ir arī cilvēki, kas atgriežas, pabijuši uz nāves robežas, piedzīvojuši pēcnāves pieredzi; viņi tiek atdalīti no ķermeņa un apcer ārstu centienus viņus atdzīvināt, skatoties no punkta, kas atrodas virs ķermeņa. Ar laiku viņi apzinās redzam spilgtu gaismu vai mirdzošu garīgu figūru tālumā; dažreiz tuneļa galā. Sāpju nav. Kad viņi apzinās, ka vēl nav pabeiguši uzdevumu, kas viņiem jāizpilda uz zemes, ka viņiem jāatgriežas ķermenī, viņi nekavējoties atgriežas tajā un sajūt sāpes un citas fiziskas sajūtas.

– Kad dvēsele atstāj ķermeni, viņa var redzēt brīnišķīgu gaismu. Tas ir svarīgs solis reinkarnācijas procesā. Citas dvēseles nāk satikties, nāk palīgā. Dvēseles, kuras neizjūt bailes, jūtas brīnišķīgi. Jaunā bezķermeniskā būtne jūt lielu vieglumu, jūt tikai mieru. Sākas komfortabls laiks. Dvēsele šeit atrod mieru, un visas fiziskās sāpes paliek aiz muguras. Dvēsele ir mierīga un rāma. Tā ir brīnišķīga sajūta, it kā jūs vienmēr apspīdētu saule. Gaisma ir ļoti intensīva, un tai ir daudz krāsu. Viss nāk no gaismas. Šajā gaismā ir enerģija. Mūsu dvēsele tūlīt raujas turp. Tas ir kā magnētisks spēks, kas mūs pievelk. Tas ir kā spēka avots, kas var izārstēt.

– Dzīve netiek mērīta pēc gadiem, bet gan pēc apgūtajām mācībām un paveiktajiem uzdevumiem – cerībā, ticībā, mīlestībā, palīdzot un daloties, negaidot atlīdzību.

– Katrs indivīds ir tieši tāds, par kādu viņš ir nopelnījis tiesības būt. Katru ieskauj laime par pagātnē izdarītiem pareiziem darbiem. Bet mēs tagad saskaramies arī ar parādiem, kas iegūti iepriekšējā dzīvē. Nelaime ir rezultāts tām ciešanām, kas tika sagādātas citiem iepriekšējā dzīvē, un pirms dzimšanas mēs piekritām to labot. Ja ķermenis šodien ir vājš, tas ir tāpēc, ka agrāk tika atstāts novārtā; ja mums nav draugu, tas ir tāpēc, ka iepriekšējā dzīvē mēs viņus neguvām. Cilvēks ir savas pagātnes rezultāts un būs savas tagadnes auglis. Pašreizējie talanti un spēki ir vakardienas sirsnīga darba rezultāts. Tas, kurš strādāja kā vergs, var atgriezties kā princis par savu laipno cieņu un iegūtajiem nopelniem. Tas, kurš valdīja kā karalis, var atgriezties, klīstam pa pasauli, ģērbies skrandās, par to, ko viņš darīja vai nedarīja. "Ja vēlaties uzzināt pagātni, paskatieties uz savu pašreizējo dzīvi. Ja vēlaties uzzināt nākotni, paskatieties uz savu pašreizējo dzīvi.” – Buda.

Lasiet arī: Skaidrojums par reinkarnāciju, iepriekšējām dzīvēm un karmu.

– Grūtniecības pārtraukšana vai dabisks aborts parasti ir saistīts ar derību, kas noslēgta starp māti un dvēseli, kas ienāks mazulī. Mazuļa ķermenim pietrūka veselības, lai izpildītu uzdevumu dzīvē, kas viņu gaidīja, vai arī nebija īstais brīdis noteiktu mērķu sasniegšanai, vai arī bija mainījusies ārējā situācija, iespējams, tādēļ, ka tētis pazuda brīdī, kad mazulim vai mātei vajadzēja tēva figūru. Daudzos gadījumos viena un tā pati dvēsele pēc aborta, spontāna vai provocēta, atgriežas pie tiem pašiem vecākiem mazulī, lai viņš rastos kā pēcnācējs.

– Ja dvēsele nevar piedzimt vecāku lēmuma dēļ, tā piedzims tajā pašā vecāku ģimenē līdzīgos apstākļos.

– Dvēsele uzreiz ienāk ķermenī. Apmēram ieņemšanas laikā dvēsele rezervē sev ķermeni. Tad nevienai citai dvēselei nevar būt tāds ķermenis. Dvēsele, kas ir rezervējusi noteikta mazuļa ķermeni, var nākt un iet, kad vien vēlas. Tam nav ierobežojumu. Tas ir līdzīgi kā komā. Grūtniecības laikā dvēsele pamazām pievienojas mazuļa ķermenim, bet savienība nav pilnīga, līdz nav pienākušas dzemdības. Tas var notikt nedaudz agrāk, dzimšanas laikā vai neilgi pēc dzimšanas.

– Tuvinieku iepriekšējo dzīvju regresija parāda tieši to. Skatoties radniecīgās dvēseles acīs, jūs varat saprast, kas viņš vai viņa ir. Neatkarīgi no tā, vai no debesīm vai uz Zemes, tiek uztverta kāda radiniekam raksturīga vibrācija jeb enerģija. Ļoti dziļi ir saskatāma iekšienē esošā personība, un rodas iekšēja zināšana, kas nāk no sirds, saikne. Tā kā sirds acis ir ieraugāmas pirmās, vārdi vien nevar sniegt pārliecību par dvēseles atpazīšanu. Nav nekādu šaubu vai neskaidrību. Lai gan ķermenis šodien, iespējams, ļoti atšķiras no iepriekšējā, dvēsele ir tā pati un to var viegli atpazīt. Šī atzīšana ir pilnīga, un par to nav šaubu.

– Dažreiz dvēseles atpazīšana var notikt drīzāk prātā, nevis sirdī. Šāda atpazīšana parasti notiek ar zīdaiņiem vai maziem bērniem, kuriem ir ļoti specifiskas fiziskās īpašības vai uzvedība; viņi izrunā vārdu vai frāzi, un viņos var uzreiz atpazīt tēvu, māti vai vecvecāku. Viņiem var būt rēta vai dzimumzīme, kas ir identiska radinieka dzimumzīmei, vai arī viņi var salikt rokas vai raudzīties uz mums tāpat kā šis radinieks. Fakts ir tāds, ka mēs viņu atpazīstam.

– Debesīs, vietā, kur nav nepieciešams fiziskais ķermenis, dvēseles atpazīšana var notikt caur iekšējām zināšanām: enerģijas, gaismas vai mīļotā cilvēka specifiskas vibrācijas uztveri. Caur sajūtu sirdī. Tas ir intuitīvs un dziļš viedums, un tad mēs pilnībā un nekavējoties atpazīstam savus mīļos. Viņi pat var mums palīdzēt, pieņemot ķermeni, kāds viņiem bija pēdējā iemiesojumā, kuru viņi dalīja ar mums. Mēs viņus redzam tādus, kādus pazinām uz Zemes, bieži jaunākā un veselīgākā izskatā.

– Ja mēs patiešām nekad nemirstam, tad mēs nekad īsti nepiedzimstam. Mēs esam nemirstīgi, dievišķi un neiznīcināmi. Nāve ir nekas cits kā telpas maiņa, pārkāpjot durvju slieksni.

– Savu daudzo dzīvju laikā mēs mainām dzimumu, reliģiju un rasi, lai mācītos no visiem šiem daudzajiem skatījumiem. It kā mēs vienmēr dotos uz skolu. Mēs atgriežamies atkārtoti, lai apgūtu noteiktas mācības vai īpašības, piemēram, mīlestību, piedošanu, sapratni, pacietību vai nevardarbību. Mums ir jāaizmirst citas jūtas, kas rodas no veciem uzspiestiem gadījumiem, piemēram, bailes, dusmas, alkatība, naids, lepnums vai ego. Tikai tad mēs “iegūstam grādu” un pametam šo skolu. Mums pasaulē ir rīcībā viss laiks, lai mācītos un atkal aizmirstu. Mēs esam nemirstīgi; mēs esam bezgalīgi; mums esam tāda pati daba kā Dievam.

– Dvēseles ir saistītas savā starpā kā veca koka tūkstošiem lapu. Tās, kas karājas pie mūsu pašu stiebra, ir cieši saistītas ar mums un mēs varam ar viņām dalīties dažādās pieredzēs, dvēseles pārdzīvojumos. Mēs esam arī cieši saistīti ar mūsu zara lapām. Mums ar viņām ir kaut kas kopīgs. Tās ir mums tuvu, bet ne tik tuvu kā mūsu stiebra lapas. Līdzīgi, kad mēs domās pārvietojamies uz citiem koka zariem, mūsu attiecības ar citām lapām jeb dvēselēm arī pastāv, bet nav tik intīmas kā attiecības ar tuvākajām lapām. Mēs visi esam daļa no koka stumbra. Varam dalīties pieredzē. Mēs zinām viens otru. Bet tie, kas pieder mūsu stiebram, ir vistuvāk. Šajā skaistajā mežā ir daudz citu koku. Katrs no tiem ir saistīts ar citiem caur pazemes sakņu sistēmu. Tādējādi, pat ja lapa atrodas ļoti tālā un no mūsu koka atšķirīgā kokā, mēs joprojām esam ar to saistīti. Mēs esam saistīti ar visām lapām, taču mums ir ciešākas attiecības ar mūsu koku, vēl ciešākas attiecības ar mūsu zaru un visciešākās ar mūsu stiebru. Mēs, iespējams, esam iepriekšējās dzīvēs bijuši kopā ar citām dvēselēm, kas pieder vienam kokam, bet ir tālu no mums. Iespējams, mums ar šīm dvēselēm ir bijis daudz dažādu attiecību, kuras, iespējams, ir bijušas ļoti īsas. Varbūt esam iemācījušies kaut ko jaunu, kaut vai pusstundu ilgā tikšanās reizē. Viena no šīm dvēselēm varēja būt ubags, kurš šķērsoja mūsu ceļu un aizkustināja mūsu sirdi. Tas palielināja mūsu spēju just līdzjūtību pret citu cilvēku, un mēs palīdzējām šim cilvēkam iemācīties saņemt mīlestību un atbalstu. Mēs, iespējams, nekad vairs nesatiksim ubagu šajā dzīvē, taču esam daļa no viena stāsta. Mūsu tikšanās ilgums ir atšķirīgs: piecas minūtes, stunda, diena, mēnesis, desmitgade vai ilgāk; tās ir dvēseļu attiecības. Attiecības mēra nevis ar laiku, bet gan ar gūtajām mācībām.

Lasiet arī: Reinkarnācijas teorija: 15 lietas, ko jūs nezinājāt par dvēseli.

– Reinkarnācijas process ir tilts uz lielākām zināšanām, viedumu un izpratni. Tas mums atgādina, kas jāpatur un kas jāizmet; kāpēc mēs esam šeit un kādi instrumenti mums ir nepieciešami, lai virzītos uz priekšu; neticamos norādījumus un palīdzību, ko saņēmām ceļā, un – ka mūsu mīļie atgriežas pie mums, lai apgūtu mūsu sasniegumus un atvieglotu mūsu nastu.

– Nav tiešu saikņu starp psihiskajiem spēkiem un garīgās evolūcijas līmeni. Psihiskie spēki un garīgā attīstība ne vienmēr ir saistīti. Dažu cilvēku psihiskie spēki pieaug, viņiem garīgi attīstoties, jo viņi iegūst lielāku izpratni. Tas ir nevis būtisks solis, bet gan nejaušs guvums. Cilvēka ego nav jāuzpūšas tikai tāpēc, ka pieaug viņa psihiskie spēki. Mērķis ir iepazīt mīlestību un līdzjūtību, laipnību un labdarību, nevis to, kā kļūt par slavenu ekstrasensu.

– Kādas valodas apgūšanas vieglums vai radniecība ar noteiktu kultūru var būt vēl viena pagātnes izcelsmes atslēga. Lai gan daži cilvēki izjūt radniecību ar noteiktu kultūru, citiem dažas vietas šķiet pretīgas. Citi atklāj norādes par iepriekšējām dzīvēm caur deja-vu sajūtām.

– Ieteicams pārdomāt savus netikumus. Pretējā gadījumā mēs tos nesīsim līdzi uz nākamo dzīvi. Tikai mēs varam atbrīvoties no sliktajiem ieradumiem, ko uzkrājam, atrodoties fiziskā stāvoklī. Ja izvēlaties necīnīties un atbrīvoties no tiem, jūs ņemat tos sev līdzi uz citu dzīvi. Un tikai tad, kad jūs nolemjat, ka esat pietiekami stiprs, lai atrisinātu ārējās problēmas, jūs tās apturēsit savā nākamajā dzīvē.

– Ķermenis un prāts ir maskas, ko mūsu dvēsele nēsā fiziskajā pasaulē. Fiziskā dzīve ir kā luga, kurā visu laiku notiek neparedzētas izmaiņas un nav scenārija, tāpēc valda haoss. Kad aktieri pazūd aiz priekškara, juceklis ir beidzies. Aktieri noņem maskas. Viņi atgūst savu pastāvīgo identitāti, vairs nav tie tēli, kurus viņi īslaicīgi iemiesoja. Pašreizējais ķermenis ir izrādes tēls, dvēsele ir neiznīcīgs aktieris. Uz skatuves varoņi var piedzīvot šausminošas nelaimes, pat nāvi. Bet aktieri nekad necieš nekādu kaitējumu. Mūsu pašu nemirstības, mūžības, kas ir pārlaicīga, kontekstā viss ir tieši tā, kā tam vajadzētu būt. Nāves brīdī mēs noņemam maskas un relaksējamies savā dabiskajā stāvoklī. Nekā netrūkst, un nekas nav aizmirsts, mēs vienkārši novelkam maskas, apģērbu un citus ārējos apvalkus un atgriežamies garīgajās sfērās, kur atjaunojamies. Šeit mēs satiekam savus dvēseles radiniekus no visiem laikiem un plānojam savu nākamo dzīvi uz Zemes. Kad ir īstais laiks un apstākļi, mēs uzliekam jaunas maskas (ar mazuļa ķermeni un smadzenēm) un atgriežamies fiziskā stāvoklī. Ir svarīgi turēt prātā, ka mēs esam dvēsele, nevis maska.

– Sarežģītākās dzīves bieži vien nes iespēju paātrināt garīgo izaugsmi. Šīs dzīves nenozīmē automātiski negatīvu pagātnes karmu. Varbūt mēs izvēlējāmies grūtu dzīvi, lai sasniegtu progresu.

– Mēs dzīvojam pasaulē, kurā sāpju un ciešanu iespējamība vienmēr ir alternatīvas pieredzes iespēja. Likstas ir labākais vieduma avots mirstīgajiem. Jūs nevarat uztvert garīgo realitāti, ja iepriekš neesat to izjutis caur pieredzi. Daudzas no šīm patiesībām ir tikai intuitīvas un saprotamas, piedzīvojot grūtības.

– Mēs uzskatām, ka šī dzīve ir viss, kas mums ir. Tas ir vienīgā pārliecība, kas liek cilvēkiem dzīvo dzīvi intensīvi. Ja mums būtu pārliecība, ka pastāv cita realitāte, cita dzīve, mēs nedzīvotu ar tādu pašu interesi. Mēs esam šeit matērijas, nepilnības pasaulē, lai izdzīvotu to, ko nevaram piedzīvot citā realitātē, neredzamajā “bezlaika” Visumā. Mēs esam šeit, lai izbaudītu laiku un tā ierobežojumus.

– Kad esam beiguši savu dzīvi šeit uz Zemes, mēs patiesi vēlamies pamest šo eksistenci. Kad ķermenis ir izsmelts, mēs ļoti vēlamies no tā atbrīvoties. Izdzīvošanas instinkts ir lieliski veicis savu darbu, jo iekšējais Es pārliecinoši zina, ka dzīvos pēc nāves.

– Kad atrodaties šajā Zemes dimensijā, šķiet, ka notikumi atmiņā ir it kā mēbeles, kas visas sakārtotas istabā noteiktā secībā. Dzīvojot istabā, jūs varat viegli atrast ceļu starp dažādām mēbelēm. Kad jūs “mirstat” un maināt dimensiju, tas ir tā, it kā jūs pārceltos uz lielāku un cita veida telpu, un šeit mēbeles var tikt izvietotas citādāk, tās var izņemt un novietot atpakaļ pēc sirds patikas. No tām var veidot dažādas kombinācijas un izmantot dažādiem mērķiem.
Džeina Robertsa (Jane Roberts) “Seta materiāls (Seth Material)”

– Kad jūs nomirstat, jūs ej pa takām, ko jau sagatavojāt, kad bijāt miegā un savos sapņos ceļojāt uz citām dimensijām. Ir vairāki apmācības posmi, kas atšķiras atkarībā no katra indivīda.
Džeina Robertsa (Jane Roberts) “Seta materiāls (Seth Material)”

Reinkarnācijas process: iepriekšējās dzīves un to saistība ar ģenētisko atmiņu

Vai šīs atmiņas nāk no mūsu gēniem un hromosomām, no ģenētiskā un reproduktīvā materiāla, ko mēs mantojām no saviem vecākiem, kuri savukārt mantoja to no saviem, un tā tālāk, līdz mūsu attālajiem senčiem?

Lai gan ir taisnība, ka dažas vispārīgas atmiņas varētu būt ģenētiski mantotas, lielākajai daļai atmiņu par iepriekšējām dzīvēm šādas izcelsmes nav. Aplūkojot reinkarnācijas procesa teoriju, mēs atrodam tam vairākus iemeslus:

1. Daudzi pacienti tika atcerējušies kādreizējās eksistences, kurās viņi nomira, būdami bērni vai bez bērniem, bez jebkādas ģenētiskā materiāla pārneses. Atmiņas par dzīvi bez bērniem ir diezgan detalizētas un spilgtas.

2. Atmiņu atklāšanās var būt ārkārtēja. Pacients var atcerēties viduslaiku kaujas ainu un precīzi atklāt, kurš karavīrs viņš bija starp 10 000, kas atradās kaujas laukā. Konkrētā karavīra brūces bieži vien sakrīt ar slimību, kas viņu nomoka šajā dzīvē un parasti sāk atrisināties pēc notikuma atminēšanās. Nešķiet loģiski gaidīt šādu ģenētisko atmiņu realizācijas pakāpi. Pat rasu vai kolektīvās bezapziņas atmiņas jēdzieni nevar izskaidrot ārkārtīgi detalizētās atmiņas, kuras bieži sniedz pacienti. Izsauktās atmiņas nav arhetipi vai plašas kategorijas, bet gan ļoti niecīgas detaļas, ko bieži pavada spēcīgas sajūtas vai emocijas.

3. Daudzas atmiņas rodas ārpus fiziskā ķermeņa, un tas nav ģenētisks materiāls. Daudzos gadījumos daļa atmiņu rodas pēc fiziskās nāves, kad cilvēks planē virs ķermeņa un vēro ainu no augšas. Jūs varat redzēt ķermeni, ko viņš tikko atstāja, tā stāvokli un ievainojumus, kā arī visu kaujas lauku un notiekošo, cīņai progresējot un beidzoties. Tajos brīžos, kad viņš bija virs ķermeņa, viņam bija arī emocijas un domas.

Lasiet arī: Cik ilgi notiek reinkarnācija?

No grāmatas “Brūsa Liptona (Bruce Lipton) ticības bioloģija (The Biology of Belief by Bruce Lipton)”

Iedomājieties, ka cilvēka ķermenis ir televizors. Jūs esat ekrānā redzamais attēls. Jūsu identitāte ir starojums, ko uztver antena. Kādu dienu jūs ieslēdzat televizoru, un televizora ekrāns ir bojāts. Jūsu pirmā reakcija būtu: “Ak, televizors ir sabojājies!” Bet vai apraide tiek pārtraukta, ja televizors ir bojāts?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, iegādājieties citu televizoru, instalējiet to, ieslēdziet to un noskaņojiet uz kanālu, kuru skatījāties, pirms kineskops tika bojāts. Tas pierādīs, ka signāla emisija joprojām ir gaisā, pat ja jūsu pirmais televizors nomira. Televizora kā uztvērēja nāve nepavisam nenogalināja radītās emisijas identitāti, kas nāk no apkārtējās vides.

Šajā analoģijā fiziskais televizors ir līdzvērtīgs šūnai. TV antena, kas ir atbildīga par signāla uztveršanu, pārstāv mūsu grupas uztvērēju identitāti un apraides signālu, signālu no vides. Dēļ mūsu apsēstības ar Ņūtona materiālo pasauli mēs sākumā varētu pieņemt, ka šūnas receptoru proteīni ir “Es”. Tas būtu, kā ticēt, ka TV antena izstaro signālu. Šūnu receptori nav mūsu identitātes avots, bet gan starpnieks, caur kuru “Es” tiek uztverts no vides.

Kad es beidzot sapratu šo sakaru, es aptvēru, ka mana identitāte, mans “Es” pastāv vidē neatkarīgi no tā, vai mans ķermenis ir vai nav. Tāpat kā analoģijā ar televizoru, ja mans ķermenis nomirst un nākotnē piedzimst jauns indivīds (jauns televizors) ar tiem pašiem grupas identitātes receptoriem, šis jaunais indivīds var noskaņoties uz manu “Es”. Es atkal būšu klātesošs pasaulē. Kad mans fiziskais ķermenis nomirst, emisija turpinās. Mana identitāte ir sarežģīts nospiedums, kas ietvert plašu informāciju, ko veido vide kopumā.

Pierādījums, kas apstiprina manu pārliecību, ka indivīda emisija joprojām pastāv arī pēc viņa nāves, nāk no pacientiem ar transplantētiem orgāniem, kuri apgalvo, ka kopā ar saviem jaunajiem orgāniem viņi ir uztvēruši arī izmaiņas uzvedībā un psihē.

Sieviete, kura ļoti labi apzinājās, ka par savu veselību ir jārūpējas, konservatīvā Klēra Silvija (Claire Sylvia) no Jaunanglijas, bija apstulbusi, kad viņai pēc sirds transplantācijas sāka garšot alus, vistas nageti un parādījās interese par motocikliem. Silvija runāja ar donora ģimeni un atklāja, ka viņa ir saņēmusi sirdi no 18 gadus veca motosporta entuziasta, kuram ļoti garšoja nageti un alus. Savā grāmatā ar nosaukumu “Sirds maiņa (A Change of Heart)” Silvija ir apkopojusi savu personīgo transformāciju un citu pacientu līdzīgu pieredzi savā transplantācijas atbalsta grupā (Sylvia and Novak, 1997).

Arī Pola P. Pīrsala (Paul P. Pearsall) grāmatā “Sirds kods (The Heart’s Code)” (Pearsall, 1998) ir vairāki līdzīgi stāsti. Atmiņu precizitāte, kas pavada šīs transplantācijas, ir ārpus no jebkuras nejaušības.

Kāda meitene pēc sirds transplantācijas sāka sapņot par slepkavību. Viņai bija tik spilgti sapņi, ka tie palīdzēja notvert slepkavu, kurš bija nogalinājis viņas donoru.

Transplantētas šūnas un orgāni ir piemērs ne tikai nemirstībai, bet arī Reinkarnācijai. Iedomājieties – ir iespējams, ka nākotnē embrijam būs tāda pati identitātes uztvērēju grupa, kāda man ir tagad. Šis embrijs absorbēs manu "Es". Mana identitāte atgriezīsies, bet izmantos citu ķermeni.

Seksisms un rasisms kļūst absurdi, kad saprotat, ka to identitātes uztvērēji var nonākt baltā, melnādainā vai aziātiskā cilvēkā, neatkarīgi no tā, vai tas ir vīrietis vai sieviete. Tā kā vide reprezentē "visu, kas pastāv" (Dievs) un mūsu receptori ir tikai antenas, kas ir noregulētas uz nelielu joslas platumu visā iespējamā spektrā, mēs visi pārstāvam ne vairāk kā nelielu daļu no veseluma... mazu Dieva daļu.

Jūs un es esam kā ceļinieki, kas saņem informāciju no vides kontrolētāja, gara. Mūsu dzīves laikā mūsu pasaules pieredze tiek nodota kontrolētājam, mūsu garam. Tātad tas, kā tu dzīvo savu dzīvi, ietekmē arī tava “Es” raksturu. Šī mijiedarbība atbilst karmas jēdzienam. Kad mēs to saprotam, mums jābūt uzmanīgiem, dzīvojot dzīvi uz šīs planētas, jo mūsu darbību sekas ir ilgstošākas nekā mūsu ķermenis.

Tas, ko mēs darām savas dzīves laikā, var atgriezties, lai mocītu mūs vai mūsu “Es” nākotnes versiju. Galu galā šie priekšstati atbilst to garīgo skolotāju viedumam, kas ir parādījušies vēstures gaitā. Mēs visi esam gari materiālā ķermenī.

Lasiet arī: Kā darbojas reinkarnācija? Būtiskās mācības.

Tas noslēdz mūsu rakstu par reinkarnācijas procesa darbību. Turpiniet lasīt šo vietni, lai uzzinātu vairāk par reinkarnāciju un pēcnāves dzīvi.

Avots: https://reincarnationafterdeath.com/process/

Autors: galvenais redaktors

2016. gada aprīlis

P.S. Jūs ticat savas dvēseles reinkarnācijai?

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots: 08.01.2021.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/protsess-reinkarnatsii-osnovnye-uroki-iz-proshlyh-zhiznej/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4175-regresija-ieprieksejas-dzives-no-mistiskiem-pardzivojumiem-lidz-neizskaidrojamam-izdziedinasanam (Tulk. piezīme.)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2491-tatjana-zotova-kas-notiek-ar-dveseli-40-diena-pec-naves (Tulk. piezīme.)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4211-berni-kuri-apgalvo-ka-ir-dzivojusi-ieprieksejo-dzivi-un-vinu-sniegtas-detalas-kuras-ir-tik-parsteidzosas-ka-gruti-tam-noticet (Tulk. piezīme.)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4008-karma-un-reinkarnacija (Tulk. piezīme.)

^[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3781-alla-sirko-radniecigas-dveseles-attiecibas-muzibas-garuma (Tulk. piezīme.)