Правила для огненного плана

Ugunīgā plāna noteikumi

28.05.21.

Dārgā Diženā Dieviete! Man ir daudz jautājumu un neizskaidrotu momentu. Un es gribu parunāt par šīm tēmām. Es pierakstīju jautājumus tādā kārtībā, kā mēs ar tevi vakar sarunājāmies.

1. Pirmais jautājums ir par nenosacīto saprātīgumu, tas ir, par nesalīdzinošo un nevērtējošo.

DD: Tas ir stāvoklis: “es redzu = es uztveru”, neko nepaliekot apakšā no vecās pieredzes. Spontanitātes un “šajā momentā” stāvoklis. Proti, saprāts bieži viļ, paliekot atmiņai apakšā negatīvus gadījumus, pašus bīstamākos un neuzticēšanos un bīstamības, iekšējo pretestību izraisošus.

Tas atmiņai paliek apakšā iepriekšējās tikšanās reizes, nepiedotas negatīva rezultāta gadījumā, kaut arī tagad var būt pavisam cits gadījums. Tas traucē uzklausīt un just to, ko izstaro būtne tev pretim. Mūsu tikšanās vienmēr balstās uz svaigiem iespaidiem šajā momentā, un nekas iekšienē nemēģina mums atgādināt kaut ko nelabu no pagātnes.

Piedots – nu tad līdz galam piedots!

DD: Mēs neapvainojamies un nepiedodam, tas ir tīri no zemes plāna. Mēs būtni pieņemam, ņemot vērā viņas īpatnības. Rodoties draudiem, kas mēdz būt ļoti reti, mēs uzliekam aizsardzību starp mums.

Protams, tie ir noteikumi ugunīgajā plānā, kas nemaz nav piemēroti materiālajam plānam, kur patiešām ir daudz briesmu. Tātad nenosacītais saprātīgumus – tā ir uzmanīga uztvere un momentāns novērtējums bez salīdzinājumiem vai vecās pieredzes palikšanas apakšā. Katras būtnes pieņemšana – viņa ir īpaša, ne tāda, kā tu gribētu.

2. Tagad paskaidro, lūdzu, sīki par “par vienas būtnes nomainīšanos ar citu”, par “planētas matricas nomainīšanos ar DD matricu” manai būtnei ugunīgajā plānā. Par neatkarīga ķermeņa iegūšanu šeit.

Es atceros, ka viņš nav saistīts ar zemes plāna apvalku un es kļuvu horizontāla. Kā mākonis. Iekšienē es vienalga esmu “es”, personība nav izmainījusies, bet notiek tikai iekšēja piepildīšanās. Šīs zvaigznes mani iekšienē dur, it kā es sastāvētu ne no šūnām, bet no starojošām adatiņām. Pēc tam tu šīs zvaigznes nodzēsi pēc mana lūguma. Un tu teici, ka tā ir mana transformācija. Palīdzi man, lūdzu, apzināties sevi jaunā ķermenī un apziņā.

Es ieraudzīju, ka sastāvu no zvaigžņu šleifes, tās ir kā mans kokons. Esmu atdalījusies no zemes plāna, vairs nav saiknes ar planētu. Iekšienē ir jauns blīvums, ir ķermenis. Viņš iekšienē ir līdzīgs DD enerģijai, līdzinoties tev vai kā tevis daļa?

DD: Es taču esmu tavs piemērs. Citu piemēru te tev nav.

Manī daudz kas ir iesēts lejā un devis dzinumus. Kas tas ir?

DD: Tie ir tavi jaunie saprātīguma principi. Aplūkosim tos. Tu audzinies manī otro reizi, un tā ir nākamā attīstītības pakāpe. Tev tika parādīta tevis kā dievišķas būtnes būtība (sapnī). Tu kļūsi pavisam citāda, tāpēc ka tu esi izgājusi “leju” un kļuvusi citāda. Tu pagaidām nepazīsti sevi citādo, un sevis iemantošana šeit noritēs pēc tevis pašas pieredzes. Saprātīgi?

Jā, protams, bet man gribas te sarunu biedru un Skolotāju. Vai es varu runāt ar tevi?

DD: Jā, vari. Bet ne katru mirkli. Tātad kādus principus es nodiktēšu?

Man gribas, lai tu dzirdētu mani, kad es tev saku. Tu vari apspriest to, kas nav skaidrs, bet vienmēr klausies mani, tāpēc ka tu te esi jauniņā.

Otrkārt: Tava “dieviete” ir tikai viens no piemēriem tam, kā tu vari šeit attīstīties. Viņa ir “horizontāla” būtne, tas ir, nav saistīta ar apakšējām pasaulēm. Pacenties arī tu šeit nedomāt par pagātni un zemes plānu. Iemācies spontānumu un ātru uztveri. Nelaid lejā savas vibrācijas, nejauc realitātes.

Pagaidām nevienam nekalpo, jo tu vēl pagaidām esi bērns. Es ievedīšu tevi paziņu lokā, pamācies no viņiem, mazliet pierodi un seko maniem noteikumiem. Visi visu saprot un nebūs pret tevi prasīgi. Redzu, ka tu esi paklausīga, un tas liecina par tavām labajām manierēm.

Tev stāv priekšā vienkārši pabūt šeit un iejusties.

Man šķiet – esmu šeit neharmoniska. Ko man izdarīt, lai kļūtu harmoniskāka?

DD: Lūk, sāki runāt pareizi.

Jā, es gribēju tev palūgt, bet pēc tam pārdomāju.

DD: Es to sapratu un izlaboju tevi, padevu tev citu domu. Tu pamanīji?

Nē, es nolēmu, ka nodomāju tā pati.

DD: Tas ir labi, mums ar tevi ir laba saikne, un tu mani dzirdi. Lai kļūtu harmoniskāka, vajag savest kārtībā domas, un pagaidām tev tas grūti, tev galvā ir daudz lieka. Bet pakāpeniski tu pieradīsi pie jaunajiem apstākļiem un sāksi domāt retāk un, kad pienākas.

Jā, es pamanīju, ka intervāli starp domām palielinās.

Dieviete uzmet aizsegu manām smadzenēm, sadalot viņas divās daļās – apakšējā un augšējā. Augšējā daļā ietilpst smadzeņu apvalks no augšas un lauks virs galvas.

DD: Tas, lai tev būtu vieglāk atdalīties no zemes plāna matricām un programmām.

Es atceros, ka biju tādā pašā zvaigžņu būtībā, kura neatšķīra labu un sliktu un nezināja, ko radīja. Tomēr mana pieredze atšķiršanā man noderēs.

DD: Tas tevī ir iespiedies uz visiem laikiem, nešaubies. Tā ir ētika, kura vienmēr būs pieprasīta tavās izvēlēs: ko es nesu – labklājību vai iznīcību? Gan vienu, gan otru var izjust uz mīlestības pamata, un turklāt domāt par labo. Analizēt tu esi iemācījusies, un tātad tu esi pilnīgi rīcībspējīgs bērns. Tāpēc arī no tevis tiks prasīts kā no pieaugušās.

Šodien pietiek.

Pateicos, Diženā Dieviete!

Pievienots 11.06.2021.

http://www.sanatkumara.ru/stati-2021/pravila-dlya-ognennogo-plana

Tulkoja Jānis Oppe