Nataļja Zasjadjko

Собираю себя по крупинкам

Собираю себя по крупинкам

И плыву от зари до зари

По большим чертежам и картинкам,

Что висят на стене у двери.

Где оставила радость, везенье? 

И в какой стороне налегке

Потеряла я гордость, смиренье?

Где принятье^[1]? Доверие – где?

Мастерство, естество, вдохновенье,

Отзовитесь! Вернитесь ко мне!

Я позволю вам жить не мгновенье –

Навсегда поселю вас в себе!

Я листаю столетий страницы:

Я ищу, я зову, я молю.

И «Собрать всю себя до крупицы!» –

Выражаю я волю свою.

Чертежи те сама создавала,

Чтоб однажды – ты только поверь! –

Отыскать в своем доме Начало

И с картинками нужную дверь!

Vācu sevi kopā pa kripatiņām

Vācu sevi kopā pa kripatiņām

Un peldu no ausmas līdz ausmai

Pa lieliem rasējumiem un attēliem,

Kas karājas pie sienas pie durvīm.

Kur atstāju, prieku, veiksmi?

Un kurā pusē tukši

Es zaudēju lepnumu, lēnprātību?

Kur pieņemšana? Uzticēšanās – kur?

Meistarība, dabiskums, iedvesma,

Atsaucieties! Atgriezieties pie manis!

Es ļaušu jums dzīvot ne uz mirkli –

Uz visiem laikiem iemitināšu jūs sevī!

Es šķirstu gadsimtu lappuses:

Es meklēju, es saucu, es lūdzos.

Un “Savākt sevi visu līdz kripatiņai!” –

Izsaku es gribu savu.

Rasējumus tos pati radīju,

Lai reiz – vai tu spēj noticēt? –

Sameklētu savā mājā Sākumu

Un ar attēliem vajadzīgās durvis!

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.