Анна Гальцева - 6 причин для участия в живых мероприятиях по Реинкарнационике
Anna Gaļceva - 6 iemesli, lai piedalītos Reinkarnacionikas dzīvajos pasākumos
2015. gads kļuva par sākumu projektam – “Reinkarnistu ceļojumi” – tās ir dzīvas tikšanās ar cilvēkiem, ko apvieno tieksme attīstīties un izzināt sevi un pasaules uzbūvi, dažādās pilsētās.
Konferences “Reinkarnistu ceļojumi” – tās ir praktiskas meistarklases, kuras sniedz Reinkarnacionikas konsultanti, kuri nes gaismu tiem cilvēkiem, kas jau ir gatavi iepazīt Sevi jaunos un atvērt savu Dvēseli.
Šodien mēs ar tādas konferences, kura notika Sanktpēterburgā 2015. gada septembrī, spīkeriem gribam dalīties ar jums, dārgie žurnāla “Reinkarnacionika” lasītāji, tajā, kāpēc ir tik svarīgas tieši dzīvas satikšanās un ceļojumi.
1. iemesls. Iepazīšanās ar jauniem interesantiem cilvēkiem
Mūsu ceļojuma laikā uz Sanktpēterburgu notika vairākas patiesi maģiskas iepazīšanās.
Šī konference atšķirībā no agrāk organizētajām bija tematiska un veltīta dažādiem mūsu savstarpējo attiecību aspektiem – ar savu ķermeni, ar partneriem, ar Garīgajiem Audzinātājiem, ar bērniem. Varbūt tieši tāpēc arī jaunie cilvēki, kuri tajā laikā ienāca mūsu dzīvē, atklāja pilnīgi jaunas savstarpējo attiecību šķautnes.
Varētu šķist, neliela saruna, gatavojoties organizēt atvērtu semināru telpā Ministerstvo, ar jaunu cilvēku, kurš nodarbojas ar skaņu, turpmākajā atklāja man vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību jaunu šķautni.
Pēc pāris dienām Antons atrada mani sociālajā tīklā VKontakte, un mēs norunājām satikties. Pāris stundas, pavadītas sarunā, un pēc tam biznesa semināra apmeklējums bija apbrīnojami.
Raugoties uz Antona patieso interesi par jaunām zināšanām, klausoties stāstus no viņa dzīves gājuma, apspriežot jautājumus par reinkarnacioniku, psiholoģiju, biznesu, es jutu, ka, lūk, viņa – tā pati kopīgas attīstības un virzības uz priekšu iespēja!
Man izdevās ar katru šūniņu izjust šo enerģiju, kura rodas starp vīrieti un sievieti, lai nestu Gaismu citiem cilvēkiem un Pasaulei.
Pateicoties šim neilgajam kontaktam, pēc atgriešanās mājās es sāku pakāpeniski pārkārtot savstarpējās attiecības ģimenē un tagad būvēju jaunas savstarpējās attiecības nākamo “Reinkarnistu ceļojumu” komandā.
Vēl par vienu iepazīšanos pastāstīs mūsu spīkeri. No manas puses tikai neliels priekšvārds.
Ar dzejnieci Darju Petrovu (Дарья Петрова) es iepazinos 2014. gada kādā konferencē par informācijas biznesu, kas bija apvienots ar ceļojumiem pa Baltijas valstīm. Šo piecu dienu ilgā brauciena laikā mēs sadraudzējāmies, un es pacentos palīdzēt viņai atrisināt kādu personisku problēmu, kuru viņa izdzīvoja tajā laikā.
Piektdien uz atvērtā semināra atklāšanu Darja atbrauca kopā ar vīru. Šis apbrīnojamais pāris pievērsa visu uzmanību.
Maigs sievišķīgums un dziļš viedums un pacietība. Mērķtiecīgs, atklāts, ar tieksmi iedziļināties pašā būtībā, vīrišķīgums.
Laimīgs, harmonisks pāris, uz kuru raugoties es domāju par to, ka pat īsas sarunas, aizsega neliela pavēršana tam, kā un kādēļ vīrietis un sieviete Dvēseles līmenī vienojas iziet kopīgu pieredzi, var izmainīt cilvēku dzīvi.
Bet vēlāk, kad konference jau bija beigusies, mēs ar spīkeru komandu satikāmies ar Darju pastaigā pa Pēterburgu. Un notika viņu iepazīšanās, par kuru viņas pastāstīs pašas.
Jeļena Šeina (Елена Шеина):
“Pirmoreiz es Darju ieraudzīju mūsu atvērtajā seminārā piektdien. Manu uzmanību piesaistīja vīrietis, kurš nelaida vaļā Darjas rociņu no savas rokas, bija jūtams maigums viņu attiecībās. Kad mēs pastaigājāmies pa Pēterburgu, man arī gribējās pieskarties šai brīnišķīgajai sievietei.
Man rokās pašlaik ir Darjas pirmā grāmata ar autogrāfu, kuru viņa uzdāvināja man un citiem konferences spīkeriem. Es ar prieku sniedzu Darjai interviju viņas projektam “Paskaties uz dzīvi citādāk (Посмотри на жизнь иначе)”, patiesi izstāstīju savu nevienkāršo stāstu par dēla bojāeju un kā es ar Reinkarnacionikas Institūta palīdzību atradu sevī spēkus dzīvot tālāk. Ļoti priecājos, ka pazīstu Darju.”
Jā, draugi, katra dzīvā pasākuma laikā notiek apbrīnojamas iepazīšanās un satikšanās.
Konferencē “Reinkarnacionika pie Baikāla” Valentīna Pavļenko (Валентина Павленко) sastapa savu iemiesotu Garīgo Audzinātāju.
Odesā mēs iepazināmies ar cilvēkiem, kuri tagad strādā Reinkarnacionikas Institūtā.
Sanktpēterburgā iepazīšanās ielika pamatu jauniem projektiem un attiecībām.
Interesanti, kādas vēl tikšanās un liktenīgas iepazīšanās stāv priekšā nākamajos dzīvajos projekta “Reinkarnistu ceļojumi” pasākumos?
Reinkarnistu tikšanās ar Darju Petrovu Pēterburgā
2. iemesls. Pabūt vietās, kur dzīvojām iepriekšējos iemiesojumos, un savākt tur savas Dvēseles daļiņas
Apbrīnojamā veidā tiek noteiktas pilsētas mūsu dzīvo pasākumu organizēšanai. No parastās cilvēciskās domāšanas skatpunkta vispār nav saprotams, kā tas notiek.
Es mēģināju sākumā izskaidrot ar sakritībām, pēc tam meklēju loģiku Reinkarnacionikas konsultantu skaitā…
Tagad vairs nemeklēju loģiskus izskaidrojumus, bet vienkārši uzticos Garīgajam Skolotājam, kurš ir projekta “Reinkarnistu ceļojumi” kurators un ar mīlestību pasaka priekšā nākamo vietu.
Vietu, kur dalībnieki varēs savākt savas Dvēseles daļiņas un integrēt pieredzi turpmākajai attīstībai.
Vlada Kazakova (Влада Казакова):
“Apbrīnojams notikums atgadījās ar mani Sanktpēterburgā. Tas ir stāsts vēl arī par to, ka nejaušības nav nejaušas.
Kādu vakaru mēs ar spīkeriem gājām pastaigāties pa Pēterburgu. Tika pieņemts lēmums aizstaigāt līdz Petropavlovskas katedrālei. Kad mēs bijām nonākuši Petropavlovskas katedrāles iekšienē, mani pārņēma neparasts satraukums, it kā atgādinājums par kaut ko ļoti tuvu.
Neredzams spēks veda mani pa šo milzīgo telpu. Kājas pašas gāja. Es sapratu, ka man vajag kaut ko ieraudzīt, kaut ko atrast. Bet ko? Manas acis apstājās pie izvietojuma shēmas, un uzreiz ieraudzīju to, kas deva man izpratni, kāpēc es esmu šeit un ko meklēju.
Katrīnas kapliča: "Nikolaja II un viņa ģimenes locekļu mirstīgo atlieku apbedījums." Es uzreiz atcerējos savu iemiesojumu. Tad, lūk, kurp veda mana Dvēsele. Es piegāju šai vietai. Tēli, kurus es jau biju redzējusi, lidoja manā galvā kā kinofilma. Un beidzot taču es nomierinājos, gluži kā dabūjusi to, kā dēļ šurp atnācu.
Pateicos visiem, ka neapzināti es nonācu tur, kur vajadzēja nonākt.
Vlada Kazakova
Un vēl… Cik sevi atceros, vienmēr tiku sapņojusi nonākt Pēterhofā. Un, pateicoties Reinkarnacionikai, mans sapnis piepildījās. Atceros trīsas, ar kādām kāpu augšā pa parādes kāpnēm Baltajā pilī, pastaigu pa parka celiņiem. Es ilgi nevarēju atstāt šo vietu.
Pievērsiet uzmanību tam, kas ir Jūsu apkārtnē, kādas emocijas Jūs piedzīvojat, ko jūtat. Jo taču ir pilnīgi reāli atrast savu iepriekšējo iemiesojumu pēdas[1]. Reinkarnacionikas Institūtā es iemācījos dzirdēt sevi. Lūk, kāpēc rekomendēju arī Jums atnākt uz šo apbrīnojamo telpu.
Pievienojieties arī “Reinkarnistu ceļojumiem”!
Mums priekšā ir vēl daudz jaunu atklājumu, pilsētu un priecīgu tikšanos!”
Natālija Hmeļovska (Наталья Хмелевская):
“Ja, jā! Šī tēma ir par mani! Mūsu ceļojumā pa Pēterburgu noskaidrojās, ka kādā no saviem iemiesojumiem es biju Aleksandra Sergejeviča Puškina – tā paša – sieva! Kas gan varēja iedomāties, es – Natālija Gončarova (Наталья Гончарова).
Taču ir vērts sākt ar priekšvēsturi manām savstarpējām attiecībām ar Reinkarnacioniku un ar Puškinu.
Nonākot Reinkarnacionikas Institūtā, man nekad neradās jautājums, vai tā ir patiesība vai ne. Vai eksistē iepriekšējās dzīves vai tas viss ir izdomājums.
Reiz es vienkārši pieņēmu lēmumu ticēt, un pieņēmu šo faktu kā aksiomu.
Bet izstrāžu un transformāciju rezultāti reālajā dzīvē slāpēja skepses balsi – tā man piemīt personības līmenī.
Pirms gada es nonācu Puškina kalnos. Neticams apvidus Pleskavas apgabalā, kur atrodas Hanibālu-Puškinu dzimtas īpašumi.
Tur Aleksandrs Sergejevičs pavadīja sava otrā izsūtījuma gadus, uzrakstīja neskaitāmi daudz nemirstīgu darbu.
Bija apbrīnojami, kā mani vilka uz šo vietu. Protams, es sapratu, ka tas nav vienkārši tāpat. Taču “rokas nesniedzās” līdz tam, lai noskaidrotu šīs neticamās pieķeršanās smalkumus.
Teikšu vairāk – mani tā vilka uz šo vietu, ka šogad es braucu uz turieni atkal.
Sirds sāk pukstēt biežāk, emocijas pārņem, un kamols tuvojas kaklam… “Esmu šeit jau bijusi…”, riņķo galvā.
Bet… Atkal “rokas neaizsniedzās” iet un noskaidrot, kas tad tur notika, kāpēc mani tā tur velk.
Stāsts šeit nebeidzas.
Pēterburgā man gadījās apmeklēt A.S. Puškina muzeju-dzīvokli. To pašu dzīvokli, kur viņš pavadīja savas dzīves pēdējās dienas un nomira pēc liktenīgās divkaujas.
Mēs tuvojamies… Es sāku just pazīstamus simptomus. (Pat tagad, kad drukāju šo rakstu, atkal piedzīvoju šīs sajūtas.)
Sēžu. Gaidu ekskursijas sākšanos. Un te pēkšņi nolēmu: “Nu ka, domāju, iegremdēšos ātri un paskatīšos, kas tad mani tā uz šejieni velk.”
Pieveru acis, taisu lēnu ieelpu-izelpu un uzstādu jautājumu: gribu paskatīties, kas mani saista ar lielo krievu dzejnieku.
Protams, uz to laiku es jau sapratu, ka tas bija kopīgs iemiesojums un es biju sievietes lomā, taču tālāk par šo izpratni negāju.
Uzreiz teikšu – vēsturē es vispār neesmu spēcīga.
Iegremdējumā atnāk uzvārds: Lanska (Ланская). Dzirdu to pirmo reizi savā dzīvē.
Nepaiet pat daži mirkļi, kad blakus sēdošais pāris apspriež tieši šo jautājumu. Un te “pēkšņi” izrādās, ka Natālija Gončarova pēc sava vīra, Aleksandra Sergejeviča, nāves apprecējās ar grāfu Lanski (Ланский) un kļuva par Lansku.
Puzle bija salikusies! Es biju šokā, ja godīgi! Šis neticamais atklājums manu pašreizējo dzīvi ietekmēja kardināli.
Es ilgi nevarēju atstāt šo vietu. Katrs ekskursijas vadītāja teiktais vārds atsaucās sirdī. Katra istaba, katrs priekšmets atdzemdināja atmiņas manā Dvēselē.
Cik daudz enerģijas tur tika atstāts. Cik daudz sāpju, bēdu, skumju… Un turklāt neticami neaptveramas Mīlestības. Tās pašas Augstākās Mīlestības, par kuru daudzi no mums tikai sapņo…
Un ko jūs sajustu manā vietā?
Nu un tas ir vēl viens apstiprinājums tādiem skeptiķiem kā es, ka ir iespējams viss.
Es pateicos Ceļojumiem par tādu iespēju pavērt vēl vienu manas Dvēseles noslēpuma aizsegu.”
Stāsti ir apbrīnojami. Es šajā rakstā nedalīšos savos stāstos par to, kā es vācu Dvēseles daļiņas katrā vietā, kur notika mūsu konferences. Iespējams, tas kļūs par materiālu nākamiem rakstiem.
Patiesībā šie ceļojumi man kļuva par vēl vienu paņēmienu ne vienkārši pabūt savu iepriekšējo iemiesojumu vietās, bet vēl arī atrisināt Dzimtas uzdevumus un atgriezt savas Dzimtas spēku[2].
Un, ja jūs zināt vai jūtat, ka reiz esat dzīvojuši tajās vietās, kur notiek mūsu dzīvie pasākumi, – atmetiet visas šaubas un brauciet šurp. Ļaujiet savai Dvēselei savākt pazaudētās daļiņas un speriet soli uz viņas veseluma atjaunošanu!
3. iemesls. Jaunas pieredzes iegūšana jaunas komandas apstākļos
Viens no globālajiem projekta “Reinkarnistu ceļojumu” mērķiem ir efektīvu komandu mobila radīšana Jaunā Laika un Jauno Enerģiju apstākļos.
Jaunās komandas sastāv ne tikai no spīkeriem un organizatoriem. Jaunā Laika, kurā mēs visi pašlaik dzīvojam, apstākļos komandas laukā nonāk gan dalībnieki, gan palīgi, gan brīvprātīgie, gan tie, kas izpilda atsevišķu darbu pēc saviem virzieniem.
Un pat tie, kas vienkārši pirmoreiz ir saskārušies ar šo sev jauno tēmu.
Tie, kas jau ir piedalījušies jebkurā no mūsu konferencēm, jau pazīst šīs jaunās kop-sadarbības, kop-radīšanas, vienotības enerģijas. Katra darbība ir vērsta uz virzību pie vienota mērķa. Un turklāt katrs brīvi pauž savu patiesīgumu.
Šeit nav “vecāko”, “galveno”, šeit nav vadītāju un pakļauto. Katrs ienes savu ieguldījumu atbilstoši savas Dvēseles plāniem, savai pieredzei, savai unikalitātei un savam viedumam.
Un rezultātā iznāk vienota, harmoniska melodija, kura nes labpatiku katram dalībniekam.
Jā, tas mēdz būt nevienkārši. Kā vienmēr mēdz būt nevienkārši pārkārtoties un sākt mijiedarboties jaunā veidā. Mūs tā vien velk noripot atpakaļ ierastajos saziņas formātos.
Un reizēm es norāvos uz to, lai izdalītu norādījumus, un kāds reizēm bija pamiris, gaidot šos norādījumus, aizmirstot par savas unikalitātes brīvu paušanu.
Taču mēs izejam šo ceļu un pakāpeniski mācāmies, attīstāmies un nesam šo jauno komandu jauno pieredzi uz Zemi.
Un es skaidri zinu, ka katrs, kurš ir saskāries ar “Reinkarnistu ceļojumu” komandu jebkurā no konferencēm, jau nes sevī šīs zināšanas. Un tātad – tās izplatīsies un iesakņosies citos kolektīvos.
4. iemesls. Tikt skaidrībā ar sava tālākā ceļa virzienu
Cik daudzi pašlaik stāv izvēles priekšā, ar ko nodarboties tālāk? Arvien biežāk es dzirdu, ka nodarbe, profesija, ar kuru cilvēks nodarbojas, jau ir pārstājušas nest prieku, bet ar ko nomainīt, – nav saprotams.
Cik daudz cilvēku vēro Reinkarnacionikas Institūtu mēnešiem vai pat gadiem! Apmeklē translācijas, iegūst meistarklases, lasa žurnālu un rakstus…
Un tieši dzīvajās tikšanās var īsā laikā, vien 2 dienās, dziļajā līmenī saprast, izjust un izdarīt apzinātu izvēli par savu turpmāko attīstības ceļu.
Jo taču tieši pasākumos ir sakoncentrēta daudzu cilvēku atšķirīga pieredze, un šī pieredze tiek atdota atklāti, no sirds uz sirdi.
Tā ir saziņa ne tikai meistarklašu ietvaros, bet vēl arī starpbrīžos. Tā ir saziņa ne tikai “speciālists – klients”, bet vēl arī starp sevi, starp cilvēkiem ar dažādu “stāžu”, kas pārvalda dažādas metodes, tehnoloģijas, un tiem, kas tikko ir nostājušies uz pašizziņas un attīstības ceļa.
Uz konferenci Sanktpēterburgā no Maskavas atbrauca Svetlana Andrijevska (Светлана Андриевская). Mēs esam ar viņu pazīstamas jau sen mana cita projekta sakarā. Svetlana ir izgājusi praktiski visas manas programmas, ir mana pastāvīga palīdze un līdzgaitniece.
Protams, par Reinkarnacionikas Institūtu viņa zina no paša manu mācību sākuma. Taču tieši konferencē viņa pieņēma lēmumu, par kuru es uzzināju, tikai kad ieraudzīju jaunās plūsmas studentu sarakstu. Pašlaik Svetlana – Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa studente.
Dalībnieces Svetlanas Andrijevskas stāsts:
“Patiesībā tagad rakstu un redzu, ka esmu gājusi pa savu ceļu pakāpienu pa pakāpienam. Jā, es vēroju Reinkarnacionikas Institūtu, piedalījos maratonā 2014. gadā, bet kaut kas mani atturēja kļūt par studenti, iespējams, es nebiju gatava, bet varbūt vienkārši slinkums un nevēlēšanās izdzirdēt sevi, izzināt sevi tik dziļi, iepazīties ar sevi patieso, vai vienkārši banālas bailes no man kaut kā jauna un neizpētīta priekšā.
Pēdējā laikā mani mocīja jautājums, šķirties vai palikt attiecībās ar vīrieti, un meistarklašu tēma par savstarpējām attiecībām Pēterburgā man izrādījās pat ļoti aktuāla.
Godīgi sakot, es dažus lēmumus pieņemu ļoti ilgi un mokoši priekš sevis, bet daži atnāk paši par sevi ātri un viegli. Lūk, tā arī brauciens uz Sanktpēterburgu izrādījās priekš manis viens no tādiem viegli izlemtiem braucieniem.
Meistarklasēs es, pateicoties spīkeriem, ieguvu savu pirmo pieredzi saziņā ar Audzinātājiem[3], ieguvu iespēju izdzirdēt, ko grib mans ķermenis, ieraudzīju un izjutu Dvēseles mācības, kuras es pašlaik dzīvē izeju, un pat ieraudzīju, ka Dvēseles pašlaik ir mani skolotāji.
Vēl gribu atzīmēt, cik meistarīgi spīkeri ar Reinkarnacionikas instrumentu palīdzību veda ārā no dažādām sarežģītām situācijām, kurās nonāca konferences dalībnieki.
Godīgi sakot, divos vārdos pateikt par visām meistarklasēm ir grūti, katrā no tām slēpjas daudz vērtīga. Es plašāk priekš sevis izzināju savstarpējo attiecību sfēru. Ir pagājušas jau vairāk nekā 2 nedēļas, bet es līdz šim laikam atrodos enerģijās, kuras saņēmu tur, Pēterburgā.
Un, lūk, es atgriezos mājās, kur man uzgāzās darbs, darīšanas, braucieni. Vai es domāju tajā laikā par mācībām Reinkarnacionikas Institūtā? Visdrīzāk ne, taču procesi, kas tika iedarbināti Konferencē “Reinkarnistu ceļojumi”, darīja savu darbu.
Kad es nolēmu ieiet Institūta vietnē un iepazīties ar pārstāvētajiem materiāliem sīkāk, bija pagājis mazāk par nedēļu, kopš biju atgriezusies, un te es uzzināju, ka notiek uzņemšana 1. kursā.
Lēmums atnāca. Es tikpat viegli devos savā nākamajā ceļojumā un kļuvu par Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa studenti.”
Un tā, jūs vēl šaubāties par izvēlētā ceļa virzienu? Vai vispār nezināt, ko ieplānoja jūsu Dvēsele? Tad drosmīgi brauciet uz dzīvajiem pasākumiem, un jūs ne vienkārši iegūsiet atbildes uz saviem jautājumiem. Jūs iemācīsieties dzirdēt savu Dvēseli un pieņemt apzinātus lēmumus.
5. iemesls. Personiskas tikšanās un dzīvs siltums, apkampjoties ar tiem, ar kuriem agrāk tikāties tikai monitora ekrānā
Interneta un augsto tehnoloģiju laikmets, ātrumu un bezgalīgas aizņemtības laikmets. Var, cik grib, apspriest tiešsaistes mācību, tiešsaistes tikšanos priekšrocības. Neapšaubāmi – skype un hangouts ļāva biežāk sazināties ar cilvēkiem, ar kuriem mēs ģeogrāfiski esam tāli.
Bet vai tas var aizstāt dzīvu saziņu?
Daudzi patiešām ir aizmirsuši par dzīvu, nepastarpinātu, personisku saziņu! Nolikuši to malā, izskaidrojot ar savu aizņemtību, nogurumu un vēl simts iemesliem.
Mēs liekam priekšā jums atgriezt to, kas ir tik svarīgs mūsu attīstībai šeit, uz Zemes, cilvēku ķermeņos – reālu cilvēku dzīvu saziņu!
Natālija Hmeļovska:
“Asaras riešas acīs, tikai iedomājoties vien, kā tas būs.
Dzīva saziņa nav aizstājama ne ar ko. Reizēm mēs “pielīpam” datoru ekrāniem, aizmirstot, ka svarīgs ir arī apkampienu, dzīvas reālas saziņas siltums.
Visiem tiem, kam reti izdodas iziet no tiešsaistes telpas, ir lietderīgi piedalīties Ceļojumos!
Šīs tikšanās neaizstās ne skype, ne paši mīlīgākie smaidiņi. Tas ir kas dzīvs. Tas ir tas, kas liek kustēties un paātrināties.
Un ar nepacietību gaidu mūsu nākamo un nākamo ceļojumu!!! Šī mirkļa dēļ var kalnus gāzt.”
Vlada Kazakova:
“Gatavošanās konferencei “Reinkarnacionika Sanktpēterburgā” man aizlidoja ļoti ātri. Mana galvenā dzīves pieredze ir saistīta ar mācībām, bērnu un pieaugušo motivāciju, ar komandu veidošanu uz zemes.
Bet projektā “Reinkarnistu ceļojumi” es ieguvu ļoti interesantu pieredzi, kad komanda sazinās attālināti un tikai pēc tam tiekas personiski.
Kā 7 treneru komanda mēs radījām projektu. Un, lūk, ilggaidītā tikšanās ar spīkeriem, apkampieni. Tik lieliski ir atrasties blakus domubiedriem! Piepildījās mans sapnis uzstāties konferencē un turklāt ceļot. Ieraudzīt lielisko pilsētu Sanktpēterburgu.
Dzīvu tikšanos un saziņu nekas neaizstās. Līdz ar katru novadīto meistarklasi bija jūtama tuvināšanās, visas grupas apvienošanās vienā veselā. Gan spīkeru, gan dalībnieku. Tādas spilgtas emocijas var pārdzīvot tikai dzīvās tikšanās!”
Jeļena Šeina:
“Ilggaidītā tikšanās ar spīkeriem! Ilga saziņa caur monitoriem, it kā tāpat visi ir tuvi, taču dzīvas tikšanās – tas ir neatkārtojami! Jūti tev tuva cilvēka sirdspukstus, elpu, viņa roku siltumu! Esmu laimīga, ka katrā pilsētā ir domubiedri!”
Izvēle ir tikai jūsu ziņā – vai turpināt būt piesaistītiem mūsdienu sīkrīkiem vai atbīdīt tos uz laiku malā un atkal sajust to, kādēļ mēs atnākam uz Zemi, – dzīvu apkampienu siltumu, personiskās saziņas aci pret aci dvēseliskumu, prieku no smaidiem un gādīgu roku smalkajiem pieskārieniem.
6. iemesls. Iekarot jaunas virsotnes savas personiskās un garīgās attīstības ceļā
Šis iemesls īpaši patiks tiem, kas nav pieraduši sēdēt uz vietas. Bet ir pastāvīgi tiecošies attīstīties un pilnveidoties. Un, tā kā Reinkarnacionikas Institūtā citi nesavācas, – tas ir diezgan svarīgs etaps.
Ceļojumi – tā nav tikai pati konference un uzstāšanās. Ceļojumi – tā ir ilgstoša cītīga gatavošanās, milzīgs sevis izaicinājums.
Vai es tikšu galā? Un kā es iziešu nākamo pārbaudījumu? Vai es spēšu atrast cienīgu izeju no situācijas? Un daudz ko citu.
Atskatoties atpakaļ, jūs sapratīsiet, kādu izrāvienu jūs esat veikuši tik nenozīmīgā laika intervālā.
Es to nosauktu par mācību intensīvu iziešanu. Tās ir milzīgas izredzes, logs ar iespēju paziņot par sevi, par savu gatavību augt, attīstīties un iekarot jaunas un jaunas virsotnes!
Un tagad, dārgie žurnāla “Reinkarnacionika” lasītāji, mēs, projekta “Reinkarnistu ceļojumi” komanda, vēršamies pie jums.
Jūs esat bijuši mūsu tikšanās reizēs? Dalieties, lūdzu, tajā, kā tas bija jums! Kādi iemesli iedvesmoja jūs atbraukt uz konferenci?
Jūs vēl neesat bijuši mūsu pasākumos?
Tādā gadījumā pievienojieties mums 20.-22. novembrī Tomskā, 27.-29. novembrī – Čeļabinskā!
Jūs jau esat iedegušies no idejas par dzīvu tikšanos, taču priekšā stāvošās konferences ir pārāk tālu no jums? Tādā gadījumā sazinieties ar mani personiski, un mēs padomāsim, kur organizēt vienu no nākamajām konferencēm.
 |
Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa kapteine, reinkarnacionikas konsultante, konferenču “Reinkarnistu ceļojumi” organizatore un spīkere, psiholoģe, sertificēts koučs, projekta “Mīlestības Enerģija (Энергия Любви)” autore un vadītāja |
Pievienots 10.22.2015.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/puteshestviya-reinkarnistov/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2593-tatjana-zotova-pagajuso-dzivju-pedas-meklejiet-pasreizeja-dzive (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/lubova-borisenko/11-dazadi/3880-lubova-borisenko-dziedinasanas-ar-dzimtas-milestibas-energiju (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4005-garigie-audzinataji-reinkarnacionika (Tulk. piezīme)