Рэйки и война

Reiki un karš

Nodarbības grupā “Reikisti” vienmēr norit ļoti mierīgā svētīgā atmosfērā uz grupveida beznosacījuma mīlestības viļņa. Un pēkšņi tāda tēma: Reiki un kara cilvēki, un kas notiek ar enerģiju, kad iesvētīts cilvēks iet karā.

Kādu laiku daudzi bija apmulsušā stāvoklī, kā to var savienot. Bet, neraugoties uz visām šaubām, nodarbība notika.

Nedaudz iegremdēsimies šajā atmosfērā un izjutīsim uz sevis šo, šķiet, paradoksālo tēmu.

Nadežda: Karš, Jermaks, Sibīrija, smagi pārgājieni, ieroči, stresi, agresija un daudz bēdu cilvēkiem. Vadonis vienmēr ir priekšgalā, uz viņa gulstas atbildība par savu karapulku un to ideju, kuru viņš aizstāv, viņš vienmēr ir priekšgalā.

Un, lūk, mēs redzam, ka pat ļoti stipri cilvēki šajā laikā jūt sāpes un viņiem ir vajadzīga palīdzība. Un viens no viņiem ir Jermaks, kurš brauc pie dziednieka, uz neilgu laiku atstājis savu karapulku.

Dziednieku sauc Matvejs. Tas ir veselīgs, spēcīgs vīrietis, kurš dziedina ar rokām, no kurām nāk gaisma un siltums, – tā arī ir Reiki enerģija, – un vēl viņam piemīt iekšējā redze. Šīs zināšanas un prasmes tika nodotas viņam pa dzimtas līniju no vectēva^[1], bet tam no savas mātes.

Zem dziednieka rokām mugurkauls atjaunojas. Cilvēks guļ, ietīstīts dievišķajā enerģijā, dziedinošajā enerģijā. Tāds dziednieks palīdz arī citiem karavīriem vairot spēkus un izdziedināties no kaitēm.

Viņam nav starpības – vai esi karavīrs vai vienkāršs cilvēks, viņa uzdevums – palīdzēt cilvēkiem.

Valentīna: Uzreiz nokļuvu kaujas laukā. Francija, XIX gadsimts. Esmu kara medmāsa. Redzu sevi no malas, gaiši pelēkā garā kleitā, balts priekšauts (dubults) – priekšā un aizmugurē), balta apkaklīte, manšetes, galvas lakatiņš. Apkārt no sprādzieniem lido zemes kukuržņi, netīri karavīri ar durkļiem, guļ ievainotie, viss sajaucies, un it kā tas viss ir ap mani, bet lido garām. Un es esmu kaut kādā enerģētiskā lodē pilnīgi mierīga, es pietupjos un pārsienu ievainoto.

No malas skats ir brīnumains. Apjautu, ka baltā lode – tā ir Reiki enerģija. Iegāju ķermenī – atsvešinātība no apkārt notiekošā un koncentrēšanās uz ievainoto vīrieti.

Un galvenais – bezgalīgas beznosacījuma mīlestības jūtas, kuras dun manī un padara mani neievainojamu.

Pārsienot ievainotos, es apturu asinis, bet noritēja arī citāds darbs, pieskaroties kareivim, es nodevu šīs mīlestības lādiņu un enerģiju, sūknēju iekšā spēkus.

Mēs uz lauka tādas bijām vairākas medmāsas. Visi kareivji, neraugoties uz ievainojuma smagumu, izdzīvoja. Man šīs dzīves apskats bija apbrīnojams pārdzīvojums. Es iegaumēju šo mīlestības, spēka, pārliecības par sevi stāvokli.

Jeļena: Pēc pieprasījuma “Reiki un karš” – bildīte: es meditācijā redzu lauku pēc kaujas, daudzas dvēseles atstāj ķermeņus, es ar Reiki palīdzību harmonizēju situāciju, palīdzu aizejošajām dvēselēm^[2].

Kad tika stāstīts par Mikao Usui, redzēju, ka gaismas plūsma, kurā viņš bija, spirālē apvijas pa Zemi…

Svetlana: “Karš un Reiki”. Ar tādu pieprasījumu mēs devāmies ceļojumā kārtējā nodarbībā grupā “Reikisti”. Es nonācu Japānā, 1905. gads. Mājīga akurāta japāņu mājiņa. Es sevi redzu joga ķermenī. Sēžu lotosa pozā, meditēju.

Te ienāk meitene-kalpone, klanās un saka, ka pie manis viesi atnākuši. Ir atnākušas militārpersonas un lūdz man palīdzēt ārstēt karā ievainotos. Lūk, es jau esmu teltī ar ievainotajiem. Tas ir kā hospitālis. Tur ir gan medmāsas, gan ārsti.

Mana misija – noņemt sāpes ar roku uzlikšanu. Es pastāvīgi esmu kustībā, bez atpūtas. Ievainoto ir ļoti daudz, es pāreju no viena pie otra. Es pastāvīgi esmu Reiki plūsmā, un tas mani uzlādē darbam bez atpūtas.

Ierocis man tika piedāvāts pašaizsardzībai, bet es kategoriski atteicos. Nogurumu nejūtu. Caur mani plūst Reiki enerģijas neizsmeļamais spēks – kā upes ūdens straume. Vai es varu izmantot šo plūsmu priekš sevis? Jā, es uzstādu tādu nodomu^[3]: sākumā uzlādēt sevi.

Es jautāju: vai es paņemšu rokās ieroci briesmu gadījumā? Nē, nekad neņemšu, tas ir augstāk par mani. Ja mani nogalinās, lai nogalina, bet ieroci es rokās neņemšu. Vienkārši no dvēseles nāk ieroču atgrūšana.

Vai es jūtu Visaugstākā aizsardzību? Esmu pārliecināts, ka lode mani neskars, kad esmu Reiki plūsmā. Un pat redzu, kā uz mani lidojoša lode maina savu lidojuma trajektoriju, aizejot sāņus. Plūsma kā vairogs aizsargā mani.

Pēc tam es pajautāju par Reiki enerģijas piedzimšanu. Atnāca atbilde, ka tā piedzima kopā ar mūsu planētu. Tā ir dzīvības enerģija, kura baro visu dzīvo. Cilvēki vienkārši agrāk to nepazina.

Taču šī enerģija vienmēr eksistē un ir eksistējusi, tā baro augus, dzīvniekus, cilvēkus un visu planētu neatkarīgi no zināšanas par to.

Un te es ieraudzīju Mikao Usui, meditējot kalnos. Lūk, viņš skaidri ieraudzīja spožu staru, kurš nolaižas uz viņu no debesīm.

Pēc tam viņam atnāca zināšana, ka tas ir dzīvības spēks, vienkārši neviens to agrāk nav redzējis, un ka mēs varam to pastiprināt un vadīt to.

Kā mēs varam to pielietot karā? Var sūtīt Reiki enerģiju uz visu kaujas lauku, lai nomierinātu visus karojošos. Viņiem zūd agresija un vēlme karot. Rezultātā ir mazāk nogalināto un ievainoto.

Vai mēs varam sūtīt savu enerģiju, lai nomierinātu karadarbību? Jā, neapšaubāmi, mēs varam remdināt cilvēku agresiju.

Jeļena Šeina,

Reinkarnacionikas Institūta

2. kursa absolvente

Pētnieciskā grupa “Reikisti”

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 05.05.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/rejki-i-vojna/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/3990-vai-parestiba-var-pariet-pa-dzimtas-liniju (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/4100-kada-ir-dveseles-misija (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4121-ieprieksejas-dzives-nodoms-un-kermena-veseliba (Tulk. piezīme)