Реинкарнация как биологическая адаптация в результате естественного отбора

Reinkarnācija kā bioloģiska adaptācija dabiskajai atlasei

Reincarnation as a Biological Adaptation to Natural Selection

Autors: Entonijs Tailers (Anthony Tyler)

Wake Up World viesa raksts

Kolaboratīvās uzvedības neirozinātnieki, profesors Tods Mērfijs (Todd Murphy) un Dr. Maikls Persingers (Michael Persinger), kopš 20. gs. 90. gadiem nepārtraukti ir veidojuši empīrisku, korelatīvu senās metafizikas novērtējumu, izmantojot spekulatīvu pētījumu jomu, ko sauc par “neiroteoloģiju”. Nedaudz slengam atbilstošo terminu “neiroteoloģija” tās pētnieki atzīst par filozofiju, kas pielietota zinātnes principam; tas nozīmē, ka šī filozofija ir dažādu seno metafiziku transponēšana mūsdienu zinātniskās metodes projektā un jaunākajos atklājumos tādās jomās kā neiroloģija, uzvedības psiholoģija, antropoloģija, fizika un pat salīdzinošā reliģija.

Diemžēl Mērfijs un Persingers tā vietā, lai viņi tiktu pieņemti zinātnieku aprindās ļoti vajadzīgās senās filozofijas pārvērtēšanai postmodernās paradigmas ietvaros, protams, saskārās ar lielu kritiku. Tomēr viņu pētījumu rūpīgā metodoloģija, daudzpusīgais datu kopu klāsts un novatoriskais zinātniskās metodes pielietojums filozofijas un teoloģijas jomā ir nodrošinājis viņiem pastāvīgu atbalstu alternatīvās pētniecības aprindās.

Publicējis savus sākotnējos pētījumus zinātniskā žurnālā 1999. gadā, Tods Mērfijs, piedaloties Dr. Maikla Persingera neirokognitīvās elektrostimulācijas tehnoloģijas pētniecībā un attīstīšanā, izstrādāja savu zinātnisku postulāciju – ja reinkarnāciju teorētiski varētu uzskatīt par dzīves aksiomu, tad tas būtu tāpēc, ka tā ir bioloģiska pielāgošanās dabiskajai atlasei. Diemžēl vien tikai šo divu nosaukumā ietverto jēdzienu savstarpējā analīze lika daudziem cilvēkiem to noraidīt, taču, aplūkojot šo savstarpējo analīzi, tā kļūst ne tikai gluda, bet arī ticama.

Dr. Maikls Persingers

Kopš sākotnējās tēmas izstrādes sākuma Mērfijs 2013. gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu “Svētie ceļi: smadzeņu loma reliģiskajā un mistiskajā pieredzē (Sacred Pathways: The Brain’s Role in Religious and Mistic Experiences)”, kurā bija iekļauts Dalailamas priekšvārds. Citāts no grāmatas oficiālā apraksta:

“Profesors Mērfijs liek priekšā ideju, ka atdzimšana ir evolucionāra adaptācija, kas veicināja mūsu sugas izdzīvošanu, un ka “Es” ir halucinācija; ka Dievs ir mūsu pašsajūtas izpausme un ka apgaismība parādās pēc nervu darbības lavīnas, kas izmaina ļoti specifiskus smadzeņu rajonus. Viņš arī uzskata, ka garīgums ir ļoti pozitīvs spēks pasaulē un atsevišķu cilvēku dzīvē. Viņš apgalvo, ka garīgums ir adaptīvs spēks, kam ir izšķiroša nozīme mūsu kā sugas izdzīvošanā, un līdz ar to tā ir mūsu dabas neatņemama sastāvdaļa. Uzstājoties kā ateists, kurš atklāti mudina uz lūgšanām, autors apiet skeptiķu un ticīgo debates, lai parādītu, kā reliģija mums palīdz, neņemot vērā neviena cilvēka privātās pārliecības patiesumu vai nepatiesumu.”

Sākotnējais raksts, kas publicēts recenzētajā “Journal of Near-Death Studies”, lepojās ar vilinošu nosaukumu "Nāvei-tuvās-pieredzes struktūra un funkcija: algoritmiska reinkarnācijas hipotēze, kuras pamatā ir dabiskā atlase". Pirms virzāmies uz priekšu, ir svarīgi atzīmēt, ka Darvins bija tikai vēl viens zinātnieks, kurš ierosināja idejas, kuru pamatā ir viņa paša novērojumi, un pašreizējās zinātnieku aprindās viņa idejas ir pārāk iesakņojušās, kaut gan tām trūkst nepārtrauktas un atjauninātas pārvērtēšanas; tomēr dabiskās atlases pamata postulācija ir fundamentāli pierādīta izpratne, ka ģenētiskā adaptācija videi ir noteicošā, lai turpinātu izdzīvot.

Tagad, kad esam ielikuši pamatu, varam novērtēt dažas teorijas. Konkrēti tiek analizēta nāvei-tuvā-pieredze^[1] (NTP) saistībā ar ārpusķermeņa pieredzi (ĀĶP), izmantojot izmainītus apziņas stāvokļus; tie izraisa izmaiņas elektriskajos laukos, ko izstaro dažādi smadzeņu daivu aspekti, jo īpaši temporālie. Viena no četrām smadzeņu garozas daļām, temporālā daiva, ir atbildīga par "maņu ievades apstrādi atvasinātās nozīmēs, lai pienācīgi saglabātu vizuālās atmiņas, valodas izpratni un emociju asociāciju". To var uzskatīt par neatņemamu smadzeņu daļu, kas ļauj cilvēkiem mijiedarboties sociālā līmenī un kas ietver analoģisku domāšanas procesu (lasīšanu, rakstīšanu, runāšanu, zīmēšanu, videospēļu spēlēšanu, mūziku, pat matemātiku) un jo īpaši sapņošanu. Citēju no Mērfija pētījuma:

“Ir izvirzīta teorija (Persingers, 1987), ka tad, kad mūsu sugai pirmo reizi attīstījās tās unikālās kognitīvās spējas, divas mūsu smadzeņu daļas palielinājās vairāk nekā pārējās: priekšējās daivas (parasti ir specializētas nākotnes ekstrapolēšanai) un mūsu temporālās daivas (parasti ir specializētas pagātnes atmiņām). Kad tas notika, cilvēki apguva jaunu prasmi – spēju atcerēties par nāvi un apzināties, ka nākotnē viņi to piedzīvos atkal. Toreizējā jaunā neiromorfoloģiskā atjaunināšanas programma ietvēra nāves trauksmes aspektu. Tās bija bailes no gaidāmās nolemtības.”

Lai saprastu šo “NTP algoritmu”, katras teorijas solis ir jāaplūko savā leņķī. Uz brīdi nedomājot par smadzeņu evolūciju, ir svarīgi saprast, ka algoritma definīcijas būtība ir: process, kas nejaušību pārvērš ne-nejaušībā (datu kopu izteiksmē).

Izvilkums no profesora Mērfija raksta:

“Šķiet, ka pastāv noteikti gramatikas likumi, kas regulē NTP. Lai gan pētījumi, kas to izskaidro, nebūt nav pabeigti, šķiet, ka parādās aptuvens (mēs to nevaram uzsvērt pārāk stingri – tikai aptuveni) uz praksi bāzēts noteikumu modelis.

Piemēri:

(1) Indijā autoskopiskas ārpusķermeņa pieredzes (ĀĶP) vietā nāves process var sākties, redzot nāves vēstnešus (Pasricha, 1986). Kad viņi jūs sauc, jums ir jādodas. Ir arī vairākas NTP Indijā, kas sākas ar ĀĶP^[3] (Blackmore, 1993). Tas pats likums attiecas uz taju NTP. (Murphy, presē)

(2) Tie, kas jaunāki par septiņiem gadiem, izvairās no Atskata uz Dzīvi (Atskats uz Dzīvi (Life Review) ir parādība, par kuru plaši ziņots, ka tā notiek NTP laikā, kad cilvēks ātri redz lielu daļu savas dzīves vēstures vai tās kopumu. Tā ir momentāna un strauja autobiogrāfiskās atmiņas izpausme. – Vikipēdija) (Serdahely, 1990), tā vietā viņi biežāk apmeklē debesis vai pasaku zemi.

(3) Pirmsrakstu kultūrās Atskats uz Dzīvi tiek dzēsts un aizstāts ar garu pasauli, kurā nozīmīgie dzīves notikumi izpaudīsies simboliski kā garu pasaules iezīmes. (Kellehear, 1993)

(4) Ja NTP objekti ir spējuši paredzēt savu nāvi (un, iespējams, viņiem ir bijusi iespēja plaši pārdomāt savu dzīvi), viņi var atmest Atskatu uz Dzīvi. (Greyson, 1985)

(5) Ja jūsu nāve iestājusies negaidīti, jūs atskatāties uz savu dzīvi. (Greyson, 1985)

(6) Ja kāds cieši tic kādai noteiktai reliģiskai tradīcijai, viņš var piedzīvot gaismas būtni, kā tas viņiem ir mācīts (Osis, 1977, 37. lpp.). Ja kāds ir ateists, viņš to var izjust kā “klātbūtni”.

(7) Ja kāds ir sācis ticēt, ka "visi noslēpumi tiks atklāti nāves brīdī", viņam var būt pārpasaulīga pieredze, kurā noslēpumi tiek atklāti viņa apmierinājumam. (Sal. Eadie, 1992 & Brinkley, 1994)

(8) Ja NTP objektiem ir nepieciešama palīdzība, norādījumi vai eskorts NTP laikā, viņi saskarsies ar Eņģeli (Lundhal, 1992) vai Yamatoot (viens no Jamas desmit kalpiem, mirušo pavadonis – tulk. piez.) (Murphy, presē). Iespējamas ilgas diskusijas, kurās tiek risinātas viņu bažas.

(9) Ja NTP objektiem ir nepieciešama pārliecība, ka ir OK būt mirušam, viņš var redzēt savus mirušos radiniekus un mīļotos draugus. Priecīga atkalapvienošanās ar mīļotu draugu, kurš jau ir aizgājis, var būt tieši tas, kas palīdz viņiem iegūt pozitīvu pēcnāves apziņas stāvokli. Cilvēks, kurš ir pārāk jauns, lai zinātu ikvienu, kurš ir miris, bet ir zaudējis mājdzīvnieku, var redzēt mājdzīvnieku tā vietā (Serdahely, 1989). Ja viņš nav zaudējis mājdzīvnieku, viņš varētu redzēt visu, kas viņu mierina, piemēram, rotaļlietu (sal. Morse 1994, 62. lpp.).

(10) Ja cilvēka dzīvi raksturoja destruktīvi uzvedības modeļi, viņa Atskata uz Dzīvi izpausme NTP laikā var paplašināties, iekļaujot šīs uzvedības ietekmi uz citiem cilvēkiem (sal. Brinkley 1994 & Atwater, 1994, 11. lpp.).

Šis “uz praksi bāzēto noteikumu” saraksts ir jāuzskata gan par spekulatīvu, gan nepilnīgu. Katru saraksta vienumu var uzskatīt par reālas gramatiskās “aksiomas” tuvinājumu, kas ietekmē NTP algoritmisko progresu. Tā kā NTP pētnieki to nav meklējuši, pašlaik nav iespējams noteikt reālu noteikumu virkni, kas izskaidrotu funkcionālās saiknes starp konkrētām NTP epizodēm un to predisponējošiem faktoriem visās NTP. Lundhal (1993) ir spējis atrast virkni NTP likumu, taču tie attiecas uz NTP epizožu iespējamību, nevis uz to funkcionālajām lomām. Jebkurā gadījumā jāuzsver, ka likumi jeb aksiomas, kas regulē NTP, nebūs piemērojamas ne tik daudz pieredzei, cik apziņas stāvokļiem, kas tos rada.”

Kā teikts pēdējā citētajā teikumā, pētījums korelē ne tikai ar NTP, bet arī ar citiem apziņas stāvokļiem, piemēram, meditatīvu “šamanisku” pieredzi, psihedēlisku narkotiku pieredzi un vistiešāk ar miega, sapņu un nomoda ciklu. Mērfijs apgalvo, ka sapņošanas fundamentālais analoģiskais aspekts, iespējams, padarīja to par nozīmīgu smadzeņu temporālās daivas attīstības sastāvdaļu, un tam bija tikpat liela nozīme sociālās kultūras attīstības smailē šajā vēstures evolūcijas posmā.

Vēl viena korelācija tiek atklāta, aplūkojot Dr. Rika Strausmana (Rick Straussman) klīniskos pētījumus ar N,N-dimetiltriptamīnu (DMT), kā arī ķīmiskas vielas izdalīšanos no zīdītāju čiekurveida dziedzeriem miega ciklu laikā, kam ir liela nozīme sapņošanā. Sākotnējie pētījumi arī norāda uz DMT izdalīšanos smadzenēs nāves pieredzes sākumā. Mērfijs ierosina, ka neatkarīgi no tā, kurš bija pirmais šī ķēdes notikuma katalizators, smadzeņu temporālās daivas attīstība notika, attīstoties sapņošanai kā bioloģiskai adaptācijai, kas savukārt izraisīja seno cilvēku sociālās kultūras aktivitātes pieaugumu. Pieņemot, ka reinkarnācija ir arī bioloģiska adaptācija, tiek postulēts, ka tā būtu attīstījusies caur to pašu neiroloģisko attīstību, kas atbilst sapņošanai, un iepriekš aprakstīto notikumu secību.

Tomēr, ja reinkarnācija patiesi varētu būt bioloģiska adaptācija, tad šīs idejas sintēzē ir viena būtiska blokāde: kā kāds varētu iegūt bioloģisku priekšrocību no nāves? Sākotnēji tā šķiet fundamentāla kļūda, taču senā Austrumu perspektīva sniedz pamatu empīriskai zinātniskai hipotēzei:

“... NTP mūsu ciltīs parādījās, lai gan nāve novērš vairošanās iespējas, kas izvēlas pozitīvas īpašības. “Vislabāko izdzīvošana” nav izskaidrojama ar NTP mūsu ciltīs, jo neviens nepārdzīvo nāvi... Atdzimšana [teorētiski] ir adaptācija, kas veicināja mūsu izdzīvošanu kādā mūsu sugas vēstures posmā. Ja tas ir tā, tad īpašajiem mehānismiem, caur kuriem darbojas atdzimšana, jābūt visiem vienādiem, jo mums visiem ir kopīgs evolūcijas priekštecis. Vienkāršs, pirmais apgalvojums par atdzimšanu ir šāds: informācija, kas ļauj indivīdiem pielāgoties, tiek saglabāta nāves brīdī un tiek nodota citiem indivīdiem, kuri citur joprojām atrodas pirmsdzemdību attīstībā.”

Tomēr, lai pilnībā aptvertu reinkarnācijas empīrisko skaidrojumu, vienkārši nevaram izlaist divas saistītas idejas par “Karmu” dzīves laikā un “Atskatu uz Dzīvi” pēc nāves. Pašlaik karmas definīcijai austrumos ir tendence nedaudz atšķirties atkarībā no ideoloģijas, bet vispārīgo karmas likuma tuvinājumu varam raksturot šādi: Individuālā uzvedība vienā dzīvē var ietekmēt turpmākās dzīves. "Dabiskās atlases teorija pieprasa, lai postulētais nāves un atdzimšanas process kaut kādā veidā būtu palielinājis mūsu izdzīvošanas iespējas. Ja tā, tad šķiet saprātīgi secināt – ja uzvedība vienā dzīvē var ietekmēt uzvedību citā dzīvē, šai ietekmei ir jācenšas palielināt mūsu uzvedības pielāgošanās spējas.” (Mērfijs). Lai vēl vairāk uzsvērtu empīrisko pieeju šim procesam, Mērfijs arī norāda: “Teikt, ka pārdzimšana ir apgaismotu cilvēku radīšanas mehānisms, ir tas pats, kas teikt, ka valoda ir rakstības radīšanas mehānisms, it kā valodai pirms tās izgudrošanas nebūtu bijis mērķa.” Tas nozīmē, ka kaut kas līdzīgs apgaismībai būtu blakusprodukts, nevis bioloģiska funkcija. Vismaz ne tieši.

Mērfijs zinātniski novērtē karmu cilvēka dzīvē kā "smadzeņu stāvokļu repertuāru", ko pozitīvi vai negatīvi pastiprina dzīves pieredzes sajaukums. Tādējādi darvinisms spēlē savu lomu kā sociāls mehānisms, kurš attīsta temporālo daivu, līdz kļuva arvien vērtīgāk viegli, plūstoši un ērti sazināties ar citiem cilvēkiem sociālajā līmenī. Protams, tas ne vienmēr bija tik labvēlīgs, kā to liecina daudzie impēriju sociālie iekarojumi vēstures gaitā. To var arī postulēt kā ģenētiski neadaptīvu, tomēr, raugoties tikai no sociālā, nevis primitīvā viedokļa.

Jebkurā gadījumā karma kļuva par cilvēka kognitīvo portfeli, kurā bija gan adaptīvi, gan slikti adaptīvi sociālie mehānismi, kas galu galā vai nu traucēja, vai palīdzēja viņiem veikt bioloģisko vairošanos.

“Datora programmatūra ir vienāda neatkarīgi no tā, vai tā atrodas diskā vai faktiski tiek izmantota sistēmā. Ierakstītā uzvedība ir vienāda neatkarīgi no tā, vai ieraksts atrodas mūsu smadzenēs vai tiek lejupielādēts nākamajai piedzimšanai… Mēs ierosinām, ka Atskats uz Dzīvi ir tāda apziņas stāvokļa fenomenoloģiska izpausme, kas izmanto dzīves laikā piedzīvoto apziņas stāvokļu ietekmi, lai radītu ieteikumus stāvokļiem, kas nodrošinās adaptīvu uzvedību nākamās dzīves laikā, pastiprinot to ar kultūru saistītu uzvedību, vienlaikus gatavojoties tos lejupielādēt nākamajai piedzimšanai”. -Mērfijs

Jānorāda, ka būt kulturāli adaptīvam nav tas pats, kas "atbilst sociālajam status quo"; tas drīzāk ir jautājums par cilvēka paša iekšējo sociālo potenciālu apzināšanos, tādējādi vairāk izzinot kognitīvās un bioloģiskās spējas indivīdā un viņa sociālās vides iekšienē. “Atskats uz Dzīvi var prasīt, lai NTP objekti atkārtoti pārbaudītu visu, ko viņi jebkad ir darījuši. Ne tā, kā viņi atceras savu pieredzi, bet gan tā, kā tas patiesībā notika. Kad viņi atceras, ka ir izdarījuši kaut ko adaptīvu un tā atgādināšana izraisa pozitīvu ietekmi, korelatīvais stāvoklis tiek atzīmēts kā atkārtojams nākamajā dzīvē. Ja viņi ir izdarījuši kaut ko sliktu un tā atcerēšanās viņiem liek justies slikti, nākamajā dzīvē šis stāvoklis tiek apspiests. Turot prātā, ka mūsu kultūras mums pasaka, kas ir labs vai slikts, rodas iespēja (ja mūsu argumenti tiek pieņemti līdz šai vietai), ka Atskati uz Dzīvi sašķiro stāvokļus atkarībā no tā, cik liela ir iespējamība, ka tie ģenerēs kulturāli adaptīvu uzvedību. Iespējams, Atskats uz Dzīvi parasti ir saistīts ar uzvedību, un uzvedība ir atkarīga no valsts. Apziņas stāvokļus nevar aplūkot tieši, bet uzvedību, kas tos izraisa, var. Notikuma atkārtota piedzīvošana ietvers tā stāvokļa atkārtošanos, kāds bija notikuma laikā, ieskaitot tā emocionālo saturu.” (Mērfijs).

Daļa, kas ir filozofiski daudz spekulatīvāka, lai arī joprojām nezaudē zinātnisko metodi, ir Mērfija teorija, ka reinkarnējoša dvēsele ir elektrisks signāls (jo smadzeņu viļņi ir Herca radioviļņi, kas ir radniecīgi Zemes magnētiskajam laukam); viņš arī izvirza teoriju, ka šo elektrisko signālu mūsdienu fizikā varētu uzskatīt par “solitonu”. Izmantojot Vikipēdijas pamatdefinīciju: “Matemātikā un fizikā solitons ir pašpastiprinošs lokalizēts vilnis (viļņu pakete vai impulss), kas saglabā savu formu, kamēr tas izplatās ar nemainīgu ātrumu. Solitonus izraisa nelineāras un izkliedējošas ietekmes atcelšana vidē. (Termins “izkliedējoša ietekme” raksturo noteiktu sistēmu īpašību, kur viļņu ātrums mainās atkarībā no frekvences.) Solitoni ir plaši izplatīti kā vāji nelineāru dispersīvu daļēju diferenciālvienādojumu klases risinājumi, kas apraksta fiziskas sistēmas.” Ja “solitons/dvēsele” tiek Zemes magnētiskā lauka absorbēts, saglabājot savu lokalizēto informācijas struktūru, tas būtu pamatjautājums par fiziku (elektromagnētisku pievilkšanos) starp klīstošu solitonu un pirmsdzemdību augli vai, iespējams, pat pēcdzemdību zīdaini.

Šeit analizēto datu kopu daudzveidības galīgais novērtējums: Seno cilvēku sociāli kulturālā attīstība tieši korelē ar cilvēka smadzeņu garozas (temporālās daivas) bioloģisko adaptāciju un analoģiskās domas ierosināšanu, iekļaujot analoģisku procesu (sapņošanu) fizisko spēku atgūšanas (miega) laikā. Kaut arī sapņošana pilnvaroti stiprināja cilvēces sociālo kontekstu un civilizācijas attīstību, tā savukārt kalpoja arī kā priekštece pēcnāves pieredzei. Sapņošana^[7] ļāva analoģiski apstrādāt karmu, kas tiek uzskatīta par smadzeņu stāvokļu repertuāru, kas ir pozitīvi vai negatīvi nostiprināts caur indivīda sociālajiem kontekstiem, kas savukārt ir atkarīgi no viņa panākumiem vai neveiksmēm sabiedrībā.

Pēc nāves cilvēks, izmantojot savu analoģisko procesu, piedzīvo to, kas tiek raksturots kā Nāvei Tuvā Pieredze (senās sabiedrībās to vairāk dēvē par šamaņu pieredzi, jo mūsdienu zinātne tikai nesen ir pieļāvusi NTP iespēju). Šī Nāves pieredze ietver Atskatu uz Dzīvi, kas ir līdzīgs programmatūras dzinējam, kas vada dvēseli caur viņas pieredzei un ekstrapolē no tās to, kas ir bioloģiski adaptīvs un ne-adaptīvs, lai veicinātu dvēseles sekmes viņas turpmākajā sociālajā attīstībā. No bioloģiskā viedokļa apgaismība ir šī sociāli adaptīvā procesa kognitīvi metafizisks “blakusprodukts”.

Lai gan šī ir patiesi neticama teorija, tā joprojām pastāv kā tāda; taču saskanīgā informācijas līnija, ko līdz šim pārstāv šī “neiroteoloģijas” krusteniskā analīze, ir patiesi pārsteidzoša un intriģējoša, un tā ir pelnījusi turpmāku attīstību, apsvēršanu un zinātnisku izpēti. Pārdomas par šo koncepciju liek lasītājam izmantot šo informāciju ārpus sava “ego” ietvariem. Profesors Mērfijs un visas senās ideoloģijas, kas tic reinkarnācijai, uzskata, ka, lai gan kognitīvā “dvēsele” pārdzīvo nāvi, tā izdzīvo kā karmisko smadzeņu stāvokļu repertuārs un ka tai nav nekādu individualizētu iezīmju, kas būtu uzskatāmas kā "ego". Tā vietā ego individuālās īpašības atspoguļo katras dvēseles dzīves cikla kontekstu.

Ideja par reinkarnāciju ir viens no vecākajiem visas cilvēces teoloģiskajiem uzskatiem, taču joprojām paliek jautājums: vai tā ir pārliecība vai fizikas jautājums? Šī hipotēze liecina, ka tā ir abu kombinācija.

Avots:

• shaktitechnology.com/rebirth.htm

Par autoru:

Autors no Ankoridžas Aļaskā Entonijs Tailers (Anthony Tyler) ir ezotērikas apskatnieks un atvērtā koda programmatūras un apkopotās analīzes, īpaši interneta, atbalstītājs. Tā kā tagad tīmekļa serveros ir tik neaptverams datu apjoms un katru dienu tas papildinās, Mazajam Brālim (mums – cilvēkiem) kļūst arvien svarīgāk sākt apkopot un analizēt šos interneta datus, jo Lielais Brālis (valsts institūcija) ir ļoti iecienījis darīt to pašu dažādu nelietīgu iemeslu dēļ. Turklāt Tailers cenšas norādīt uz svarīgām apkopošanas/analīzes metodoloģijām, kuras var atrast, pētot senās metafizikas un okultās zinātnes, kuras mūsdienās ir gandrīz pilnībā atklātas, un mūsdienās neskaidros senos tekstus var meklēt internetā. Okultisms nebūt nav “sātanisks”, tas postulē, ka visas reliģijas, filozofijas un zinātnes tiecas uz  vienām un tām pašām pasaules pamatpatiesībām. Šīs patiesības vienkārši ir kļuvušas par aizmirstām iedzimtām tiesībām mūsdienu postmodernajā sabiedrībā, taču šķiet, ka tas ir kaut kas, ko internets ir sācis labot kopš tā kultūras pirmsākuma.

Jūs varat sekot Entonijam vietnēs:

https://www.thelastamericanvagabond.com/

https://www.facebook.com/thelastamericanvagabond

Cieņa un pateicība vietnei The Last American Vagabond, kur šis raksts pirmo reizi parādījās. (2016.02.27.)

Krievu valodā tulkojusi Tatjana Begļaka speciāli žurnālam “Reinkarnacionika”.

Avots: https://wakeup-world.com/2017/01/15/reincarnation-as-a-biological-evolutionary-adaptation-to-natural-selection/

2017.01.15.

P.S. Kāda ir jūsu attieksme pret teoriju, ka reinkarnācija – adaptācijas mehānisms? Dalieties komentāros savā viedoklī.

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 07.02.2017.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/reinkarnatsiya-kak-adaptatsiya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4028-reimonds-mudijs-navei-tuva-pieredze-maina-cilveku-dzives (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/irina-davidova/11-dazadi/3909-irina-davidova-nebut-ne-nejausas-nejausibas-jeb-celojumi-uz-vinpasauli (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/917-irina-akulova-pims-van-lommels-apzina-aiz-dzives-robezam (Tulk. piezīme)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3857-kristine-nikitina-bernu-ieprieksejas-dzives-stasta-pasi-berni-sodien (Tulk. piezīme)

^[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4208-ieprieksejas-dzives-11-zimes-ka-jusu-dvesele-ir-iemiesojusies-daudz-reizu (Tulk. piezīme)

^[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1036-irina-akulova-9-soli-lidz-karmas-traumas-izdziedinasanai (Tulk. piezīme)

^[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2480-tatjana-zotova-sapni-varti-uz-pagajusajam-dzivem (Tulk. piezīme)