Битва за целостность души

Kauja par dvēseles veselumu

Reinkarnacionikas Institūtā studenti bieži veic visdažādākos pētījumus par dažādām tēmām. Viens no uzdevumiem tematiskā nodarbībā bija pētīt zvērestu tēmu^[1].

Lūk, arī es nolēmu noskaidrot, vai ir zvēresti, kurus es neatminos, bet kuri ietekmē manu dzīvi.

Ērti iekārtojies, es sāku dziļi elpot, ārā bija karsti, bet es ātri atslābinājos un burtiski atslēdzos no ārējās pasaules.

Caur atvērto logu bija dzirdamas bērnu čalas, putnu dziesmas, bet es jau biju ceļā pie atbildēm. Kur es tajā brīdī atrados, bija ne gluži saprotams.

Robotu kauja

Manā priekšā pletās plaša telpa, visur bija dzirdami sprādzieni, un spilgti uzliesmojumi apgaismoja drūmās debesis. Saules nebija, zvaigžņu miriādes aptvēra telpu, kurā es atrados.

Visapkārt ritēja kauja, mehāniski roboti kristālskaidrā apvalkā spridzināja cits citu gabalos. Uz priekšu traucošās bruņas atspoguļoja spilgtus gaismas uzliesmojumus. Garām ātri traucās nesaprotamas būtnes, kas izstaroja tumšus enerģijas sabiezējumus.

Visa planēta liesmoja spožās ugunīs. Šķita, ka tumšā substance tūlīt, tūlīt aprīs gaišo telpu. Tā bija piektā dimensija, noteikti ne uz Zemes.

Es nevarēju pateikt, no kurienes nāca nesaprotami simboli un kodi, kurus ir grūti pārtulkot cilvēka valodā. Tēli mainījās gaismas ātrumā, simboli zaigoja ar spilgtu un caurspīdīgu gaismu vienlaikus.

Grūti izteikt vārdos visu skaistumu un tajā pašā laikā šausminošo norisi. Karš ritēja uz iznīcināšanu, spēku sadalīšanu šajā telpā.

Pēkšņi viss izmainījās. Parādījās sajūta, ka visi procesi ķermenī uz mirkli ir apstājušies.

Kas notiek? Es uzdevu sev šo jautājumu atkal un atkal. Mani audzinātāji paskaidroja, ka ir nopauzējuši kauju. Ir notikusi piektās dimensijas globāla nonullēšanās attiecībā uz jaunajām enerģijām.

Kā izrādījās, es te pagadījos nejauši. Pirms iemiesojuma un jaunas pieredzes iegūšanas es vienkārši nolēmu pētīt neparastas telpas, lai iegūtu jaunas zināšanas, kuras man palīdzēs turpmākā attīstībā.

Tika saņemts signāls, ka var paātrināt visus procesus pirms nozīmīga lēciena dažu Visuma punktu evolūcijā, to skaitā bija arī Zeme. Kā izrādījās, šī informācija mani it nemaz nepārsteidza.

Priekš kam tas viss?

Tikko kā es nonācu šajā dimensijā, mani sāka raut gabalos. Sajūta, ka tu esi sacirsts vairākos gabalos bez tavas piekrišanas. Kādēļ tas tika izdarīts?

Lai manas enerģijas daļiņas atdzīvinātu melno iebrucēju avatārus, padarot viņus saprātīgākus un spēcīgākus. Es kliedzu: “Es jūs atradīšu, es iznīcināšu un atradīšu, lai kur jūs nebūtu. Jūs atbildēsiet par visu, ko izdarījāt ar mani.”

Es vēroju visu procesu no malas, jo just, kā tavu iekšējo gaismu izsūc un izdala nesaprotamiem tukšiem apvalkiem, – tas ir šausmīgi. Man atstāja tikai 25 procentus no tā, kas es biju patiesībā.

Pašā cīņas karstumā, kad tika gatavots uzbrukums, pēkšņi viss pamira. Tātad viss bija velti, tātad mani sarāva gabaliņos izpriecas dēļ? Tā ir cietsirdīga spēle.

Pēc karstās kaujas apstāšanās visas manas daļiņas izklīda^[2] pa Visuma tālajiem stūrīšiem.

Mēs devāmies atpakaļ, uz to momentu, kad es šo pieredzi izvēlējos apzināti. Mani sagaidīja mani audzinātāji. Priekš kam tas viss? Kādēļ man to vajadzēja? Informācija nāca ātri, bija sajūta, ka mani nes prom spēcīgs vilnis.

Kādā momentā tu izšķīsti tajā, un visi pieprasījumi atrod atbildi paši no sevis. Kam man šī pieredze? Kādēļ es esmu šeit?

Caur domu un tēlu plūsmu es uztvēru, ka tas bija, lai apzinātos momentu “Šeit un Tagad”, lai pieņemtu savu dvēseles vienotību, saprastu, ka viss ir pieejams un ka vairs nav nekādu ierobežojumu.

Kā visu izlabot?

Kā es varu visu izlabot? Vai to vajag? Apstiprinājumu es saņēmu kā spēcīgu enerģijas plūsmu, kura gāja caur ķermeni. Vieglas tirpas no kāju pirkstu galiem līdz paurim caurauda visus muskuļus un saites.

Tajā momentā es sajutu, ka iegremdējos pilnīgas sapratnes stāvoklī – kas es esmu un kur atrodos. Es visu sapratu, bet skaļi neizteicu. Man šķita, ka visas manas domas ir zināmas ne tikai man un nav nepieciešams tās izteikt vārdos.

Man tikai tagad bija skaidrs, kas notiek. Es sāku runāt samērā ar iespēju, stāvoklis bija neticams; viņiem vienkārši gribēja izbaudīt, just pilnā mērā. Piepildīties ar gaismu, tīru enerģiju, to, kas bija zaudēta pirms tūkstošiem gadu.

“…Lai cik dīvaini nebūtu, es vairāk neko nejutu…”

Drīz es atgriezos tajā momentā, kad devu solījumu atrast tos, kas to izdarīja ar manu dvēseli. Lai cik dīvaini nebūtu, es vairs neko nejutu, palūdzu piedošanu sev, ka izrunāju tos vārdus, palūdzu piedošanu tiem, kas bija visa notikušā cēlonis.

Un viss aizgāja, viņu vairs nebija, bija notikusi globāla pārrakstīšana. Kā parasti tajā stāvoklī nebija citu jautājumu, viss šķita saprotams un skaidrs.

Te mani ievilka zeltainā plūsmā, kura strauji mani nesa uz telpu, kur es vienmēr biju, esmu un būšu. Uz turieni, kur bija droši, un zemes plāna laiks šķita vienkārši mirklis.

Katram Visumā ir savs stūrītis, kur viņš var paskatīties un uzzināt, kas viņš ir patiesībā.

Uz mirkli es sajutu iespēju saņemt atbildi uz savu pašu apslēptāko jautājumu, kurš satrauc ne tikai mani, bet arī daudzus cilvēkus, kuri nostājušies uz garīgās attīstības ceļa^[3]. Tad kas gan es esmu?

Tu esi zināšanu glabātājs, viens no tiem, kurš tās pārtulko saprotamā valodā jebkurai būtnei bezgalīgajā dimensiju, portālu, slāņu un realitāšu telpā.

Tu esi visur, un tevis nav nekur. Tu esi daļa no vienotā veselā. Es esmu daļa no vienotā Augstākā Saprāta. Es esmu gaisma un mīlestība.

Būt vienotam

Lēni un droši es atgriezos karstās istabas telpā. No pagalma ienākošās skaņas pamazām kļuva skaidrākas, es sāku just savu ķermeni. Lēni atvēru acis, un, lūk, es esmu šeit un tagad.

Kad bija pagājušas dažas dienas, es jutu, ka varu mainīt savu realitāti, sākot no sīkumiem, tādiem kā: gribu apēst ābolu, un tas parādās blakus kā cienasts no kaimiņa darba vietā, un beidzot ar nodomu apmeklēt citu valsti, piemēram, Spāniju.

Zvērests, kuru es devu tajā realitātē, ļāva apzināties, ka galvenais – sajust un iemantot savu pašvērtību un veselumu.

Tas tika dots tādēļ, lai atminētos un pieņemtu sevi visā savā iekšējā skaistumā un veselumā^[4]. Būtu vienots ar savu Augstāko Aspektu un mācītos vairāk uzticēties savai intuīcijai.

Esiet apzinošies, draugi, jo, iespējams, tieši tagad jūs stāvat uz ceļa pie plaša mēroga izmaiņām. Visums tā vien gaida, lai mēs ar plašu skatu aptvertu savu tagadni un izvēlētos to, ko jums patiešām vajag.

Igors Grišins,
Reinkarnacionikas Institūta
2. kursa students

P. S. Priecāšos, ja jūs sniegsiet savus komentārus un apzināšanās. Mūsu laikā ir svarīgi saprast, ka kopīgi ir daudz vieglāk atrast atbildes uz saviem jautājumiem.

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 13.08.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/bitva-za-tselostnost-dushi/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/4158-ka-uzticibas-zverests-izmainija-manu-dzivi (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4159-dvesele-fragmentesanas-jeb-dalu-zaudesana-kas-tas-ir (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4098-kas-ierosinaja-mani-nodarboties-ar-garigo-attistibu (Tulk. piezīme)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3842-nadezda-batalova-ka-atgriezt-veselumu-dveselei (Tulk. piezīme)