Как клятва верности изменила мою жизнь

Kā uzticības zvērests izmainīja manu dzīvi

Tā gadījās manā dzīvē, ka jau daudzus gadus es nevaru aizmirst bijušo vīru, kurš aizgāja pie citas. Mēģinājumi veidot jaunas attiecības ar vīriešiem nevainagojās ar sekmēm.

Vai gan es varēju padomāt, ka, pētot institūtā zvērestu tēmu, es iziešu uz taciņas, kas ved pie šīs problēmas.

Uzticības zvērests XVI gadsimtā turpina darboties arī tagad. Vai tad var tam noticēt? Pēc tā, kas notika ar mani pēc šī iegremdējuma pagātnes dzīvē ar reinkarnacionikas metodi, es par to pat nešaubos.

Zvēru mīlēt mūžīgi

Tātad XVI gadsimts, Austrumu zeme, vakars, mūzika, skaista meitene dejo uz skatuves vēderdeju publikas priekšā^[1]. Jauns vīrietis nevar atraut no viņas skatienu un, aizturējis elpu, vēro katru Zitas kustību.

Es ne uzreiz saprotu, kāds sakars ar viņu ir man. Man patīk meitene, es jūsmoju par viņu, par viņas ķermeņa kustībām. Pirmā doma, ka tā esmu es... Pievēršu uzmanību jauneklim un saprotu, ka man paātrinās sirdspuksti.

Šis jaunai cilvēks – es, mani sauc Pīters, esmu iemīlējies un katru brīvu vakaru eju apbrīnot savu skaistuli.

Zita ir pieradusi pie vīriešu uzmanības, viņas profesijas būtība ir sagādāt vīriešiem baudu ar savu skaistumu un deju. Dažreiz viņa ļauj man uzaicināt viņu pie sevis mājās. Un šie brīži man ir paši brīnišķīgākie pasaulē.

Un, lūk, vienā no tādiem vakariem es, nokritis ceļos, un, raudzīdamies savas mīļotās acīs, izrunāju vārdus, kuri ietekmēja visu manu dzīvi. Es zvēru Zitai, ka būšu tikai ar viņu un vairs nekad nepieskaršos nevienai sievietei, izņemot viņu. Viņa man ir vienīgā!

Manā sirdī ir tik daudz mīlestības un maiguma pret viņu, ka esmu gatavs viņai piedot visu, ka tik viņa reizēm ļautu pabūt viņai blakus, turēt viņas tievo rociņu, glāstīt zīdainos garos matus.

Viņa neko neatbild, pieņem manu aplidošanu, maigi smaida un raugās manī. Raugās kaut kā īpaši, kā uz brāli. Esmu pateicīgs viņai par šo neaizmirstamo vakaru.

Es sapņoju par mūsu kopīgo dzīvi un piedāvāju viņai roku un sirdi, viņa atbild, ka lūdz pagaidīt un saka, ka nav gatava atbildēt pašlaik.

Es nedzirdu viņas atbildi, būdams pārliecībā, ka viņa spēs mani iemīlēt un pienāks tāda diena, pēc kuras mēs vairs nešķirsimies nekad.

Taču dzīvē viss veidojas ne vienmēr tā, kā mums gribētos. Es tā arī neuzzināju, kas tad ir noticis, bet Zita pazuda no pilsētas, neatvadījusies no manis,.

Es dzirdēju daudz dažādu stāstu, bet mana sirds nepārstāja mīlēt un gaidīt manu skaistuli. Es ticēju, ka viņa atgriezīsies. Katru vakaru es cerēju, ka viņa atkal iznāks uz skatuves un es viņu ieraudzīšu. Brīnums nenotika.

Pagāja gadi... Pagāja arī mana vientuļā dzīve. Neviena sieviete vairs neiepazina manu mīlestību. Es dzīvoju cerībā, ka ieraudzīšu viņu, apkampšu un vairs nekad neatlaidīšu. Es bieži iztēlojos šo tikšanos, cerēju, ka viņa novērtēs manu uzticību viņai.

Es biju lepns, ka izpildīju solījumu. Sievietes pārstāja skatīties uz manu pusi un gāja manai mājai apkārt ar līkumu. Vientuļnieks – tā mani sauca pilsētnieki.

Kāda saikne starp dzīvēm?

Noskatījušies šo dzīvi līdz galam, mēs paceļamies uz Dvēseļu Pasauli, kur Audzinātāji atklāj man manu uzdevumu. Izrādās, dvēsele pati izvēlējās iziet šo mācību^[2] un iegūt pieredzi – uzticību vienai sievietei.

Rodas jautājums – kādā veidā šis iemiesojums ietekmē manu pašreizējo dzīvi?

Bijušais vīrs radīja jaunu ģimeni, bet es joprojām dzīvoju atmiņās par viņu... Gribas jaunas attiecības, bet kaut kāds tukšums ir iekšienē, attiecības ar vīriešiem sākas, bet tām nav turpinājuma. Esmu nogurusi no vientulības, svētki neiepriecina.

No Audzinātājiem saņemu atbildi, ka dvēsele izvēlējās iziet to pašu pieredzi, tikai sievietes ķermenī. Es paziņoju par savu gatavību atbrīvoties no šī zvēresta.

Audzinātāji dod man divus tīstokļus ar zvērestiem: viens no pagātnes dzīves, otrs – no šīs. Un, tikko kā es paņēmu tos rokās, tie pārvērtās baltos baložos, kuri pacēlās debesīs.

Un dvēsele atbrīvojas no zvēresta^[3], kurš ierobežoja mani tagadnes dzīvē. Es jutu ar visu ķermeni, kā tas tukšums iekšienē piepildījās ar brīvību un vieglumu.

Piepildījusi plaušas pilnas ar svaigu gaisu, es jūtos laimīga!

Divus mēnešus pēc seansa manā dzīvē parādījās vīrietis, ar kuru man ir pilnīgi citādas attiecības nekā agrāk, es jūtu mūsu nodomu nopietnību, jūtu dziļumu un pilnību.

Izrādās, daudzām situācijām, kuras nedod mums miera šajā dzīvē, ir savas saknes tālu pagātnē^[4]. Un ir prieks, ka, izstrādājuši un apzinājušies tās, mēs varam izmainīt savu šodienas realitāti uz labo pusi, pateicoties Reinkarnacionikai.

Jeļena Šeina,
Reinkarnacionikas Institūta
2. kursa studente

P. S. Un kādus zvērestus un solījumus jūs devāt pagātnes dzīvē, un kā tie ietekmēja jūsu pašreizējo dzīvi? Dalieties komentāros.

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 14.08.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-klyatva-vernosti-izmenila-moyu-zhizn/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4048-talantu-kaleidoskops (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4016-dvesele-kas-izgaja-cauri-koncentracijas-nometnei (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4155-manas-dveseles-zverests (Tulk. piezīme)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3822-vera-prosvirnina-traumejosas-situacijas-skats-no-pagatnes (Tulk. piezīme)