Моя прошлая жизнь женой императора
Mana pagātnes dzīve kā imperatora sievai
|
|
|
Narina Osijana |
Visu dzīvi esmu jutusi Roku, kas mani ved. Viss man izdevās ne kā pie cilvēkiem (tā vecmāmiņa teica), pats no sevis, bez pūlēm. Pietika man par kaut ko ieinteresēties, kā tas uzreiz parādījās manī vai blakus.
Vēlme izzināt sevi dziļāk, realizēt savu potenciālu pilnā apmērā tika paziņota manā dzimšanas dienā 2013. gadā, rezultātā es atnācu mācīties pie Māra Institūtā.
Pirmais mācību mēnesis bija ļoti piesātināts ar bērnības atmiņām.[1] Man teica, ka esmu piedzimusi jau pieauguša, bet to, kā es jutos, – nezināja neviens, bet es biju aizmirusi.
Taču nodarbību rezultātā es atcerējos pat tās situācijas, kurās biju pieņēmusi lēmumu uzvesties noteiktā veidā, un šī uzvedības maniere ir manī klātesoša līdz šim laikam.
Esmu imperatora sieva
Šis priekšvārds ir tālab, lai vismaz kaut kā noliktu platformu zemāk sekojošajam stāstam. Un notika, lūk, kas.
2013. gada 20. septembrī es nolēmu pagulēt, un pēkšņi manī uzpeldēja jautājums: kā taisīt naudu? Un es šo jautājumu izteicu: “Lūdzu man parādīt man to situāciju, kur es taisīju naudu.”
Atbilde atnāca nekavējoties, manā priekšā izvērsās mana pagātnes dzīve[2]: viduslaiki, esmu jauna sieviete, bagātīgs apģērbs.
– Kāds tagad ir gads? – es pajautāju.
– 1740.
– Murgs, – pazibēja doma, bet es tūlīt pat nosūtīju tai pa pēdām nodomu: gribu noskatīties līdz galam!
– Kā mani sauc?
– …Terēz…
– Māte Terēze?
– Nē, Ma… Terēze…
– Kas es esmu?
– Tev ir karaļu asinis.
Un te sāka nākt bildītes + nosaukumi: Eiropa, Lihtenšteina, karš, saikne ar Angliju, esmu ļoti reliģioza, taisnīga, dievinu vīru, ar visu dvēseli tiecos pie viņa, bet kaut kas mūs šķir (Redzu vīrieti bērnu ielenkumā ļoti augstā tornī, man nav pieejas viņiem.
Es raudu, ciešu, stāstu par savu mīlestību, bet viņi mani nedzird.)
Esmu devusi celibāta solījumu. Uzticība vīram – lūk, manas dzīves jēga. Mana dzīve ir veltīta viņam. Manu tēlu kala uz monētām.
Kurš ir iegremdējies, tas zina, ka aprakstīt vārdos pārdzīvojumus un vīzijas ir ļoti grūti, visbiežāk neiespējami, jo tā vienkārši ir tīra zināšana: tas tā ir un nevar būt citādāk. Atjēgusies es vispirms metos pie datora, lai uzzinātu, kas tas bija.
Pirmais pieprasījums bija: sievietes profils uz Eiropas monētām. Pasaules valūta man nepalīdzējā. Es pameklēju pa vietnēm, bet neko neatradu. Tad es meklētājā ierakstīju: “Karaliene Marija 1740. gads.”
Un, ak, brīnums! Vietņu saraksts, kur minēta Marija Terēzija no Habsburgu nama, kāpusi tronī 1740. gadā!!! Un viņu atbalstīja Anglija!!!
Marija Terēzija
Ierakstīju meklētājā: “Marija Terēzija un Lihtenšteina,” – uzreiz izlēca:
|
MARIJA TERĒZIJA (Maria Theresia) (1717-1780), Austrijas erchercogiene, Ungārijas un Čehijas karaliene, Svētās Romas impērijas imperatora Franča I sieva, Marijas Antuanetes, Francijas karalienes, māte. Imperatora Kārļa VI vecākā meita, dzimusi 1717. gada 13. maijā. Savas valdīšanas laikā Marija Terēzija atcēla galma kancleru, grāfu Frīdrihu Harrahu (Friedrich August von Harrach-Rohrau), kurš pretojās reformām, un viņa vietā iecēla Frīdrihu Vilhelmu Haugvicu (Friedrich Wilhelm von Haugwitz), kurš kļuva par jaunās administratīvās sistēmas autoru. Marija Terēzija atjaunoja nepabeigto darbu pie iekšējām reformām, kas bija vērstas, lai palielinātu valsts ienākumus. Viņa ierobežoja zemnieku feodālās nodevas, ieviesa baznīcas likumdošanu, mēģināja atbalstīt lauksaimniecību, rūpniecību un tirdzniecību. Universitātēs tika atvērtas jaunas katedras, tostarp dabiskajās tiesībās un politiskajās zinātnēs. |
Satriecošs dzīves apraksts. Tas manī izraisīja milzīgu atbalsi, iedzina mani šokā. Es nevarēju atrast sev vietu, asaras, prieks, it kā beidzot esmu atradusi kaut ko dārgu, sen zaudētu…
Pats dīvainākais, ka viņas darbošanās daudzējādā ziņā sasaucās ar manu darbošanos šodien.
Man patiešām bija nācies vairākkārt veikt visdažādākās reorganizācijas un ieviest ko jaunu iestāžu un uzņēmumu vadībā, mani nebaidīja ofisa kari utt.
Man nebija reliģiskas izglītības, un es dzīvoju attālos valsts rajonos, kur par baznīcu bija dzirdēts tikai no XX gadsimta beigām, vienreiz izlasījusi Bībeli, viegli citēju to un uzdevu neērtus jautājumus misionāriem.
Tas pārsteidza ne tikai paziņas, bet arī, godīgi atzīstos, mani personiski.
Atlika precizēt attieksmi pret vīru. “Runā, ka Marija Terēzija iemīlējās savā Francī vēl kā meitene un nesa šīs jūtas cauri visai dzīvei, neraugoties uz to, ka reizēm viņa bija visai greizsirdīga uz savu dzīvespriecīgo laulāto draugu.”
Sīkāk var izlasīt internetā.
Un bija kāda vilšanās, naudiņu es neatradu. Bet, ja viss ir sakritis, tad kaut kas var arī nesakrist, es domāju.
Un tomēr mans pieprasījums bija par naudu[3].
Manu attēlu kala uz monētām
Un kur tad ir nauda? Es noriskēju un meklētājā ievadīju: “Marija Terēzija un nauda.” – dabūju!!!
|
Marijas Terēzijas dālderis – svarīga sudraba monēta, kas pastāvīgi tika izmantota pasaules tirdzniecībā kopš tā laika, kad tā pirmoreiz tika izkalta kā dālderis 1741. gadā. Monēta savu nosaukumu ieguva no imperatores Marijas Terēzijas vārda; viņa pārvaldīja Austriju, Ungāriju un Bohēmiju periodā no 1740. gada līdz 1780. gadam. Kopš 1780. gada monēta vienmēr tika datēta un kalta sekojošās naudas kaltuvēs: Birmingemā, Romā un Utrehtā, Ginsburgā, Hallē, Karlsburgā, Kremnicā, Milānā, Prāgā, Venēcijā un Vīnē. Turklāt Marijas Terēzijas dālderis tika kalts Javā, Ķīnā, Azoru salās, Mozambikā, Brazīlijā, ASV. No 1751. gada līdz 2000. gadam bija izkalts apmēram 389 miljoni dālderu. 1946. gadā Vīnes naudas kaltuve anulēja visas ārzemju valdību tiesības izlaist kopijas. Pēc tam tā izkala vairāk nekā 49 miljonus Marijas Terēzijas dālderu. Marijas Terēzijas dālderis bija vienīgā no pirmajām monētām, kura bija apritē ASV teritorijā un, pilnīgi iespējams, veicināja to, ka par ASV pamata naudas vienību tika izvēlēts dolārs. |
Satriecoši!
Tā ir mana pirmā pieredze ar konkrētiem jautājumiem un atbildēm, kas par 100% trāpa visās galvenajās bildītēs un uzvednēs. Es līdz šim laikam pārdzīvoju šo pieredzi un tās sekas. Man līdz šim laikam ir grūti noticēt, ka tas bija, bet es visu pierakstīju savā dienasgrāmatā.
Kādēļ man šī pieredze?
Neko daudz es neapzinājos pēdējo divu nedēļu laikā, bet tas, ka Marija Terēzija būtiski ietekmēja manu dzīvi, tas man ir neapstrīdami. Piemēram, es neciešu garus matus. Visu dzīvi es esmu ar īsu frizūru. Marija Terēzija apgrieza matus, sērojot par mīļoto vīru.
Kā politiska darbiniece viņa tika atzīta gan dzīves laikā, gan pēc nāves. Es vienkārši priecājos par to faktu, ka kaut vismaz tā uzzināju par viņu. Tikai šī viena pieredze ir Reinkarnacionikas Institūtā mācību vērta.
Jā, pagaidām tā man ir vienīgā, tik skaidra un tik neticama. Un tomēr tā ir. Vai tad tas nav brīnums?
Lūk, tāds apbrīnojams notikums Māra Institūta telpās palīdzēja man daudz ko sevī apzināties.
Informācija atrod arvien jaunus apstiprinājumus un saskanīgumu ar manu tagadējo dzīvi. Man ir kļuvis vienkāršāk dzīvot, jo pārliecība pie manis ir atgriezusies kopā ar maigumu un vajadzību palīdzēt cilvēkiem un pasaulei. Tamlīdzīga sevis atklāšana varēja notikt tikai šeit!!!
Narina Osijana,
Reinkarnacionikas Institūta
1. kursa absolvente
P.S. Jūs gribētu uzzināt par sevi kaut ko jaunu caur iepriekšējo dzīvju atminēšanos? Dalieties komentāros, vai jūs iedvesmoja Narinas pieredze uz jauniem pētījumiem.
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 22.05.2017.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/moya-proshlaya-zhizn-zhenoj-imperatora/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3780-alla-sirko-kur-ir-bernibas-speks (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4030-kas-es-biju-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3844-nadezda-batalova-ka-pagatnes-dzive-ietekme-finansialo-labklajibu (Tulk. piezīme)