Женщина рядом с успешным мужчиной

Sieviete blakus veiksmīgam vīrietim

Kā un ko mēs jūtam blakus veiksmīgiem un bagātiem vīriešiem?

Ko jūt sieviete, kādā stāvoklī viņa ir un ko var dot tādam vīrietim?

Ko nozīmē – “padarīt vīrieti veiksmīgu”?

Es nēsāju šo tēmu ilgi un gribēju to izjust, gribēju pati atrast atbildi uz šo jautājumu.

Kas viņa ir – sieviete ar veiksmīgu vīrieti^[1]? Vai no mums ir atkarīga vīrieša veiksme? Es jutu, ka saikne ir, bet kāda? Un kā tā izpaužas?

Valērija Bondarenko: “Kad mani sāka iegremdēt par šo jautājumu, man uzreiz it kā pateica, ka nē, man šis pieprasījums skanēs citādi, tāpēc ka man ir bijusi “sekmīga vīrieša taisīšanas” pieredze un šo pieredzi atminēties pašlaik ir svarīgāk.

Uzreiz nonācu izšķirīgajā momentā, kur es satikos ar savu vīrieti. Šeit vienkārši ir spilgts kaisles uzliesmojums. Nav domu par naudu, par ģimeni. Es dzīvoju kopmītnē, mācos. Viņš ir oliņš boliņš.

Paskatījos šo situāciju, pēc tam vēl dažas. Pēc 2 gadiem… nonāku momentā, kur jūtu mātišķu mīlestību pret šo vīrieti. Un jau parādās domas par naudu, kur dzīvot, strādāt… Ko tālāk? Vai viņš spēs nodrošināt? Nē…

Es par to domāju, dalījos ar viņu maigā formā savos pārdzīvojumos. Un kādu nakti mēs sēdējām un sarunājāmies, es liku priekšā variantus, ar ko viņam nodarboties. Liku priekšā, iznāk, ierosināju iet aktieros.

Un uzreiz mani pārmeta uz nākamo izšķirīgo momentu, pēc 10 gadiem visā pilsētā karājas afišas ar viņa seju. Viņš ir populārs. Es palīdzu.

Viņš no manis nav atkarīgs. Viņam vairs nav citu meiteņu, tikai es. Viņš mīl un dievina tikai mani. Es lepojos ar viņu, un mēs visu šo laiku nešķiramies. Un šeit jau jūtu pret viņu tās sākotnējās jūtas: karstumu krūtīs, kā Mīlestības uzliesmojumu!

Viņš juta, ka viņa panākumi – mans nopelns. Viņš ir pateicīgs par to. Mūsu savienība veido viņa bērnišķību un manu viedumu^[2].

Pašapmierināta Mīlestība – es jūsmoju par viņu un tajā pašā laikā lepojos ar sevi. Es lepojos ar sevi!

Šī lepnuma sajūta kāpj augšā no saules pinuma un augstāk, apstājas krūškurvī un izplatās pa visu ķermeni.

Es lepojos ar to, ka blakus man ir tāds vīrietis, kurš man atgādina par to, ka es “neesmu veca vecene” un esmu “Oho-ho”! Un tajā pašā laikā viņš jūt manu noskaņojumu, un mēs varam sarīkot sev mierīgus vakarus, raudzīties uz svecēm un sapņot.

Mājās es esmu maiga koķete, bet darbā es esmu stingra. Es zinu, ka esmu līdere pārī, bet gribu, lai viņš domātu, ka ir viņš līderis, ka viņš ir vīrietis. Un viņš tā arī domā.

Greizsirdības mūsu pārī nebija, tāpēc ka bija daudz pārliecības, plus mēs vienmēr bijām kopā. Visu dzīvi mēs domājām viens par otru un dzīvojām viens otram.

Tajā iemiesojumā, kuru pētījām, es pati nedzemdēju, tāpēc pietrūka mātišķības jūtu. Paņēmām bērnus no bērnunama, taču šī sajūta, ka pati nedzemdēju, nospieda mani dzīves beigās…

Dvēseļu Pasaulē mēs paši ar viņu, ar manu vīrieti, noslēdzām līgumu atnākt uz Zemi vēlreiz un iemācīties dzīvot harmonijā ne tikai viens ar otru, bet ar Pasauli, ar mūsu bērniem.

Milzīga pateicība! Man tāda atbilde atnāca uz manu jautājumu! Izsekoju, cik skaidri ir notikusi pārnese no tā iemiesojuma šurp!

Bet, kā saka, cik cilvēku, tik arī pieredžu… Lūk, citas meitenes stāsts…”

Jevgēņija Medvedeva: “Man parādīja iemiesojumu, kur sākumā biju piegulētāja, pēc tam kļuvu sieva.

Iegremdējuma laikā, kad man jautāja, kādas sievišķās īpašības tev palīdzēja, es atbildēju: “Bezbailīgums, žēluma trūkums, pārliecība par sevi.” Mani neinteresēja dārglietas, veltes. Es brīnījos, sievišķām īpašībām^[4] tas nemaz nelīdzinās.

Jā, man pašlaik pietrūkst pārliecības par sevi, bet kaut kas nebija tā. Tāpēc es nolēmu patstāvīgi noskatīties iemiesojumu līdz galam.

Tālāk es arvien krāju un krāju spēkus un varenību, atbīdīju nost pirmo sievu, kaut kur viņu nosūtīju un sāku hanam darīt pāri tiešā veidā, galu galā viņš sāka izdzist, jo es viņu arvien vairāk un vairāk apspiedu. Rezultātā viņš nomira, bet es vēl tur karavīrus vedu kaujā.

Un tādu atklājumu izdarīju – kad es krāju spēkus, es tos nevērsu ne uz sievišķības, seksualitātes atvēršanu, ne uz harmoniju attiecībās, bet uz vīrišķā apspiešanu un tā vietas jeb lomas sagrābšanu, mēģināju stāties vīrišķā pozīcijā…

Un pats interesantākais, ka šajā dzīvē es rīkojos tāpat… Pēc iegremdējuma radās sajūta, ka spēks nāk klāt, un es izgrūdu vīru no gultas tīri fiziski.

Pēc tam atkal nobloķēju spēku, jo izbijos, ka atkal sākšu viņu apspiest un uzliku “labās meitenes” masku.

Un sapratu, ka es ne tā ar savu spēku apejos, ka man ir svarīgi to pavērst uz sevis kā sievietes atklāšanu, seksualitātes atklāšanu, uz to, lai dalītos tajā ar partneri, nevis apspiestu vīrišķo. (Mammai, starp citu, tas arī izsekojams.)”

Jevgēņija Rajeka-Kirijenko: “Un vēl gadās arī kas tāds… 2 iemiesojumi blakus pašpietiekamiem vīriešiem. Interesanti, ka tika parādīti absolūti dažādi varianti.

Pirmais – kad vīrietis tevi “audzina”, māca šī vārda labākajā nozīmē, šeit sieviete ir maiga, liega, atvērta (iemiesojums XVI-XVII gs., lordu pasaule). Tur sākotnēji visur ir greznība un pārticība, asprātīgas sarunas vešanas māksla.

Es nebiju skaistule šajā iemiesojumā^[5], vairāk kaut kādas pārliecības iekšienē, mierīgs stāvoklis.

Interesanti apzināties, kā mēs pašas pastiprinām citas sievietes: caur greizsirdības scēnām un, izsakot neapmierinātību savam vīrietim par to, ka viņš paskatījās un novērtēja citu sievieti.

Bet vajag vienkārši viņa klātbūtnē atzīt faktu, ka sāncense ir skaista un spilgta, tādā veidā mēs neatdodam savu spēku.

Un otrs iemiesojums – esmu sieviete blakus mafiozi. Te ir pavisam cits stāsts: kad tu dzīvo šodienā, mīli vīrieti, bet neizrādi savu pieķeršanos, turi it kā zināmu neatkarības, iekšējās brīvības punktu.

Šī sieviete – liktenīgā skaistule. Šeit ir pilnīgs, pat kaut kāds godkārīgs kaifs no varas, naudas, kažokādām, briljantiem… Visdažādākie rauti, pieņemšanas…

Rezultātā manu mīļoto nošāva, un es pieņēmu baņķiera, daudz vecāka par mani gadu ziņā, piedāvājumu, dzemdēju divus bērnus, viss bija pārticībā un pārpilnībā.

Un jau šajās attiecībās – mīlestības apzināšanās caur pateicību par attieksmi pret sevi (viņš zināja, ka es viņu nemīlēju), samierinājuma sajūta un pateicība Pasaules-ēkai par visiem šiem gadiem…”

Jevgēņija Rajeka-Kirijenko,
Reinkarnacionikas institūta^[6]
1. kursa absolvente

Pētnieciskā grupa “Seksualitāte”

P.S. Jūs pamanāt, kā jūsu domas ietekmē jūsu dzīvi? Dalieties komentāros!

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 31.03.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/zhenshhina-ryadom-s-uspeshnym-muzhchinoj/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/lorena-dotaja/11-dazadi/3804-lorena-dotaja-sieviesu-kalposana-ieprieksejas-dzives-pirmatnejas-sievietes-mosanas (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4062-radisanas-speks (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/darja-pihalova/11-dazadi/3801-darja-pihalova-par-sieviskibu-un-upuresanos-attiecibas-ka-parstat-graut-sevi (Tulk. piezīme)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3933-anna-hrustalova-bailes-milet (Tulk. piezīme)

^[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3857-kristine-nikitina-bernu-ieprieksejas-dzives-stasta-pasi-berni-sodien (Tulk. piezīme)

^[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4125-ka-reinkarnacioniku-pielietot-ikdienas-dzive (Tulk. piezīme)