История массового уничтожения в концентрационном лагере в прошлой жизни и новой жизни души
Holokausta pagātnes dzīves stāsts ar fobijām, reliģijas maiņu un dvēseles plānu: reinkarnācijas gadījums – koncentrācijas nometnes ebreju upuris | Teuvo Koivisto
Holocaust Past Life Story with Phobias, Religion Change & Soul Plan: Reincarnation Case of a Jewish Concentration Camp Victim | Teuvo Koivisto
Pētnieki: Rita Kastrena (Rita Castren), Jans Stīvensons (Ian Stevenson), medicīnas doktors.
Avots: “Reinkarnācijas gadījumi Eiropā. Lente, autors Jans Stīvensons, medicīnas doktors (European Cases of the Reincarnation Type, by Ian Stevenson)”
Raksta autors: Valters Semkivs (Walter Semkiw), medicīnas doktors.
Dvēseles plāns: grūtniece kristiete redz vēstošu sapni, kas norāda, ka viņas bērns ir ebrejs
Teuvo Koivisto piedzima kristiešu luterāņu ģimenē Helsinkos, Somijā 1971. gada 20. augustā. Viņa tēvu sauca Jans, un Lūsa bija viņa māte.
Teuvo iznēsāšanas laikā Lūsa redzēja sapni, kurā viņa atradās ieslodzīto rindā, kas tika dzīta uz priekšu. Tad kāds teica Lūsai: "Pameklē patvērumu zem salmiem."
Pēc tam viņa atradās kopā ar vīrieti, kuram rokās bija Kabalas eksemplārs, sena ebreju mistisko mācību grāmata. Fonā bija vīrieši, kas šauj ar ieročiem. Vīrietis ar Kabalu sacīja Lūsai: "Bērns, kuru tu gaidi, ir ebrejs, un es izglābšu tavu dzīvību."
Pagātnes dzīves atmiņas: Teuvo atceras ainas no nacistu koncentrācijas nometnes: dušas telpas, krāsnis un dzeloņstieples
Kad Teuvo bija 3 gadus vecs, viņš teica savai mātei, ka viņš jau agrāk bijis dzīvs. Pēc tam viņš stāstīja Lūsai par “lielo krāsni”, kurā cilvēki, kā pagadās, tika krauti slāņos. Viņš teica, ka daži guļ virsū citiem. Teuvo ar rokām rādīja Lūsai krāsns formu.
Teuvo paskaidroja, ka viņam tika teikts, ka viņš tiek vests uz "vannas istabu", bet viņu aizveda uz krāsni. Cilvēkiem lika izģērbties, un viņiem tika atņemti zelta zobi un brilles. Pēc tam cilvēkus ielika krāsnī. Tad Teuvo stāstīja, ka no sienām sāk plūst gāze un viņš nevar paelpot. Teuvo aprakstīja arī “krāsni” ar bērniem.
Elpošanas grūtības gāzes iedarbības dēļ pagātnes dzīvē
Raksturojot šīs Vācijas koncentrācijas nometnes ainas Otrā pasaules kara laikā, Lūsa sacīja, ka Teuvo ir “ārkārtīgi nobijies” un “pārbiedēts”. Turklāt Teuvo, aprakstot krāsnis un gāzi, bija apgrūtināta elpošana.
Lūsai šķita, ka Teuvo izjūt sāpes, kad viņš mēģina elpot. Šie traucējumi ilga 10-15 minūtes. Lūsa pat aizveda Teuvo pie ārsta, kurš Teuvo nevarēja atrast neko fiziski sliktu. Ārsts viņai īpaši uzsvēra, ka Teuvo nav astmas.
Vēlāk Teuvo stāstīja Lūsai: “Es tiku ielikts aiz dzeloņstieplēm. Nāc un atbrīvo mani." Lūsa atzīmēja, ka Teuvo šķiet nomākts, kad viņa runā par dzeloņstieplēm.
Lūsa liecina, ka Teuvo par koncentrācijas nometnēm nav uzzinājis parastā veidā
Sākot no 3 gadu vecuma, Teuvo vairākkārt runāja par šīm koncentrācijas nometnes atmiņām 6 mēnešus.
Lūsa stingri sacīja izmeklētājiem, ka Teuvo par ainām no koncentrācijas nometnēm nav uzzinājis no parastajiem līdzekļiem. Teuvo reti kad drīkstēja skatīties televīziju, un viņam nekad nebija atļauts skatīties raidījumus, kas saturēja vardarbību. Ģimenē neviens nerunāja par holokaustu vai koncentrācijas nometnēm, un viņiem nebija nekādu sociālo attiecību ar ebreju tautu.
Teuvo pagātnes dzīves atmiņas: precīzi nacistu koncentrācijas nometņu apraksti
Pētot šo gadījumu, Jans Stīvensons apstiprināja, ka Teuvo aprakstītās ainas precīzi raksturo Vācijas koncentrācijas nometnes. Vācieši atdalīja bērnus, kas jaunāki par 14 gadiem, no citiem ieslodzītajiem, jo šie mazie bērni tika uzskatīti par jauniem, lai būtu noderīgi darbinieki. Bērni tika nogalināti, pēc tam sadedzināti krāsnīs vai atklātās bedrēs.
Gāzes kameras tika izmantotas arī ebreju nogalināšanai; viņiem patiešām tika paziņots, ka viņi tiek vesti uz "vannas istabu". Ieslodzītie tika izģērbti, un viņiem tika atņemtas brilles, lai pēc viņu nāves vācieši varētu izmantot viņu apģērbu un brilles. Kad ieslodzītie tika ievietoti gāzes kamerās, viņu nogalināšanai tika izmantota ūdeņraža cianīda gāze. No līķiem tika izņemti zelta zobi un noņemtas brilles; līķus pēc tam krāva krāsnīs vienu virs otra, kur kremēja. Dzeloņstieples iežogoja nometnes un atdalīja dažādas nometnes daļas. Kopumā Teuvo atmiņas bija precīzas par Vācijas koncentrācijas nometnēm Otrā pasaules kara laikā.
|
Sk. arī Dvēsele, kas izgāja cauri koncentrācijas nometnei: iemiesojuma uzdevums[1]. |
Pagātnes dzīvē holokaustā iegūtā slēpšanās mānija
Būdams mazs bērns, Teuvo bieži slēpās, tā ka vecāki viņu nevarēja atrast. Viņu dzīvokļu kompleksa sienas bija ļoti plānas, un Teuvo uzlauza sienu, kas atdala dzīvokļus, lai viņš varētu paslēpties tukšajā telpā starp tiem.
Teuvo turpināja slēpšanos līdz 13-14 gadu vecumam. Kad Jans Stīvensons runāja ar viņu 1999. gadā, kad Teuvo bija 28 gadus vecs, viņš Stīvensonam sacīja, ka vienmēr gribējis justies droši un ka pat 28 gadu vecumā viņam nepatīk viņa dzīvesvieta, jo tai trūkst slēptuves.
Jans Stīvensons atzīmēja, ka Teuvo slēpšanās uzvedība varētu būt saistīta ar ebreju izmantotajām stratēģijām, lai slēptos no nacistiem. Varšavas geto ebreji uzlauza sienas starp dzīvokļiem, lai varētu nemanīti pārvietoties no viena dzīvokļa uz otru. Tādā veidā viņi varēja slepeni pārvietot savu īpašumu un krājumus pa visu dzīvokļu kompleksu. Viņi varēja arī paslēpties no nacistiem slēptuvēs, kas izveidotas starp dzīvokļu sienām.
Pagātnes dzīves fobija no nacistu formastērpiem un svastikas
Kad Jans Stīvensons viņu intervēja 1999. gadā, Teuvo viņam teica, ka, ieraugot nacistu formastērpus vai svastiku, viņam joprojām ir bailes un nemiers. Teuvo tādos brīžos pat sastinga uz vietas no bailēm. Turpretim Teuvo nebaidījās no Lielbritānijas vai Francijas karogiem un formastērpiem.
Teuvo fobija no formastērpiem atgādina gadījumu Anna Franka | Barbro Karlēna, jo arī Barbro baidījās no formastērpiem, lai gan viņas gadījumā tas attiecās uz jebkādiem formastērpiem. Barbro apraksta, ka, ja policija viņu apturētu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, viņa tik ļoti pārbītos, ka pat apsvērtu iespēju mēģināt aizbēgt no policijas. Pati Barbro galu galā kļuva par zviedru policisti, daļēji, lai pārvarētu bailes no formastērpiem.
Reinkarnācijas principi un pagātnes dzīvju izpratne
Vispirms vēlos komentēt šīs lietas ārkārtīgi saistošo raksturu. Lai gan Teuvo iepriekšējo mūžu nebija iespējams vēsturiski apstiprināt, viņa precīzos aprakstus 3 gadu vecumā par dzīvi Vācijas koncentrācijas nometnē nevar noraidīt. Viņa māte Lūsa uzstāja, ka Teuvo nevarēja uzzināt par šīm nometnēm parastā veidā. Tādējādi pagātnes dzīve, kurā viņš piedzīvoja koncentrācijas nometni, ir vienīgais veids, kā izskaidrot viņa atmiņas un zināšanas.
Ja tas tiek pieņemts, šis reinkarnācijas gadījums parāda šādas pazīmes:
Dvēseles plāns un gara būtnes iesaistīšanās: no garu pasaules Teuvo, šķiet, ir plānojis savu gaidāmo iemiesojumu, par ko liecina viņa mātes sapnis, kad viņa bija stāvoklī. Tādējādi šis gadījums parāda, ka dvēseles var plānot dzīvi un paziņot savus plānus, parādot sapņus.
Šajā sapnī Lūsa redzēja sevi kopā ar ieslodzīto grupu. Vīrietis, kuram bija Kabalas kopija, pēc tam viņai teica, ka bērniņš, kuru viņa gaidīja, ir ebrejs. Tā kā Lūsa un viņas vīrs bija kristieši, tas bija neparasts sapnis, tomēr šķiet, ka tas piepildījās līdz ar Teuvo piedzimšanu un viņa pagātnes dzīves atmiņām par sevi kā ebreju Vācijas koncentrācijas nometnē.
Iepriekšējās dzīves fobijas no holokausta: Teuvo piedzīvoja bailes un satraukumu, kad redzēja vācu formastērpus, karogu vai svastiku. Teuvo tādos brīžos pat sastinga uz vietas no bailēm. Turpretim Teuvo nebaidījās no Lielbritānijas vai Francijas karogiem un formastērpiem.
Kā tika minēts, Barbro Karlēna arī baidījās no formastērpiem, kas bija saistīts ar viņas iepriekšējās dzīves pieredzi kā ebreju meitenei Otrajā pasaules karā, kuru vajāja nacisti.
Reliģijas maiņa: lielākā daļa nacistu koncentrācijas nometnēs nogalināto cilvēku bija ebreji. Ja tiek pieņemts, ka Teuvo bija iemiesojums pagātnē, kad viņš bija ebrejs, kas ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnē, tad tas ir vēl viens nozīmīgs gadījums, kas parāda, ka dvēsele var mainīt reliģiju no vienas dzīves uz otru, jo Teuvo piedzima kristiešu vecākiem.
Piezīme lasītājiem: Jans Stīvensons, medicīnas doktors, bija Virdžīnijas Universitātes psihiatrijas profesors, kurš rakstīja ļoti akadēmiskā stilā, jo viņa mērķauditorija bija kolēģi zinātnieki. Reinkarnācijas pētījumu tīmekļa vietnē viņa pagātnes dzīves identitātes gadījumi ir parādīti kā bērnu pagātnes dzīves reinkarnācijas stāsti, lai padarītu viņa akadēmisko darbu vieglāk saprotamu. Tiem, kas vēlas novērtēt viņa pētījumu zinātnisko pamatīgumu, piemēram, vairāku liecinieku izmantošanu, lai iegūtu apstiprinātu liecību, lūdzu, skatiet sākotnējos Dr. Jana Stīvensona rakstītos ziņojumus.
Tatjanas Begļakas tulkojums krievu valodā speciāli žurnālam “Reinkarnacionika”.
P.S. Vai jums ir neizskaidrojamas bailes vai fobijas?
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 08.09.2016.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/perezhil-holokost/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4016-dvesele-kas-izgaja-cauri-koncentracijas-nometnei (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/4172-bernu-ieprieksejas-dzives-intervija-ar-kerolu-boumenu (Tulk. piezīme)