Мятежники Шри-Ланки перевоплотились в девочек двойняшек
Šrilankas nemiernieki, kuri reinkarnējās kā dvīņu meitenes
Pati dzīve reizēm pierāda reinkarnāciju par spīti visiem skeptiķiem. Pagātnes notikumiem ir dzīvi liecinieki, un viņiem nevajag nevienam neko pierādīt, jo viņu atmiņa un pārdzīvojumi taču ir viņiem asinīs.
Pateicoties pētniekiem, ir iespējams pieskarties reinkarnācijas fenomenam un saprast, kā notiek vīrieša pāriemiesošanās sievietē, kāpēc tuvi cilvēki piedzimst kopā.
Pētnieki: Godvins Samarants (Godwin Samarante), Jans Stīvensons (Ian Stevenson), medicīnas doktors, un Trucs Hardo (Trutz Hardo).
Avoti: “Reinkarnācija un bioloģija (Reincarnation and Biology)” (1940.–1970. lpp.), autors Jans Stīvensons, medicīnas doktors, un “Bērni, kas dzīvojuši iepriekš (Children Who Have Lived Before)” (87.–106. lpp.), autors Trucs Hardo.
Raksta autors: Valters Semkivs (Walter Semkiw), medicīnas doktors.
Džonija, Roberta un Gnananadasas agrīnās dzīves
A.K. Nandadasa Džonijs piedzima 1945. gadā Unavatunā (Unawatuna), piekrastes pilsētas Galles rajonā, Šrilankas dienvidu galā. Unavatunas pludmale ir attēlos augšpusē un pa labi. Viņu visi sauca par "Džoniju". Viņa tēvs bija Pedriks Apuhami (Pedric Appuhamy) un māte Sisela Hami (Sisel Hamy). Džonijam bija brālis vārdā Gnananadasa, kurš bija trīs gadus jaunāks par Džoniju.
1946. gadā tajā pašā pilsētā piedzima Akmeemana Palijagurunge Roberts (Akmeemana Palliyagurunge Robert), kuru sauca vienkārši par “Robertu”. Viņa vecāki bija A. Dharmasena un Marija Nona (Mary Nona). Robertam nebija labas attiecības ar tēvu, taču ļoti tuvas ar māti.
Džonijs un Roberts bērnībā kļuva par labākajiem draugiem. Viņi spēlēja kārtis, izcēlās ar peldēšanu un niršanu jūrā, kā arī kāpšanu kokos. Viņi abi bija dzimuši nabadzīgās ģimenēs. Džonijs un Roberts bija budisti, un viņi lūdzās Jatigalas (Yatigala) templī. Roberts bija dievbijīgākais no abiem.
Džonijs dabūja darbu Galles pilsētas rūpnīcā, kas ražoja briļļu ietvarus. Viņš iegādājās necilu māju džungļos Romassala kalnā (Romassala Hill), netālu no klints, no kuras paveras skats uz jūru. Roberts pameta skolu, nepabeidzis devīto klasi, un viņš darīja gadījuma darbus kā mūrnieks un strādnieks. Vēlāk viņš strādāja akumulatoru rūpnīcā.
Džonija draugs Amarapala
Briļļu ietvaru rūpnīcā Džonijs sadraudzējās ar vīrieti vārdā Amarapala Hetiarači (Amarapala Hettiaratchi). Džonijs un Roberts abi devās uz Pitadenijas (Pitadeniya) ciematu, kas atrodas 14 kilometrus uz ziemeļiem no Galles, lai piedalītos Amarapalas un viņa sievas Jasavatijas (Yasawathie) kāzās, kas notika 1966. gada 20. oktobrī. Pāris dzīvoja Pitadenijā, lai gan Amarapala strādāja rūpnīcā Galles pilsētā.
1971. gada sacelšanās
Plaisas dēļ starp bagātajiem un nabadzīgajiem Šrilankā radās sacelšanās kustība. Galles apgabalā Džonijs, apdāvināts runātājs, kļuva par nemiernieku vadoni, bet Roberts bija otrais viņa komandā. Tā kā Romassalas kalns bija patālu, tas kļuva par nemiernieku poligonu. Pārtika un piederumi tika uzkrāti Džonija mājā.
Roberts bija atbildīgs par ieroču iegādi. Izmantojot akumulatoru rūpnīcā iegūto pieredzi, Roberts iemācījās izgatavot paštaisītas bumbas. Tās tika izmēģinātas Unavatunas pludmalē. Dumpis tika uzsākts 1971. gada 5. aprīlī. Nemiernieki iebruka policijas iecirkņos naktī, kad policisti gulēja, lai neitralizētu viņus un sagrābtu ieročus.
Sieviete ar radio Jadehimullā
Kāda sieviete, kuru Džonijs un Roberts pazina un kura dzīvoja Jadehimullā (Yaddehimulla), bija viena no retajām personām šajā rajonā, kurai piederēja radio. Tikai naktī, kad viņus neredzēja, Džonijs un Roberts apmeklēja šo sievieti, lai klausītos radio ziņas par sacelšanos.
Policija un Šrilankas armija tika sacelta kājās, lai apspiestu sacelšanos. Tiek lēsts, ka kaujās dzīvību zaudēja 1200 cilvēku.
Džonija un Roberta sagūstīšana
Galles apgabalā policija un armija ielenca Romassalas kalnu. Džonijs un Roberts izbēga no sagūstīšanas, slēpjoties alās un plaisās starp klinšu veidojumiem. Divas nedēļas vēlāk, 1971. gada aprīļa vidū, pāris mēģināja pamest Galli, taču policija viņus notvēra autoostā.
Roberta bēgšanas mēģinājums un nāve
Cietumā Roberts izstrādāja plānu. Viņš teica policijai, ka aizvedīs viņus uz Romasala kalnā paslēptu ieroču un bumbu krātuvi. 1971. gada 19. aprīlī ap pulksten 10 no rīta, saslēgts rokudzelžos, Roberts aizveda oficieru grupu uz vietu kalnā, kur bija klints ar skatu uz jūru. Roberts mēģināja ienirt jūrā, iesperot vienam policistam un iesitot ar galvu otram. Atskanēja šāvieni. Roberts guva lodes brūci vēdera labajā pusē tieši zem ribām un miris iekrita ūdenī.
Džoniju pakar ar galvu uz leju, piekauj līdz nāvei un viņa ķermeni aizdedzina
Policijas oficieri, sašutuši par Roberta viltību, atgriezās policijas iecirknī, kur piekāva Džoniju līdz nāvei. Kādā brīdī policija Džoniju pakāra ar galvu uz leju. Viņš nomira no piekaušanas 1971. gada 19. aprīlī pulksten 13:00. Dažas dienas vēlāk Džonija ķermenis tika apliets ar benzīnu, aizdedzināts un pēc tam aprakts.
Dzimuma maiņa: nemiernieki pārdzimst kā dvīņu meitenes saviem draugiem Amarapalam un Jasavatijai
Nedaudz vairāk nekā 7 gadus vēlāk, 1978. gada 3. novembrī, Pitadenijas ciematā Amarapala, Džonija draugs no rūpnīcas, un viņa sieva Jasavatija svinēja divolu dvīņu meiteņu piedzimšanu, kuras nosauca par Sivantiju (Sivanthie) un Šeromiju (Sheromie). Sivantija piedzima ar dzimumzīmi, kuras izmērs bija 2 x 1 cm, vēdera labajā pusē, tieši zem krūšu kaula, kas atbilda Roberta šautajai brūcei. Nevienam citam ģimenē nebija tādas dzimumzīmes.
Sivantija atceras savu nāvi pagātnes dzīvē kā Robertu, kurš iekrīt jūrā
Kad Sivantija 2,5 gadu vecumā sāka runāt, viņa teica, ka viņai ir cita māja, kur viņai ir tēvs, māte un māsa. Viņa aprakstīja, kā viņai nācās slēpties alā kopā ar “Džoniju”. Sivantija teica, ka viņa un Džonija bija arestētas un ka viņu rokas aiz muguras bija saslēgtas rokudzelžos. Sivantija salika savas mazās rociņas aiz muguras, lai demonstrētu, ka viņa ir saslēgta rokudzelžos.
Viņa stāstīja, ka tikusi nošauta, mēģinot aizbēgt, ielecot jūrā. Aprakstot šo incidentu, Sivantija norādīja uz dzimumzīmi vēdera labajā pusē, kas atbilda Roberta iegūtās šautās brūces vietai.
Sivantija atsauc atmiņā vecāku vārdus no savas pagātnes dzīves
Sivantija teica, ka viņas māte bija Marija Akka. “Akka” nozīmē vecāko māsu. Atcerieties, ka Roberta mātes vārds bija Marija Nona. Jans Stīvensons apgalvoja, ka Marija Akka ir Marijas Nonas iesauka. Sivantija lūdza, lai viņu ved atpakaļ uz mājām.
Sivantija atceras sacelšanās biedrus no iepriekšējās dzīves
Sivantija stāstīja, ka savā pagātnes dzīvē viņa pazina kādu vīrieti vārdā “Kurune onkulis”. Marija Nona vēlāk apstiprināja, ka viens no Roberta biedriem sacelšanās norisē patiešām tika saukts par Kurune onkuli.
Sivantija stāstīja mātei Jasavatijai, kā viņi tumsā slēpušies alās. Viņa arī teica, ka “Sudu Nangi” reiz viņai atsūtījusi drēbes spainī. Patiešām, Roberts bija pazinis kādu, ko viņš sauca par Sudu Nangi. Kad viņš slēpās, šī sieviete ļāva Robertam nomazgāties un izmazgāt drēbes, izmantojot viņas aku. Roberts atstāja savas drēbes žāvēties, un Sudu Nangi vēlāk atnesa vai nosūtīja ar kādu izžuvušās drēbes Robertam. Reiz viņa patiešām nosūtīja Roberta šīs drēbes spainī. Sivantija arī paziņoja, ka Sudu Nangi redzējusi, kā viņu kā Robertu aizved policija. Patiešām, Sudu Nangi bija lieciniece tam, kā Robertu, saslēgtu rokudzelžos, pēc aizturēšanas veda policija.
Jatigalas templī Sivantija atceras, ka viņas vārds pagātnes dzīvē bija Roberts
Sivantija runāja par templi, ko sauc par Jatigalu, uz kuru viņa dosies. Atcerieties, ka Roberts bija dievbijīgs budists. Kad dvīnēm bija 3,5 gadi, māte aizveda viņas uz Jatigalas templi, kur Sivantija pamanīja, ka tas ir pārbūvēts. Patiešām, konstrukcijai bija piebūvēts jauns spārns. Templī viņa pirmo reizi paziņoja, ka viņas vārds agrāk bija Roberts. Tas notika 1982. gada maijā vai jūnijā.
Amarapala aptver, ka Sivantija pagātnes dzīvē ir bijusi viņa draugs Roberts
Amarapala un Jasavatija, dvīņu vecāki, tagad apjauta, ka Sivantija atceras viņu drauga Roberta, kurš bija apmeklējis viņu kāzas, dzīvi. Pitadenijas kopienā izplatījās ziņa par Sivantiju, kas atceras savu iepriekšējo dzīvi nemiernieka Roberta personā. Kāds skolnieks, kurš mācījās Pitadenijā, uzrakstīja savai ģimenei Unavatunā, kur Roberts bija dzīvojis, par šīm pagātnes dzīves atmiņām. Tādā veidā Roberta ģimene uzzināja par Sivantijas izteikumiem.
Šeromija identificē Gnananadasu kā savu brāli pagātnes dzīvē
1982. gada 17. jūlijā vairāki Roberta ģimenes locekļi un draugi apciemoja dvīnes, kurām tagad bija 4 gadi. Viens no pirmajiem apmeklētājiem bija Džonija jaunākais brālis un Roberta draugs Gnananadasa. Ieraudzījusi viņu, Šeromija sacīja: "Ir atnācis mans jaunākais brālis." Šis bija Šeromijas pirmais paziņojums par pagātnes dzīvi. Pēc tam viņa pieskrēja pie Gnananadasas un apskāva viņu. Gnananadasa raudāja šajā atkalapvienošanās reizē un apsolīja atgriezties. Šeromija arī paziņoja, ka viņas vārds pagātnes dzīvē ir Džonijs.
Šeromija identificē savu māti un māsu no pagātnes dzīves
Nākamajā dienā, 1982. gada 18. jūlijā, Gnananadasa atgriezās kopā ar savu un Džonija māti un māsu. Kad viņi iegāja mājā, Šeromija, ieraugot Džonija māti Siselu Hemi, iesaucās: "Šī ir mana māte." Šeromija viņu sauca arī par "Ama", kas nozīmē māte. Pēc tam viņa teica, norādot uz Džonija jaunāko māsu: "Šī ir mana Nangi." "Nangi" Šrilankā nozīmē jaunāko māsu.
|
Sk. arī Mans vīrs bija mana māte. Atklājumi no pagātnes dzīves[2]. |
Šeromija pauda lielu pieķeršanos savai pagātnes dzīves mātei Siselai Hemi, kamēr viņa bija vēsa pret Džonija tēvu. Tas atspoguļoja Džonija attiecības ar tēvu, jo tēvs un dēls nesadzīvoja labi. Kad Džonija māte un māsa gatavojās doties mājās, Šeromija vairākkārt teica: "Ņem mani līdzi!" Šeromija raudāja, kad viņi aizgāja.
Šeromija paziņoja, ka viņi brauca kopā, kad tika arestēti. Kāds liecinieks stāstīja, ka brīdī, kad Džonijs un Roberts tika arestēti, viens no viņiem jau atradās autobusā, bet otrs vēl ārpus tā. Šeromija arī teica, ka viņi tika notverti kopā.
Pagātnes dzīves atmiņas: Šeromija atceras karāšanos ar galvu uz leju, savu nāvi un no garu valstības vēro, kā Džonija ķermenis tiek sadedzināts
Divas dienas vēlāk, kad Gnananadasa jautāja Šeromijai pēc sīkākas informācijas par viņas iepriekšējo dzīvi, viņa aprakstīja, kā viņa tika spīdzināta un pakārta ar galvu uz leju. Šeromija sacīja, ka atceras, ka redzējusi ačgārnu Budas attēlu, kas karājās ar kājām gaisā. Šeromija nonāca līdz asarām, aprakstot šos pagātnes dzīves notikumus.
Zīmīgi, ka Šeromija arī atcerējās, ka viņas ķermenis ar kaut ko tika apliets un aizdedzināts. Atcerieties, ka Džonija ķermeņa sadedzināšana notika vairākas dienas pēc viņa nāves. Džonija dvēsele | Šeromija varēja novērot Džonija ķermeņa degšanu no garīgas būtnes perspektīvas, jo Džonijs jau bija miris, kad viņa ķermenis tika aizdedzināts. Tas atgādina to, kā Ahmeta Delibalta (Ahmet Delibalta) | Erkana Kilika (Erkan Kilic) gadījumā Erkans atcerējās, kā Ahmeta ķermenis tika nepareizi identificēts, lai gan Ahmets jau bija miris.
Šeromija tagad atcerējās, ka iepriekšējā dzīvē viņa bija Džonijs, un viņa atpazina savā dvīņu māsā savas pagātnes dzīves draugu Robertu. No šī brīža dvīnes bieži runāja par pagātnes dzīvi, kas viņām bija kopīga.
Piemēram, Šeromija teica savai dvīņu māsai: "Arī tavas rokas bija sasietas." Sivantija atbildēja: “Arī tavas rokas bija sasietas. Vai vari atcerēties mūsu kopīgo braucienu autobusā?
Romassala kalnā dvīņi atpazīst vietas no pagātnes dzīves
Godvins Samararatns (Godwin Samararatne), pētnieks, izlasīja laikrakstā par dvīņu pagātnes dzīves atmiņām un nolēma izmeklēt šos gadījumus. Viņš apciemoja dvīnes 1982. gada jūnija beigās. Jans Stīvensons intervēja gadījumos iesaistītās dvīnes un ģimenes 1982. gada oktobrī, Godvinam kalpojot par tulku.
1982. gada 4. jūlijā, kad dvīnēm bija apmēram 4 gadi, Godvins aizveda viņas uz Romassala kalnu. Vietā, kur beidzās transporta ceļš, dvīnes tika noliktas uz gājēju celiņa un lūgtas parādīt ceļu uz viņu pagātnes dzīves mājām. Dvīnes devās augšup pa līkumotu un akmeņainu taku. Sivantija aizveda grupu uz klinti, kur viņa kā Roberts mēģināja aizbēgt, ienirstot jūrā, un tika nošauts. Kad Jans Stīvensons izgāja šo maršrutu, viņš bija pārsteigts, kā Sivantija varēja atrast ceļu uz klinti, jo akmeņu bija tik daudz, ka vietām Stīvensons pat nevarēja saprast, ka šeit pastāv ceļš.
Šajā brīdī dvīnēm atkal tika lūgts atrast savas pagātnes dzīves mājas. Tagad sāka rosīties Šeromija un aizveda grupu tieši uz Džonija mājas drupām Romassala kalnā, kas atradās vairāk nekā 100 metru attālumā no klints, kurā Roberts bija iekritis jūrā. Māja pa šo laiku bija lielā mērā sabrukusi, lai gan pamati joprojām stāvēja.
Šie ģeogrāfiskās atmiņas piemēri ir līdzīgi tam, kā Barbro Karlēna (Barbro Karlen) 10 gadu vecumā bez norādēm atrada ceļu uz Annas Frankas māju, lai gan viņa nekad iepriekš nebija bijusi Amsterdamā.
Sieviete ar radio satiekas ar dvīnēm, kuras komentē savas nakts vizītes pagātnes dzīvē
Godvins aizveda meitenes arī uz Jadehimullu. Sieviete ar radio Jadehimullā bija dzirdējusi par Šeromijas un Sivantijas pagātnes dzīves atmiņām. Ieraugot garām ejam dvīnes, viņa tām sacīja: "Vai jūs nenāksiet klausīties radio?" Dvīnes atbildēja: "Mēs nāksim naktī." Atcerieties, ka Džonijs un Roberts ieradās pie sievietes klausīties radio tikai naktī, kad viņus slēpa tumsa. Janu Stīvensonu pārsteidza šis dvīņu izteikums.
Pagātnes dzīves fobijas
Abām dvīņu meitenēm bija fobijas pret cilvēkiem, kas valkā haki krāsas kreklus, kas bija tādi paši, kādus valkāja policija Šrilankā. Viņas arī izbijās ikreiz, kad ieraudzīja džipu ar policistiem vai karavīriem. Tas ir līdzīgs fobijai, kāda Barbro Karlēnai bija pret vīriešiem formas tērpos, tostarp policistiem, Annas Frankas | Barbro Karlēnas reinkarnācijas gadījumā.
Pagātnes dzīves uzvedība, taisot bumbas un smēķējot
Rotaļājoties abām meitenēm patika veidot bumbas no māla. Kad Jans Stīvensons dvīnēm jautāja, kas tika izmantots bumbu izgatavošanai, viņas skaitīja: "naglas, papīrs, konservu kārbas, stieples, saplēstas pudeles", ko nemiernieki patiešām izmantoja, taisot mājās gatavotas bumbas. Abām bija ieradums bāzt mutē kociņus un izlikties, ka tos aizdedzina un kūpina. Džonijs un Roberts abi bija kaislīgi smēķētāji.
Dvīņu meitenes demonstrē vīrišķu uzvedību
Sivantija un Šeromija abas uzvedās tā, it kā viņas joprojām būtu vīrieši. Piemēram, viņas uzstāja uz urinēšanu, stāvot kājās. Abām patika valkāt T-kreklus, kas bija sarullēti no apakšas, lai atsegtu vēderu un daļu krūškurvja, tāpat kā Džonijam un Robertam, taču tas bija kas nedzirdēts meitenēm. Abām patika kāpt kokos un braukt ar velosipēdiem, ko meitenes tajā laikmetā nedarīja. Abas dvīnes teica, ka viņām ir bārdas, un viņas pat glaudīja zodu, izliekoties, ka glāsta savu bārdu, ko Džonijs un Roberts patiešām nēsāja. Viņas arī lūdza savam vecākajam brālim sagādāt kārtis, lai viņas varētu spēlēt. Atcerieties, ka Džonijs un Roberts bieži kopā spēlēja kārtis.
Vīrišķa uzvedība dvīņu meitenēm tika novērota pat līdz divdesmit gadu vecumam, izņemot to, ka viņas iemācījās urinēt tupus, kā to dara sievietes.
Reinkarnācija, dzimuma maiņa, homoseksualitāte un transseksuāļi
Jana Stīvensona 1200 gadījumos, kad tika apstiprinātas bērnu pagātnes dzīves atmiņas, tikai 10 procentos gadījumu bija novērojama dzimuma maiņa, tāpēc, mainoties dzimumam, reinkarnētais indivīds joprojām var identificēties ar dzimumu no iepriekšējās dzīves. Šis novērojums var izskaidrot, kāpēc indivīdi ir transseksuāli vai homoseksuāli. Dramatisks šajā ziņā ir gadījums ar japāņu karavīru, kurš reinkarnējās kā sieviete, bet saglabāja vīrišķu domāšanu, tostarp pievilcību sievietēm, un kļuva par lesbieti.
Iesaistītās ģimenes pieņem dvīņu iepriekšējās dzīves, lai gan Amarapala nav apmierināts ar to, ka viņa meitenes bija dumpinieces
Kā pieaugušas personas dvīnes vairākas reizes gadā apmeklēja Gnananadasu, Džonija jaunāko brāli, Unavatunā, un atbilstoši viņš brauca apciemot dvīnes Pitadenijā. Šādos gadījumos dvīnes un Gnananadasa apmainījās ar dāvanām.
Visas trīs šajā gadījumā iesaistītās ģimenes, tas ir, Džonija ģimene, Roberta ģimene un dvīņu vecāki, pieņēma šos divus reinkarnācijas gadījumus, pamatojoties uz Šeromijas un Sivantijas atklāsmēm. Dvīņu vecāki atzīmēja, ka viņi savās mājās nekad nav runājuši par Džonija un Roberta dzīvi.
Patiesībā viņu tēvs Amarapala paziņoja, ka viņš bija ”pilnībā aizmirsis par šīm [Džonija un Roberta] nāvēm, līdz dvīnes sāka [par viņiem] runāt”. Paturiet prātā, ka bija pagājuši vairāk nekā 10 gadi no Džonija un Roberta nāves datuma 1971. gada 19. aprīlī līdz brīdim, kad dvīnes sāka runāt par savām pagātnes dzīvēm 1981. un 1982. gadā. Tā kā viņu vecāki nekad nebija runājuši par nemierniekiem, Šeromija un Sivantija par Džonija un Roberta dzīvi nevarēja uzzināt parastā veidā.
Jāatzīmē, ka Amarapala, dvīņu tēvs, nebija īpaši priecīgs, ka viņa meitas savās iepriekšējās dzīvēs bija bēdīgi slaveni nemiernieki, jo Amarapala nebija sacelšanās atbalstītājs. Amarapalas brālis ieņēma augstu amatu sabiedrībā, kas lika Amarapalas ģimenei atbalstīt likuma varu, nevis nemierniekus.
Reinkarnācija un līdzīgs fiziskais izskats
Roberts bija īsāks, druknāks, un viņam bija gaišāka āda nekā Džonijam. Tāpat Sivantija (Roberts) bija īsāka, druknāka un ar gaišāku ādu nekā Šeromija (Džonijs). Gnananadasa, Džonija jaunākais brālis, atzīmēja Džonija un Šeromijas sejas vaibstu līdzību.
Fiziskā līdzība reinkarnācijas gadījumos: Sivantijai bija līdzīga komplekcija kā Robertam, un Šeromijai – kā Džonijam. Šeromijas un Džonija sejas vaibsti bija līdzīgi.
Dzīvju plānošana un reinkarnācija vienā ģimenē: Džonijs un Roberts bija labākie draugi, un viņi reinkarnējās kopā kā dvīņi. Šis novērojums rāda, ka dvēseles var plānot dzīves, lai kopā reinkarnētos.
|
Sk. arī Dvīņi: reinkarnācijas noslēpumi[5]. |
Dzimuma maiņa un pagātnes dzīves dzimuma iezīmju saglabāšanās: Džonijs un Roberts bija vīrieši, reinkarnējās kā sievietes, taču saglabāja vīrišķas uzvedības iezīmes, tostarp urinēšanu stāvus. Šāda veida gadījumi var izskaidrot, kāpēc daži cilvēki kļūst par transseksuāļiem vai homoseksuāļiem.
Talants un uzvedība no pagātnes dzīves: Šeromija un Sivantija izgatavoja bumbas no māla, un viņas zināja, kādas sastāvdaļas Džonijs un Roberts bija izmantojuši paštaisītu bumbu izgatavošanā. Dvīņu meitenes brauca ar velosipēdiem, kāpa kokos, sarullēja T-kreklus, atsedzot vēderus, un izlikās, ka glāsta bārdu, kas ir tipiska vīriešiem un Džonijam un Robertam raksturīga uzvedība.
Pagātnes dzīves fobijas: Dvīņi bijās no vīriešiem haki krāsas formastērpos un no džipiem. Džoniju un Robertu arestēja un nogalināja policijas un armijas pārstāvji, kas valkāja haki krāsas formas tērpus un braukāja ar džipiem.
Ģeogrāfiskā atmiņa: Sivantija veda grupu, kas pētīja dvīņu gadījumus, pa tikko pamanāmu ceļu līdz vietai uz klints, kur viņa kā Roberts mēģināja aizbēgt, ielecot jūrā, un tika nošauts. No turienes Šeromija veda grupu uz vietu, kur atradās viņas māja Džonija dzīves laikā. Turklāt Sivantijas pagātnes dzīves atmiņu stimulēja atrašanās vietā no iepriekšējās dzīves, Jatigalas templī, kur viņa atcerējās, ka viņas vārds bija Roberts. Roberts bija dievbijīgs budists, kurš lūdzās Jatigalas templī.
Pagātnes dzīves dzimumzīme: Sivantijai bija dzimumzīme tajā pašā vietā vēdera labajā pusē tieši zem krūšu kaula, kur Roberts guva šautu brūci. Sivantija norādīja uz savu dzimumzīmi, aprakstot, kā viņa nomira, mēģinot ielēkt jūrā.
Garīgās būtnes reinkarnācijas gadījumos: Šeromija zināja, ka Džonija ķermenis tika sadedzināts pēc viņa nāves. Džonija ķermenis tika apliets ar benzīnu un sadedzināts vairākas dienas pēc viņa nāves, kas nozīmē, ka Džonija dvēsele | Šeromija novēroja šo notikumu no garu pasaules.
P.S. Vai jūs iespaido tamlīdzīgi gadījumi?
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 21.09.2016.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/perevoploshhenie-muzhchiny-v-zhenshhinu/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3858-kristine-nikitina-sunu-atmina-atklaj-ieprieksejo-dzivju-noslepumus (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3965-larisa-frolova-mans-pirmais-celojums-ieprieksejas-dzives-mans-dzivesbiedrs-bija-mana-mate (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4193-vina-atrada-maju-kura-dzivoja-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/4172-bernu-ieprieksejas-dzives-intervija-ar-kerolu-boumenu (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/778-alona-obuhova-dvini-viena-dvesele-divos-kermenos (Tulk. piezīme)