Как обрести утраченный интерес к жизни
Kā atgūt zaudēto interesi par dzīvi
Tik daudz gaismas. Mēs šurp atnākam ne dēļ sērām un skumjām, mēs šurp atnākam laimei. Dzīvot šeit – tā ir laime, laime priecēt citus. Laime staigāt pa mežu, elpot ar pilnu krūti.
Jūsu uzdevums – atgūt zaudēto interesi par dzīvi
“Šeit ir sapulcējušies ar zaudētu interesi par dzīvi, jums nav saprotams, kas notiek, kas traucē. Šajā pasaulē ir viss, viss, ko jūs vēlēsieties. Un visi šīs pasaules instrumenti ir priekš jums! Tā tad arī ir varenība! Varenība radīt, priecēt! Atteikšanās no tā – “Nevaru!” Kad jūs sakāt: “Nevaru,” – jūs zaudējat savu varenību!
Jūs esat Visvareni! Jūsu spēks ir savas pasaules radīšanā, savas pasaules iekārtošanā, savas pasaules dāvāšanā citiem! Jo vairāk cilvēku jūs piesaistāt savai pasaulei, jo spožāk deg jūsu zvaigzne, Jūsu Dvēseles zvaigzne[1]!
Jūs neesat vientuļi. Jūs slēpjat projektus zem spilvena, baidoties, ka kāds par tiem uzzinās. Ir laiks apvienoties un mijiedarboties, daudzus projektus nav iespējams atrisināt vienatnē.
Runājiet, stāstiet, un atnāks darbinieki, līdzdalībnieki, viss apkārtnē atdzīvosies. Jūs noķersiet šo prieku un ieiesiet mirdzuma plūsmā. Mēs priecājamies, ka jūs esat izvirzījuši šo tēmu. Ir pienācis laiks to apzināties. Mostieties, radiet labo.
Jūs gribat pelnīt naudu. Jūs pelnāt naudu. Nav pareizi – “pelnīt” naudu. Kad jūs sakāt “pelnīt naudu”, tas nozīmē, ka nauda – strādā, sāk strādāt, nauda sāk strādāt.
Motors ir sācis darboties, mašīna ir sākusi darboties. Jūs nevarat pelnīt naudu, tikai nauda var pelnīt, ja jūs tai ļausiet. Bet tā ir kā bumbiņas, ko jūs vācat, lai nodotu citam.
Paši nedzīvojat, lai bērni dzīvotu. Bet bērni skatās uz jums un neprot dzīvot. Viņi zaudē savu spēku vai, kā jūs, cieš. Pacietība – lūk, ļaunums jūsu apziņā. Tas, kurš vēlas paciest, saņems arvien vairāk un vairāk sitienu.
Jūsu pieprasījums – paciest. Kurš vēlas mirdzēt, tas dara to, kas nes prieku viņa dvēselei, viņa pasaulei. Šie cilvēki ir redzami no tālienes. Šie cilvēki pievelk. Gribas viņiem līdzināties. Bet jūs esat tādi paši, un jūs to zināt labāk nekā kāds cits.
Saudzējiet savu ķermeni, jūsu pasaule – materiāla!
Zaudējot ķermeni, jūs neko nespēsiet radīt šajā pasaulē. Rūpējieties par viņu, mīliet viņu, saudzējiet un priecējiet! Tikai tā jūs varat kaut ko radīt. Sauciet pēc palīdzības. Mēs nevaram palīdzēt bez jūsu atļaujas, bez jūsu lūguma.
Tas jums ir pats grūtākais – lūgt palīdzību. Tas ir jāmāca, jūs esat aizmirsuši, kā lūgt. “Lūgt – nelietīgi”, “es pats tikšu galā”, “ja pēkšņi nedos?”. Bet viss ir tik vienkārši: “Dievs, palīdzi man!” – un jautājums ir atrisināts.
Nevajag sev radīt šķēršļus, viss, kas ir sarežģīts, – tas ir viltīgs, viss, kas ir vienkāršs, – tas ir īstenais ceļš. Lūdziet, tad jums taps dots. Bez sekām, bez ierobežojumiem, bez parāda.
Jūs paši sev izdomājat parādus – “esmu parādā”. Uzdodiet sev jautājumu: kam jūs esat parādā? Ko jūs esat paņēmuši un ko taisāties atdot, kad sakāt – man ir jāaiziet uz veikalu?
Kam jūs esat parādā šajā pasaulē, ja jūs arī esat šī pasaule?! Jūs iemirdzējāties, jūs mostaties, tas ir ļoti patīkami. Apzināšanās nāks ar laiku, un laika ir pietiekami. Laiks doties Ceļojumā!
Nāk jautājums: “Kā pareizi uzdot informāciju, kā pareizi uzdot jautājumus?” Vienkārši sakiet: “Gribu mašīnu!”, bet labāk parādiet, kādu gribat. Jūs staigājat pa veikaliem un neatrodat to, ko jums vajag.
Bet pietiek ieraudzīt, ka tas ir citam, jūs uzreiz sakāt: “Jā – tas! Tāds!” un tas parādās ļoti pieejamā formā, tieši tas. Bet pirms tam jūs staigājāt un neko neatradāt. Tas tad arī ir jūsu pieprasījums: “Jā, lūk – tas!”
“Vajag paplašināt apziņu...” Pastāvīgi griežas ar šo jautājumu – “paplašināt apziņu”. Tikko jūs saņemat atbildi uz kādu jautājumu – jūsu apziņa ir paplašinājusies.
Jūsu uzdevums ir to pieņemt un iet tālāk, palīdzot citiem. Neslēpiet savas zināšanas – tā ir tā velte, kuru jūs saņēmāt par Velti. Dāvājiet to cilvēkiem! Dāvājiet pasaulei! Tikai tā var pārveidot pasauli.
Pasaule ir jāpārveido ar mīlestību un maigumu, saudzīgi
Savi darbi ir jāsargā no sabojāšanas. Neļaujiet citiem bojāt radīto. Netraucējiet citiem radīt vēlamo un meklējamo.”
Manā priekšā parādījās trīs figūras.
Vidējā figūra veca vīra veidolā, viņš ir ļoti garš, kalsns un ar garu bārdu un saka:
“Mēs vēršam jūsu uzmanību uz vārdiem. Jūs visu laiku aizmirstat, ka katrs vārds nes sevī būtību un nozīmi. Tukši vārdi izsit jūs no sliedēm.
Ir pienācis laiks pievērst uzmanību tam, ko jūs sakāt, un tas ir ļoti svarīgs uzdevums, vēl jo vairāk, kad lūdzat.
Nelūdzieties par citiem, jūs nezināt, ko viņiem vajag, lūdziet tādu palīdzību, kāda vajadzīga jums tuvam cilvēkam. Un lai lēmumu pieņem viņš pats, ko VIŅŠ grib.
Jūsu mazbērni grib velosipēdu, bet jūs barojat viņus ar boršču. Jautājiet tuviniekiem, ko tieši viņi grib, un tad jūsu labie darbi iemantos patiesību – tie patiesi kļūs labi.
Mēs pateicamies par to, ka sniedzāt mums iespēju izdzirdēt mūs... Kāds glāsta bērnu, kāds citādi (man pašlaik rāda, ka kāds citādi) kaut kā ir sapratis un izturēsies pret bērnu. Un jau tas vien – jau ir liela lieta, kura ir notikusi tieši tagad!
“Finanses”... Tāds spēcīgs pieprasījums par finansēm! Jūs paši esat – finanses! Jūs nevarat iedomāties, kāda varenība jūsos ir ielikta. Jūs – savas pasaules radītāji! Un, ja jūs dzīvojat tādos apstākļos, kādos dzīvojat, un tie ar kaut ko jūs neapmierina, izdariet kaut ko!
Vienkārši padomājiet, kādos apstākļos jūs gribētu dzīvot. “Nav iespējams” – tie ir tie vārdi, kuri bloķē jūsu darbības. Jūsu pasaule – tā ir iespēju pasaule, šeit ir iespējams viss!
Šeit VAR visu: mīlēt, ciest, priecāties, paciest, iznīcināt – var, taču šo izvēli jūs izdarāt paši. Kāda izvēle jums būs nākamā, jālemj jums.
Ierobežojumu nav! Visiem ir vienāda pieeja. Jūs esat aizmirsuši, ka jūs atnācāt risināt ne tikai garīgus uzdevumus, jums vēl ir arī dzimtas uzdevumi.
Dzimtas galvenais uzdevums – dzīvot! Visu, ko jūs darāt, jūs darāt priekš dzimtas. Ņem, mana dzimta! – tas nozīmē “priekš dzimtas”. Jūs kaut ko darāt priekš dzimtas. Un jūsu Dzimta plaukst! (На, мой род! – это и есть «на – род». Вы — что-то делаете для рода. И ваш НА-род процветает!)
Daudzi ir atteikušies dzīvot materiālajā pasaulē, tāpēc nav nekāds brīnums, ka jūs šajā pasaulē neko materiālu neradāt. Mostieties, ieslēdzieties, piecelieties no rīta un sakiet: “Es – esmu sācis Darboties”, “Es – esmu sākusi Darboties”!!! Un ķermenis ieslēgsies.
Lai jūsu sejās mirdz smaidi, lai jūsu sirdis izstaro gaismu, lai jūsu rokas dāvā maigumu!
Cik daudz ziedu jums ir gājis bojā? Jums tā patīk ziedi, bet vai jums patīk par tiem rūpēties?
Uzmundrinieties un pamostieties! Šajā pasaulē nav nekā neiespējama! Un jums sekos citi! Lai dzīvo labestība!
Liela lieta – pamosties pašam un sagatavot lauku priekš citiem!”
Šis vēstījums no Visuma tika nodots caur
studenti Narinu Osijanu Reinkarnacionikas Institūta
pirmā kursa tematiskajā nodarbībā 2013. gada 15. oktobrī
P.S. Vai raksts jums šķita interesants? Uzrakstiet komentāros.
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 13.09.2015.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-vernut-interes-k-zhizni/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/lana-culanova/11-dazadi/3852-lana-culanova-ka-atrast-savu-zvaigzni (Tulk. piezīme)