Доказательства существования жизни после смерти от известных экспертов
Pazīstamu ekspertu pierādījumi, ka dzīve pēc nāves eksistē
Tā ir intervija ar pazīstamiem ekspertiem aizkapa dzīves un praktiskā garīguma pētījumu jomās. Viņi sniedz pierādījumus, ka dzīve pēc nāves eksistē.
Kopā viņi atbild uz svarīgiem un aizdomāties liekošiem jautājumiem:
- Kas es esmu?
- Kādēļ es esmu šeit?
- Kas ar mani notiks pēc nāves?[1]
- Vai Dievs eksistē?
- Kā ir ar paradīzi un elli?
Kopā viņi atbildēs uz svarīgiem un mums aizdomāties liekošiem jautājumiem un uz pašu galveno jautājumu momentā “šeit un tagad”: “Ja mēs patiešām esam nemirstīgas dvēseles, tad kā tas ietekmē mūsu dzīvi un attiecības ar citiem cilvēkiem?”
Bernijs Zīgels (Bernie S. Siegel), ķirurgs-onkologs. Gadījumi, kuri viņu pārliecināja, ka eksistē garīgā pasaule un dzīve pēc nāves
“Kad man bija četri gadi, es gandrīz nosmaku, aizrijies ar rotaļlietas gabalu. Es biju mēģinājis imitēt to, ko darīja vīrieši-galdnieki, kuru darbu es vēroju.
Es ieliku rotaļlietas gabalu mutē, ievilku elpu un… atstāju savu ķermeni.
Tajā brīdī, kad es, atstājis savu ķermeni, ieraudzīju sevi no malas, smokošu pirmsnāves stāvoklī, es nodomāju: “Cik labi!”
Četrus gadus vecam bērnam atrasties ārpus ķermeņa bija daudz interesantāk nekā ķermenī.
Neapšaubāmi man nebija nožēlas par to, ka es mirstu. Man bija žēl, tāpat kā daudziem bērniem, kuri iziet tamlīdzīgu pieredzi, ka vecāki atradīs mani mirušu.
Es domāju: “Nu un lai! Es dodu priekšroku nāvei, nevis dzīvot šajā ķermenī.”
Patiešām, kā tu jau teici, dažreiz mēs sastopam bērnus, kuri ir piedzimuši akli. Kad viņi iet cauri tamlīdzīgai pieredzei un iziet no ķermeņa, viņi sāk visu “redzēt”.
Tādos momentos tu bieži apstājies un uzdod sev jautājumu: “Kāda tad ir dzīves būtība? Kas šeit vispār notiek?”
Šie bērni bieži ir neapmierināti, ka viņiem jāatgriežas atpakaļ savā ķermenī un atkal jābūt akliem.
Dažreiz es sarunājos ar vecākiem, kuriem ir nomiruši viņu bērni. Viņi man stāsta, kā pie viņiem atnāk viņu bērni[2].
Bija gadījums, kad sieviete brauca savā mašīnā pa ātrgaitas trasi. Pēkšņi viņas priekšā parādījās viņas dēls un pateica: “Māmiņ, samazini ātrumu!”
Viņa paklausīja viņam. Starp citu, viņas dēls jau piecus gadus kā bija miris. Viņa aizbrauca līdz pagriezienam un ieraudzīja desmit stipri sadauzītas mašīnas – bija liela avārija. Pateicoties tam, ka dēls viņu laikus pabrīdināja, viņa avārijā nenonāca.”
Kens Rings (Kenneth Ring). Aklie cilvēki un viņu spēja “redzēt” pirmsnāves pārdzīvojuma vai ārpusķermeņa pieredzes laikā
“Mēs pajautājām apmēram trīsdesmit akliem cilvēkiem, no kuriem daudzi bija akli kopš dzimšanas. Mēs interesējāmies, vai viņiem ir bijusi pirmsnāves pieredze, kā arī vai viņi varēja “redzēt” šo pārdzīvojumu laikā.
Mēs uzzinājām, ka aklajiem cilvēkiem, kurus mēs apjautājām, ir bijusi klasiska pirmsnāves pieredze, kāda raksturīga parastiem cilvēkiem.
Apmēram 80% no aklajiem cilvēkiem, ar kuriem es runāju, bija redzējuši dažādus vizuālus tēlus savu pirmsnāves pārdzīvojumu vai ārpusķermeņa pieredžu[3] laikā.
Dažos gadījumos mums izdevās iegūt neatkarīgus apstiprinājumus tam, ka viņi “ieraudzīja” to, ko nevarēja zināt un kas patiešām atradās viņu fiziskajā apkārtnē.
Droši vien tas bija skābekļa trūkums viņu smadzenēs, ja? Ha, ha.
Jā, nu tik vienkārši! Es domāju, ka zinātniekiem no parastās neirozinātnes viedokļa nebūs viegli izskaidrot, kā akli cilvēki, kuri pēc definīcijas nevar redzēt, dabū šos vizuālos tēlus un diezgan ticami tos apraksta.
Aklie bieži saka – kad pirmoreiz sapratuši, ka var “redzēt” apkārtējo fizisko pasauli, tad viņi bijuši šokēti, izbiedēti un satriekti no visa redzētā.
Bet, kad viņiem sākušies transcendenti pārdzīvojumi, kuros viņi devušies uz gaismas pasauli un redzējuši savus tuviniekus vai citas tamlīdzīgas lietas, kas raksturīgas tādiem pārdzīvojumiem, šīs “vīzijas” viņiem šķitušas pilnīgi dabiskas.
“Tas bija tā, kā jābūt,” viņi teica.”
Braiens Veiss (Brian Weiss). Gadījumi no prakses, kuri pierāda, mēs dzīvojām agrāk un dzīvosim atkal
“Ticami, pārliecinoši pēc sava dziļuma gadījumi, kuri ne obligāti ir tādi zinātniskā nozīmē un kuri rāda mums, ka dzīve – tas ir daudz kas vairāk, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā.
Ļoti interesants gadījums manā praksē…
Šī sieviete bija mūsdienīga ķirurģe un strādāja ar Ķīnas valdības “galotnēm”. Tas bija viņas pirmais brauciens uz ASV, viņa nezināja ne vārda angliski.
Viņa ieradās Maiami kopā ar savu tulku, es tur toreiz strādāju. Es regresēju viņu pagātnes dzīvē.
Viņa izrādījās Ziemeļkalifornijā. Tās bija ļoti spilgtas atmiņas, kas attiecās uz periodu apmēram pirms 120 gadiem.
Mana kliente izrādījās sieviete, kura strostē savu vīru. Viņa pēkšņi sāka brīvi runāt ar epitetiem un īpašības vārdiem pilnā angļu valodā, kas nav brīnums, jo viņa taču lamājās ar vīru…
Viņas tulks-profesionālis pagriezās pret mani un sāka viņas vārdus tulkot ķīniešu valodā – viņš vēl nebija sapratis, kas notiek. Es teicu viņam: “Viss kārtībā, es saprotu angļu valodu.”
Viņš bija apdullis – viņam no izbrīna atvērās mute, viņš tikko bija apzinājies, ka viņa runāja angliski, kaut arī līdz tam nezināja pat vārdu “sveiks”. Tas ir ksenoglosijas[4] piemērs.
Ksenoglosija – tā ir iespēja runāt vai saprast svešvalodas, kuras jūs galīgi nezināt un kuras nekad neesat mācījušies
Tas ir viens no pašiem pārliecinošākajiem momentiem darbā ar iepriekšējām dzīvēm, kad mēs dzirdam, kā klients runā senā valodā vai valodā, kuru viņš nezina.
Nekā citādi to neizskaidrot…
Jā, un man ir daudz tādu gadījumu. Bija viens gadījums Ņujorkā: divi trīs gadus veci zēni-dvīņi sazinājās viens ar otru valodā, kas nemaz nebija līdzīga bērnu izdomātai valodai, kad, piemēram, viņi izdomā vārdus, kas apzīmē telefonu vai televizoru.
Viņu tēvs, kurš bija ārsts, nolēma parādīt viņus zinātniekiem-valodniekiem (lingvistiem) no Ņujorkas Kolumbijas Universitātes. Tur noskaidrojās, ka zēni viens ar otru sarunājas seno aramiešu valodā.
Šo gadījumu iedokumentēja speciālisti. Mums ir jāsaprot, kā kas tāds varēja notikt. Es domāju, ka tas ir iepriekšējo dzīvju pierādījums[5]. Kā vēl var izskaidrot, ka trīs gadus veci bērni zina aramiešu valodu?
Jo viņu vecāki taču nezināja šo valodu, un bērni nevarēja izdzirdēt aramiešu valodu pa televizoru vai no saviem kaimiņiem. Tie ir tikai daži pārliecinoši gadījumi no manas prakses, kas pierāda, ka mēs dzīvojām agrāk un dzīvosim atkal.”
Veins Daiers (Wayne Dyer). Kāpēc dzīvē “nav nejaušību, un kāpēc viss, ar ko mēs dzīvē saduramies, atbilst dievišķajam plānam.
– Ko teiksi par priekšstatu, ka dzīvē “nejaušību nav”? Tavās grāmatās un uzstāšanās reizēs tu saki, ka dzīvē nejaušību nemēdz būt un visam ir ideāls dievišķais plāns.
Es varu kopumā tam noticēt, bet ko darīt tādā gadījumā, kad notiek traģēdija ar bērnu vai kad nokrīt pasažieru lidmašīna… kā noticēt tam, ka tas nav nejauši?
– Tā šķiet traģēdija, ja ticam, ka nāve – tā ir traģēdija. Tev ir jāsaprot, ka katrs atnāk uz šo pasauli, kad viņam ir jānāk, un aiziet, kad viņa laiks ir beidzies.
Tam, starp citu, ir apstiprinājumi. Nav nekā, ko mēs neizvēlamies iepriekš, tajā skaitā arī momentu, kad mēs parādāmies šajā pasaulē, un momentu, kad aizejam no tās.
Mūsu personiskais ego, kā arī mūsu ideoloģijas diktē mums, ka bērniem nav jāmirst un katram ir jānodzīvo līdz 106 gadu vecumam un saldi jānomirst miegā. Visums darbojas pavisam citādāk – mēs šeit pavadām tieši tik daudz laika, cik ir ieplānots.
…Sākumā mums jāpaskatās uz visu no tādas puses. Otrkārt, mēs visi esam kādas ļoti viedas sistēmas daļa. Iztēlojies uz mirkli kaut ko…
Iztēlojies milzīgu izgāztuvi, un šajā izgāztuvē ir desmit miljoni dažādu lietu: tualetes podu vāki, stikls, vadi, dažādas caurules, skrūves, uzgriežņi – kopumā ņemot, desmitiem miljonu detaļu.
Un te nez no kurienes saceļas vējš – spēcīgs ciklons, kurš visu samēž vienā kaudzē. Pēc tam tu skaties uz vietu, kur tikko atradās izgāztuve, bet tur stāv Boeing 747, gatavs lidot no ASV uz Londonu. Kādas ir izredzes, ka tas kādreiz notiks?
Niecīgas.
Tieši tā! Tikpat niecīga ir apziņa, kurā trūkst izpratnes, ka mēs esam šīs viedās sistēmas daļas.
Tā vienkārši nevar būt milzīga nejaušība. Mēs runājam nevis par desmit miljoniem detaļu kā uz Boeing 747 borta, bet par zilioniem (apzīmē lielus, bet nenoteiktus skaitļus – tulk. piez.) savā starpā sasaistītām daļām kā uz šīs planētas, tā arī miljardiem citās galaktikās.
Pieņemt, ka tas viss ir nejauši un aiz tā nestāv kāds virzošs spēks, būtu tikpat muļķīgi un augstprātīgi, kā ticēt tam, ka vējš var radīt lidmašīnu Boeing 747 no desmit miljoniem detaļu.
Aiz katra notikuma dzīvē stāv Augstākais Garīgais Viedums, tāpēc ka tajā nejaušību nevar būt.
Maikls Ņūtons (Michael Newton), grāmatas “Dvēseļu ceļojums” autors. Mierinājuma vārdi vecākiem, kuri ir zaudējuši bērnus
– Kādi mierinājuma vārdi jums ir tiem, kas ir pazaudējuši savus tuviniekus, īpaši mazus bērnus?
– Es varu iedomāties to sāpes, kas zaudē savus bērnus. Man ir bērni, un man ir paveicies, ka viņi ir veseli.
Šie cilvēki ir tik ļoti pārņemti ar sērām, viņi nevar noticēt, ka ir zaudējuši mīļotu cilvēku, un nesapratīs, kā Dievs varēja ļaut tam notikt.
Esmu noskaidrojis, ka bērnu dvēseles[6] zināja iepriekš, cik īsa būs viņu dzīve. Daudzi no šiem bērniem atnāca, lai mierinātu savus vecākus. Es noskaidroju arī interesantu lietu.
Bieži mēdz būt, ka jauna sieviete zaudē savu bērnu, un pēc tam viņas nākamā bērna ķermenī iemiesojas tā dvēsele, kuru viņa zaudēja.
Tas, protams, mierina daudzus cilvēkus. Kā man šķiet, pats galvenais, ko es gribētu teikt visiem klausītājiem – dvēseles zina iepriekš, cik neilga būs viņu dzīve.
Viņas zina, ka atkal ieraudzīs savus vecākus un būs viņiem blakus, kā arī iemiesosies kopā ar viņiem citās dzīvēs. No bezgalīgās mīlestības skatpunkta nekas nevar tikt zaudēts.
Reimonds Mūdijs (Raymond Moody). Situācijas, ka cilvēki redz savus mirušos dzīvesbiedrus vai tuviniekus
– Savā grāmatā “Atkalapvienošanās (Reunions: Visionary Encounters With Departed Loved Ones)” jūs rakstījāt, ka saskaņā ar statistiku 66 procenti atraitņu redz savus mirušos vīrus gada laikā pēc nāves.
75 procenti vecāku redz savu mirušo bērnu gada laikā pēc nāves.
Līdz 1/3 amerikāņu un eiropiešu, ja es nekļūdos, ir redzējuši spoku[7] kā minimums vienu reizi dzīvē. Tie ir diezgan lieli skaitļi. Es pat nezināju, ka šīs parādības ir tik izplatītas.
– Jā, es saprotu. Man šķiet, ka mēs šos skaitļus uzskatām par apbrīnojamiem, tāpēc ka dzīvojam sabiedrībā, kurā ilgu laiku kaut kādā mērā bija aizliegts runāt par tādām lietām.
Tāpēc, kad cilvēki saduras ar tamlīdzīgām situācijām, tā vietā, lai pavēstītu to citiem, viņi klusē un nevienam neko nesaka.
Tas rada vēl lielāku iespaidu, ka tādi gadījumi ir reti cilvēku vidū. Taču pētījumi pārliecinoši pierāda, ka redzēt savus mirušos tuviniekus sēru laikā ir normāla parādība.
Šīs lietas ir tik izplatītas, ka būtu nepareizi karināt tām virsū “nenormālības” etiķeti. Es domāju, ka tā ir pilnīgi normāla cilvēku pieredze.
Džefrijs Mišlavs (Jeffrey Mishlove). Vienotība, apziņa, laiks, telpa un citas lietas
– Doktors Mišlavs piedalās darbā ar dažādām nopietnām akadēmiskajām grupām.
Konferencē pagājušajā gadā katrs, kurš uzstājās, vai tas būtu fiziķis vai matemātiķis, teica, ka apziņa vai pat gars, ja var tā izteikties, ir mūsu realitātes pamatā. Vai jūs nevarētu par to pastāstīt sīkāk?
– Tas ir saistīts ar seniem mītiem par mūsu Visuma rašanos. Sākumā bija Gars[8]. Sākumā bija Dievs. Sākumā bija vienkārši Vienotība, kura sevi apzinājās. Dažādu cēloņu dēļ, kas aprakstīti mitoloģijā, šī Vienotība nolēma radīt Visumu.
Kopumā matērija, enerģija, laiks un telpa – viss radās no vienotās Apziņas. Šodien filozofi un tie, kas turas pie tradicionālās zinātnes uzskatiem, atrodoties fiziskajā ķermenī, uzskata, ka apziņa – tas ir prāta produkts.
Tādā pieejā, kas pēc būtības ir epifenomenālisms, ir daudz nopietnu zinātnisku nepilnību. Epifenomenālisma teorija balstās uz to, ka apziņa rodas no bezapzinātā, pēc būtības, fiziskā procesā.
Filozofiskā izpratnē šī teorija nevarēs nevienu apmierināt. Neraugoties uz to, ka tā diezgan populāra pieeja mūsdienu zinātniskajās aprindās, savā pamatā ir pilna ar kļūdām.
Daudzi pirmrindas speciālisti bioloģijas, neirofizioloģijas un fizikas jomā uzskata, ka, pilnīgi iespējams, apziņa – tas ir kaut kas sākotnējs un ir tikpat fundamentāls jēdziens kā telpa un laiks[9].
Varbūt tas pat fundamentālāks...
Nils Duglass Klocs (Нил Дуглас-Клотц). Vārdu “paradīze” un “elle” īstā nozīme, kā arī, kas notiek ar mums un kurp mēs dodamies pēc nāves
“”Paradīze” nav fiziska vieta šī vārda aramiešu-jūdu izpratnē.
”Paradīze” – tā ir dzīves izpratne. Kad Jēzus vai kāds no ebreju praviešiem izmantoja vārdu “paradīze”, viņi ar to pēc mūsu izpratnes domāja “vibrāciju realitāti”. Sakne “šim (шим)” – vārdā vibration [вайбрэйшин (vaibrešin)] nozīmē “skaņu”, “vibrāciju” vai “vārdu”.
Shimaya[шимая (šimaja)] vai Shemaiah[шемаи (šemai)] ivritā nozīmē “bezgalīgā un neizmērojamā vibrāciju realitāte”.
Tāpēc, kad Vecās Derības Radīšanas Grāmatā tiek runāts, ka Dievs kungs radīja mūsu realitāti, tiek domāts, ka viņš to radīja divos paņēmienos: viņš (viņa/viņo) radīja vibrāciju realitāti, kurā mēs visi esam vienoti, un individuālo (fragmentēto) realitāti, kurā ir vārdi, personas un definīcijas.
Tas it nemaz nenozīmē, ka “paradīze” atrodas kaut kur citā vietā vai ka “paradīze” – tas ir tas, kas jānopelna. “Paradīze un “Zeme” eksistē vienlaikus, ja raugāmies no šī skatpunkta.
Priekšstats par “paradīzi” kā par "balvu” vai par vēl kaut ko, kas atrodas augstāk par mums vai kurp mēs dodamies pēc nāves – tas viss Jēzum un viņa mācekļiem nebija zināms.
Jūs neatradīsiet ko tamlīdzīgu jūdaismā. Šie priekšstati radās vēlāk kristietības eiropiešu interpretācijā.
Pašlaik eksistē populāra metafiziska koncepcija, ka “paradīze" un “elle” ir cilvēka apziņas līmenis, sevis apzināšanās līmenis – vai tu esi vienotībā vai atdalīts no Dieva un vai izproti savas dvēseles un vienotības ar Visumu dabu. Vai tas tā ir vai ne?
Tas ir tuvu patiesībai. “Paradīzes” pretstats ir nevis “elle[10]”, bet “Zeme”, tādējādi “paradīze” un “Zeme” ir pretstata realitātes.
Neeksistē tā sauktā “elle” šī vārda kristietības izpratnē. Tāda jēdziena nav ne aramiešu valodā, ne ivritā.
Vai šie pierādījumi, ka dzīve pēc nāves eksistē, palīdzēja izkausēt neticības ledu?
Ceram, ka jums tagad ir daudz vairāk informācijas, kura palīdzēs pa jaunam paskatīties uz reinkarnācijas koncepciju un, iespējams, pat atbrīvos jūs no pašām stiprākajām bailēm – bailēm no nāves.
Tulkojumu krievu valodā veica Svetelana Durandina
Avots nav norādīts (Tulk. piez.)
P.S. Vai Jums bija noderīgs šis raksts? Uzrakstiet komentāros.
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 06.02.2015.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/dokazatelstva-sushhestvovaniya-zhizni-posle-smerti-ot-izvestnyh-ekspertov/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2491-tatjana-zotova-kas-notiek-ar-dveseli-40-diena-pec-naves (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2609-tatjana-zotova-dveseles-pardzimsana-pec-naves-bernu-atgriesanas-pie-vecakiem (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4025-neirokirurgs-ebens-aleksandrs-par-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3779-alla-sirko-ksenoglosija-atminas-fenomens (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2481-tatjana-zotova-dveseles-nemirstibas-pieradijumi-matematikas-students-izdarijis-sensacionalu-atklajumu (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3821-vera-prosvirnina-ka-berna-dvesele-izvelas-vecakus (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4009-intervija-ar-maiklu-nutonu-kas-ir-spoki (Tulk. piezīme)
[8] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4019-ka-es-atradu-savu-garu (Tulk. piezīme)
[9] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4011-intervija-ar-m-nutonu-sapni-nakamas-dzives-kermena-izvele (Tulk. piezīme)
[10] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4003-tiksanas-ar-m-nutonu-ko-redz-dveseles (Tulk. piezīme)