Мария Пономарева - Любовь близнецовых пламен: путь двух душ
Marija Ponomarjova - Dvīņu liesmu mīlestība: divu dvēseļu ceļš
Jau vairākus gadus es pētu vēsturi, taču ne to vēsturi, kuru mācās skolā, ne valsts vēsturi dažādos gadsimtos, bet dažādu dvēseļu vēsturi…
Sākotnēji mana pieredze aprobežojās ar dvēseļu pieredzi šajā iemiesojumā. Tā vai citādi, liktenis veda mani kopā ar dažādiem cilvēkiem un viņi atklāja man savas dvēseles un stāstīja par burvīgām Radītāja iecerēm savā dzīvē…
Un, tā kā līdzīgais pievelk līdzīgo, pie manis tiecās tās dvēseles, kurām bija daudz jautājumu par dvīņu liesmu mīlestību, un tās, kam piemita ekstrasensoras spējas (dziedināšana, skaidrjušana, skaidrzināšana), – cilvēki ar plašāku uztveres spektru un nedaudz citādu skatu uz īstenību.
Analizējot to, ko viņi vēstīja, es arvien vairāk un vairāk pārliecinājos, ka likteņa visas peripetijas ved mūs pie tā, ka materiālā pasaule – tikai daļa no esošā un pats interesantākais un pats galvenais notiek kaut kur aiz mūsu izpratnes robežas.
Atskatoties uz savu likteni, varu teikt, ka esmu redzējusi daudz brīnumu: gan saziņu ar garu caur iemiesotu cilvēku, gan saikni ar citu cilvēku, pilnīgi nereālu[1], gan to, kad jutu, ka no augšas burtiski ved aiz rokas, kad negaidīti sarežģītā dzīves periodā parādījās cilvēki, kas atbalstīja mani un palīdzēja.
Taču šodien es gribu pastāstīt par pašu galveno brīnumu, kurš pagrieza un turpina griezt mani uz sevis izzināšanu un savu spēju attīstīšanu, – dvīņu liesmas ietekmi…
Bet varbūt tā ir radniecīga dvēsele – skolotājs…
Dvīņu liesmu satikšanās
Tiem, kas kaut nedaudz ir pazīstami ar dvīņu liesmu tēmu, ir zināms – kā likums, viss apkārt ir pret viņām, kamēr viņas patiešām nebūs gatavas kalpot pasaulei kopā, neizstrādās visus savus karmiskos pienākumus, neiemācīsies beznosacījuma mīlestību un pietiekami nepaaugstinās visas savas vibrācijas, pēc būtības šī tikšanās ir paredzēta apzinātai kalpošanai pasaulei.
Viņas atdala attālumi, finansiāli un sociāli momenti, un tomēr saikne ir, ļoti spēcīga, spējīga aizmēzt visu savā ceļā. Tā bija arī ar mums.
Mēs dzīvojām dažādās pilsētās, nenojaušot par viens otra eksistenci, kamēr mūs nesaveda kopā viņa augstība gadījums. Es atbraucu ciemos pie radiniekiem, un viņš izrādījās manas māsas draugs (kopīga kompānija no sporta sekcijas).
Apbrīnojami, taču sākumā es viņam nepievērsu uzmanību, kaut gan tad es biju iedziļinājusies sevī… Bieži slimoju un no daudz kā baidījos un kautrējos.
Tagad jau es saprotu, ka tieši šis vājums manī un tas, ka es biju diezgan aizvērta, viņu arī ieinteresēja, tas deva man iespēju paust tieši sievišķās enerģijas.
Nesākšu stāstīt, kā ritēja mūsu attiecības, sadzīves valodā, pastāstīšu, kā tas bija enerģētikas līmenī.
Just enerģijas es sāku jau bērnībā, atceros, ka ap 11 gadiem pie manis nāca vecmāmiņas no blakus kāpņu telpām un es ņēmu viņām nost spiedienu ar bezkontakta galvas masāžu, kontaktējos ar dabu – dzīvniekiem, augiem utt.
Pēc tam bija klusuma periods.
Un te mani smalkie ķermeņi sāka dumpoties – kad es jutu, ka garām paiet svešs cilvēks, iekšēji vienkārši bozos.
Kad pie manis brauca viņš – apbrīnojama veseluma un pilnības sajūta mani pārņēma, divi lauki saplūda vienā, un pat draudzene toreiz piezīmēja: tu viena – tā esi tu, jūs kopā – it kā tā esi tu, starpību nejūtu.
Neraugoties uz to, ka laiki bija smagi – 90. gadi –, mēs centāmies pie pirmās izdevības aizbraukt viens pie otra. Prātā nāk viens brauciens, es toreiz sapratu, ka viss, ko vien es nevēlēšos, tūlīt pat notiek.
“Es esmu vienota ar Visumu,” bija tā brauciena devīze: gribēju, lai pienāk tramvajs, kuru es parasti 20 minūtes gaidu, un tas tūlīt pienāca, gribēju, lai būtu saulīte – parādījās saulīte –, viss, par ko tik padomāju, iemiesojās viegli un uzreiz.
Šķiršanās un meklējumi, labākie vēlējumi dvīnim
Pienāca brīdis, un mēs šķīrāmies, kāpēc…
Toreiz es daudz visu ko pārdomāju, pati pateicu, ka vairs negribu šīs attiecības, man šķita, ka finansiāli viņš nebūs veiksmīgs, ja būsim kopā, un daudz vēl visu ko.
Gribējās viņam ko lielāku, šķita, ka aizklāju viņam iespējas. Jau pirms mūsu šķiršanās es zināju dažus momentus, kuri gaida viņu liktenī.
Un, lūk, punkts it kā ir pielikts, liktenis mūs ir izšķīris. Es stipri pārdzīvoju, bija domas par pašnāvību[3], taču saprāts ņēma virsroku.
Bet viņš, kā es pēc tam uzzināju, iedziļinājās ticībā – pievērsās baznīcai, kaut arī pirms tam sarunu par Dievu nebija un plāni bija pavisam citādi, taču tad es par to nenojautu. Viss bija tik nopietni, ka viņam pat tika piedāvāts tur mācīties un augt tieši šajā virzienā – garīgajā sfērā.
Es sapratu, ka esmu sagrāvusi kaut ko ļoti svarīgu, atteikusies no mīlestības, un tas mani ļoti nomāca.
Pagāja kāds laiks, un manā dzīvē parādījās cits vīrietis, enerģētikas ziņā toreiz sākās kritums, es jutu, ka ļoti gribu bērnu, jutu viņu blakus un kļuvu grūta.
Tiesa, atceros, ka toreiz izvirzīju kaudzi nosacījumu, lai precētos ar viņu, neizsakot tos skaļi, taču viss, lai par ko es nerunātu, viss piepildījās un teica man, ka tas nav nejaušs cilvēks manā dzīvē[4]. Apprecējos.
Taču saikni ar dvīņa liesmu nevar novākt, pamirkšķinot aci. Es ĻOTI gribēju, lai viņš būtu laimīgs, un man bija svarīgi zināt, kā ar viņu. Reizēm bija sapņi, kas runāja par ne pārāk patīkamiem notikumiem.
Es pat iestājos mācīties neklātienē tajā pilsētā cerībā kādreiz viņu satikt un uzzināt, kā ar viņu. Mana atmiņa bija pilnīgi izspiedusi viņa tēlu, tāda bija aizsargreakcija, un es tikai braucu garām viņa mājai, baidoties ieiet.
Visi mani jautājumi māsai izrādījās veltīgi, uzzināju tikai, ka viņš ir precējies un kontakti sarauti. Reiz es redzēju sapni, kurā viņš atnāca atvadīties…
Skumjas uzbrāzās un nelaida vaļā vairākas dienas, pēc tam es pacentos saņemties un dzīvot tālāk.
Tikšanās un negaidīts atklājums
Pagāja 13 gadi, un reiz es internetā nolēmu pameklēt, ja nu pēkšņi ir dzīvs…
Un cik daudz bija laimes un pateicības liktenim, ka viņš ir!
Mēs sarakstījāmies, sapratām, ka jūtas nekur nav pazudušas. Un mūsu dzīvju notikumu līnijas bija attīstījušās ļoti līdzīgi. Kamēr es viņu meklēju viņa pilsētā, viņš bija iekārtojies dzelzceļa sfērā, bija atbraucis un mani meklējis manējā (mēs ar vīru bijām pārvākušies).
Bija meklējis mani arī internetā, bet tobrīd es tīklā nebiju reģistrējusies, un nebija atradis. Viņam bijis sapnis, ka es esmu atnākusi no viņa atvadīties.
Viņa tēvs pēc 6 gadu pārtraukuma reiz bija piezvanījis un pajautājis, vai nav saticis mani. Taču pats galvenais – mana sensorika pamodās ar jaunu spēku. Es pēkšņi sāku redzēt tēlus ar viņa piedalīšanos, un tas bija brīnišķīgi!
Pamostos no rīta pie sevis mājās un redzu, ka viņš stāv ar lauku ziedu klēpi. Ja es nesaprastu un nepieņemtu to, ka uztveru pasauli mazliet plašāk, tad varētu nodomāt, ka vienkārši halucinācijas un laiks doties pie psihiatra!
Vīram izstāstīju visu uzreiz, tikko kā sapratu, ka mīlu ne viņu, palūdzu šķiršanos. Mana psihe bija pārslogota, miegs 1,5-2 stundas diennaktī, visas domas un sarunas tikai par viņu…
Labi, ka bija tuva draudzene un bija, ar ko padalīties, citādi es būtu uzsprāgusi. Labi, ka bērns bija vasaras nometnē un nevēroja šo ainu. Mēs nolēmām satikties.
Pēc tikšanās kļuva skaidrs, ka jūtas ir spēcīgas, bet es nebiju gatava, ka viņš šķirtos, tikai sapratu, ka to darīt nedrīkst, kamēr man to darīt ir nepieciešams.
Droši vien – ja manam dēlam būtu tuvāka dvēseliskā saikne ar tēvu, es padomātu, taču te es nesvārstījos, bet, lūk, vīrs negribēja mani atlaist. Bērns apbrīnojami mierīgi izturējās pret manām sarunām par šķiršanos. Bet tas viss ir ārējais…
Šajā periodā es sāku aktīvi meklēt, kāpēc man ir tik stipra saikne ar šo cilvēku.
Visums dzird un reaģē
Apbrīnojama lieta – kad tu meklē, tad tev tiek dotas atbildes no dažādām pusēm, jautājums tikai, kad tu esi gatavs izdzirdēt un pieņemt. Un man sāka nākt atbildes.
Divi pilnīgi dažādi cilvēki atbildēja ļoti līdzīgi – viens – indigo zēns – pateica, ka mēs esam kā transformers, un pēc tam paskaidroja – varat būt paši par sevi, bet, ja saliek kopā, – būsiet viens vesels; otrs teica, ka viņš ir no Drakona zvaigznāja, un teica, ka mēs esam dvīņu liesmas.
Paralēli pie manis sāka nākt cilvēki ar stāstiem, kas bija līdzīgi tajā ziņā, ka attālums starp viņiem un mīļotajiem ir liels un ka apstākļi un cilvēki ir pret viņu saikni.
Taču ir vērts pievērst uzmanību, kā tas atspoguļojās manā liktenī, man bija ļoti smagi, ka mēs nevaram būt kopā, un, kaut arī viņš vienmēr parādījās tīklā, kā tikko man tas bija nepieciešams (juta to), mēs neredzējāmies.
Tad es sajutu – vai nu es izdarīšu priekš sevis ko grandiozu, vai arī sagraušu sevi, vēl jo vairāk, ka graut man labi izdodas.
Tad es ķēros pie sev pavisam neraksturīgas lietas – es nolēmu pati atvērt bērnu attīstības centru.
Darbs man atņēma daudz laika, un tādā veidā es centos pārslēgties no mani mokošajām domām un atmiņām. Tādā veidā es apzināti izvēlējos izaugsmi!!!
Izvēle, kas manu dzīvi izmainīja uz labo pusi
Es iestājos profesionālā grupā un tur iepazinos ar sievieti, kurai arī bija sarežģīta situācija ar dvīņu liesmu un kura reiz man iedeva norādi uz Reinkarnacionikas Institūtu.
Tā es pirmoreiz uzzināju, ka par saiknēm ar citiem cilvēkiem, par pašreizējo notikumu cēloņiem var uzzināt no iepriekšējām dzīvēm.
Un, tā kā man tas bija patiešām nepieciešams, es nonācu seansā ar Reinkarnacionikas Institūta absolventi.
Iegremdējums pilnīgi apgrieza kājām gaisā manu redzējumu uz notiekošo un deva tik dziļu izpratni, ka es sāku arvien vienkāršāk situāciju atlaist, milzīga mīlestība un pateicība dzima manā sirdī!
Saikne ar pagātnes dzīvi
Izrādās, vienā no iepriekšējām dzīvēm, XVIII gadsimtā, es biju grāfiene no nabadzībā nokļuvušas dzimtas, mans mīļotais strādāja pie mums fermā, vecāki agri aizgāja no manas dzīves, atstājot man parādus.
Reiz atbrauca grāfs un piedāvāja man laulību uz parāda rēķina. Mīļotais (tajā un šajā dzīvē) lika priekšā bēgt, taču es sapratu, ka mūs nopērs ar pātagām, ja mēs aizbēgsim.
Nolēmu apprecēties. Tas ir, šajā iemiesojumā mani nodarbināja naudas, mīlestības un dzīvības jautājums. Un grāfs izrādījās mans pašreizējais vīrs šajā dzīvē.
|
Sk. arī Karmiskā saikne ar mīļoto[6]. |
Pēc šī iegremdējuma es sapratu, kāpēc pēkšņi sarāvu attiecības ar mīļoto, kāpēc vīrs mani nelaida vaļā, sapratu, ka mani ved!!!
Ja ne mana vēlme saraut attiecības ar mīļoto, es nekad nebūtu atvērusi bērnu centru, bet būtu mājsaimniece, kas neļautu man atvērties pilnā mērā un visdrīzāk ar laiku rastos negatīvs.
Protams, izmainīt pagātni vairs nav manos spēkos, bet ir tagadne un nākotne, ko mēs formējam tagad!
Un, ja jums pašlaik ir sarežģīta situācija dzīvē, ziniet – Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi! Viss ir uz labu!!! Amizanti ir likteņa pavērsieni…
Nekad tu nezini, kas tevi sagaida pēc kārtējās iekrišanas vai pacelšanās, taču viss tiek radīts labumam! Ar iespēju garīgi augt un attīstīt beznosacījuma mīlestību!
Nodoma atklāšanās
Gāja gadi, mani vilināja pasaule, piepildīta ar gaismu, mīlestību un viedumu. Mēs ar draudzenēm meditējām, man sāka pievienoties psihologi, dziednieki…
Reiz mani iegremdēja pagātnes dzīvē par dzīves uzdevuma tēmu, un es skaidri sapratu, ka viens no mana iemiesojuma uzdevumiem – palīdzēt dvēselēm, modināt viņas, lai viņas saprastu, ka fiziskā pasaule – nav vienīgā, palīdzēt viņām attīstīties garīgi!
Tad es nolēmu iestāties Reinkarnacionikas Institūtā. Izlemt man palīdzēja sieviete, kuru arī es tiku iegremdējusi par dvīņu liesmu tēmu, lūk, tādi likteņa untumi!
Dvīņu liesmu misija – nevis vienkārši mīlēt, viņu misija – globālas izmaiņas uz planētas un ārpus tās, tāpēc ir tik svarīgi atstrādāt visu pēc maksimuma, izstrādāt Beznosacījuma pieņemšanu un Beznosacījuma mīlestību!
Kā likums, pēdējā iemiesojumā notiek kopīga kalpošana! Kam ir zināms stāsts par Mūromas Pjotru un Fevronīju (skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Peter_and_Fevronia_of_Murom – tulk. piez.) – tas ir viens no piemēriem, kā kalpot Radītājam un pasaulei!!! Par ko arī sapņoju!
Un jau pēc veiksmīgas izmiesošanās – redzams, transformācijas, kas ved pie dziļākiem mērķiem!
Reiz iegremdējumā pēc pieprasījuma, kāpēc neveidojas attiecības ar pretējo dzimumu, parādījās meitenes, kuru es gremdēju, dvīņa dvēsele un atklāja mums, ka dvīņu dvēseles rada pasaules, tāpēc ir svarīgi izstrādāt savas enerģijas un attiecības!
Svarīgi ir iemācīties Dievišķo mīlestību! Ar to es sevi arī piepildu. Un to no dvēseles Jums novēlu!
Dievišķo mīlestību, Gaismu un Viedumu, mani dārgie lasītāji!
Un turiet prātā – visi ceļi ved pie Dieva!!! Jautājums tikai – kādu izvēlēsieties jūs!
P.S. Jūsu dzīvē ir bijusi liktenīga tikšanās? Dalieties komentāros, kādi brīnumi ar jums notika ceļā.
|
|
Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa studente. Meklēju Viedumu un piepildu dzīvi ar mīlestību. |
Pievienots 18.10.2016.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/lyubov-bliznetsovyh-plamen/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alona-obuhova/11-dazadi/3685-alona-obuhova-virs-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/809-irina-akulova-dvinu-liesma-tiksanas-kura-maina-dzivi-23-pazimes (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4205-reinkarnacijas-gadijums-mitilesa-singha-rajani-singha-pagatnes-dzive-saistita-ar-pasnavibu-iemiesosanos-taja-pasa-gimene-reinkarnacijas-dzimumzimem-un-fizisko-lidzibu (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-vasiljeva/11-dazadi/2330-marina-vasiljeva-nebut-ne-nejausa-cilveku-satiksanas-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/irina-davidova/11-dazadi/3906-irina-davidova-atgriesanas-indija-milestiba-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-vasiljeva/11-dazadi/2341-marina-vasiljeva-karmiskas-laulibas-pieburums-uz-vairakiem-gadsimtiem (Tulk. piezīme)