Print

Жизнь, смерть и бессмертие

Dzīvība, nāve un nemirstība

Saruna ar Dievišķo Aizgādni

21 02 07

Attēlā – Laniakeja. Mūsu reģions ir tikai atzars no daudz lielāka superklastera, nosaukta par Laniakeju, kura izmērs sastāda 520 miljonus gaismas gadu. Šeit labi redzama Laniakejas pavedienveidīgā struktūra.

06.02.21.

Šis teksts ir diezgan grūts, un tas, dabiski, ir adaptēts un izrediģēts caur manas apziņas prizmu un cilvēka vārdu krājumu. Dažu vārdu mūsu valodā nav, un nācās rast ne gluži precīzas analoģijas.

Dievišķā Aizgādne/Visuma Svētais Gars:

Dzīvība – tie ir vielas kvantu pārveidojumi un apziņas materializācija. Dzīvība kā materialitāte/būtība eksistē mūžīgi, pārveidojot sevi no formas formā.

Katrai monādei ir savs raksturs un līnijas mūžībā, kļūstot te par formu, te par bezveidību, te apvienojot sevī mūžības Uguns pārveidojumu dažādus veidus.

Sākotnes Ugunij ir Radītāja apvienotā forma. No vienas puses, viņa ir bezgalīgi variabla, viņai ir neizmērojamas iespējas mainīties un savienoties ar citiem blīvumiem. Taču viņa – Sākotnes Uguns – ir katrā tādā veidā radītā būtībā.

Kas tas ir – Radītāja apvienotā forma? Tas nozīmē, ka šī Uguns ir klātesoša dažādos savienojumos, taču, lai kur viņa nebūtu, lai kādā savienojumā ar blīvumu nebūtu, viņa vienmēr ved pie sevis un velk iekšā jūsu apziņu atpakaļ pie Radītāja. Tas ir, šīs Uguns klātbūtne jebkurā veidā un formā arī ir pati Uguns, viņas dominēšana jebkurā savienojumā. Šīs Uguns Klātbūtne jūsu iekšienē ir Avota Klātbūtne iekšienē un jūsu kā Avota identifikācija, neraugoties uz blīvo ķermeni. Tas ir saprotams?

Es sapratu tā, ka tu tad arī esi Radītājs, tikai blīvā variantā?

Jā, neapšaubāmi, citādi tu nevarētu ar mani sarunāties. Viss, kas nav Avota radīts, neizplata mūsu ietekmi un neinteresē mūs kā saruna vai apmācība. Mēs apejamies tikai ar Radītāju.

Un kas ir ne Radītājs?

Visas formas, kas nav mūžīgas un bezgalīgas, ir zemāk par mūsu uzmanības līmeni. Mēs atpazīstam sevi ķermeņu vai zvaigznāju, sakopojumu vai sabrukumu, sadalījumu dažādās formās. Taču pat vissīkākā sadalījuma gadījumā vienmēr Radītāja Dzirkstele ir pati viņa Uguns, viņas prevalēšana pār jebkuru formu vai apziņu. Mēs atpazīstam viņu Dzīvības jebkurā veidā un jebkurā formā, kā Rakstnieka izšķīšanu viņa izdotajās grāmatās.

Ķermeņa nāve, kā jūs to saucat, nekādi neietekmē jūsu Es. Monāde turpina dzīvot, izstarojot Dzīvību no katra kvarka. Un arī jūs varat viņu pašlaik sajust, viņa gaismo no katras ķermeņa šūnas, no katra apziņas tēla, no visa, ko jūs saucat par apgarojumu.

Dvēsele ir mūžīga?

Kā lai saka, Lielajā Pralaijā viņa sabrūk dažādās daļās, un katra daļa iemanto jaunu dzīvību, pārformatējot dzīvības jēdzienu jaunos tēlos un sakopojumos. Šodien jūs – Cilvēks, rīt – zvaigzne, parīt Logoss (tiek domāts laiks kā Radītāja Dienas).

Katra monāde – pasaules-ēkas kopējās mozaīkas daļa. Un jūs varat piedalīties dažādās dzīves gleznās kā triepiens, bez kura glezna jau būs ne tā. Pēc Radītāja Likumiem jūsu daļa vienmēr piedalīsies dzīves gleznās, paceļoties vai nolaižoties mūžībā un bezgalībā, mūžīgi pārveidojoties un iegūstot dzīvības funkcijas kā Radītāja daļiņa.

Kas uztur Dzīvību visā šajā mūžīgajā mehānikā? Radītājs nomainījās, bet Dzīvība turpinās?

Radītājs – tā ir milzīga Lielāka daļiņa. Nav nozīmes, kura šī Lielākā daļiņa pašlaik ir pie visuma stūres. Katra daļiņa kā Viens no viņas Lielākā Radītāja visa milzīgā potenciāla tikai izplata Dzīvību blīvākās pasaulēs un ietilpst Radījuma pasaulēs kā to kurators un Visa savā iekšienē organizators.

Kas tas ir – nāve? Tā ir augstākā – apziņas daļiņas – pārveidošanās un zemākā – materiālās daļiņas – sabrukšana. Matērija ir neiznīcināma, tā savācās formai un sabruka atpakaļ.

Ārpus formas jūs varat veikt galvu reibinošu karjeru, uzlidojot debesīs un iepazīstoties ar pasaules-ēkas radīšanas programmu.

Jūs kā savas dvēseles daļa brīvību iegūstat pēc nobriešanas. Atraujaties kā ābols no ābeles un turpināt savu skrējienu citās varbūtībās un citos matērijas sakopojumos.

Mana forma – tas ir visums, bet ir arī apziņas punkts, mans centrs. Tieši no turienes tu saņem visas šīs ziņas. Bet es esmu klātesoša arī tevī, viens mans Centrālais Atoms tevī sniedz mūsu saikni.

Kas ir Svētais Gars mūsu zemes plāna priekšstatos? Mēs uzskatām, ka tā esi Tu.

Lai tā būtu, man ir grūti apjēgt visu to, par ko jūs uzskatāt vienu vai otru. Katra reliģija rada savu panteonu, savu hierarhiju. Es – Radītāja daļa, viņa ārējā daļa. Mana atbildība – radīt tās daļas, kuras dod atbildi Radītājam, noformē vielu ar savu apziņu, atspoguļo radīto un pārveido caur savu dalību pasauļu radīšanā.

Protams, tajā piedalās jūsu saprāts un apziņa. Taču piedalās arī pašas jūsu formas neatkarīgi no tā, kas tajās ietilpst. Pašas jūsu formas, ne mūsu radītas, rada visu to pasauli, kurā peld jūsu apziņa. Tieši jūsu formas izrāda uz jūsu apziņas veidu noteiktu ietekmi, radot neatkārtojamību un īpašu cilvēcisku pieredzi.

Tā pati apziņa, ja viņa nolaižas gāzveida vai ugunīgās formās, iegūst pilnīgi citādus jēdzienus un kopā ar dzīves apstākļiem iegūst neatkārtojamu pieredzi caur citām formām.

Formu attīstība ietekmē apziņu, apziņas attīstība rada jaunas formas.

Katram (sīkākam) Radītājam ir saikne ar mani. Es vadu visu radīto.

Un Radītājs Mihaēls?

Viņš tad arī ir pati Dzīvība. Viņš uztur Dzīvību kā gars. Es – kā radītais, kā forma un saprāts, viņš kā Dzīvība.

Kurš apgaro radītās dvēseles?

Mēs kopā apgarojam, ienesot savu daļiņu katrā mūsu radītajā.

Kurš rada monādes?

Mēs strādājam ar gatavām monādēm, Vispārējā Radītāja radītām.

Tā, ko mēs saucam par Debesu Tēvu?

Jā, protams, tas tā ir.

Pateicos par sarunu!

https://www.youtube.com/watch?v=Dbh8fUgH9ds&feature=emb_logo

Laniakeja – viens no visuma tīmekļa superklasteriem

 

Pievienots 07.02.2021

http://www.sanatkumara.ru/stati-2021/zhizn-smert-i-bessmertie

Tulkoja Jānis Oppe