Наталья Голубкина – Реинкарнация в исламе
Natālija Golubkina - Reinkarnācija islāmā
|
Tā ir ceturtā publikācija no cikla “Reinkarnācija pasaules reliģijās”:
|
Es nomiru kā akmens un augšāmcēlos kā augs,
Es nomiru kā augs un augšāmcēlos kā dzīvnieks,
Es nomiru kā dzīvnieks un kļuvu Cilvēks.
No kā man bīties? Vai tad nāve apzaga mani?
Halal ul-din Rumi (1207-1273)
Korānā jūs neatradīsiet, ka tur būtu konsekventi pieminēta dzīve pēc nāves un dvēseles pāriemiesošanās. Tāpēc vairums pētnieku un pareizticīgo musulmaņu nedomā, ka pravietis Muhameds ir zinājis kaut ko būtisku šajā sakarā.
Korānā tikai garāmejot ir runāts par dzīves un nāves brīžiem. Bet vēlāk tika sarakstīti plaši teologu komentāri, kur sistematizētas stāstu (hadisu) par pravieti slēptās nozīmes un Korāna atklāsmes.
Tādējādi islāms piedzīvo to pašu likteni kā to radījušās ticības – jūdaisms un kristietība, kuras arī balstās uz vēlākiem traktējumiem.
|
Pareizticīgie musulmaņi, tāpat kā ortodoksālie jūdi un kristieši, turas pie tradicionālajiem priekšstatiem par nāvi un aizkapa dzīvi, un nav daudz viņu vidū to, kas tiecas izlasīt mistiķu darbus, lai atklātu slepeno nozīmi tajās Korāna rindās, kas veltītas šim jautājumam. |
Rezultātā veidojas tāda pati aina kā jūdaismā un kristietībā.
Dvēseles ceļš islāmā
Islāms māca, ka Allāhs radīja cilvēku ne tālab, lai viņš nodzīvotu vienu vienīgo dzīvi. Viņš sola, ka pēc nāves dvēsele atkal atdzīvosies un savienosies ar dievu.
Un tās vietas Korānā, kur par to ir teikts, biežāk sliecas vērtēt kā mācību par Augšāmcelšanos, nevis par reinkarnāciju. Kaut gan tās var saprast divējādi.
Tiek uzskatīts, ka mirušā cilvēka dvēsele tiek novietota aiz “šķēršļa” (barzaka), bet ķermenis, atdots zemei, galu galā satrūd un pārvēršas putekļos. Tikai Pastarajā dienā (kijamatā) pēc Allāha gribas tiks radīti jauni ķermeņi, uz kuriem tad arī trauksies dvēseles.
Korānā ir teikts:
“Kā jūs varat neticēt Allāham, kad jūs bijāt miruši, un Viņš atdzīvināja jūs? Pēc tam viņš nomirdinās jūs, pēc tam atdzīvinās, un tad jūs tiksiet atgriezti pie Viņa.”
Tādā veidā augšāmceltie cilvēki nostāsies sava Radītāja priekšā un atbildēs par darbiem, kurus veica savas dzīves laikā.
Tos, kas ir ticējuši Allāham un viņa pravietim, eņģeļi pavada uz Paradīzi. Bet neticīgie nonāk Džahannamā, pēcnāves mūžīgo moku vietā, kas līdzīga Peklei jeb Ellei kristietībā.
“Katra dvēsele izbaudīs nāvi. Mēs pārbaudām jūs ar labu un ļaunu caur kārdinājumu, un pie Mums jūs tiksiet atgriezti.
– sūra Anbija, ajāts 35”
Un katra dvēsele ir atbildīga tikai par saviem darbiem.
Tā Allāhs saka Svētajā Korānā:
“Kurš iet taisnu ceļu, tas rīkojas par labu sev. Bet, kurš iekrīt maldos, tas kaitē sev. Neviena dvēsele nenesīs svešu nastu. Mēs nekad neesam sodījuši cilvēkus, nenosūtot pie viņiem vēstnesi.
– sūra Al-Istra, ajāts 15”
Un ir vēl viena īpatnība musulmaņu priekšstatā par nāvi – tās pielīdzināšana miegam. Tiek uzskatīts, ka dvēsele guļ no fiziskās nāves brīža līdz Tiesai un galīgajai Augšāmcelšanai.
|
Iespējams, sākotnējie islāma priekšstati par nāvi bija nesaraujami saistīti ar reinkarnācijas ideju: tam, kurš guļ, neizbēgami ir jāpamostas! |
Tanasuhs un tā sekotāji
Britu orientālists E. G. Brauns (E. G. Browne) savā darbā “Persijas literatūras vēsture (A Literary History of Persia)”, stāstot par mistikas virzieniem islāmā, min trīs reinkarnācijas veidus:
Hululs – svētā vai pravieša atkārtoti iemiesojumi,
Ridžats – imāma vai cita reliģijas darbinieka atgriešanās uzreiz pēc viņa nāves,
Tanasuhs – jebkuras dvēseles parasta pāriemiesošanās.
Ticība dvēseļu pārceļošanai ir raksturīga pirmām kārtām “galējajiem šiītiem”, Fatimidas kalifa al-Hakima piekritējiem, kaisanītiem, drūzām, ismailītiem, alavītiem, kadarītiem u.c.
Ticība tanasuham vairāk ir izplatīta starp Indijā dzīvojošajiem musulmaņiem, kas ir izskaidrojams ar hinduisma ietekmi, kaut arī tā ir sastopama tāpat arābu un Austrumu domātāju darbos.
Reinkarnācijas piekritēji islāmā apgalvo, ka Korāns atbalsta mācību par dvēseļu pārceļošanu, savu vārdu apstiprinājumam sniedzot sekojošus piemērus:
“Tam, kurš ir pārkāpis sestdienu, Mēs teicām: esi pērtiķis, pretīgs un nicināts.
– (2:65)”
“Vissliktākais no visiem ir tas, kurš sadusmojis Allāhu un izsaucis uz sevi Viņa lāstu. To Allāhs pārvērtīs pērtiķī vai cūkā.
– (5:60)”
“Allāhs sniedz jums dzīvi no zemes, pēc tam atkal pārvērš jūs par zemi, un Viņš arī atkal sniegs jums dzīvi.”
Korāna pantu slepeno nozīmi ir pētījuši tādi pazīstami persiešu dzejnieki-sūfiji kā Halals ad-Din Rumi (Jalal ad-Din Rumi), Saadi, Hāfezs (Hafizs).
X gadsimtā dzīvojušais Mansours Al-Hallajs, viens no viszināmākajiem sūfijiem domātājiem, ir pazīstams arī ar savu dziļi garīgo liriku, kuras tēma bieži bija dvēseles pārceļošana:
“Es simtiem reižu augu kā zāle
straujo upju krastos.
Simtiem tūkstošiem gadu es dzimu un dzīvoju
visos ķermeņos, kas ir uz Zemes.”
|
Islāma filozofu vidū bija izplatīts priekšstats, ka dvēseļu pārceļošana notiek šajā pasaulē. Dvēseles maina savu ķermenisko apvalku (kalibu) līdzīgi tam, kā cilvēks maina nodilušu apģērbu uz jaunu. Jaunā apvalka stāvoklis ir atkarīgs no tā, kā dvēsele bija darbojusies iepriekšējā apvalkā. Bet bezgrēcīgi bērni var ciest (piemēram, no slimības), ja viņu ķermeniskajā apvalkā ir ieceļojusi “nogrēkojusies” dvēsele. |
Daži drūzas apgalvo, ka ir vajāto un Persijā patvērumu atradušo mistiķu pēcteči.
Citi norāda uz savu radniecību ar Hamzu, pravieša Muhameda tēvoci, kurš it kā tika ieradies Tibetu 625. gadā, meklējot “slepenu viedumu”. Viņi domā, ka vēlāk viņš parādījās kā mesija Hamza un nodibināja viņu ordeni līdzīgi tam, kā Budas iemiesojas tibetiešu lamās.
Drūzas, pazīstami arī kā sīriešu sūfiji, reinkarnāciju uzskatīja par fundamentālu principu, uz kura tika uzbūvēta viņu mācība, kas galīgi noformējās XI gadsimtā.
Tās pamatlicējs ir Fatimīds Al-Hakims. Tā izplatīta galvenokārt Lībijas, Jordānijas un Sīrijas iedzīvotāju vidū, taču pēdējā laikā tā arvien vairāk ietekmē ortodoksālos musulmaņus.
Muhamisīti[4] (viena no “galējo” šiītu kopienām, manifestē dievības piecos dažādos veidolos) visu dabu uzskatīja par apgarotu un domāja, ka “neticīgo” dvēseles pēc nāves tiek ievietotas minerālos, dzelzī un mālos, bet “pareizticīgo” dvēseles tiek ievietotas secīgi septiņos ķermeņos un pēc tam dvēsele iepazīst Allāhu kā gaismu.
|
Visiem dvēseļu pārceļošanas piekritējiem islāmā kopīga bija atzīšana, ka mainās ķermeniskais apvalks, kura stāvoklis tiešā veidā ir atkarīgs no cilvēka darbiem pagātnes dzīvē. |
Ashab at-tanasuh ticēja, ka eksistē četri apvalku nomaiņas cikli līdz pilnīgai attīrīšanai. Šī pieeja noliedz Augšāmcelšanos un Elles un Paradīzes eksistenci, jo tās tiek tieši pārdzīvotas dvēseļu pārceļošanas procesā.
Sunnītu teologi uzskata, ka ticība dvēseļu pārceļošanai ir pagānisma izpausme un ved cilvēku ārā no islāma klēpja, jo tanasuhīti noniecina Allāha visvarenību un noraida Korāna liecības.
Korāns par reinkarnāciju
Aplūkosim dažus svarīgus aspektus, kas apgaismoti Svētajā Korānā.
Visvarenais Allāhs ir teicis:
“Viņš radīja nāvi un dzīvi, lai pārbaudītu jūs, kurš būs labākais darbos. Viņš – Visvarens un Visu piedodošs.
– sūra Al-Mulk, ajāts 2”
Tas ir, gan nāve, gan dzīve ir Radītāja žēlastība, dota cilvēkam pārbaudījumam un viņa labāko darbu noteikšanai.
Citās ajātās Visvarenais Radītājs apraksta nāvi un augšāmcelšanos no mirušajiem:
“Teicāt jūs: “Musa, mēs nekad nenoticēsim tev, kamēr neieraudzīsim Allāhu savām acīm!” Jūs iznīcināja zibens, un jūs to redzējāt savām acīm. Bet pēc kāda laika Mēs augšāmcēlām jūs pēc tam, kad bijām nomirdinājuši, cerot, ka jūs paudīsiet pateicību.
– sūra Al-Bakra ajāti 55-56”
Tas ir, rādot neticīgajiem pierādījumu tam, ka cilvēks ir mirstīgs un Allāha spēkos ir augšāmcelt mirušo, padarot viņu atkal dzīvu.
Korāns 40.11-12:
“Viņi teiks:
“Mūsu Kungs, tu nomirdināji mūs divreiz un atdzīvināji divreiz. Mēs atzinām savus grēkus; vai ceļa uz izeju nav?” Tas jums par to, ka, kad piesaucāt Allāhu vienīgo, jūs neticējāt, bet, ja piešķīrāt viņam biedrus, tad ticējāt. Bet lēmums ir Allāham augstajam, lielajam.”
|
Redzams, reinkarnācijai ir pakļautas dvēseles, kurām nepieciešams iegūt noteiktu pieredzi, kā arī tās, kuras vēl nav izlēmušas, kurā pusē viņas ir: gaismā vai tumsā. Iespējams, tieši par viņām tiek teikts, ka “ja Allāhs vēlēsies, viņš ved viņas pa taisnu ceļu, ja gribēs no tā novest – tad nav viņām cita aizstāvja”. |
Zīmogi sirdīs un aizklāji uz acīm – tas nav nekas cits, kā iepriekšējo dzīvju negatīvā pieredze:
Korāns 17.74:
“Un, kas bija akls šajā dzīvē, tas arī nākamajā – akls un vēl vairāk noklīdis no ceļa.”
Korāns 5.54:
“…Un, ja viņi novērsīsies, tad zini, ka Allāhs grib viņus piemeklēt par dažiem viņu grēkiem.”
Svarīgi atzīmēt, ka cilvēks aizmirst savu iepriekšējo dzīvi, sakrātā pieredze tiek pārnesta uz ģenētiku un, kā sekas, uz vienām vai otrām rakstura īpašībām un spējām. Par šo aizmiršanu un ģenētisko apziņu tiek runāts sekojošos ajātos:
Korāns 22.51:
“…un starp jums ir tas, kurš atgriežas pie nožēlojamākās dzīves, lai pēc zināšanām nezinātu neko.
– (22:5)”
Korāns 7.181-182:
“Bet tos, kuri Mūsu zīmes uzskatīja par meliem, Mēs nozemināsim tā, ka viņi neuzzinās. Un es dodu viņiem atlikšanu: jo Mana viltība taču ir stipra.”
Korāns 36.11:
“Jo Mēs taču atdzīvinām mirušos un pierakstām, ko viņi iepriekš sagatavoja, gan viņu pēdas, gan jebkuru lietu Mēs uzskaitām skaidrā oriģinālā.
– (36:11)”
|
No šiem fragmentiem var izveidot ainu, ka cilvēks ir atbildīgs par saviem darbiem visos iemiesojumos un izpausmēs. Bet pārējo reliģiju piekritējiem, iespējams, ir vērts tajā ieklausīties, jo tikai Islāmā reinkarnācijas ideja nav pretrunā ar Augšāmcelšanos, bet nonāk pie tās kā pie dvēseles ceļa loģiska nobeiguma. |
Reinkarnācija kā ķecerīga doktrīna
Rakstu sērijā “Reinkarnācija. Priekšstati islāmā” M.H. Abdi, zinātnieks islāmists, ir aprakstījis notikumus, kuru rezultātā notika reinkarnācijas doktrīnas atgrūšana no ortodoksālā musulmanisma ticības mācības:
“Vairākus gadsimtus ilgi izcili Muhameda sekotāji bija pieņēmuši mācību par reinkarnāciju, taču slēpa to no plaša ticīgo loka. Šī pozīcija balstījās uz noteiktiem psiholoģiskiem faktoriem.
Islāma ticības mācība vienmēr un pirmām kārtām ir aicinājusi uz taisnu rīcību. Taču aizsardzības kaujas un svētie kari (Džihāds), kā arī vēlīnāki agresīvi kari (ne svēti) ievērojami ietekmēja islāma likteni.
Vispirms filozofiski, mistiski un ētiski strāvojumi saņēma spēcīgu grūdienu attīstībai, bet pēc tam novājinājās un panīka. Ar laiku arābu republikas pārvērtās monarhistiskās valstīs; filozofi un svētie zaudēja savu agrāko ietekmi.
|
Tādas smalkas tēmas, kā dvēseļu pārceļošana, prasa īpašu pieeju. Lai par tām spriestu, nepieciešams priekšstats par apziņas augstākajiem līmeņiem, cēloņsakarību likumiem un evolūcijas likumu darbību. |
Daudzu tekstu slepenā nozīme ietvēra sevī reinkarnācijas teoriju, taču diemžēl ar laiku tas tika piemirsts.
Līdzīgi daudzām citām mācībām reinkarnācijas doktrīna ir pieejama tikai sūfijiem un sūfisma vēstures speciālistiem. Taču daudzi ortodoksāli teologi ir pārliecināti, ka bez ticības dvēseles pārdzimšanai ir grūti samierināt islāma sludināto morāli un reliģijas mācību.”
Dž. F. Mūrs (George Foot Moor) savā Ingersolas lekcijā par dvēseļu pārceļošanu atzīmē, ka “tas, ka nav iespējams nevainīgu bērnu ciešanas savienot ar tā Kunga žēlastību vai vismaz ar taisnīgumu, liek dažiem pilnīgi liberāliem musulmanisma teologiem (mutazilītiem) meklēt mocību cēloņus grēkos, kas izdarīti pagātnes dzīvē…
Mācība par reinkarnāciju – imāma kulta, kuru atzīst šiīti, – neatņemama sastāvdaļa. Šī mācība specifiskā formā pastāv arī ismailītu vidū un ir bābisma doktrīnas svarīgākā daļa.”
Daudzi mūsdienu musulmaņi atzīst, ka ir gatavi, kaut vai teorijā, pieļaut, ka eksistē tās reinkarnācijas formas, kuras piemin mistiķi.
Līdzīgi citām pasaules reliģijām islāms dvēseles pārdzimšanas teoriju atspiež uz dibenplānu, uzskatot ticību reinkarnācijai sliktākajā gadījumā par ķecerību, bet labākajā – par mistiķu un citu īpatņu prerogatīvu.
Tomēr dažādu islāma virzienu un svēto rakstu rūpīga pētīšana pierāda, ka reinkarnācijas doktrīna ir šīs ticības mācības reliģiskās tradīcijas neatņemama daļa.
Un, ja Jums interesē pašiem papētīt, kādā mērā dvēselei ir svarīgas reliģijas mācības un strāvojumi, tad laipni lūgti uz Reinkarnacionikas Institūtu!
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 30.07.2018.
https://ru.reincarnatiology.com/reinkarnatsiya-v-islame/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3607-natalija-golubkina-reinkarnacija-judaisma (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3608-natalija-golubkina-ka-reinkarnacijas-ideja-izzuda-no-kristietibas (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/33-natalija-golubkina/3616-natalija-golubkina-reinkarnacija-hinduisma (Tulk. piezīme)
[4] Skat. https://journals.eco-vector.com/1811-8062/article/view/46761 (Tulk. piezīme)