Наталья Голубкина – Переплетение реальности и фантастики

Natālija Golubkina - Kad savijas realitāte un fantastika

Stāsts par tumšādaino elfu

Reinkarnacionikas Institūtu mēs bieži ar mīlestību saucam par Burvju skolu. Šeit patiešām reizēm notiek apbrīnojami notikumi un atklājas neticami gadījumi.

Un, lūk, tikko kā sākās nodarbības kārtējā 1. kursā, kad jau viena no studentēm, Irina, stāsta, kas viņai atklājies patstāvīgu prakšu laikā.

“Es iegāju meditācijā pirms miega. Un, lai stipri sevi neapgrūtinātu, nolēmu iet pa zināmu ceļu.

Proti, man vecākā meita ir ļoti savdabīga. Viņa ir apaļīga, nedaudz neveikla, ne tāda, kā es. Viņa vairāk ir līdzīga savam tēvam. Reiz man uznāca ideja paskatīties, kas mūs ar viņu saista. Un redzēju pēc sajūtām ļoti spilgtu un iespaidīgu sapni.

Es ieraudzīju sevi kā lidojošu zēnu. Lidoja mūsu banda, cilvēki mūs redzēja, taču it nemaz nebrīnījās, ka mēs varam lidot. Man kalnos kājā iekoda balts vilks. Es atceros, kā nokritu, zaudējot spēkus, un mana dvēsele lido pie sievietes, kura stāv uz kalnu mājiņas sliekšņa. Viņa ir paresna, taču man pret viņu ir tik daudz maiguma! Es tur, sapnī, saprotu, ka tā ir mana meita.

Un es jūtu, ka man nav citas izejas, kā iemiesoties viņas bērnā. Tieši tāpēc man ir tik siltas jūtas pret viņu. Pieskaros viņai ar vaigu un ar šo urdošo sajūtu pamostos.

Pēc tam bija gadījums, kad Tibetas lamas, ar kurām aktīvi sazinās mana meita, reiz teica, skatoties uz mums: “Tāds iespaids, ka Maša – mamma, bet tu bērns pēc pasaules uztveres un uzvedības.””

“Šoreiz, ejot uz praksi, man radās ideja saprast, kas tur tāds lidoja, kas es biju. Un ļoti skaidri atnāca tēls, ka tā bija vārna. Man šķita dīvaini, ka vārnai var būt dvēsele, ka viņa var kaut ko just un, lūk, tā ņemt un iemiesoties cilvēkā. Man šķita, ka tā bija ne vienkārša vārna.

Un jā, es nebiju vienkārša vārna, bet tāda, kurā bija augstāka būtība. Es uzreiz padomāju par eņģeli. Un mani aiznes augstajās sfērās. Tur es izdzirdēju Kala-čakras mandalu un kora dziedāšanu, kuru es dievinu šajā dzīvē. Un tad es sev pajautāju, nu labi, ja es biju eņģelis, kurš ielīdis vārnas ķermenī, tad kāds man bija vārds? Atnāca vārds Ļorieļs (Лёриэль).

Es iemigu, bet no rīta atvēru Internetu un sāku meklēt Ļorieļu. Viņa nebija, bet es atradu Lirieļu (Лириэль). Tas nav eņģelis, bet tumšādains elfs. Tas man šķita interesanti, tāpēc ka manā dzīvē man vairākkārt ir bijusi mijiedarbība ar tumšādainiem cilvēkiem. Es vienmēr esmu attiekusies pret viņiem ar ļoti stipru simpātiju! Man pat bija mīļotais vīrietis – tumšādainais no Amerikas.

Turpat es izlasīju, ka tādi elfi spēj pārvērsties tieši vārnā.”

Vikipēdijā norādīts, ka tumšādainais elfs Lirieļs – personāžs Eleinas Kannigemas (Elaine Cunningham) grāmatās; viņa ir radījusi veselu visumu Forgotten Realms lomu spēlē “Dungeons & Dragons” (“D&D”).

Taču tas ne drusku nemazina gadījuma nozīmi Irinai, jo viņas sajūtas bija visai spilgtas un reālistiskas. Kāds teiks, ka tas viss ir pievilkts aiz matiem. Bet, ja padomājam, tad no kurienes rodas fantastiskas pasaules un to personāži. Jā, tie atnāk ideju veidā rakstniekiem. Un no kurienes atnāk?

Var tamlīdzīgus stāstus uzskatīt par vistīrāko izdomu. Vai uztvert to kā informāciju no kolektīvā neapzinātā, par kuru rakstīja Karls Jungs. Un starp tām ir vēl ļoti daudz atbilžu variantu...

Bet es lieku priekšā uz tādiem stāstiem raudzīties no tīri praktiska redzes viedokļa. Ja tie palīdz cilvēkam kaut ko saprast par sevi un savu dzīvi vai pat atrisināt kādu problēmu, jautājumu, tad vai nav vienalga, vai tā ir patiesība vai izdoma? Un arī pats par sevi stāsts ir skaists un maģisks.

Jūs ticat, ka kas tamlīdzīgs ir iespējams? Dalieties komentāros!

Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/

Pievienots 20.05.2019.

https://ru.reincarnatiology.com/perepletenie-realnosti-i-fantastiki/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe