Наталья Голубкина – Я победила страх змей
Natālija Golubkina - Es uzvarēju bailes no čūskām
Šodien gribu ar jums dalīties kādos spilgtos un jūtamos Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa studentes rezultātos.
Nodarbībā par bailēm Irina pastāstīja, ka viņai ir bailes, kuru dēļ viņa atnāca uz Reinkarnacioniku.
“Tas bija galvenais moments – bailes no čūskām. Es agrāk biju redzējusi sēņotāja nāvi no čūskas dzēliena, bet tas nepalīdzēja. Šis jautājums man ir palicis atklāts, kā fobija.
Man nav kontakta ar dabu. Es baidos ieiet dabā, visu laiku skatos zem kājām, kaut arī pirms tam biju kaislīga tūriste. Bet tagad pat mājās tumsā man rēgojas čūskas gultā. Es no viņām ļoti baidos, un man ļoti vajag ar to tikt galā. Un es skaidri zinu, ka esmu atnākusi pēc tā!”
Mēs ķērāmies pie darba.
Čūskas brīdina par svarīgo
Vai es pareizi saprotu, ka baiļu agrāk nebija un pēc tam tās parādījās šajā dzīvē?
Jā, tās aktivējās pirms gada, kad es biju mežonīgā vietā, meklēju vietu pirts celtniecībai. Tur bija daudz odžu. Es tās redzēju kādas piecas. Viena no viņām tika nosista, un man nācās kāpt tai pāri. Tobrīd es biju stāvoklī un baiļu dēļ pazaudēju bērnu.
Kopš tā laika bailes sāka mani vajāt. Es satiku čūskas visur, pievelkot viņas ar savām bailēm. Ja iziešu pie dabas, noteikti garām aizlīdīs čūska. Un es ar to neko nevaru padarīt, nevaru valdīt pār sevi un savu reakciju. Tas ir kļuvis par fobiju.
Es uzskatu – kur ir bail, tur it jāiet. Un es ar nodomu negribīgi cīnījos ar to – gāju garām čūskas līķim un tā vēl vairāk tās provocēju.
Ir vēl versija, ka tas mani atveda uz Reinkarnacioniku. Tāpēc ka, kur vien es tik nebiju gājusi: gan pie psihologiem, gan hipnosesiju pirku, bet nekas nepalīdzēja. Tā bija mana pēdējā cerība. Varbūt tā mani atveda šurp, lai es sevi atrastu. Bet, pat saprotot, ka tas ir mans ceļvedis uz viedumu, vienalga nevaru neko ar sevi izdarīt.
Bieži man čūskas rādās sapņos, gluži it kā es būtu gultā un divas vai trīs čūskas ir mani piespiedušas. Es guļu sastingusi, nevaru pakustēties, zinot, ka viņas var man iedzelt. Un es ciešos, kad viņas pa mani rāpo, ēd man no mutes. Un baiļu sajūta sapņos, kad es baroju čūskas un viņas dzer siekalas man un tieši gultā, bija arī agrāk.
Bet tad es pēc dažām dienām ultraskaņas izmeklējumā uzzināju, ka man grūtniecība neattīstās. Un jau pēc tam es visu sasaistīju, ka viņas mani brīdināja, spiežot mani sapnī. Vispār viņas ir mani draugi dzīvē. Arī pirms tam bija ļoti daudz sapņu par čūskām.
Čūsku saikne ar viedumu
Ejam uz pašu pirmo dzīvi, saistītu ar bailēm no čūskām.
Redzu lauku, daudz līķu. Esmu melnos smagos zābakos – kā vecs vīrs ar sirmu bārdu un nūju eju pa lauku. Redzu, ka tie nav kara ieroči – dakšas, cirvji, kas pie rokas gadījies. Jūtu šausmas.
Saule spoži spīd, un puvuma smaka iekļūst pat caur lupatu, ar kuru piesedzu degunu. Meklēju kādu no tuviniekiem. Sieviete garā kleitā un priekšautā. Viņai ir pārgriezts kakls. Pēc tam atpazīstu savu meitiņu. Paceļu viņu pēdējiem spēkiem un iznesu no lauka. Sadedzinu, savācis zāli mežā.
Doma par netaisnību. Kāpēc viņa aizgāja agrāk par mani, vecu? Kāpēc Dievs mani nepaņēma? Tieši tas nomāc, nevis kara notikumi. Mums ir saikne ar meitiņu dvēseļu līmenī. Mēs neizpildījām saistības, agri viņa aizgāja. Atkal nepaspējām.
Es nepaspēju meitai nodot dzīves vērtību, jo dzīvoju atsevišķi. Un, kad zaudēju, stipri nožēloju, ka nebiju spējis iemācīt viedumu dzīvē. Es biju izolācijā un vienatnē ar savām pārdomām.
Kā šī dzīve ir saistīta ar bailēm no čūskām?
Atnāk vārdi “viedums un zināšanas”, asociācija ar sirmumu, harmonisko veco cilvēku. Pats viņš iekšēji ir harmonisks, piepildīts, viengabalains, taču nespēja to nodot meitai.
Bet, ja šis uzdevums būtu realizēts, kā būtu izvērtusies viņa dzīve?
Es agri aizgāju vientulībā, atstājis viņu. Viņa dzīvoja parastu dzīvi un daudz ko neapzinājās. Bet, ja es būtu palicis ciemā, pie manis daudzi nāktu pēc padoma. Meita to visu redzētu un pārņemtu pieredzi. Un viņa sakrātu viedumu, un notikumi attīstītos citādi, viņa arī kļūtu par vecajo ciemā, raganu, kura varētu palīdzēt cilvēkiem.
Čūskas atgādina par pašrealizāciju
Atrodi to dzīvi, kur bija pats pirmais čūskas dzēliens, kad radās nejūtīgums, sāpīgas sajūtas rokā.
Es turu rokās čūsku, viņa ir mana, pieradināta. Tā ir uzstāšanās publikas priekšā ar čūsku. Viņa lokās, rāpo pa mani, bet es rādu viņu publikai. Ielieku viņu kubliņā, paņemu citu.
Es viņas baroju un izmantoju šovam, ļoti mīlu viņas. Reiz es naktī nepamodos. Viena no čūskām iedzēla man taisni gultā. Es redzu sevi mirušu. Jūtu nožēlu un nodevību. Es viņas tā mīlēju, visu darīju viņu labā, kā viņas man iedzēla?
Kā tas notika?
Čūska sēž tumsā grozā. Pēc tam lien uz gultu, ielīda zem segas sasildīties, saritinājās kamoliņā pie kājām. Dzēliens nebija ar nodomu, negaidīts viņai pašai. Es miegā pakustināju kāju un piespiedu viņu, viņa noreaģēja reflektori. Iedzēla un aizlīda prom. Tāda melniņa. Bet es eiforijā pat nepamodos un nomiru.
Es eju uz augšu, bet tur audzinātājs saka: “Tu taču viņas izmantoji personiskam izdevīgumam. Tava mīlestība viņām nebija vajadzīga. Viņas nav šovam paredzētas, bet lai dzīvotu savā vidē. Ko tu gribēji no viņām?” Viņš mēģina ieskaidrot, ka jūtas, kas man bija radušās pret čūskām, ir nepamatotas, muļķīgas. “Tu par rūpēm par viņām uzskatīji to, kas viņām bija nelaime – atrasties nebrīvē, šaurā grozā.”
Kas nogāja ne tā, kā bija ieplānots?
Bērnībā es redzu sevi kā meiteni atklātu, laimīgu kontaktā ar dabu un tārpiņiem. Ne tā nogāja brīdī, kad pamēģināju dabas vidi ienest cilvēkos (skudriņas pa ādu). Tas bija egoisms no manas puses.
Es gribēju atzinību sabiedrībā, skatītāju mīlestību, lai aizpildītu tukšumu. Esmu viena kopš pašas bērnības, nav vecāku, augu kā bērns-Mauglis. Daba bija manas mājas. Ar cilvēkiem kontaktu bija maz. Un man gribējās pierādīt, ka arī es esmu cilvēku mīlestības un uzmanības cienīga.
Un, ja būtu aizgājis pēc scenārija, kā izveidotos dzīve?
Es palaistu visas čūskas viņu mitināšanās vidē, apzinātos, ka viņas nav līdzeklis atzinības sasniegšanai. Apprecētos, dzemdētu bērnus un visas rūpes atdotu viņiem.
Pacelies pāri šīm situācijām un sajūti saikni starp tām.
Kopīgais – nerealizētība. Visi personāži netapa līdz galam, nespēja atklāt savu radošo potenciālu. Un šīs bailes ir kā signāls man, brīdinājums, ka kaut kas manā dzīvē nav realizēts. Tas manāmi ir saistīts ar dziļajām zināšanām un radošumu.
Čūskas tēls man – liels viedums. Tas tuvojas manai ausij un čukst: “Esmu tevī. Pieņem mani, atklāj. Mēs esam viens vesels. Iemīli mani.” Nāk atmiņā vecais vīrs, kuram piemita zināšanas, bet viņš tajās nedalījās. Viedums lūdz mani pieņemt un atklāt šīs zināšanas sevī, dalīties tajās.
Kā tajā palīdz stiprās bailes no čūskām?
Tas saka, ka es pārstāšu bīties, kad sapratīšu, ka tā esmu es pati.
Kā iemācīt tavam ķermenim citādi reaģēt uz čūskām dabā?
Viņas redzot, ir jāatslābst, bez saspringuma domās jāatgriežas pie viņām pēc palīdzības. Viņas ir brīvas būtnes un briesmas man nerada. Kad es atklāšu savu radošo potenciālu, reakcija aizies. Avots manī ir ļoti spēcīgs, taču es par to uzzināju un pametu. Un čūskas brīdina mani un atgriež pie zināšanu tēmas, lai es nenogrieztos no ceļa.
Var kā resursu atminēties to dzīvi, kur ar viņām bija ciešs dabisks kontakts. Nevajag domāt par to, vajag atlaist un fokusēties uz pašrealizāciju.
Bailes ir uzvarētas
Pēc pāris nedēļām Irina atnāca uz nodarbību, starojoša aiz sajūsmas:
“Es plīstu pušu no prieka, un es gribu dalīties ar jums. Man reāli ir aizgājušas bailes no čūskām!!! Bildes man vairs nesatrauc.
Un te pienāca paziņojums, ka pie mums uz mūsu pilsētu brauc terārijs ar šiem rāpuļiem. Es nolēmu pārbaudīt. Aizgāju ar bērniem un laulāto draugu. Un mani ne riebums, bet taisni mīlestība piepildīja!
Es gandrīz vai sabučojos ar viņām – vilku ārā, kāru uz sevis gan zalkti, gan žņaudzējčūsku, gan karaliskās čūskiņas. Ceru, kam ma būs tāda pati reakcija arī dzīvā dabā. Jo taču arī agrāk es sapratu, ka briesmu nav, bet bailes kontrolēt nevarēju. Es lidoju no laimes! Vai tiešām tas ir noticis?! Cik lieliski!”
Video – Irinas atsauksme par to, kā viņa tika galā ar bailēm no čūskām
Vai jums ir izdevies tikt galā ar svarīgu problēmu ar Reinkarnacionikas palīdzību? Dalieties! Vai varbūt jūs vēl tikai par to domājat? Kas uztrauc tieši jūs?
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 26.03.2018.
https://ru.reincarnatiology.com/ya-pobedila-strah-zmei/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe