Наталья Голубкина – Разговор по душам с умершими
Natālija Golubkina - Dvēseliska saruna ar mirušajiem
Tradicionāli pēc Lieldienām devītajā dienā pienāk Vecāku diena \ Mirušo piemiņas diena. Daudzi apmeklē kapsētas, lai pieminētu savus uz citu pasauli aizgājušos tuviniekus, pasēdētu pie kapiņa un “parunātos”.[1]
Taču, kā likums, šī “parunāšanās” ir ar vienpusēju raksturu. Mēs ļaujamies atmiņām, nožēlai par to, kas bija ne tā, kā gribētos, par to, ka mēs vairs nevaram būt kopā, par to, kas varētu būt vēl, bet nekad vairs nenotiks.
Un ja nu jūs patiešām varētu parunāties ar jums tuvu mirušu cilvēku dvēselēm? Kādu šī doma nobiedē, bet kādam uzvēdīs cerību un atbrīvošanos no ilgajām mocībām un nožēlas.
Kādēļ būtu jātraucē aizgājēji
Droši vien daudzi teiks: “Kādēļ būtu jātraucē mirušie? Nedrīkst viņus traucēt. Tas viss var slikti beigties. Un vispār, tas ož pēc velnišķības...”
Taču mēdz būt situācijas, kad pat bailes ir pie vienas vietas, kad esi gatavs uz daudz ko, lai tikai saņemtu vēsti no tās pasaules!
Piemēram, ir aizgājis rada gabals, bet jūs daudzus gadus neredzējāties vai, vēl ļaunāk, bijāt sastrīdējušies vai izšķīrušies, un tā arī neatvadījāties.
Un varbūt pārestības sajūtas vairs nav, bet tikai nekādi laika nebija. Bet varbūt tik daudz visa kā bija sakrājies, lai izteiktu cilvēkam vai savus jautājumus uzdotu, bet nav vairs kam...
Un tad jūs dzīvojat ar šo nastu dvēselē, gan grauž tā, gan nospiež.
|
Un ja visu izteiktu, atvieglotu dvēseli? Un varbūt vēl arī piedošanu un izpratni saņemtu, ka viss sen ir aiz muguras un ka tālāk var mierīgi soļot pa savu ceļu bez smaguma uz sirdsapziņas? |
Vai, piemēram, jūs dzīvojat, neaizdomājoties par to, ka dzīve ir īslaicīga. Sadzīve, rutīna katru dienu, daudz ikdienas rūpju.
Un kaut kur tur ir vecāki, jau veci... Jūs viņus mīlat, atceraties, bet nekādi laika nav piezvanīt un, vēl jo vairāk, izrauties un apciemot.
Taču reiz pienāk viņu pēdējā diena... Bet jūs tā arī nepaspējāt apkampt, pateikt, cik ļoti jūs mīlat viņus, pateikties no sirds par bezmiega naktīm, par ieguldītajiem spēkiem un mīlestību, par to, ka viņi vienmēr bija blakus un atbalstīja ar visu, ar ko varēja, nežēlojot sevi.
Un mēdz būt nu pavisam triviāli gadījumi: nevarat atrast svarīgus dokumentus vai kādas lietas, par kurām zināja mirušais cilvēks. Un jums ļoti vajag viņa palīdzību, uzvedni, informāciju par kaut ko.
Bet, iespējams, jūs interesējaties par savu dzimtu, nodarbojaties ar ģenealoģiju vai citām dzimtas praksēm.
Tādās situācijās reizēm rodas nepieciešamība kaut ko uzzināt par saviem senčiem, kas viņi bija, kāda bija viņu dzīve, kas tāds notika ģimenē, ka izraisīja nopietnas sekas utt.
Un vai nu mazums rodas situācijas, kad jums vajadzīga palīdzība no tiem, kurus vairs neapgrūtina ķermeniskais apvalks, vai vienkārši ir nepieciešamība sajust blakus viņu klātbūtni, mīlestību un gādību.
Kā var parunāties ar mirušajiem
Un, ja jūs nebiedē pati doma par kontaktēšanos ar mirušajiem, tad rodas jautājums – kā to izdarīt? Paņēmieni ir dažādi.
Ja jūs neesat tēmā, vislabāk vērsties pie speciālista. Piemēram, ir mediji – cilvēki, caur kuriem ar jums var parunāt jūsu tuvinieka gars. Te, pirmkārt, gatavojieties atvērt maku. Otrkārt, un tas ir pats sarežģītākais, galvenais – neuzrauties uz šarlatāna. Vajag rūpīgi izvēlēties cilvēku, kuram jūs patiešām varēsiet uzticēties.
Var veikt spiritisku seansu patstāvīgi, kā daudzi to darīja bērnībā, uzzīmējot uz vatmaņpapīra burtus un bultu uz apakštasītes.
Trešais variants – saziņa sapnī. Kaut gan biežāk gadās, ka nelaiķi paši atnāk sapņos un brīdina par kaut ko svarīgu. Labi, ja viņi to dara tiešā tekstā. Taču mēdz būt, ka vēstījums ir tā nošifrēts, ka tā jēga kļūst skaidra tikai pēc tam, kad viss jau ir noticis... Bet, lai apzināti pašam izietu uz sakariem, vajag daudz trenēties.
Var izmantot neapzinātā pieraksta metodi, kad jūs ņemat papīru un zīmuli, ieejat meditatīvā stāvoklī, noskaņojoties uz jums vajadzīgo cilvēku un, precīzi noformulējot jautājumu, sākat rakstīt. Tas, kas nāk ārā “no spalvas”, arī būs atbilde uz jūsu jautājumu.
Pati vienkāršākā un pieejamākā metode, kura ir vērtīga tieši ar mīļā cilvēka dzīvas klātbūtnes sajūtām, – ir piesaukt viņa dvēseli meditācijas stāvoklī, noskaņoties uz viņa klātbūtni un pamēģināt viņu sajust, izdzirdēt, parunāt.
Tālāb, protams vajag uzticību sev un treniņu. Taču viss ir pilnīgi realizējams.
Bet tiem, kas šaubās par saviem spēkiem, var noderēt Māra Drešmaņa meditācija “Dvēseliska saruna ar mirušajiem”, kur pieredzējis pavadonis palīdzēs jums ieiet vajadzīgajā stāvoklī un sakoncentrēties uz saziņu ar dvēseli.
Kā redzat, ir daudz dažādu paņēmienu iziet uz sakariem ar viņpasauli un tās iemītniekiem. Izvēlieties to, kurš visvairāk rezonē tieši ar jums.
Galvenais – paturēt prātā, ka ir tādi jēdzieni kā savstarpēja cieņa, ētika un, protams, mīlestība pret visiem, ar ko mums ir darīšana.
Un, ja jūsu sirdī ir gaisma un mīlestība, tad viņi noteikti atsauksies, un viss izdosies tā, kā jūs to vēlēsieties.
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore |
Pievienots 17.04.2017.
https://ru.reincarnatiology.com/razgovor-po-dusham-s-umershimi/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Pēc pareizticīgās tradīcijas. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%B0%D0%B4%D0%BE%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0 (Tulk. piezīme)