Natālija Golubkina - Kāpēc mēs slikti atceramies agro bērnību

Наталья Голубкина – Почему мы плохо помним раннее детство

Natālija Golubkina - Kāpēc mēs slikti atceramies agro bērnību

19 08 19 01

Tā ir otrā publikācija no cikla “Daudzdimensionalitāte”:

1. daļa – Dažādu līmeņu mijiedarbība cilvēkā[1]
2. daļa – Paskaties uz situāciju no augšas[2]
3. daļa – Cilvēka daudzdimensionalitāte[3]
4. daļa – [Jūs esat šeit] Kāpēc mēs slikti atceramies agro bērnību

Šodien nodarbībā pirmā kursa studenti uzdeva ļoti interesantus jautājumus, pateicoties kuriem, man radās interesanta ideja – kāpēc cilvēki visbiežāk neatceras sevi agrā bērnībā un kādi atmiņas veidi mums piemīt.

Gribu uzsvērt, ka tā nav patiesība, bet tikai pieņēmums, secinājums, kuru esmu izdarījusi, balstoties uz plašu pieredzi darbā ar sevi, studentiem un klientiem, strādājot ar cilvēka atmiņu.

Tātad jautājumi:
“Kādā veidā bērns var sevi atcerēties, jo viņš taču vēl neapzinās sevi kā atsevišķu būtni, nezina, kā viņš izskatās?”
“Es varu atcerēties sevi no iekšienes, savas sajūtas, domas un jūtas, taču neredzu sevi no malas, tikai pēc fotogrāfijām varu iztēloties savu ārieni.”

Dažādi apziņas līmeņi

19 08 19 02

Atcerēties savas dzīves notikumus var no dažādiem punktiem jeb rakursiem, ja vēlaties:

new 01 No ķermeņa – viņš atceras savas sajūtas, kustības, taustes sajūtas, smaržas un skaņas, reakcijas uz notikumiem, priecīgiem un traumējošiem.

new 02 No dvēseles līmeņa mēs varam atcerēties daudz lielāku informācijas spektru, kas notiek un kur, aplūkojamās situācijas cēloņus un sekas, visu tās dalībnieku stāvokļus, motīvus un darbības. Tieši šo iemaņu mēs attīstām ar Reinkarnacionikas metodes palīdzību.

new 03 Bet, ja atcerēšanās notiek personības līmenī, kā vairumam cilvēku parastajā apziņas stāvoklī, tad agrā bērnībā viņa patiešām vēl nav nobriedusi, un tāpēc pati sevi neapzinās, nevar atcerēties sevi kā atsevišķu cilvēku, tikai pēc tuvinieku stāstiem.

Iespējams, ar to var izskaidrot faktu, ka daudzi cilvēki neatceras savu agro bērnību. Viņi atceras sevi jau pēc 3-5-7 gadiem, kad parādās sevis kā personības apzināšanās, kad tā jau ir saformēta. Tāpēc ka process notiek personības līmenī.

Un tad ir saprotams, kāpēc ar Reinkarnacionikas metodes palīdzību mūsu studenti un klienti viegli atceras sevi gan pašā agrākajā bērnībā, zīdaiņa vecumā, gan pirmsdzemdību periodā, gan ilgi pirms iemiesošanās ķermenī. Tāpēc ka mēs izmantojam dvēseles līmeņa atmiņas; viņa atceras, kas viņa bija pirms piedzimšanas šajā ķermenī, kā viņam gatavojās utt.

Darbs ar traumējošām situācijām

19 08 19 03

Tas pats notiek, kad mēs strādājam ar šīs dzīves, bērnības traumējošām situācijām. Ja tās atceramies no ķermeņa līmeņa, būs jūtama ķermeniskā reakcija – spazmas, saspiešana, sāpēs un tml.

No personības līmeņa – emocionālas sāpes, bailes, cilvēks var iekrist šajās sajūtās, un vajag pavadītāja dalību, lai viņu atgrieztu šodienas stāvoklī un apturētu emociju lavīnu.

Šajā pašā līmenī notiek izspiešana – process, kad situācija ir tik sāpīga (tuva cilvēka zaudējums, izvarošana un tml.), ka draud personības viengabalainības zudums, – situācija tiek izspiesta no atmiņas. Cietušais itin bieži neko neatceras par veselu savas dzīves periodu, kurā noticis notikums.

Bet, lūk, no dvēseles līmeņa ir redzama notiekošā būtība un jēga, situācijas, lai cik šausmīga tā nešķistu, vērtība. Kad cilvēkam labi darbojas informācijas uztveres kanāls, kuru mēs saucam “es zinu”, tad viņš viegli saņem informāciju par to, kas notiek ar visiem situācijas dalībniekiem.

Papildu materiāli par tēmu:
Atmiņas informācijas uztveres un atkārtošanas kanāli[4].

19 08 19 04

Tādējādi mēs varam vadīt savu atmiņu un strādāt ar viņu, saprotot notiekošā procesa būtību. Reinkarnacionika un regresijas terapija strādā ar dvēseles atmiņu. Psiholoģija – ar personības atmiņu. Un uz ķermeni orientētās prakses – ar ķermeņa atmiņu.

Un, tā kā visas šīs daļas cilvēkā ir savstarpēji saistītas, tad jebkurš process skar visus līmeņus, bet dažādā pakāpē un ar dažādu efektivitāti. Un, tā kā mēs visi esam dažādi un unikāli, tad katrs var izvēlēties tieši to savu jautājumu risināšanas paņēmienu, kurš ir piemērots tieši viņam.

Un kā Jūs uzskatāt, vai šai idejai ir jēga, vai arī Jums ir cits viedoklis? Dalieties komentāros!