Наталья Голубкина – Голоса с того света. Часть 1

Natālija Golubkina - Balsis no viņpasaules. 1. daļa

Kontakti ar mirušajiem

Vai jums ir pazīstams elektroniskās balss fenomens – EBF jeb EVP (no angļu Electronic Voice Phenomenon), jeb, kā to vēl ļaudis sauc, – Baltais troksnis?

Izrādās, fiziskas ierīces spēj uztvert signālus, sūtītus no viņpasaules.

Visbiežāk tie ir magnetofona ieraksti vai attēli, kas parādās televizora ekrānā, kad tas darbojas diapazonā, nenoskaņotā uz televīzijas apraides kanāliem, skaņas pa radio, telefona zvani.

Kāds to uzskata par murgu un netic tādiem “brīnumiem”, atrodot notiekošajam “racionālu” izskaidrojumu. Taču, ja ņemam vērā pētījumu mērogu, reālu ierakstu un apstiprinājumu daudzumu, tad atgaiņāties būs grūti.

Tā kā materiāla par šo tēmu ir ļoti daudz, tad, lai nenogurdinātu lasītājus, es tos likšu ārā pa etapiem, vairākās daļās. Un sāksim mēs ar tiem, kas elektroniskās balss fenomenam ir veltījuši daudz laika un pūļu.

Domāju, ka šis raksts būs interesants skeptiķiem, “tehniķiem” un tiem, kas meklē instrumentālus apstiprinājumus viņpasaules parādībām.

Pirmie kontakti ar mirušo pasauli

Jau 1895. gadā Tomass Alva Edisons (Thomas Alva Edison) izgudroja nekrogrāfu – aparātu, kurš spēja uztvert tos viļņus, kurus izstaro substance, turpinot eksistēt pēc cilvēka nāves.

Viņš uzskatīja, ka cilvēki nespēj sazināties ar smalko pasauli tāpēc, ka viņu maņu orgāni nav tam pietiekoši jutīgi.

Edisons noslēdza arī līgumu ar Viljamu Dinvidiju (William Dinwiddie), ka tas, kurš nomirs pirmais, noteikti atsūtīs otram balss vēstījumu no viņpasaules.

Dinvidijs nomira 1920. gadā, un Edisons žurnālā “Scientific American” pastāstīja, ka sazinājies ar viņu ar sava aparāta palīdzību. Taču ne pats aparāts, ne tā rasējumi nav saglabāti.

Eksistē versija, ka arī Nikola Tesla ierakstīja “vēstījumus no viņpasaules”, taču it kā izbijies no savu atklājumu rezultātiem un iznīcinājis tos. Tāpēc pārbaudīt šo informāciju mēs nevaram.

Interese par EBF pieauga 20. gs. 30. gados. Londonas koncertzālē Wigmore Hall simtiem skatītāju vēroja neparastu parādību.

Uz tukšas skatuves stāvēja mikrofons, bet no skaļruņiem skanēja skaļas balsis, runājošas dažādās valodās. Skaņu tehniķi nekā nevarēja izskaidrot notikušo.

Apmēram tajā pašā laikā vairāki zviedru un norvēģu piloti savos ziņojumos atzīmēja, ka lidojuma laikā pa radio dzirdējuši nez no kurienes uzradušos runu, daži lidotāji apgalvoja, ka tā pie viņiem vērsušies mirušie radinieki. Par noslēpumaino fenomenu ziņoja Eiropas laikraksti.

1952. gada septembrī Milānā katoļu garīdznieki Džemelli (Agostino Gemelli) un Erneti (Pellegrino Maria Ernetti) klausījās savu dziedājumu ierakstus. Pēkšņi lentā bija dzirdama frāze: “Es vienmēr esmu ar tevi un palīdzēšu tev!”

Šī balss piederēja kādam kolēģim, mirušam ilgi pirms tam. Taču līdz 1990. gadam par šo gadījumu nevienam nebija zināms.

Deivids Vilsons (David Wilson), telegrāfists-amatieris, uztvēra dīvainas balsis ar Morzes ābeces palīdzību.

1956. gadā ASV tika veikts eksperiments, piedaloties spēcīgiem medijiem no Losandželosas Raimondam Beilisam (Raymond Baylis) un Atillam fon Šalajam (Attila von Shalai). Viņi ierakstīja daudz mirušu cilvēku balsu un publicēja savus rezultātus pēc trīs gadiem.

Tāpēc kopš 1959. gada mirušo radio fenomenu, kurš līdz tam brīdim tika ignorēts un noklusēts, nācās pieņemt kā dotumu.

Frīdrihs Jurgensons un viņa sekotāji

1959. gadā zviedru kinodokumentālists Frīdrihs Jurgensons (Friedrich Jürgenson) veica putnu dziesmu ierakstu savai jaunajai filmai. Taču kopā ar putnu dziesmām lentē bija parādījušās balsis, viena no kurām piederēja viņa mirušajai mātei.

Viņa vērsās pie dēla un, kā bērnībā, sauca viņu pamazinātā vārdā, runāja par detaļām un faktiem, kas attiecās uz tuvākajiem radiniekiem.

Turklāt Jurgensons lentē izdzirdēja aizsmakušu vīrieša balsi, kura norvēģu valodā lasīja lekciju par Zviedrijā mītošo putnu ieradumiem.

Tieši Frīdrihs Jurgensons tiek uzskatīts par EBF pētījumu pamatlicēju. Vairākus gadus viņš veltīja tamlīdzīgu ierakstu pētīšanai un uzrakstīja grāmatas “Radiosakari ar mirušo pasauli (Радиоконтакт с потусторонним миром)[3]” un “Balsis no Visuma (Голоса Вселенной)”.

Par vienu no lasītājiem kļuva Latvijas profesors Konstantīns Raudive, kurš skeptiski to nosauca par “vājprātīgā murgiem” un nolēma visu pārbaudīt praksē.

20. gs. 60. gados viņš VFR turpināja Jurgensona eksperimentus, piesaistot darbā inženierus-elektroniķus.

Viņi radīja speciālu uztvērēju un ar tā palīdzību ierakstīja vairākus tūkstošus mistisku balsu – tajā skaitā arī tādas, kas piederēja pazīstamām personībām, piemēram, dzejniekam Vladimiram Majakovskim (Владимир Маяковский).

Balstoties uz saviem pētījumiem, Raudive uzrakstīja vairākas grāmatas, kas tulkotas daudzās Eiropas valodās:

• “Nedzirdamais kļūst dzirdams” (“Izrāviens (Breakthrough”)),
• “Vai mēs pārdzīvojam nāvi? (Überleben wir den Tod?)”,
• “Gadījums ar papagaili (Der Fall Wellensittich)”.

Pēc Frīdriha Jurgensona un Konstantīna Raudives grāmatu iznākšanas elektroniskās balss fenomens piesaistīja ļoti daudz jaunu pētnieku.

Pazīstams ir gadījums ar britu zinātņu doktoru Pīteru Benderu (Peter Bender), reliģiskās audzināšanas pasniedzēju Kembridžas Universitātē.

1972. gadā izdevējs Kolins Smits (Colin Smith) piedāvāja viņam piedalīties EBF pētījumā. Benders kategoriski atteicās, sakot, ka mirušie nevar sazināties ar dzīvajiem.

Taču Smits pierunāja viņu vienkārši ieslēgt magnetofonu ieraksta režīmā un pagaidīt dažas minūtes – pēc tam pārtina lenti un ieslēdza atskaņošanu. Benders bija satriekts, izdzirdot savas mātes balsi, – viņa bija mirusi pirms trīs gadiem.

2001. gada februārī amerikāņu žurnāls “Fate” (“Liktenis”) publicēja Konstantinosa (Konstantinos) rakstu par to, kā patstāvīgi izdzirdēt balsi no citas pasaules.

Tam nepieciešams radiouztvērējs ar iespēju ierakstīt, tas jānoskaņo uz neaizņemtu frekvenci – kur neraida radiostacijas.

Pēc tam ir jāieslēdz rakstīšanas režīms, jāatslābinās un domās jāpalūdz kādam, kurš aizgājis uz citu pasauli, parunāt ar jums.

Pēc dažādām minūtēm jāaptur ieraksts un tas jānoklausās.

Raksta autors stāsta par interesantu parādību.

2005. gadā ASV iznāca filma, veltīta EBF – mistisks trilleris “Baltais troksnis” (“White Noise”) (ar tādu terminu tiek apzīmēti tele- vai radio ētera dabiskās skaņas).

Sižeta gaitā varonim iet bojā sieva, un viņš sazinās ar viņu, klausoties viņas balss ierakstus. Filma kļuva par tik veiksmīgu kases gabalu, ka pēc diviem gadiem iznāca tās turpinājums ar nosaukumu “Baltais troksnis 2: Mirdzums” (“White Noise 2: The Light”).

Sākot no 1971. gada, pēc Konstantīna Raudives otrās grāmatas iznākšanas, visas pasaules spožākie zinātnieki sāka plaši pētīt mirušo radio.

1973. gadā izgudrotāji no ASV Džordžs Mīks (George Meek) un Viljams O’Nīls (William O'Neil) sāka darbu pie speciālas ierīces, kura ļautu nodibināt kontaktu ar spokaino pasauli.

Ierīci, kuru nosauca par “Spirikomu (The Spiricom)”, veidoja vairāki ģeneratori, kas imitēja 13 balsis, kā arī uztverošā sistēma.

Izgudrotāji apgalvo, ka ar “Spirikoma” palīdzību viņiem izdevies nodibināt kontaktu ar nesen mirušu zinātnieku no NASA un ierakstīt veselas 20 stundas sarunu.

Divus gadus vēlāk Vācijā tika nodibināta pirmā speciālā biedrība, kuras darbība bija pilnībā vērsta uz viņpasaules balsu pētījumiem.

Vācu speciālists-elektroniķis Hanss Otto Kēnigs (Hans Otto Koenig) uzkonstruēja savu ierīci mirušo balsu ierakstam.

1983. gadā inženieris tika uzaicināts uzstāties radio “Luksemburga” tiešā ēterā, lai viņš nodemonstrētu ierīces darbību klausītāju miljona auditorijai. Kēnigs, komentējot savas darbības, sāka uzstādīt aparatūru.

Lai uzkurinātu klausītāju interesi, raidījuma vadītājs painteresējās, vai viņš var parunāties ar viņa izvēlētu mirušu cilvēku.

Par atbildi no Kēniga ierīces atskanēja:
– Mēs dzirdam jūsu balsi. Runājiet.

Šī frāze atskanēja ēterā. Satriektais vadītājs paziņoja, ka zvēr pie savu bērnu dzīvībām: jebkuri triki ir izslēgti, viņš, tāpat kā visi, skaidri dzirdēja mistisko balsi.

Arī nopelni pirmo “tās-puses-pasaules” attēlu iegūšanā pieder viņam.

2003. gadā Sanktpēterburgā tika radīta zinātniska organizācija, nosaukta par KITA (РАЙТ) – Krievijas instrumentālās transkomunikācijas asociācija (lai pētītu kontaktus ar mirušajiem ar tehnisku iekārtu palīdzību).

Organizācijā ietilpstošie zinātnieki konstatēja dažas likumsakarības tamlīdzīgā saziņā ar datoru palīdzību.

Sākotnēji kontakti bija vienpusēji: dzīvajiem cilvēkiem nāca pēkšņi vēstījumi no mirušajiem. Parasti tādi vēstījumi tika konstatēti agrāk nodzēstos un pēc tam atjaunotos teksta failos.
Tas rada analoģiju ar elektronisko balsu ierakstiem, kuri veidojas no fona trokšņiem. Tas ir, nodzēstie dokumenti pēc būtības ir savā ziņā tekstveida baltais troksnis un it kā dod materiālu to pārveidošanai vēstījumos no citas pasaules cilvēkiem.

2008. gada 29. jūlijā KITA pētnieki un Vadims Svitņevs (Вадим Свитнев) paziņoja par divpusēju kontaktu realizēšanu caur datoru un tam pievienotu tehnisku ierīci, kura, pastāvīgi mainot interneta radio frekvenci, formē skaņas vilni. Zinātnieki caur mikrofonu translēja savus jautājumus un uz pārraižu fragmentu un ētera trokņu sajaukuma fona saņēma uz tiem atbildes no tās-puses-pasaules.

Pēc KITA pētnieku aprēķiniem tādu piereģistrētu kontaktu jau ir tūkstošiem.

No tā jūs varat redzēt, ka elektronisko balsu fenomens nav vienkārši aizrautīgu zinātnieku izdomājums. Un nākamajā rakstā mēs aplūkosim sīkāk, kas tas ir par fenomenu un kā tas var izpausties.

Jums ir bijuši tamlīdzīgi kontakti ar tās puses pasauli? Jūs ticat, ka kaut kas tāds ir iespējams?

Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/

Pievienots 06.11.2017.

https://ru.reincarnatiology.com/golosa-s-togo-sveta-feg/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3487-natalija-golubkina-balsis-no-vinpasaules-2-dala (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3488-natalija-golubkina-balsis-no-vinpasaules-3-dala (Tulk. piezīme)

[3] Skat. https://royallib.com/book/yurgenson_fridrih/radiokontakt_s_potustoronnim_mirom.html (Tulk. piezīme)