Наталья Голубкина – Как отличить фантазии от воспоминаний
Natālija Golubkina - Kā atšķirt fantāzijas no atmiņām
Kad jūs sākat atminēties savus iepriekšējos iemiesojumus, ceļa pašā sākumā neizbēgami rodas jautājums:
“Bet vai neizdomāju es? Kā atšķirt atmiņas no savām fantāzijām?”
Šķiet, ka jūs redzējāt vienas vai otras epizodes filmās, lasījāt grāmatās.
Kā tad atšķirt fantāzijas no reālām atmiņām?
Uzrakstiet romānu īsā laikā
Bieži šaubas ir saistītas ar informācijas trūkumu, ja jūs esat paskatījušies tikai pāris, trīs iemiesojumus. Bet, kad jūs būsiet atminējušies 30-40 dzīves, tad jutīsieties pilnīgi citādāk.
Ticiet, nav iespējams tik daudz sacerēt! Lūk, pamēģiniet no nulles izdomāt to, ko jūs agrāk nekad neesat zinājuši: grāmatu, scenāriju?
Sīki aprakstīt varoņus, raksturus, detaļas, visus sižeta smalkumus. Maksimums, iztēles pietiks uz mini-stāstu. Ne visi pat pasakas bērniem var sacerēt.
|
Bet, pārlūkojot daudzus iemiesojumus, neizbēgami gadās momenti un situācijas, kuras palīdzēs jums iegūt pārliecību, ka jūsu atmiņas ir reālas. Tās var būt sajūtas, iepriekš nepazīstamas, vai pat reāli apstiprinājumi redzētajam Internetā vai realitātē. |
Žurnālā “Reinkarnacionika” ir aprakstīts ne mazums tamlīdzīgu gadījumu.
Fokusējieties uz nepazīstamām sajūtām
Tādas šaubas rodas, skatoties notikumus no malas vai kanālā “es zinu”, kad nav ķermeniskās un jutīgās iesaistes procesā.
Skatīties vajag no ķermeņa, pievēršot uzmanību visām sajūtām: temperatūrai, laikapstākļiem, apģērbam, pieskārieniem pie cilvēkiem, priekšmetiem, fiziskām darbībām, ēdiena garšai utt.
Un vēl labāk ir vērīgi paskatīties uz to, kas jums pilnīgi nav raksturīgi šajā dzīvē. Piemēram, ja jūs esat trausla sieviete, atminieties vīrišķos iemiesojumus, kur jūs sajutīsiet muskuļu spēli zem ādas, fizisku vilkmi pie sievietes, citu ķermeņa smaguma centru un jums neparastas kustības.
Vai, ja jūs esat sapņains un romantisks cilvēks, paskatieties dzīvi, kur jūs bijāt raupjš un taupīgs, pragmatisks un piezemēts. Vērīgi pavērojiet, kā tāds cilvēks domā un jūt, kādas viņam ir vērtības un prioritātes utt.
Tas palīdzēs jums noticēt, ka jūs pazīstat arī citus eksistences, domāšanas variantus, neraksturīgus jums pašlaik.
Iedomājieties, ka jūs fantazējat
Tagad vienkārši pieņemsim, ka tas, ko jūs redzat, – tās patiesībā ir jūsu fantāzijas.
Piemēram, jūs meklējat atbildi uz jautājumu, kāpēc jūs nevarat nopelnīt noteiktu naudas summu. Nonākat līdz noteiktam slieksnim, bet nevarat tam pārkāpt, nauda pastāvīgi kaut kur izgaist.
Un, pārskatot savu pagātnes iemiesojumu, jūs redzat, ka tur pelnījāt lielu naudu un notika kaut kas nelabs: jūs nogalināja vai jūs nogalinājāt, vai jūs nodeva tuvi cilvēki.
Un tad dvēsele saka: “Nu nevajag man lielu naudu! Dzīvošu pieticīgi, pelēcīgi, ka tik visi liktu mieru.”
Un, apzinājies šo cēloni, cilvēks atgriežas pašreizējā dzīvē, saprot, ka tagad viņš grib dzīvot citādi, un sāk pelnīt to naudu, kādai viņš ir cienīgs, kādu viņš grib.
Vai šajā gadījumā ir svarīgi, vai tā ir īstā dzīve, kuru jūs apskatījāties, vai tas ir jūsu iztēles auglis, ja tas jums palīdzēja atrisināt reālu problēmu?
Vienkārši pieņemiet to, kas pie jums atnāk
Tā kā cilvēks ir meklējoša būtne un viņam ļoti gribas zināt, vai atmiņa ir īsta vai ne, ir paņēmieni, ar kuru palīdzību jūs varēsiet to saprast.
Atcerieties, cik aizrautīgi jūs bērnībā lasījāt Žila Verna grāmatas! Jau 19. gadsimtā viņš aprakstīja zemūdenes, kuras toreiz neeksistēja. Toties mūsdienu zemūdenes ievērojami pārspēj pat pašas drosmīgākās pagātnes fantāzijas.
Un rodas jautājums: Žils Verns to izdomāja vai atcerējās, vai ieskatījās nākotnē? Kā jūs domājat, tam ir nozīme? Tagad ir grūti saprast, kur ir cēlonis un kur ir sekas.
No kurienes rodas filmas un grāmatas? Jo tamlīdzīgu fantāziju autori taču, kā likums, stāsta, ka viņi ieiet kādā pierobežas stāvoklī un no tā gluži kā plūst informācija, it kā kāds diktētu viņiem.
Varbūt “kāds” ir mūsu atmiņa? Varbūt mēs neizdomājam, bet vienkārši atceramies?
Ja uz mirkli pieņemam, ka tas viss eksistē un reāli darbojas, tad var atrast sižetus un iedvesmu grāmatām un scenārijiem, atminēties savu pagātnes pieredzi.
Pat ja tā ir jūsu iztēles spēle, taču tā uzlabos jūsu dzīvi, palīdzēs jums nostiprināt labklājību, nokārtot attiecības ar tuviniekiem, atrast sev iemīļotu darbu vai ir tik svarīgi, – vai jūs to izdomājat vai atceraties?
Vingrinājums “Bet vai es to neizdomāju”
Lai saprastu starpību starp priekšstatu un atmiņu, mūsu studenti taisa vienkāršu vingrinājumu. Iztaisiet to arī jūs, vienkārši ieslēdzot pleijeri un sekojot Natālijas Kovaļovas (Наталия Ковалева) vadībai.
Atrodiet starpību sajūtās! Kādam bija grūtāk atcerēties, bet kādam izdomāt. Kā tas ir jums?
Šī starpība tad arī būs jūsu iekšējais kritērijs, ar kura palīdzību jūs varēsiet atšķirt, kad atceraties un kad fantazējat. Iegaumējiet to!
Kā atšķirt fantāzijas no atmiņām
Tātad apkoposim rezultātus, kā tad jums atšķirt atmiņas no fantāzijām.
Aplūkot vismaz 20-30 iemiesojumus.
Aplūkot tos no ķermeņa iekšienes, akcentējot uzmanību uz jūtām, domām un sajūtām.
Paskatīties jums nepierastus stāvokļus un situācijas.
Salīdzinājuma dēļ mēģināt radīt stāstu ar detalizētu aprakstu īsā laikā
Un galvenais – ieraudzīt vērtību un rezultātus tam, ko jūs darāt un iegūstat, atminoties savas iepriekšējās dzīves!
Atrodiet savu paņēmienu un dalieties komentāros, kas palīdz tieši jums noticēt un iegūt iedvesmu, atceroties iepriekšējās dzīves!
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 11.09.2017.
https://ru.reincarnatiology.com/otlichie-fantazii-ot-vospominanij/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe