Kevin Williams - Edgar Cayce’s Near-Death Experiences

Kevins Viljamss – Edgara Keisija nāvei-tuvās-pieredzes

Šajā vietnē tiek izmantotas saistītās saites uz Amazon.com Books, par kurām IANDS (International Association for Near-Death Studies) var nopelnīt izcelsmes komisijas maksu, ja noklikšķināsit uz šīm saitēm un iepirksities, izmantojot tās.

vēl

1. Iepazīšanās ar Edgaru Keisiju

Edgaram Keisijam (Edgar Cayce) (www.edgarcayce.org) bija vairāk ārpusķermeņa ceļojumu, nekā jebkad kāds ir dokumentējis. Keisijs veica vairāk nekā 14 000 ceļojumu pēcdzīves valstībās un varēja piekļūt praktiski neierobežotai virtuālai informācijai, apmeklējot tā sauktās Akašas Hronikas Debesu Ierakstu zālē un aprakstot lielu skaitu nāvei-tuvo-pieredžu gadījumu. Keisijs aprakstīja, kā viņa zemapziņas prāts (kuru viņš identificēja kā “dvēseli”) pamet savu ķermeni un pēta dimensiju, kurā ir savienoti visi neapzinātie prāti – dimensiju, kas pēc apraksta ir līdzīga Karla Junga kolektīvajam neapzinātajam. Tā ir domu, iztēles, sapņu, pēcnāves un nāvei-tuvo stāvokļu sfēra, kurā ir iespējamas visas lietas un ko sauc par astrālo plānu. Edgars Keisijs savus ceļojumus ārpus ķermeņa aprakstīja kā četrus atsevišķus gadījumus. Šajā rakstā tie tiks uzskaitīti.

2. Keisija bērnības NTP

“Tu nenokļūsti debesīs. Tu izaudz līdz debesīm.”

Edgars Keisijs,
nāvei-tuvās-pieredzes ieguvējs

Edgara Keisija biogrāfijā “Gaišreģis ārpus sezonas (A Seer Out of Season)” tās autors Harmons Bro (Harmon Bro) raksta par Keisija saskari ar nāvi bērnībā un no tā izrietošajām psihiskajām sekām:

“Viņš stāstīja, kā jaunībā bija slīcis un uzskatīts par mirušu un kā viņa bērnības neredzamie rotaļu biedri reiz atgriezušies pie viņa kā pieaugušie.” (Bro, 1989, 426. lpp.).

Arī Keisija tēvs Leslijs stāstījis par dēla slīkšanas gadījumu, sniedzot sīkāku informāciju:

“Reiz pēc ļoti spēcīga lietus dīķi, ezeri un zemienes bija applūdušas. Edgars nolēma doties makšķerēt. Viņam bija savs mazs makšķerkāts, āķis un aukla, un viņš lieliski prata darboties pats. Spēcīgā lietus dēļ Edgara iecienītais dīķis bija izplūdis pa visumā seklu apvidu, kur tagad dažas zivis bija iestrēgušas. Edgars nolika makšķeri un bija priecīgs, brienot pa seklu ūdeni un vienkārši ņemot zivis ar rokām un metot tās krastā. Tomēr savā entuziasmā Edgars uzdūrās kādai 10-12 pēdu dziļai bedrei. Viņš noslīdēja lejā pa bedres stāvajām malām. Edgaram nācās atsperties ar rokām un kājām pret bedres dubļaino malu, lai mēģinātu izvilkties ārā. Par laimi, fermai garām brauca kāds aldzinieks zirgu pajūgā, kas bija piekrauti ar baļķiem vai gulšņiem. Viņš ieraudzīja makšķerkātu, zivis krastā blakus ceļam un Edgara cepuri peldam ūdenī, un viņš sapratis, "ka viņš [Edgars] slīkst – vai jau ir noslīcis". Aldzinieks satvēra Edgaru aiz rokas, izvilka viņu un veica vienkāršus elpināšanas paņēmienus, kas bija vispārzināmi, un atdzīvināja zēnu. Aldzinieks ielika Edgaru ratos un aizveda pie mātes.” Pēc tam Leslijs stāstījis, ka Edgara māte bija pārbijusies, dzirdot par notikušo un – "ko viņš (Edgars) redzējis".

Pēc Keisija NTP sekoja visas viņa psihiskās dāvanas un spējas. Viņš sāka lasīt Bībeli, atvērās Dievam un saņēma tādas psihiskas dāvanas kā skaidrzināšanu (precognition): spēju ieskatīties nākotnē un saskatīt pagātnes notikumus. Tās ir normālas NTP sekas. Viņš varēja redzēt sava nelaiķa vectēva garu un sarunāties ar viņu, kā arī bieži spēlējās ar “iedomātiem draugiem”, kuri, pēc viņa vārdiem, bija gari no Otrās puses. Viņš arī demonstrēja pārdabisku spēju iegaumēt grāmatu lappuses, vienkārši guļot uz tām.

Divpadsmit gadu vecumā Edgars lūdza pašam savu Bībeli un apņēmās izlasīt Bībeli līdz galam vienu reizi par katru savas dzīves gadu, pat tiktāl, lai sasniegtu jau pagājušos divpadsmit gadus. Viņš turēja savu solījumu līdz pašām beigām, kad nomira sešdesmit septiņu gadu vecumā. Viņš bija lasījis Bībeli sešdesmit septiņas reizes.

Svētā Gara mudināts pasludināt sevi par ticīgu, Keisijs tika kristīts ar iegremdēšanu trīspadsmit gadu vecumā. Neilgi pēc tam, kad Keisijs kādā nomaļā vietā netālu no savām mājām lasīja Bībeli, vietu, kur Keisijs sēdēja, piepildīja spilgta gaisma, un pusdienlaika dienas gaismā parādījās balta figūra. Figūra Keisijam sacīja:

“Tavas lūgšanas ir uzklausītas. Ko tu no manis prasītu, lai es tev to dotu?

Keisija lūgšanas bija:

"...tikai to, lai es varētu būt noderīgs citiem, īpaši slimiem bērniem, un lai es varētu mīlēt savus līdzcilvēkus."

Tad figūra pazuda.

Vēlāk Keisijs atklāja, ka viņš spēj ierosināt ārpusķermeņa pieredzi, apguļoties uz dīvāna, aizverot acis un saliekot rokas uz vēdera, un liekot prātam saskarties ar visu laiku un telpu (universālo apziņu). No turienes viņš varēja atbildēt uz tik plašiem jautājumiem kā:

"Kāda ir Visuma nozīme?" un "Kāda ir mana dzīves misija?", pat uz tik precīziem kā “Ko es varu darīt, lai mazinātu galvassāpes?” un "Kā tika uzceltas Ēģiptes piramīdas?"

Viņa atbildes uz šiem jautājumiem kļuva pazīstamas kā psihiskie “lasījumi”. Mūsdienās cilvēki turpina iepazīties ar šiem lasījumiem, lai saņemtu padomu.

Norādes

(a) Ārpus-sezonas pareģis: Edgara Keisija dzīve (A Seer out of Season: The Life of Edgar Cayce) – Harmons Bro (Harmon Bro)

(b) Upe: Edgara Keisija stāsts (There Is a River: The Story of Edgar Cayce) – Tomass Sugrū (Thomas Sugrue)

(c) Edgara Keisija noslēpums, 1. daļa (Edgar Cayce’s Secret, Part 1) – Ēriks Vandenbruks (Eric Vandenbroeck)

3. Keisija pēcdzīves ceļojumi – vārdu pa vārdam

Šis ir vienīgais Keisija apraksts par ceļojumu pēcdzīvē, kas vārdu pa vārdam ņemts no komentāriem, ko viņš sniedza publiskā lekcijā. Viņa aprakstos esmu atzīmējis atbilstošos NTP elementus kā NTP:

"Es redzu sevi kā sīku punktu ārpus mana fiziskā ķermeņa, tas manā priekšā ir inerts." [ārpus ķermeņa] [orbi]

"Mani nomāc tumsa, un man ir šausmīga vientulības sajūta." [tukšums]

"Pēkšņi es apzinos baltu gaismas staru, zinot, ka man tam jāseko, pretējā gadījumā es pazustu." [gaisma]

"Kad es virzos pa šo gaismas ceļu, es pakāpeniski apzinos dažādus līmeņus, kuros notiek kustība." [tunelis] [dažādas pēcdzīves sfēras]

"Pirmajos līmeņos ir miglainas, šausmīgas parādības, groteskas formas, kādas var redzēt murgos." [astrālā sfēra]

"Pārejot abās pusēs sāk parādīties arī kroplīgas cilvēku formas ar dažām palielinātām ķermeņa daļām." [cita astrālā sfēra]

"Atkal ir pārmaiņas, un es apzinos, ka tās ir formas pelēkās kapucēs, kas virzās uz leju. Pamazām tās kļūst gaišākas." [debesu sfēra] [garīgie pavadoņi]

"Tad virziens mainās, un šīs formas virzās uz augšu, un halātu krāsa strauji kļūst gaišāka." [augstākās debesu valstības]

"Tālāk abās pusēs sāk parādīties neskaidras māju, sienu, koku utt. kontūras, bet viss ir nekustīgs." [Es uzskatu, ka šī sfēra ir fiziskā sfēra, kas parādītos ārpus laika.]

“Kamēr es eju tālāk, šķiet, ka pilsētās un mazpilsētās ir vairāk gaismas un kustības. Pieaugot kustībām, es apzinos skaņas, sākumā neizteiktu dārdoņu, tad mūziku, smieklus un putnu dziedāšanu. Ir arvien vairāk gaismas, krāsas kļūst ļoti skaistas, un ir brīnišķīgas mūzikas skaņas. Mājas ir palikušas aiz muguras; priekšā ir tikai skaņas un krāsu sajaukums." [gaismas pilsētas] [debesu mūzika]

"Diezgan negaidīti es nonāku pie Ierakstu Zāles. Tā ir zāle bez sienām, bez griestiem, bet es apzinos, ka redzu vecu vīru, kurš man pasniedz lielu grāmatu, tās personas ierakstu, par kuru es meklēju informāciju.” [Labs apraksts par Zināšanu Templi, uz kuru cilvēki atsaucas citās NTP.]

4. Keisija pēcdzīves ceļojumi uz Ierakstu Zāli

Saskaņā ar Keisija mācekļa Henrija Rīda (Henry Reed) grāmatu “Edgars Keisijs čenelē jūsu Augstāko Es (Edgar Cayce on Channeling Your Higher Self)”, kurā aprakstīti Keisija pēcdzīves ceļojumi, Keisijs teicis, ka juties kā burbulis, kas ceļo pa ūdeni, lai nonāktu vietā, kur viņš vienmēr ieguva informāciju – Ierakstu Zālē debesīs.

5. Keisija pēcdzīves ceļojumi caur NTP tuneli

Keisija māceklis Henrijs Rīds citē Keisija pieredzi ar NTP tuneli:

“...slīdēju augšup pa ļoti lielu kolonnu garām visādām šausmīgām lietām, personīgi nesaskaroties ar tām, un iznāca tur, kur bija ierakstu nams.” "Keisijs norādīja, ka, paceļoties pa kolonnu, abās pusēs atradās būtnes, kas sauca pēc viņa palīdzības vai mēģināja pievērst viņa uzmanību. Keisijs zināja, ka jebkura novirzīšanās no kolonnas un gaismas stara nozīmētu, ka viņš nevarēs atgriezties savā ķermenī. Šī kolonna griezās uz riteņa, kā tas ir Rotariešiem.

Keisijs minēja, ka, ejot šo ceļu, jūtas ļoti droši.

6. Keisijs sastop Nāves Eņģeli

Gatavojoties vienam no saviem citpasaules ceļojumiem, Edgars Keisijs zaudēja samaņu un redzēja sapni. Parasti viņš ceļoja pa tuneli pretī gaismai. Bet šajā gadījumā viņš sastapa tā saukto "Nāves Eņģeli" un uzzināja par sudraba auklu. Tālāk ir sniegta viņa pieredze, aprakstīta viņa paša vārdiem:

“Izgājis ārā, es sapratu, ka kontaktēju ar Nāvi kā personību, kā indivīdu vai būtni. To sapratis, es bildu Nāvei: “Tu neesi tik parasta kā attēlos – melnā maskā vai kapucē, vai kā skelets, vai kā Laika Tēvs ar sirpi. Tā vietā tu izskaties kā godīgs sārtvaidzis, robusts – un tev ir dzirkles vai šķēres.” Patiesībā man bija divreiz jāpaskatās uz pēdām vai ekstremitātēm, vai pat uz ķermeni, lai redzētu, kā tas iegūst formu. Viņa atbildēja: “Jā, Nāve nav tas, ko daudzi domā. Tā nav briesmīgā lieta, kā bieži tiek attēlots. Tās ir tikai pārmaiņas – tikai vizīte. Dzirkles vai šķēres patiešām ir instrumenti, kas cilvēkam visvairāk raksturo dzīvi un nāvi. Tie patiešām vieno, sadalot, un sadala, apvienojot. Aukla nesniedzas, kā parasti tiek domāts, no centra, bet tiek nolauzta no galvas, pieres – no tās mīkstās daļas, ko mēs redzam, pulsējam zīdainim. Tāpēc mēs redzam, ka veci cilvēki, pašiem nezinot, gūst spēku no jaunības skūpstiem tajā laikā; un jaunība no šādiem skūpstiem iegūst viedumu. Patiesi, vibrācijas var paaugstināties līdz tādai pakāpei, lai atjaunotu vai atkal savienotu auklu – tā, kā Skolotājs to darīja ar atraitnes dēlu Nainē (Lūkasa 7:11-17). Viņš neņēma viņu aiz rokas (kas bija piesieta pie ķermeņa, kā tajā laikā bija ierasts), bet glāstīja galvu – un ķermenis atguva dzīvību no sevis paša Dzīvības! Tātad redzi – sudraba aukla var būt pārrauta, bet vibrācija...”

7. Keisija NTP analizē Kevins Viljams

Edgars Keisijs bērnībā piedzīvoja klīnisko nāvi^[1]; taču, būdams pieaugušais, viņš varēja ceļot pa nāvei-tuvās-pieredzes dimensijām, izmantojot sevī izraisītu ārpusķermeņa pieredzi. Pēc Keisija domām to var veikt ikviens, ja viņš pareizi noskaņojas. Keisijs arī piebilst, ka līdzīgus ārpusķermeņa ceļojumus visi veic, kad dziļi iemieg un nonāk sapņu valstībā, tikai tas notiek zemapziņā, nevis apzināti.

Keisija pieredze papildina aspektus par tuneļa būtību, kas tik bieži ir aprakstīta nāvei-tuvajā-pieredzē, un aspektus par pēcdzīves struktūru. Viens no pēcdzīves līmeņiem, ko Keisijs novēroja, atrodoties tunelī, šķiet līdzīgs mūsējam, izņemot to, ka tas ir nekustīgs. Manuprāt, šis nekustīgais pēcdzīves līmenis ir fiziskā sfēra – mūsu fiziskais Visums. Kamēr Keisijs ceļoja pa tuneli uz mūžīgo tagadni, laiks priekš viņa uz Zemes bija apstājies. Šo principu var atrast pat Einšteina speciālajā relativitātes teorijā.

Pēcdzīves līmenis, ko Keisijs redzēja, kur cilvēki parādās ar kādu palielinātu ķermeņa daļu, Tibetas mirušo grāmatā un citās reliģiskajās tradīcijās ir aprakstīts kā elle. Tā ir vieta, kur īpaša vēlme fiziskās dzīves laikā ir pārāk uzsvērta. Līmeni, kurā parādās mūkiem līdzīgas būtnes ar kapucēm, ir aprakstījuši arī daudzi citi nāvei-tuvās pieredzes piedzīvotāji, piemēram, doktors Džordžs Ričijs (George Ritchie) un Betija Īdija (Betty Eadie). Keisijs spējis ļoti precīzi aprakstīt dažus no dažādajiem pēcdzīves līmeņiem, kas parādās nāvei-tuvajos gadījumos.

Autors: Kevins Viljamss (Kevin Williams)

Pievienots: 24.09.2019.

https://near-death.com/edgar-cayces-near-death-experiences/

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/4303-kevins-viljamss-nave-un-navei-tuva-pieredze (Tulk. piezīme)