Print

Михаил Лабковский – Прекратите смотреть на себя глазами мужчин

Mihails Labkovskis - Pārstājiet skatīties uz sevi vīriešu acīm

Kāpēc vairumam sieviešu ir vajadzīgs apstiprinājums savai pievilcībai, savām sekmēm un panākumiem no vīriešu puses? Izskaidro psihologs Mihails Labkovskis.

18 03 21

Šo tekstu man uzvedināja kāds nesen noticis notikums. Es savā Instagram izliku emuāru par to, ka ar seksu ir jānodarbojas nevis par kaut ko, nevis tam, lai no vīrieša panāktu attiecības, bet vienkārši tāpēc, ka jums gribas. Un nav jānodarbojas, ja atbilstoši negribas. Zem šī emuāra parādījās gandrīz 600 (!) komentāru: “Mani tak uzskatīs par lētu!”, “Tā tak es nekad neapprecēšos!” Vai: “Bet es vienmēr guļu ar vīrieti pirmajā satikšanās reizē, un man ir vagons pielūdzēju,” – un tālāk tādā pašā garā. Un tikai viena vieda meitene uzrakstīja apmēram tā: “Bet vai jūs nepamanījāt to, ka emuārā runa bija par mūsu pašu vēlmēm. Un nevis par to, kā patikt vīriešiem?”

Parunāsim par to. No tā, ka vīrieši klāsies zem jūsu kājām kaudzēm, nakšņos pie durvīm uz kājslauķīša un ceļu nedos, jūs laimīgākas tiešām nekļūsiet. Es vienmēr sniedzu piemēru ar Merilinu Monro. Kareivji gāja kaujā ar viņas portretu krūšu kabatā, viņu gribēja visi, bet nomira viņa ļoti dziļā depresijā pilnīgā vientulībā. Andželīna Džolija, jaunā 21. gadsimta “Merilina”, ir cilvēks ar ļoti smagu likteni. Par viņu sapņo miljoni, bet viņa līdz šim laikam mēģina vismaz kaut kā uzbūvēt ģimeni un sākt dzīvot laimīgi. Bet tas viņai arvien nekādi neizdodas: dēļ smagās bērnības, dēļ tēva, kurš aizgāja no ģimenes, dēļ daudzajiem kompleksiem un neatrisinātām psihiskām traumām. Un jā, viņa ir panākusi, ka viņu mīl uz visas zemeslodes. Bet tikai, lūk, laime no tā lielāka nav kļuvusi.

Mani skumdina tas, ka sievietes savas sekmes, sasniegumus, talantus mēra ar to, kā pret viņām attiecas vīrieši. Ka ļoti daudzām daiļā dzimuma pārstāvēm pašvērtējums atrodas tiešā atkarībā no tā, vai viņai ir partneris, vai ne. Un ja nav, tad sākas, lūk, šī spēle “piemāni dabu”. Jūs ejat uz daudziem kursiem, kuri saucas “kā likt iemīlēt sevī”, durat sev savā vienīgajā, dzimtajā un mīļajā sejā kaut kādus trakus ķīmiskus savienojumus, cauras dienas pavadāt sporta zālē. Un ne tāpēc, ka jums tas patiesi patīk (ja vienkārši patiktu, man jautājumu nebūtu). Bet tāpēc, ka gribat, lai jūs patiktu kādam citam. Tam, kuru jūs pat vēl nepazīstat. Abstraktam, realitātē neeksistējošam vīrietim vai pat vīriešiem. Un tad jūsu pašvērtējums, jūsu dzīve pārvēršas amerikāņu kalniņos. Ja jūs kādam patīkat, tad uzplaukstat, jūtaties, kā saka, zirgā. Bet te pēkšņi vīrietis ņem un nepārzvana. Un tad jūsu pie kosmetologiem, stilistiem, treneriem “sastrādātais” personīgās izaugsmes pašvērtējums tūlīt pat aizlido ellē. Un jūs sākat šo skrējienu no jauna: kursi, grāmatas, kosmetologs, sporta zāle. Tikai skrējiens neiet līdz finiša līnijai, ziniet, bet pa noslēgtu apli.

Mihails Labkovskis - Kā pārstāt baidīties un uztraukties?[1]

Vēl skumīgāk, protams, ka jautājums par pielūdzēju kaudzēm un nereāliem panākumiem pie pretējā dzimuma visvairāk šūpo tos, kam vispār ar personīgo dzīvi neveicas. Un te sākas tuberkulozes ārstēšana ar ceļmalīti. Jūs mēģināt izraisīt simpātiju, domājat, ka esat nepietiekami vājas/pilnīgas/garas/krāšņām krūtīm, ne tā risināt sarunu ar vīriešiem, ne tā turat dakšiņu un ne tā skatāties, un, lūk, ja sāksiet nēsāt krelles, svārkus līdz zemei vai, piemēram, velūra kleitas un 11 centimetru papēžus, tad viss noteikti izmainīsies. Bet diemžēl, kā jūs jau droši vien pēc savas pieredzes sapratāt, faktiski nekas nenotiek. Jūs atkal nonākat mūžīgajā skrējienā pēc uzmanības, un pat ja jūs visiem spēkiem izliekaties par grūti pieejamu sniega karalieni, tad reāli jūs joprojām esat sievietes, gatavas uz visu, uz jebkuru dramaturģiju, lai tikai viņas iemīlētu.

Un jūs zināt, kāpēc tas nedarbojas? Tāpēc, ka jūs neesat iemācījušās mīlēt sevi. Rēķināties ar savām vēlmēm. Cienīt savas vajadzības, kaut vai tajā pašā seksā. Un pat ja jūs gūsiet panākumus, kļūsiet par otru Merilinu vai Džoliju, iekšienē taču nekas neizmainīsies. Laimīgas jūs nekļūsiet, kā es jau teicu, pat ja zem jūsu logiem izveidosies vesela futbola komanda pielūdzēju.

Ko darīt?

Iegaumējiet trīs vienkāršas lietas.

– Būt skaistai, bagātai un slavenai – tas ir lieliski. Bet tas negarantē laimi. Laimei vispār nekādu gatavu scenāriju nav.

– Mīlestība mēdz būt tikai bez nosacījumiem. Skaistumu var apjūsmot, talantus cienīt, sievišķību augsti vērtēt. Bet mīl tikai “par” vienkārši tāpat. Pat ja šī skaistuma, talantu un sievišķības nav, pretsvarā toties ir slikts raksturs vai vēl kaut kas “neideāls”.

– Un pat ja jūs mīlēs, tad tas jūs tiešām nepadarīs laimīgu, ja jūs nemīlēsiet pati sevi. Tādu, kāda jūs esat. Un te vispār bez variantiem.

Mihails Labkovskis - Sapņot ir kaitīgi![2]

Manas dārgās, sāciet beidzot cienīt sevi. Un cienīt sevi – tas nenozīmē spēlēt “nepieejamību” un uzsist sev cenu. Tas ir tieši pretējais: neiet šķērsām savām vēlmēm, lai patiktu. Iemācieties cienīt savu viedokli. Savas vēlmes. Savu ārieni, lai kāda tā nebūtu. Sāciet ar to, un viss patiešām izmainīsies. Es apsolu.

Par to mēs runāsim publiskajā konsultācijā “Kā iemīlēt sevi un nostiprināt pašvērtējumu” 28. martā Odesā.

 

Pievienots 21.03.2018

https://lisa.ru/mixail-labkovskij-prekratite-smotret-na-sebya-glazami-muzhchin/

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1567-mihails-labkovskis-ka-parstat-baidities-un-uztraukties (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1560-mihails-labkovskis-sapnot-ir-kaitigi (Tulk. piezīme)