Нина Терехова и Сергей Бублик – Психологические зажимы

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Psiholoģiskie žņaugi

Līrija-Vilsona apziņas kontūri un mentālās “austiņas” (saskaņā ar Kretovu)

Detalizēti aplūkojot apziņas kontūrus, mums ir mērķis – atrast psiholoģisko žņaugu sistēmu. Jo tieši žņaugi piedalās mūsu kustību, piemēram, gaitas, zīmējuma formēšanā. Un tajā piedalās visu iespējamo tipu žņaugi – gan muskuļu, gan psiholoģiskie.

Kretovs (Кретов Юрий Васильевич): “Visur interešu sakritības dēļ organizējas grupas. Un šīs grupas atradīs dažādus domāšanas veidus.”

Palīdzēt tikt skaidrībā ar domāšanas tipiem var konkrēts apziņas modelis, kuru aprakstīja Roberts Vilsons (Robert Wilson) XX gadsimta 60. gados, balstoties uz Hārvarda psiholoģijas doktora Timotija Līrija (Timothy Leary) teoriju. Līrija-Vilsona teorijā katrs kontūrs ir saistīts ar bioloģiskās vai sociālās evolūcijas noteiktu stadiju. [1]

Cilvēka nervu sistēmā darbojas astoņi neironu kontūri, no kuriem katrs atbilst savam paša nospiedumam un tiešajai realitātes uztverei.

Par neironu kontūru tiek nosaukts neironu tīkls – neironu ķēde, kas nodrošina konkrētu funkciju (pēc elektrisko svārstību procesu principa fizikā).

Turklāt domāšanas programmas katrā kontūrā veido četras daļas.

1. Ģenētiskie imperatīvi. Absolūti stingri definētas programmas jeb “instinkti”.

2. Imprinti. Vairāk vai mazāk definētas programmas, kuras smadzenēm ir ģenētiski jāpieņem tikai noteiktos viņu attīstības momentos, kas etoloģijā ir pazīstami kā imprintā vārīguma momenti. Tādā veidā uzstādīts imprints darbojas automātiski, tāpat kā ģenētiska programma, un nodrošina atbilstošus uzvedības modeļus. Imprinti sasaista neironus refleksu tīklos uz visu mūžu. Turklāt pietiek ar vienu vienīgu pārdzīvojumu, lai nodibinātos pastāvīgas neironu saiknes.

3. Kondicionēšana. Programmas, kas uzklājas uz imprintiem. Tās ir definētas mazāk stingri un diezgan viegli izmainās ar kondicionēšanu. Prasa viena un tā paša pārdzīvojuma vairākkārtīgus atkārtojumus un turklāt netiek uzstādītas uz visiem laikiem.

4. Apmācība. Vēl brīvākas un “mīkstākas” programmas. Tāpat kā kondicionēšana, apmācība prasa vairākkārtīgu atkārtošanu. Bet turklāt tā prasa vēl arī motivāciju. Lūk, kāpēc apmācība, šķiet, spēlē mazāk svarīgu lomu cilvēka uztverē un pārliecību formēšanā nekā ģenētika, imprintēšana un kondicionēšana.

Imprints – tas ir programmnodrošinājuma veids, kurš ir nesaraujami saplūdis ar aparatūras nodrošinājumu, ierakstījies neironos to īpašas pieejamības un vārīguma momentos /mūsu individualitāte/. Sākotnējais imprints vienmēr ir stiprāks par jebkuru sekojošu kondicionēšanu vai apmācību. Imprints uzstāda ierobežojumus, nosaka parametrus un perimetrus, kuru robežās notiek visa turpmākā kondicionēšana un apmācība.

Kontūrs – sistēma no imprintiem, kas saformējušies noteiktā stadijā.

 

Domāšanas programmas sastāv no 4 daļām, un smadzenēm ir ģenētiski jāpieņem stingri definētās programmas tikai noteiktos viņu attīstības momentos, kas etoloģijā ir pazīstami kā imprintā vārīguma momenti. Tādā veidā uzstādīts imprints darbojas automātiski, tāpat kā ģenētiska programma, un nodrošina atbilstošus uzvedības modeļus.

1. Orālā bio-izdzīvošanas sistēma (kontūrs), kuru definē agrīnā zīdaiņa vecuma imprinti, tā atbild par Drošās Vietas meklējumiem un izvairīšanos no Bīstamā vai Naidīgā. Šīs sistēmas senās, līdz reptiļiem aizstiepjošās neironu ķēdes darbojas kā beznosacījuma refleksi.

Uzdevums – nodrošināt izdzīvošanu, drošību un komfortu. Formējas mātes un tuvākās apkārtnes ietekmē līdz 2 gadu vecumam.

Būtu jāsaprot un jāņem vērā Kosmosa potenciāls, kuru Līrijs nepiemin. Tas, kā bija izvietojušās zvaigznes apaugļošanās momentā. Un jātur prātā, ka MIEGĀ mazulim ir pieejama informācija no augstākajiem kontūriem, kur atrodas ne tikai atmiņa par pagātni, bet arī skaidri samanāmas nākotnes trajektorijas.

Kretovs: “Man pavēra dīvainu lietu. Astruss man parādīja, kas tas ir – cilvēka ieņemšana. Tās ir divas sfēras, un sāk aktīvi koncentrēties spirāles. Rodas izvēršanas sistēma. Stādieties priekšā, ka akvārijā tiek iepilināta tuša un tā izkliedējas. Un no ūdens piliens… Bet tā jau ir cita dimensija. Saskaršanās, apaugļošana – tā ir viena dimensija, bet tuša, kura savācas pinkulī, – tā jau ir cita dimensija. Un sistēmas izvēršanās. Kas tas ir – cilvēks? Tas ir mezgls, kas savieno dažādu telpu dažādas sfēras. Mēs ar jums sēžam blakus, bet nesam sevī pasaules-ēkas dažādas sistēmas. Katrā no mums ir izvērstas dažādas sfēras no dažādām telpām, citām zvaigznēm, citām, iespējams, galaktikas astēm. Ja jūs nesat sevī vienu galaktikas pusi, tad es nesu sevī otru. Tās ir kā izvērstas to telpu sfēras. Stādieties priekšā, kas ir cilvēks. Tāpēc dzimšana – tas ir summārais stāvoklis, kādā atrodas galaktiskās struktūras ar visiem melnajiem caurumiem un visu citu. Apaugļošanās sekundi agrāk – tā ir viena būtne, bet sekundi vēlāk – tā ir cita būtne.” 15.06.2015.

“Ja ņemam gada ciklu, tad no apaugļošanās līdz piedzimšanai – deviņi mēneši. Bet trīs mēneši katram cilvēkam izkritīs. Trīs kaut kādi mēneši. Katram cilvēkam būs trūkstošais posms trīs mēnešu garumā. Tādējādi pēc šīs pazīmes mēs visi esam absolūti dažādi. Šī trīs mēnešu kombinācija padara mūs dažādus, un mēs varam iemācīties to izmantot. Turklāt, gan tie, kas piedzimuši, piemēram, 26. nedēļā, gan tie, kas nav piedzimuši. Bet, lūk, kā to saprast? Vēršos pie zinātniekiem – pamēģinām tikt skaidrībā.” 21.04.2021.

“Kurš izlemj, vai mēs iesim uz apaugļošanos vai ne? Neviens. Sistēma.

Zināms zvaigžņu sakopojums, kurš rada perifērijas vilni, spējīgu nest mūs uz ieņemšanu, pēkšņi subjektivizējas, izpaužas kā subjekts, apveltīts ar noteiktām īpašībām, kas nes sevī zināmu principu, kurš ļauj notikt apaugļošanai.

Pie apaugļošanās nepieciešama sarkanā uguns, kompleksi no vairākām spirālēm un melnie caurumi. Turklāt vienam tiek dotas spējas zinātnē, otram – dziedāt, bet trešajam – nekas. Un tas ir atkarīgs no galaktisko viļņu, galaktikas ritmiskās komponentes stāvokļa. Impulss no galaktikas centra, kurš virzās uz perifēriju, ejot cauri noteiktām struktūrām, zīmē noteiktu zīmējumu, kuram ir atstarošanās īpašība. Šis atstarotais vilnis ietekmē viena vai otra cilvēka ieņemšanu.” [2]

2. Anālā teritoriālā sistēma (kontūrs), kuru nosaka imprinti, kas radušies etapā, kad bērns mācās staigāt, atbild par teritorijas sagrābšanu un noteikta statusa uzturēšanu zīdītāju barā, cilvēku ģimenē vai kopienā. Šis statuss, ticis reiz imprintēts, sāks automātiski funkcionēt un šķist “normāls”.

Bērna emocionāli-teritoriālo uzvedību “ieraksta” viņa apkārtne (no 2 līdz 4 gadu vecumam). Tā ir mācīšanās staigāt, pašapkalpoties, runāt, formēt “ego”. Kontūra uzdevums – nodrošināt savas teritorijas aizsardzību, nodefinēt savu statusu un lomu sabiedrībā, paust emocijas. Jau ir jūtams potenciāls!

3. Semantiskā, laiku-sasaistošā sistēma (kontūrs) (no 5 līdz 13 gadu vecumam) imprintējas etapā, kad valoda un citi simbolisma veidi sāk “rādīt jēgu” augošajam bērnam, atbild par runu, domāšanu (iekšējo runu), realitātes karšu un modeļu radīšanu.

Tā kā informācijas apjoms pieaug logaritmiski, šī sistēma rada jaunas kartes un modeļus arvien ātrāk un ātrāk. Cilvēka specifisko smadzeņu sākums.

Atgādināsim, ka Jurijs Vasiļjevičs, vērojot kustības teātra DIKLON laboratorijā, nonāca pie secinājuma: “Ķermenī eksistē kāda evolucionāra rakstura atmiņa. Redzams, šī atmiņa bioloģiskās evolūcijas procesā noveda pie grūdiena, kurš vēlāk noveda pie tādas bioloģiskas struktūras kā galvas smadzenes attīstības.

Vilsons apgalvo, ka “šīs kartes atrodas labās puslodes garozā. Saistītas ar balsenes un labās rokas smalkajiem muskuļiem”.

Šeit ļoti interesanta ir labās rokas pieminēšana. Tieši tur, limfātiskās sistēmas labajā lokā, glabājas visu cilvēka dzīvē veikto darbību un domu arhīvs, kurš nozib cilvēka acu priekšā atpakaļgaitā, viņam aizejot uz citu pasauli. N. P. Behtereva (Н. П. Бехтерева) apgalvo, ka “smadzenēs netika atrastas ne domas, ne atmiņa”.

Kamēr divas pirmās sistēmas uztur evolūcijas konstantes, semantiskā sistēma atbrīvo fraktālo “haosu” – šis matemātikas termins apzīmē augstas pakāpes neprognozējamību. Cilvēka laiku-sasaistošais semantiskais organisms atiet no evolūcijas normām un funkcionē kā revolucionārs faktors. Lai novērstu paātrinātas izmaiņas un Nezināmus Rezultātus no ātrās informācijas plūsmas, vairums sabiedrību bremzē laiku-sasaistošo funkciju, uzliekot stingrus tabu uz runāšanu, rakstīšanu un citiem komunikācijas veidiem. Uzliek psiholoģiskus žņaugus.

“Kontūrs nosaka, kāds domāšanas modelis cilvēkam dominēs. Labā puslode var netikt izmantota. Trešā kontūra rašanās ir revolucionāra, jo tas nodrošina smadzeņu intensifikācijas procesus. Veic informācijas atlasi un “iepakošanu” ar sekojošu arhivēšanu, izvilkšanu no atmiņas un domformu radīšanu. Smadzenēs ienākušais tēls, piepildīts ar informāciju, savietots ar personības intereses enerģiju, padod meklēšanas impulsu uz atmiņas domformu arhīvu. Tālāk norit daudzkārtēja cilvēkam jau pazīstamu domformu salīdzināšana ar ienākušo informāciju. Līdz tam, kamēr smadzenes nebūs identificējušas (atpazinušas) analoģijas. Pēc tam domforma aiziet uz atmiņas banku, un tikko iegūtais tēls arhivējas.

Šī kontūra attīstība noveda pie dubultās morāles, kad tiek teikts viens, domāts otrs un darīts trešais. Smadzenes kļuva par vadošo spēku lēmumu pieņemšanā, kā likums, izdevīgi sev (konkrētajam cilvēkam). Šī kontūra attīstība ir saistīta ar krāpšanu, manipulēšanu ar jūtām, agresiju. Tā noveda pie dualitātes visā – jūtās, domās un darbībās. Tomēr šī kontūra funkcionēšana nodrošināja cilvēku priekšstatu kongruenci starp sevi un paaudzēm.” [2]

4. Socioseksuālā sistēma (kontūrs), imprintējama dzimumnobriešanas periodā, rada raksturīgu Seksuālo Lomu un “personību”, spējīgu secīgi iemiesot šo lomu. “Morāle” šajā imprintā nostiprinās pirmām kārtām, nodrošinot pakāpenisku “civilizēšanās” procesu, pateicoties kuram, lojalitāte attiecībā pret ģimeni var pāraugt lojalitātē pret jebkuru cilts locekli, augstākajā lojalitātē pret nāciju, valsti utt. un pat, mūsu laikā, – lojalitātē attiecībā pret visu cilvēku cilti un dzīvo planētu Zeme.

“Šis kontūrs formējas jaunā, pašā jaunākajā kreisās puslodes garozā (12-25 gados). Neiroloģiski tas saistīts ar ģenitālijām un krūtīm. DNS signāli pamodina dzimuma mehānismus. Nostiprinās sociālie tabu (žņaugi), formējas personības tikumiskums, sociuma morāle. Šī kontūra enerģija, ļoti stipras tieksmes veicina spēcīgu cilvēka radošo darbību. Rodas dziļa izpratne par morāli, tikumiskumu, šo jēdzienu nozīmi sabiedrībai. Kontūra attīstība kalpo kā progresa virzītājs.” [2]

Četras nākamās sistēmas parasti ir novērojamas mazākumam, un tām var būt svarīga loma mūsu turpmākajā evolūcijā.

5. Neirosomatiskā sistēma (kontūrs), kas satur atgriezeniskās saites “galvas smadzenes – neiropeptīdi – imūnsistēma”. Statistika rāda, ka optimisti dzīvo ilgāk par pesimistiem. Tautas gudrība zina par neirosomatiskajām atgriezeniskajām saitēm – “slimnieka uzmundrināšana” veicina atveseļošanos.

Šīs sistēmas neiroloģiskā komponente atrodas galvas smadzeņu labajā puslodē. Tas izskaidro, kāpēc līdz nesenam laikam vairums mēģinājumu to vārdiski aprakstīt šķita pilnīga “ķīniešu ābece”. Eleganti verbālismi var rasties tikai pēc tam, kad informācija izies pa kreisās puslodes semantiskajām ķēdēm.

Imūn-neiropeptīdu saikņu, neiroķīmijas, Eriksona un Eriksona sekotāju hipnozes, neirolingvistiskās programmēšanas pētījumiem ir jāved pie “zinātniskās jogas” jeb, kā es to saucu, “revolūcijas galvā” parādīšanās.

Piemēram, 2018. gadā N. P. Behterevas fonds “Saglabāsim Tibetu (Сохраним Тибет)” organizēja kopīgu projektu: “Grupa zinātnieku no Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) Cilvēka smadzeņu institūta, KAZ Medicīnas bioloģisko problēmu institūta, atbalstot no KZA Radioelektronikas institūta un KAZ Fizioloģijas nodaļas puses, tika izpētīti vairāk nekā simts mūki-praktiķi dažādos meditācijas veidos no budistu klosteriem Indijā. Iegūtie dati rāda, ka tradicionālās budistu meditācijas, ja tās izpilda pieredzējuši praktiķi, var ietekmēt smadzeņu darbības bāzes mehānismus.” [3]

Nākamajā desmitgadē “revolūcijas galvā” sekotāju skaits augs, bet informacionālais sprādziens atbilstošās zinātnes jomās dos sākumu jaunai un labākai tehnoloģijai, lai atbrīvotos no imprintiem un metaprogrammēšanas. Neirosomatiskās sistēmas apgūšana dos mums ilgu mūžu.

“Piektais kontūrs ir saistīts ar labās puslodes pieslēgšanos informācijas laukam. Šo pāreju pavada tik globāla transformācija, ka atklāj iespēju aktivēt uzreiz visus pārējos jaunos kontūrus, kuri realizē apziņas un informācijas nodošanas sarežģītākas formas.

Proti, pirmie četri kontūri informāciju apstrādā lineāri, tas ir, vienu objektu vienā reizē, bet piektais kontūrs, pateicoties ķermeņa daudzkanālu uzbūvei – ķermenis ir iekļauts procesā vienlaikus ar domāšanu –, informāciju apstrādā pa blokiem. Viengabalainas ainas (domtēli), vienlaikus piepildītas ar zināšanu, jūtām, kuras “izdzīvo” to pētnieks, ļauj ārkārtīgi ātri risināt izvirzītos uzdevumus.

Ja ar iepriekšējo kontūru palīdzību cilvēka smadzenes apguva atsevišķas funkcijas, atdalot sevi no Pasaules-ēkas, tad piektais kontūrs personību integrē Pasaules-ēkā kā veselumu, kurš saskan ar Pasaules Likumiem. Trešā kontūra dualitāte ir kļuvusi neiespējama. Kongruence ar Pasaules-ēku atbrīvo cilvēku no intelektuāli-tikumiskajām kroplībām – dubultās morāles. Ir pienācis laiks caururbjošai domai un jūtām.

Zinātnieki uzskata, ka galvas smadzeņu 5. neirosomatiskā kontūra iespēju kopējais līmenis krasi paaugstinās cilvēces kultūru. Cilvēka domas un ķermeņa kultūra vedīs pie slimību izzušanas. Pie ilga mūža.

Kad mēs nonākam koherentā stāvoklī ar jaunām enerģijas augstfrekvences vibrācijām – mēs iekšējo “Es” sinhronizējam ar Telpas Ritmiem.” [2]

6. Metaprogrammēšanas sistēma (kontūrs), kas bāzējas uz jogas, zinātniskām metodēm un pat uz pētījumiem ar narkotikas LSD palīdzību, psihologiem un neirologiem parādīja, ka galvas smadzeņu funkcionēšanas ātras izmaiņas ir viegli sasniedzamas, izmantojot pareizas metodikas. Informācijas plūsma šajā sistēmā palielinās pēc eksponenciālā likuma.

Doktors Timotijs Līrijs šķita prātā jucis (vairumam cilvēku), kad pirms daudziem gadiem viņš paziņoja: “Jūs varat mainīt sevi tikpat viegli, kā jūs pārslēdzat kanālus televizorā.” Pašlaik cilvēces progresīvā trešā daļa ļoti labi saprot, ko viņš domāja, apgalvojot: A. Nav “būtības” “es” jeb statiska ego; B. Mēs varam metaprogrammēt mūsu nervu sistēmu uz daudziem “es”, no kuriem daudzi evolucionāri stipri apsteigs vidējo zemes plāna līmeni.

Kad pietiekami attīstīsies tehnoloģija un iekšējā metaprogrammēšana, notiks vēl viens revolucionārs kvantu lēciens. Metaprogrammēšana dos Augstāko Saprātu.

7. Morfoģenētiskā sistēma (kontūrs) ietver visu dzīvo būtņu “personības” un informācijas bankas. Pirmais šīs sistēmas apraksts sastopams “reinkarnacionā” modeļa valodā. Freids un Jungs, konstatējuši šīs sistēmas informāciju savu pacientu sapņos, ieviesa jēdzienu “kolektīvais neapzinātais”.

Pirmo zinātnisko šīs sistēmas modeli ietvēra doktora Rūperta Šeldreika (Rupert Sheldrake) darbs “Jaunā zinātne par dzīvi”. Ja Līrijs un Grofs (Stanislav Grof), Jungs un Freids pieņēma, ka neegotiskai informācijai, galvas smadzenēm nezināmai, ir jāienāk no gēniem, tad Šeldreks, būdams biologs, zināja, ka gēni nevar saturēt tamlīdzīgu informāciju. Tāpēc viņš pieņēma, ka eksistē nelokāls, kā kvantu teorijā, lauks, kuru viņš nosauca par morfoģenētisko lauku. Šis lauks eksistē starp gēniem, bet nevar tikt konstatēts “iekš” tiem – līdzīgi tam, kā televīzijas raidījuma vadītājs “ceļo” pa daudziem televizoriem, bet neatrodas nevienā no tiem.

Ir svarīgi, ka visi, kam ir liela pieredze šīs sistēmas pētīšanā, piekrīt Jungam un Līrijam tajā, ka tās informācija ietver sevī ne tikai atmiņu par pagātni, bet arī skaidri samanāmas nākotnes trajektorijas.

8. Nelokālā kvantu sistēma (kontūrs) ir pamanāma liecībās par nedaudziem šamaņiem, jogiem un dzejniekiem, kuri mēdza nonākt šajos “paranormālajos” un “transcendentajos” stāvokļos. Nelokālo “es” – ārpus laika un telpas, kā arī ārpus “apziņas” un “matērijas” – vēl nav izdevies pārtulkot galvas smadzeņu kreisās puslodes lineārajā verbālismā.

Un pagaidām ir skaidrs tikai – lai kādu nelokālās pieredzes modeli mēs neizvēlētos, tas vienmēr būs mazāks nekā pati šī pieredze – pati dzīve.

Tik sīki aplūkojot apziņas kontūrus, mūsu mērķis bija – konstatēt psiholoģisko žņaugu sistēmu. Jo tieši žņaugi piedalās mūsu ar jums kustībās, visu iespējamo tipu žņaugi.

Kā tika minēts augstāk, domāšanas programmas katrā kontūrā veidojas no četrām daļām. Tās ir stingri definētas programmas, kuras smadzenēm ir ģenētiski jāpieņem tikai noteiktos viņu attīstības momentos, kas etoloģijā ir pazīstami kā imprintā vārīguma momenti.

Cilvēka apziņas kontūru apgūšanas shēma Kustības Visumā viņa dzīves laikā tēlaini var izskatīties tā: līdz 25 gadiem cilvēks apgūst ārējo telpu (1.-4. kontūrs) (kreisā puslode), pēc tam uzmanība pārslēdzas uz iekšieni (ieslēdzas labā puslode), un atkarībā no potenciāla cilvēks pēta 5.-8. kontūru. Tas viss notiek ar mentālo “austiņu” palīdzību tajā skaitā.

Jautājums Kretovam: “Vai piektā kontūra ieslēgšanās pašlaik notiek viscaur?”

Kretovs atbild: “Kopš Kristus laikiem nekas nav mainījies. Absolūti tas pats. Kā bija pirms tūkstoš gadiem, tā viss arī ir palicis. Un tie paši farizeji zinātnē sēž. Viss tas pats. Kā mums vēl datorus izmanījās iedot? Tā man ir mīkla.

Attiecībā par piekto kontūru un augstāk es vispār negribētu runāt, lai viltus zinātnes Komisija padomā...

Par piekto kontūru teikšu tā... Kurš jums ticēs, ka Jēzus Kristus eksistēja? Neviens. Bet man tam nav jātic. Es vienkārši zinu. Neticat – palasiet M. Bulgakova “Meistaru un Margaritu”. Pieļaujiet tikai vienu – 75% informācijas tur izrādījās patiesība. Tikai, kā tas ir, – cits jautājums. Es to neapspriežu.”

“Pēc Kretova J.V. domām, “austiņas – tas ir dzīvas būtības sakaru līdzeklis ar Pasaules-ēku. Tās no informācijas lauka izvēlas konkrētajam cilvēkam nepieciešamo informāciju. Turklāt “austiņas” var izaugt līdz neticamiem izmēriem. Bet ar gribas piepūli “uzpūst” šīs “austiņas” nav iespējams.”[4]

21 05 06

1. att. “Austiņas” un spirāles (Aleksandra Batuhtina zīmējums pēc Jurija Kretova skices)

Kretovs: “Saspringtas domāšanas procesā smadzeņu labajā un kreisajā puslodē 45 grādu leņķī pret vertikāli parādās divas plakanas elipses, kuras kā “austiņas” izlien no galvas un uzpūšas. Tās ir izplūdušas kā cigaretes dūmi. Radoša darba procesā šīs “austiņas” “elpo”, te uzpūšas, te saplok, te palielina izmēru, te samazina, saejot kopā apakšējā punktā. Labā un kreisā “austiņa” var būt dažādā izmērā. “Austiņās” atrodas plakanas spirāles, kuras kopā ar “austiņām” te palielina izmēru, te samazina. Spirāles “austiņās” – domāšanas būtības. Viņas ir plakanas un domāšanas laikā maina savu konfigurāciju. Ja cilvēks ne par ko nedomā, piemēram, guļ, “austiņu” nav.

“Austiņas” saplok un samazina izmēru momentā, kad radošā nodarbe sagādā cilvēkam neparastu labpatiku. Starp “austiņām” parādās horizontāla spirālīte, un, kamēr “austiņas” saiet kopā apakšējā punktā, tā skraida šurpu turpu kā kāds impulss. Momentā, kad austiņas izzūd, spirālīte ienirst smadzeņu dziļumā, spriegums gredzenos sasniedz maksimumu, un rodas tā pati labpatika, kura iespējama tikai, risinot radošus uzdevumus. Pēc tam “austiņas” izvēršas atkal, un darbs turpinās.

Starp citu, kaut kas līdzīgs notiek, kad cilvēks ievada sevī narkotiku devu. Viņa “austiņas” piepūšas, pieaug labpatika, un viņam šķiet, ka viņš “Dievu aiz kājas ir noķēris”, ka labāk par visiem ir apjēdzis Pasaules-ēku. Taču narkotikas sākumā grauj fizisko ķermeni, bet pēc tam arī psihi. Nedrīkst stimulēt prieku uz pastāvīgu injekciju rēķina.”

“Plakanās Austiņas – tās ir vitonu struktūras. Izlien jebkuras domāšanas momentā. Saistītas ar mentālo ķermeni – paplašina viņu. Tas ir drīzāk āķis pie makšķeres kāta, nevis antenas.”

Pieminēto rakstu saraksts:

[1] – Līrija-Vilsona teorija, https://www.liveinternet.ru/users/light2811/post383297068/

[2] – Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S. “Zvaigžņotā debess virs galvas” (Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С. «Звёздное небо над головой»)[1]

[3] – Krievijas fiziologi mācās pie mūkiem vadīt smadzenes, https://oko-planet.su/phenomen/phenomenobservation/635678-rossiyskie-fiziologi-uchatsya-u-monahov-upravlyat-mozgom.html

[4] – Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., “Mentālās austiņas” http://www.tihoplav.ru/notes02/note148.html

2021. g. 5. martā

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 06.05.2021

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_05052021__sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book19.html (Tulk. piezīme)