Print

Saulespuķe

Meditācija

Iztēlojieties tradicionālo seno Saules un Saules sistēmas simbolu – saulespuķi. Viņa ir pagriezusi galviņu pretim saulei, un viņa pati ir maza dzīve saulīte. Jūs redzat viņas galviņu ar nobriedušām sēkliņām, kuras izvietotas pa spirāli. Jūs jūtat viņas aromātu, kurš nāk no maigajām dzeltenajām lapiņām gar malām. Jūs varat arī pieskarties viņas spēcīgajam stumbram un lapām. Tagad jūs tuvu, tuvu pienākat galviņas virsmai un jūtat siltumu, kurš nāk no viņas zieda. Jūsu priekšā ir sēkliņu rindas, jūs domās ieejat šajās rindās un nolaižaties zieda iekšienē, viņa ziedgultnē. Pēc tam slīdat gar stumbru lejup kā pa prānas caurulīti un mierīgi nolaižaties saknēs. Tas ir jūsu apziņas kontūra tēls, un tās ir jūsu saknes, saules sistēmas saknes.

Paraugieties apkārt. Tagad jūs atrodaties telpā, kurā jūs sagaida jūsu apakšējā hierarhija, jūsu tumšā saknes daļa. Jūs esat vienkārši novērotājs. Tie, kuri šeit atrodas, ir pilnīgi mierīgi un pārliecināti par sevi. Viņi – tā ir jūsu apakšējā daļa. Iespējams, jūs brīnīsieties par viņu ārējo izskatu. Vienkārši pieņemiet savu apakšējo daļu tādu, kāda viņa ir. Pateicieties viņiem par kalpošanu.

Pienācis laiks mazliet pacelties par vienu pakāpīti augstāk. Šeit ir jau daudz vairāk gaismas. Tā ir tā pasaule, kurā jūs tagad dzīvojat. Ievērojiet, kā apakšējā pasaule sapņo nonākt šeit, un paši attīstītākie no viņiem nonāk! Cilvēku pasaule mums ir labi pazīstama. Tā ir cilvēciskā hierarhija.

Bet pacelsimies vēl par pakāpīti. Cik šeit daudz gaismas! Jūs sagaida Skolotāji un Meistari no smalkajām pasaulēm. Viņi ir gara auguma un caurspīdīgi. Viņi ļoti priecājas par jums, silti jūs sveic un, iespējams, daži no viņiem grib nodot jums savus vēstījumus. Paklausieties sevi, iespējams, jūs spēsiet parunāt ar viņiem. Šeit atrodas mūsu sirds centrs un saikne ar cilvēka augstākajiem aspektiem.

Pacelsimies par slāni augstāk. Šeit ir daudz uguns, uguns ir ļoti blīva un spēcīga, taču dzīve šeit mutuļo pilnā sparā. Uguns ir patīkama ar savu tīrību un mīlestību, kura izplūst no ugunīgajām dzelmēm. Mēs atpazīstam savu sauli, tie ir viņas perifērijas slāņi un saules izkausētu vielu straumes.

Ieiesim Saules iekšienē. Saule tagad ir aizņēmusi visu mūsu galvu. Saule ir mūsu galva. Ap galvu riņķo saules sistēmas planētas. Redzama planētu riņķošanas plakne – ekliptika. Var atrast arī Zemi. Bet, lūk, arī planēta, kura iziet ārpus ekliptikas plaknes, tā ir Nibiru, kura tuvojas. Saules sistēmas stāvoklis ir stabils. Noskaņojieties un izjūtiet Saules hierarhiju un viņas gatavību transformācijai.

Izskatīsim visu saulespuķi no apakšas uz augšu, visu hierarhiju sistēmu.

No apakšas no saknēm nāk biezs zelta staru kūlis, līdzīgs cilvēka sutratmai. Gluži kā barošanas kanāli nāk no saulespuķes saknēm un sadala visas barojošās vielas un enerģiju pa visu sistēmu. Šis staru kūlis iziet augstāk par saules robežu un ir labi redzams virs mūsu galvas. Tas veido cilpu virs galvas. Vērīgi paraudzīsimies viņā. Tā ir jauna ekliptika taisnā leņķī pret mūsējo, kura novietota pa horizontāli. Tā ritina planētas pa vertikāli, taisnā leņķī pret pirmo ekliptiku. Ieskatīsimies tajā. Šeit ir tik daudz planētu, ka tās liekas kā zeltīts degošs šleifs, gluži kā josla apkārt Saturnam. Pilnīgi iespējams, ka tā arī ir jaunā realitāte, astrālais slānis, uz kuru pāriešana būs 90 grādu leņķī.

Tagad pacelieties vēl augstāk. Saule ir palikusi tālu lejā. Jūs esat galaktiskajā ķermenī. Jūs esat galaktiskais Lielais Cilvēks. Galaktika griežas ap jūsu vidukli. Bet jūs esat gluži kā stabs Galaktikas iekšienē, un tas ir jūsu jaunais galaktiskais ķermenis un jaunā galaktiskā apziņa.

Kad jūs pietiekoši izbaudīsiet šo skatu, atgriezieties cilvēka ķermenī. Jūs esat daudzlīmeņu, daudzdimensionāls cilvēks pārejas periodā uz daudzdimensionālu saules hierarhijas rasi.

 

Evolūcija

Evolūcija mums norit pa četriem ceļiem:

- visu eksistējošo dzīvības veidu pieredžu vākšana, šo veidu daudzuma, dzīvības formu dažādības palielināšana;

- apziņas, īstenības izzināšanas paņēmienu attīstība, realitāšu izzināšanas rīku attīstība, dažādu realitāšu attīstība apziņas formu un veidu eksistencei;

- fiziskās dzīvības attīstība, it īpaši: fiziskās realitātes, realitātes izzināšanas rīku, sajūtu orgānu, fizisko ķermeņu un eksistences veida šajā realitātē attīstība;

- Saprāta kā evolucionārās attīstības virsotnes attīstība. Attīstās intelekts, mākslas un zinātnes, tradīcijas, sirdsapziņa, reliģija, morāle.

Saprāts ved evolūciju pie tās noslēguma. Tieši saprāts tiecas piedalīties Radītāja dzīvē un būt Līdzradītājs. Sākotnēji saprāts pieļauj daudz kļūdu, un viņš vēlas būt labākā kvalitātē. Viņš mācās radīt tā, kā bērns mācās staigāt, viņš spēj daudz reižu krist.

Lai mācītos radīt, vajag radīt. Saprāta radījumi bieži nesakrīt ar dzīvības kā sugas saglabāšanas apstākļiem, tāpat kā bērns reizēm uzsāk tādas lietas, kuras var nogalināt viņu vienkārši nesapratnes dēļ. Cilvēce kā suga iziet daudz “inkarnāciju”, suga atdzimst un iet bojā, tas pats notiek ar citiem saprāta nesējiem uz citām planētām. Dzīves procesā saprāta nesēju sugas pilnveido Radītāji. Dzīve uzliek pieredzes un tikai. Šeit nav nekāda saprāta nesēja kļūdu nosodījuma, bet tikai tiekšanās izlolot jaunu patiesi saprātīgu rasi, pieaugušu, dot tai iespēju radīt pašai, radīt jauno, un novērot tās darbības.

Kāds ir saprāta attīstības mērķis?

Katrā blīvuma līmenī ir Radītāji, viņi rada Dēlus, apveltot viņus ar dievišķām veltēm: saprātu un spēju radīt sev līdzīgus. Tēvs-Radītājs apvelta viņus ar personiskām īpašībām, rada sev līdzīgus ne tikai tajā realitātē, kurā eksistē, bet arī citos blīvumos, tādā veidā apgūstot visus dzīves līmeņus. Izejot visus realitāšu līmeņus, viņš pakļauj sev šīs realitātes un kļūst Viengabalains, Vienots visā radītajā telpā, tādā veidā savienojot sevī tās realitātes, kuras nejūt, neredz cita citu un nevar sadarboties.

Saprāts – tā ir apzinātības pakāpe. Viņš ir radīts konkrētas realitātes apzināšanai, bet viņš saglabājas arī nākošajos saprāta vienības eksistēšanas līmeņos. Tā ir krātā pieredze, kura turpina eksistēt, pārejot pie cita apziņas līmeņa. Izejot visus realitātes līmeņus, saprāts attīstās un kļūst universāls. Viņš kļūst spējīgs apvienoties kolektīvā daudzdimensionālā vienībā caur kristalizāciju. Saprāts ir kristālisks veidojums un caur kristālisko formu savienošanos lielā kristālā viņš savieno savu pieredzi un pūliņus, spējas un jušanas Vienā.

Tieši saprāts radīs daudzdimensionālo Cilvēku, līdzīgu Radītājam-Veidotājam. Saprāts tieši arī dod spēju savienot sevī daudz realitāšu un šo realitāšu apziņas Vienā un dzīvot šajās realitātēs tā, ka visos līmeņos dzīvo Radītājs-Tēvs.

 

Pievienots 05.04.2011, atjaunots 26.10.2012

http://www.sanatkumara.ru/mir-meditiruy-so-mnoy/podsolnuch

Tulkoja Jānis Oppe