Татьяна Бреславская - ОТКРОВЕНИЯ И АКТИВАЦИИ ОСТРОВА ВАНКУВЕР, КАНАДА

Tatjana Breslavska - VANKŪVERAS ATKLĀSMES UN AKTIVIZĀCIJAS, KANĀDA

 

Uz šo salu vilka sen, nebija precīzu izskaidrojumu – kāpēc? Vispār vienmēr ir vilcis uz ziemeļiem, kur bijis jūtams kaut kas apslēpts un slepens.

Parādījās iespēja, un mēs ar draugiem devāmies nedēļu ilgā ceļojumā mašīnā pa salu. Salas galvenā pilsēta – Viktorija – ne ar ko neatšķīrās no citām valsts pilsētām, un atbraukšanas dienā tur tika gaidītas svinības par godu karalienei Viktorijai, tāpēc bija svētku noskaņa un trokšņaini, jaunatne izklaidējās “uz pilnu klapi”! Mūsu mērķis bija izpētīt salu no visām dzīves pusēm.

Protams, uzreiz vilka uz okeānu, un mēs tam piekļuvām tuvākajā līcī. Gribējās padzerties viņa jaudu un spēku, ieelpot pēc iespējas dziļāk visu viņa būtību, savienoties ar stihiju!

19 05 29 01

Cerējām pamieloties ar pilnīgi svaigām zivīm Port Renfrew pilsētā, kur tās veda zvejnieki un vietējie iedzīvotāji tās pirka, liekot tās savās somās-ledusskapjos. Starp citu, ledus tam atradās turpat visiem, kas vēlas, tāpat kā sāls, bet mēs mums par lielu vilšanos saņēmām kaut kādu pusfabrikātu “Fish and Chips” piedegušā eļļā.

Bet vienalga pašas salas noskaņa, tās mierīgums ļāva mums būt labsirdīgiem pret tādiem sīkumiem. Nākamajā dienā mēs baudījām skaistumu, ko sniedz kalnu grēdas un pat sniegotās virsotnes, kuras ieskāva ļoti skaistus ezerus un līčus. Mēs pabijām ļoti senu sarkano ciedru reliktu birzī.

19 05 29 02

19 05 29 03

19 05 29 04

Jauni cilvēki bieži dodas vairāku dienu pārgājienā kājām gar okeānu – pa taku Juan de Fuca, bet mēs nolēmām pagaidām apmierināties ar pārvietošanos uz riteņiem.

Mūsu otrā tikšanās ar okeānu notika netālu no ostas un kūrorta Tofino, kur mums atkal gribējās saplūst gan ar viņu, gan ar debesīm, gan ar sauli, gan ar vēju... Mēs nogūlāmies meditēt uz akmens izciļņa, kurš iestiepās okeāna ūdeņos, un notika mūsu Zemes Es un Saules Es savienošanās Saules Sistēmas centrā. Mūs vienkārši aiznesa... mēs kļuvām par Saules Sistēmas punktu...

19 05 29 05

Nākamo nakti mēs pavadījām jūras šauruma krastā; šaurums atdala kontinentālo Kanādu un salu. Kad jau vēlu vakarā garām peldēja okeāna laineris no Aļaskas krastiem, iesmeldzās sirds: Aļaska... Kas tur vēl ir palicis dzimts un tuvs? Nu noteikti ne ilgas iegūt to atpakaļ kā Krievijai piederošu. Aļaska vīdēja jau kopš laika, kad tika lasītas Džeka Londona grāmatas.

Nākamajā dienā pa ceļam uz pašu tālāko salas ziemeļu apdzīvoto punktu – Port Hardy – “ilgas” sāka noskaidroties: man sāka pārraidīt, ka es esmu “Baltā Ērgļa” aspekts; viņš nolaidies no debesīm spārnots. Mani padarīja par cilts virsaiti, es spriedu tiesu un mācīju dzīvot. Mani pielūdza kā dievu, man par godu lika totēma stabus.

19 05 29 06

19 05 29 07

19 05 29 08

Pašus labākos no cilts es spēju pacelt uz augstākajām dimensijām un tagad atnācu pēc citiem. Viņiem, citiem, vajag jaunas enerģijas, lai sekotu saviem brāļiem. Un, lūk, ir pienākusi diena, kad es atkal esmu šeit, lai šos apstākļus radītu (ar savu klātbūtni es aktivizēju šo vietu jaunās enerģijas, kas faktiski arī ir mans uzdevums – būt jauno enerģiju dzīvam nesējam).

Šajā laikā es skaidri jutu saikni ar savu gaismas kuģi, redzēju to, kā nekad skaidri, gāju iekšā un nācu ārā no tā. Šī saikne kā zelta pavediens caururba mani un iegāja salas dziļumā, uz pašu Zemes centru. Es savienojos ar savu aspektu – Balto Ērgli, lēni šūpojot smago galvu cilts vadoņa krāšņajā spalvojumā.

Par godu tādam notikumam mēs sarīkojām ceremoniju “Baltā Ērgļa iesvētījums”, kur katrs iesvētītais iemantoja vīrišķību, izturību, nesatricināmu pārliecību par savu dzīvības spēku un skaistumu. Mēs iestājāmies “Baltā Ērgļa Brālībā” (nevajag jaukt ar masonu Baltā Ērgļa Ordeni).

Visu atpakaļceļu uz salas dienvidiem mūs pavadīja mūsu Gaismas Kuģis, un šķita, ka jau ir noticis viss, kam vajadzēja notikt, bet jau pašā Viktorijā man pateicās par salas apmeklējumu un par to, ka mēs pamodinājām Haijavatas Garu – Saules un Ūdens garu!

Pats Haijavata ir ziemeļu pamattautu karavīrs, kurš atnāca no Saules cīnīties ar “tumšajiem drakoniem”, un viņam vajag atbrīvot salu un citas ziemeļu daļas no vecajām “drakonu” enerģijām (informācija saņemta caur čenelingu).

19 05 29 09

Haijavatas Gars ienāca manī, lai nostiprinātu, lai es turpinātu viņa darbu ne tikai tur uz salas, bet arī visur, kur tikai varēšu. Mani caururba enerģētiska spirāle no apakšas uz augšu, kā Kundalini pacelšanās!

Atnāca attīrīšanās... sāka nākt ārā šo vietu vecās enerģijas. Pēc tam parādījās gaismas plūsma, pilnīgi izspiežot visu veco, nokalpojušo, ieejot salas plašumos un katra tās iedzīvotāja garā...

Atskanēja: “Haijavata – Lielais Gaismas karavīrs!” Tas tika pieņemts kā iesvētījums Gaismas Karavīros.

28.05.19.

 

Atsūtīts 29.05.2019

Tulkoja Jānis Oppe