Татьяна Бреславская - ФИНАНСОВЫЙ ЭГРЕГОР. ДАВАЙТЕ РАЗБИРАТЬСЯ

Tatjana Breslavska - Finanšu egregors. Mēģināsim tikt skaidrībā

19 01 10

Nesen mēs ar manu paziņu runājām par pārpilnības un finanšu labklājības formu. Viņš godīgi atzinās, ka kopš bērnības viņam nepatīk “skopuļi”, būt dāsnam – viņam ir etalons, bet... visa mūža laikā viņš tā arī nav ieguvis ne savu mītni, ne brīvību rīcībā ar naudu, viņa dzīve ir pastāvīgos kredītos.

Mēs nolēmām tikt skaidrībā attiecībā uz šo jautājumu. Personīgi es jau kopš bērnības esmu dzirdējusi izteikumu: naudai patīk, ja to skaita (деньги любят счет). Mana māmuļa visu mūžu lika banknoti pie banknotes, gludināja tās un bieži pārskaitīja, un viņai visu mūžu bija nauda, viņā nekad ne no viena neaizņēmās (protams, viņa turklāt pietiekoši strādāja). Es “nedaudz inficējos” no viņas, un man ir visai cienoša attieksme attiecībā pret finanšu un naudas tēmu, es no tās viegli šķiros un viegli to pieņemu.

Bet mans draugs līdz tai dienai, kad mēs šo analīzi sākām, uzskatīja, ka, lai varētu vairāk tērēt, vajag vairāk pelnīt (“daudz un smagi strādāt” (“вкалывать”)). Turklāt viņš pilnīgi neaplūkoja to, ko mēs saucam par “strādāt viegli un ar labpatiku, nodarboties ar iemīļoto nodarbi, saņemt naudu par iemīļoto darbu un tml.”

Un viņa tamlīdzīga attieksme pret naudu sākusies kopš bērnības. Viņa pirmā un pati galvenā bērnības autoritāte – tēvs, kurš, pēc viņa domām, bija alkatīgs. Manam draugam tas ļoti nav paticis, viņš sācis nīst alkatību un nolēmis visu mūžu būt dāsns, bez pārdomām, bez jebkādas taupības un ekonomijas, viņš no naudas tēmas vairījies vispār: tā viņam bijusi “maziska tematika”, un viņš bijis “augstāk” par to. Tātad skaidri redzams, ka attieksme pret naudu tiek idealizēta.

Mēs sākām meditēt, ieskatījāmies viņa zemapziņas dziļumos, meklējot viņa “sāpīgos punktus”. Mēs likām iekšā pozitīvas afirmācijas, kā jaunas programmas attieksmei pret naudu un finansēm, izteicām pozitīvus nodomus attiecībā uz finanšu plūsmu, un... mēs tikām izdzirdēti! Mums blakus nostājās milzīgs gaismas okeāns – finanšu plūsma viņa egregora un palīgu vadībā. Jā, viņam izrādījās diezgan daudz palīgu, taču mazāk iespaidīgu, nekā viņš. Tiesa, viens vai divi no tiem izrādījās enerģiju ziņā nedaudz tumšāki, nekā citi. Bet pats vadītājs bija pilnīgi gaišs! Viņš izteiksmīgi paraudzījās uz mums, šķita pat, ka viņš ar zināmu cieņu ieklausījās mūsu krāsainajās afirmācijās (redzams, viņam tās nozīmēja kaut ko līdzīgu mūsu turpmākās dzīves biznesa plānam), un mēs skaidri sajutām, kā šī plūsma mūs uzņem, un mēs aiztraucāmies ar to uz priekšu!

Nākamajā dienā mans draugs man pazvanīja un teica, ka viņam kā klapes no acīm nokritušas, ka viņš sapratis, ka visu mūžu šajā sakarā nav jutis naudas enerģiju, viņam tā bijusi kaut kas svešs, netaustāms un pat viņam kaitējošs.

Doma, ka vajag cienīt finanšu egregoru, kontaktēties ar viņu, ir kļuvusi viņam patīkama un interesanta. Turklāt viņš izlēmīgi pieprasījis saviem darba devējiem pārskatīt viņa algu, un viņi to pieņēmuši, bet agrāk viņam prasījis lielas pūles uzdrošināties ko tādu.

Tālāk es piesaucu finanšu egregoru un dodu viņam vārdu:

Ko es varu teikt? Es mīlu jūs un jūsu projektus, es iedziļinos tajos kā diženākais matemātiķis, salīdzinot savus aprēķinus ar jūsējiem.

Lieta tāda, ka mana bagātība – tā ir mana enerģija, kuru man nepieciešams saudzīgi tērēt. Jums patīk atkārtot, ka Visumā valda pārpilnība, viņa bagātības ir bezgalības, bet, mani dārgie, viss ir enerģija, un kurš jums ir teicis, ka tā nekad nebeidzas un to var bezjēdzīgi šķērdēt?

Man ir piešķirtas manu Skolotāju un Audzinātāju pilnvaras, un man visrūpīgākajā veidā ir jāpārbauda un atkārtoti jāpārbauda jūsu kardinālie “biznesa plāni”, salīdzinot tos ar enerģētiskajiem tēriņiem un peļņu. Es absolūti nevēlos jūs redzēt nabadzīgus, taču daudz kas ir atkarīgs no jūsu enerģijas un prāta ieguldījuma. Tad nu paudiet šo enerģiju vislabākajā veidā, un es paņemšu jūs savā “biznesā” – enerģijas pavairošanā, kur labi būs kā man, tā arī jums.

Es ĻOTI cienu garīgus cilvēkus, man reizēm ir žēl tērēt savu enerģiju tiem, kas meklē tikai peļņu un iedzīvošanos, dzīvo materiālas bagātības dēļ. Taču ļoti bieži garīgi cilvēki izrādās vai nu tukši sapņotāji, vai pilnīgi atsakās ielaisties darīšanās ar finansēm, gluži kā es būtu pats briesmīgākais pasaules ļaunums.

Aiciniet mani savā dzīvē, un es un mani palīgi – eksperti pa īstam novērtēs jūsu nodomus un vēlmes. Mēs ļoti smalki jūtam jūsu patieso nodomu vibrācijas, to neviltotību. Ja jūs nodarbojaties ar mīļoto nodarbi, tad pirmām kārtām domājat par nodarbes sekmēm, tās ieguldījumu attīstībā. Lai tas ir jūsu entuziasms, “kvēle”, novatorisma un jaunrades slāpes – tas viss ir enerģijas ieguldījums, un tās ir labas investīcijas. Nedomājiet par rezultātu naudas ekvivalentā, domājiet par procesa baudīšanu, un tā būs panākumu ķīla!

Jūs varbūt jautāsiet: un kā gan jūs apveltāt ar bagātību visādus neliešus un zagļus, kādas vibrācijas ir viņu nodomiem? Viss ir pareizi: mēs iepriekš redzam, ka tas kalpos pār mācību viņam un viņa ģimenei, bet reizēm pat veselai tautai. Visam ir savi audzinoši mērķi, un mūsu instruments – nauda ir labākais veids, kā veicināt šo procesu.

Tātad mēs priecājamies sazināties ar jums, vēl jo vairāk, ka jūs taisāties būvēt “jaunu pasauli” pat bez attiecībām ar naudu. Tad nu apspriedīsim to kopā: kā tā izskatīsies bez finanšu plūsmas, man tas būs ļoti interesanti. Taču atzīstieties godīgi, ka šajā momentā es jums visiem esmu vajadzīgs un katrs gribētu ar mani labas attiecības.

Uz drīzu tikšanos, jūsu finanšu egregors.

19.01.09.

 

Atsūtīts 10.01.2019

Pievienots 10.01.2019

http://www.omartasatt.ru/publ/avtorskij_blog_tatjany_breslavskoj/blog_tatjany_breslavskoj/finansovyj_ehgregor_davajte_razbiratsja/28-1-0-2132

Tulkoja Jānis Oppe