Татьяна Бреславская - НУЖНЫ ЛИ ПРАВИТЕЛЬСТВУ СВЕТ И ЛЮБОВЬ?

Tatjana Breslavska - VAI VALDĪBAI VAJADZĪGA GAISMA UN MĪLESTĪBA?

14 TBŅemot vērā pēdējos notikumus mūsu kaimiņvalstī, arvien biežāk un biežāk prasās apskatam augstāk iezīmētā tēma.
Un šeit gribu atcerēties kādu neparastu notikumu, kurš notika pirms dažiem gadiem Urālos, Kulukasovo ciemata tuvumā. Mēs tur veicām aktivizācijas un dažādas meditatīvas prakses. Ļaužu bija diezgan daudz, vairāk nekā simts cilvēku.[1]

Pa dienu uz vienas no virsotnēm mēs veicām aktivizāciju, kura ietilpa kopīgajā Urālu kalnu Drakona Aktivizācijā. Mēs visi dziedājām, dejojām, skaitījām dzeju, spēlējām ainiņas un tml.
Kopumā veidojām vienotu enerģētisku vienību, pārvadošu Zemes un Lielā Centrālā Avota (LCA) enerģijas. Vakarā turpinājām mūsu saziņu pie ugunskura: kāds spēlēja ģitāru un dziedāja, bija pat koklētājs, kuru Maskavas grupa bija paķērusi līdzi no Arkaima.
Bet, pirms tas sākās, pieskrēja viena no mūsu grupas meitenēm un priecīgi paziņoja, ka kāds kalnā redz “šķīvi”, uz ko mēs, smejoties pretī, pateicām: “Tūlīt iziesim no telts, iedzersim tēju un paskatīsimies, kas tas tāds ir par “šķīvi”!”

Iznācām, iedzērām tēju un visas grupas sastāvā sākām skatīties uz tā kalna virsotni, kur mēs pa dienu veicām aktivizāciju. Nu ko es varu teikt: no visiem “skatošajiem” man vienīgajai paveicās ieraudzīt kaut ko līdzīgu lustrai ar mirgojošām uguntiņām. Ļaudis runāja, ka kāds zēniņš iepriekšējā naktī, izejot vajadzības dēļ, redzējis pa noru staigājošas augstas mirdzošas figūras.

Kas tad mums – mums atkal kļuva smieklīgi un jautri, mēs divatā ar draudzeni nolēmām “stāties ar viņiem sakaros”, izejot uz takas, mazliet atstatu no mūsu teltīm. Mums tas likās daudz interesantāk, nekā dziedāt un klausīties dzeju. Praktiski visi, izņemot mūs, bija pie ugunskura.

Neieslīgšu visās mūsu “sakara” detaļās: tas nebūtu īss stāsts, pateikšu tikai, ka pēc mūsu izteiktās vēlēšanās pie mums no kalna nokāpa pārstāvji no pieminētā “šķīvja”, tie bija puiši no Oriona. Viņi, pēc viņu vārdiem, bija ļoti draudzīgi noskaņoti pret visiem dalībniekiem un vienkārši mūs vēroja.

Neteikšu, ka “sakaru kontakts” ar pārstāvjiem noregulējās uzreiz, bet tomēr tālāk telepātiskā saruna kopumā izdevās.
Viens no draugu secinājumiem bija tāds, ka “mums (cilvēkiem) smadzenēs pietrūkst kristālu (?), lai tik vareni sazinātos ar visu kosmosu kā viņi”.
Kaut kā tajā laikā mēs vēl nenojautām, ka tie, kristāli, vispār tur var būt. Taču, izlasot noteiktu literatūru pēc tā visa, noskaidrojās, ka, patiešām, mūsu smadzenēm ir kristāliska struktūra.

Taču ne tas bija galvenais viņu vārdos mums, divām cilvēku civilizācijas pārstāvēm.
Burtiski: “Mēs vērojam jūs otro dienu, jūs tik dziedat, dejojat – tas ir labi, bet neaizmirstiet, ka Zemes bojāejas drauds vēl eksistē.”
- Tad ko gan mums vajag darīt, lai izvairītos no bojāejas?

“Jums ir jāstrādā ar savām valdībām.”

- Kā mums ar tām ir jāstrādā?

“Domājiet.”

Un mēs domājām, un ne tikai mēs divatā: par to gan gaismas skolas domā, gan raksta grāmatās, meditē. Daudzi liek priekšā savām valdībām sūtīt “Gaismu un Mīlestību”, lai neitralizētu viņu agresiju un “aizvestu pie gaismas”.

Un šeit nez kāpēc nāk prātā A. Beilijas (Alice Bailey) grāmata “Ezotēriskā dziedniecība” (“Эзотерическое целительство[2]”), kur teikts, ko dziedniekam vajag darīt ar augošu vēža šūnu-audzēju. Tur ir teikts, ka daudzi dziednieki kļūdaini sāk uz šo vietu sūtīt gaismu un mīlestību, pārvadīt dziedinošas enerģijas, kā rezultātā audzējs kļūst tikai vēl lielāks.
Bet vajag BLAKUS vēža šūnai radīt veselīgas šūnas tēlu un tieši TURP sūtīt gaismu un mīlestību, dziedinošu enerģiju!
Vai tādā gadījumā mūsu “pārvaldītāji” nav tādas pašas vēža šūnas?
Vai viņi negaida tieši šīs enerģijas no mums, lai izdzīvotu un plauktu?
Nepieminēsim šeit atkal to, ka valdība pilnīgi atbilst viņas tautas apziņai.
To mēs it kā jau esam noskaidrojuši. Esam noskaidrojuši arī to, ka mums ir jāmaina mūsu apziņa, lai nomainītos arī valdība.
Bet šeit vēl ir kaimiņu valdība, kā gan mums kaimiņu apziņu tā ātrāk nomainīt? Jo tas taču ir diezgan ilgstošs un neviennozīmīgs process.

Ko tad mums, Gaismas Darbiniekiem, atliek darīt? Ķēniņu-kšatriju laiki, redzams, jau sen ir pagājuši. “Pēdējie Mohikāņi” bija Mahatma Gandijs un Indira Gandija (vēlreiz piebildīšu, ka viņi nav radinieki), kuri no visas sirds tiecās uzlabot savas tautas dzīvi.

Varbūt mums rīkoties pēc vēža audzēja dziedināšanas analoģijas: radīt tādu pārvaldītāju tēlu, kuri patiešām mīl savu tautu, ir godīgi, taisnīgi, tāli no pašbagātināšanās, kuri neveicinās mafijas patvaļu un neizdabās korumpētiem baņķieriem, un tieši šo tēlu piepildīt ar Gaismu un Mīlestību?
Ir pat kaut kā kauns orioniešu priekšā, ka mēs, zemieši, nezinām, ko mums darīt ar mūsu valdību.
Lidot tālajā Kosmosā, aprakstīt tālas planētas un zvaigznes – tas, protams, ir lieliski, bet arvien biežāk un biežāk mūs atgriež atpakaļ uz Zemes, lai PAŠI risinātu MŪSU jautājumus.

Un kā uzskatāt jūs?

 

Pievienots 08.05.2014

http://www.omartasatt.ru/publ/avtorskij_blog_tatjany_breslavskoj/blog_tatjany_breslavskoj/nuzhny_li_pravitelstvu_svet_i_ljubov/28-1-0-1018

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. arī: Natālija Koteļņikova “Aktivizācija Kulukasovo” http://www.sanatkumara.lv/index.php/20-raksti-2010-2011/890-aktivizacija-kulukasovo (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.koob.ru/bailey/esoteric_healing (Tulk. piezīme)