Татьяна Бреславская - ОТЕЦ НЕБЕСНЫЙ О НАС И НАШЕМ ПУТИ

Tatjana Breslavska - DEBESU TĒVS PAR MUMS UN MŪSU CEĻU

16 09 16Mani bērni, man ir prieks atkal runāt ar jums! Jūs, zvaigžņu sēklas, pašlaik iemiesotas cilvēku ķermeņos, dzīvojat vissarežģītākās dzīves uz Zemes. Vēl nekad jums nav bijis tik sarežģīti, es to labi jūtu un zinu, jo esmu klātesošs katrā no jums, pārdzīvojot kopā ar jums visas “pacelšanās un kritienus”, asi jūtot sāpes, skumjas pēc Mājām, visus pārdzīvojumus.

Savos iepriekšējos iemiesojumos jūs galvenokārt pildījāt vienu no uzdevumiem. Tagad jūs esat izšķīrušies par lielu varoņdarbu: aktivizēt visas savas spējas, atrodoties zemes blīvumā, realizējot visu savu potenciālu, jūsu radītu visās savās dzīvēs, savienojoties ar saviem augstākajiem aspektiem, “iet uz izlaušanos” uz Gaismu, nesaudzējot sevi! Mēs atļāvām jums piesaukt palīgā Skolotājus un Audzinātājus, visu Ercenģeļu un Eņģeļu dzimtu, tāpēc ka uz Zemes ir iestājies “patiesības moments”.

Mēs zinām, cik jums sāpīgi ir redzēt bojāejošas pilsētas un cilvēkus, spīdzināšanas un ņirgāšanās; mēs kopā ar jums jūtam jūsu sāpes par Zemes, viņas dabas bagātību un dzīvnieku pasaules nežēlīgo ekspluatāciju. Ja mēs neticētu, ka humānisms un saprāts rezultātā uzvarēs, mēs atkāptos no jums un no Zemes. Taču tas tā būs! Ne tik drīz pēc zemes priekšstatiem, bet – būs. Mēs iedvešam jūsos šo ticību, bet caur jums arī citos cilvēkos. Jā, jūs esat arī ticības un cerības nesēji uz Zemes, apzinieties to.

Mēs neatkārtosim, ka jūs esat pirmrindas vienība uz Zemes; jūs to jau sen esat sapratuši. Mēs arī zinām, ka dažreiz “nolaižas rokas” un gribas “būt kā visiem”, ka zūd jēga un mērķis. Ziniet vienu: mēs NEKAD nepadosimies un vadīsim jūs! Tā nebūs nežēlīga vadība, mēs lolojam jūs kā bērnus, jo jūs esat mūsu cerība un mūsu nākotne uz Zemes.

Jautājums: Debesu Tēvs, no kurienes mums ņemt spēkus, lai noturētos, lai vienkārši būtu vēlēšanās dzīvot šeit tālāk, apzinoties visu netaisnību, kas notiek uz Zemes, redzot visas VELNišķības (БЕСчинства) šeit? Mēs meditējam uz pasauli, uz labklājību, uz vispārēju palīdzību, taču pastāvīgi saņemam ziņas par briesmīgiem notikumiem un nodarījumiem uz Zemes. Šķiet, ka mūsu “labie darbi” smok nost šajā atvarā.

Mēs labi saprotam jūsu rūpes un bažas! Ka grandiozi un drūmi notikumi ir uz planētas! Jums ir grūti reizēm ieviest kārtību pie sevis mājās, normalizēt attiecības ar tuviniekiem, palīdzēt viņiem. Cik bieži jūs sastopaties ar atklātu neizpratni un dvēselisku kurlumu savās ģimenēs! Jūsu dvēsele, un tātad arī mūsējā to visu pārdzīvo ļoti sāpīgi.

Bet jūs atcerieties, mani dārgie, ka jūs paši piekritāt “sagremot” visu šīs pasaules smirdoņu caur sevi, savu sirdi. Jā, tas ir varoņdarbs! Augstākais cilvēka varoņdarbs! Apzināti radīt situāciju, kas dzemdina sāpēs, nest sevī šīs sāpes, kamēr tās neizlauzīsies uz āru kā augonis un neizšķīdīs Gaismā. Tāds bija un ir jūsu uzdevums.

Jūs, tie esam MĒS, dzīvojoši cilvēku ķermeņos, izjūtoši visas zemes plāna sāpes no dzimšanas līdz nāvei. Tad no kurienes gan ņemt spēkus, ja ne sevī – Dievā! Turklāt jums ir piedāvāta, ar mūsu svētību, “draudzīgu” planētu un zvaigžņu sistēmu, jūsu zvaigžņu ģimeņu palīdzība.
Mēs esam jums piedāvājuši daudz metodiku darbā ar viņām, tajā skaitā arī apmācību, neaizmirstiet to. Atcerieties arī jūsu saknes, savu Dzimtu spēku, viss pašlaik nāk jums palīgā, mani bērni.

16.09.16.

 

Pievienots 16.09.2016

http://www.omartasatt.ru/publ/avtorskij_blog_tatjany_breslavskoj/blog_tatjany_breslavskoj/otec_nebesnyj_o_nas_i_nashem_puti/28-1-0-1847

Tulkoja Jānis Oppe