Татьяна Бреславская - Крайон отвечает на вопросы. - Как не потерять свою идентичность

Tatjana Breslavska – Krajons atbild uz jautājumiem. – Kā nepazaudēt savu identitāti

18 10 02

Tatjana Breslavska

Dārgais Krajon, es zinu, ka tu esi ar mani sakaros, un es lūdzu atbildēt uz virkni manu jautājumu.

Jā, es to labprāt izdarīšu, man patīk kontaktēties ar tevi, kaut arī tu visai reti izmanto tādu iespēju. Mēs ar tevi esam līdzīgi: abiem patīk novitātes, domas pārgalvība un eksperimenti. Tu taču maz sevi pazīsti: kas tu esi patiesībā? Ar tevi vienmēr ir bijis jautri strādāt ārpuszemes ietvaros. Bet šeit tu mani esi pārstājusi pazīt.

Redzi, šeit es jau esmu citāda, tikai daļa no tā, kas esmu kopumā, un tāpēc, redzams, kaut ko esmu piemirsusi par mūsu ar tevi draudzību.
Es gribu tev pajautāt: “Ko tu domā par to informācijas masu, kura pašlaik viscaur tiek pārraidīta “gaismas” vārdā?” Šis vilnis nu taisni ir apšļācis visus, būdams raibs no dažādiem viedokļiem un faktiem, reizēm vienkārši absurdiem. Taču mēs esam pieraduši ticēt rakstītajam un teiktajam, mēs esam pieraduši VISAM ticēt, izņemot ticību pašiem sev.
Mēs esam pieraduši tādā veidā atdot savu spēku, parakstoties par savu bezspēcību un klanoties citām “autoritātēm”. Un tas, manuprāt, ir informācijas karš par “prātiem”, kura mērķis ir atkal atgriezt mūs “ceļos mešanās” līmenī, pazaudēt savu identitāti.

Dārgā, tu pareizi domā… Cilvēki atkal grūž sevi iekšā bezjēdzības, domu truluma vērpetē, tāpēc ka viss jau ir “apjēgts” un izdomāts videoklipos, rakstos. Jums atkal liek iekšā “gatavas patiesības”, vērš tajā gultnē, kura ir pa prātam pie varas esošajiem, taču tas viss tiek padots gaismas un taisnīguma “mērcē”. Nudien tajā ir ļoti viegli apmaldīties.

Saikne ar Skolotāju un Augstāko Es reizēm tiek noraidīta (lai arī uz laiku), jo šī saikne vēl ir jānodibina un jācenšas to uzturēt, bet ne tuvu visi no jums “dzird” un “redz”, bet šeit – lūdzu, viss jau ir gatavs un uzrakstīts, un pateikts! Kādēļ censties “izgudrot riteni” – saikni ar Skolotāju un AEs, kad jau VISS IR, tikai uzklausi un peldi pa straumi! Un kādēļ domāt un pārdomāt par to – KURŠ stāv aiz šīs krāšņi noformētās “patiesības”.

Es neatkārtošos par to, ka daudzi no jums diemžēl savu kalpošanu esat pazeminājuši līdz biznesam, savu vajadzību apmierināšanas, savu dzīves labumu palielināšanas līmenim. Dzīvojiet ar labpatiku, lai jums ir labumi, taču nestādiet to par pašmērķi! Un ārkārtīgi uzmanīgi izturieties pret to, lai nekļūtu par rotaļlietu kāda rokās! Visās “spēlēs” ir savi noteikumi, taču daži aizraujas līdz tādai pakāpei, ka sāk attīstīt spēli spēlē, vadoties tikai pēc saviem noteikumiem un pēc principa: nu kāpēc gan ne? Ja spēlē ar mani, es arī spēlēšu savu spēli.

Jūs taču saprotat, ka spēle no spēles atšķiras. Visa pamatā ir IDEJA. Kas būs pamatā tam, kur jūs nonāksiet “mākslīga leļļu meistara” rokās? Tikai labuma gūšana. Pirms noticat kaut kam un pieņemat kaut ko, uzdodiet jautājumu: kam ir izdevīga viena vai otra informācija? Kas vai kurš aiz tā stāv? Kā tas ietekmēs jūs, ja jūs tam noticēsiet un paņemsiet kā rokasgrāmatu darbībai?

Jūs mostaties… un ļoti aktīvi, tas ir liels pluss, taču itin bieži jūs jau “pa ceļam” ieved jaunā “anabiozē”, un arī tā ir “jaunrade” kāda veiklajās rokās. Gribas jums no viena miega nonākt citā? Domāju, ka ne. Tad saglabājiet savu vērību un ciešu saikni ar savu garīgo komandu vai ar visām šķiedrām tiecieties nodibināt kontaktu ar viņu!

Pateicos tev, Krajon! Vēl gribu pajautāt tev par meditāciju. Mani satrauc nevis tās zinātniskā interpretācija, bet tas, kādā mērā mums ir nepieciešams griezties pie tās, vai pārāk bieža meditēšana nav iešana prom no reālās dzīves, kura mums ir jārada pirmām kārtām.
Mēs nodarbojamies ar sevis pašu aktivizāciju, attīrīšanu un atjaunošanu, bet vai nebūtu bijis labāk pilnīgi iegremdēties mutuļojošajā dzīves straumē, tādā veidā padarot sevi par pašu dzīves pieredzi – gan aktīvu, gan gudru, gan attīrītu? Jo daži taču meditāciju salīdzina ar kādu citu iešanu prom no realitātes – narkomāniju vai alkohola lietošanu.

Es gaidīju šo jautājumu. Lieta tāda, ka, jā, meditācija atslēdz no reālās dzīves, bet tādēļ, lai to labāk saprastu izmainītā apziņas stāvoklī. Vai alkohols un narkotikas ļauj to labāk saprast? Domāju, ka ne. To iedarbībā iestājas īslaicīga eiforija, taču nekādā veidā ne apziņas noskaidrošana, kādu dod meditācija.
Un arī meditācijas mēdz būt pilnīgi dažādas: kādās no tām jums nākas labi “pasvīst", lai tiktu skaidrībā ar vienu vai otru jautājumu, tad kāda gan tā ir aiziešana no realitātes? Tas ir darbs! Darbs, taču CITĀ apziņas līmenī, tajā, kur labāk redzamas tās reālās dzīves puses, kuras nav redzamas, atrodoties tieši tajās. Tas ir kā vārdos: “Vaigu vaigā, kur nu seju ieraudzīt!” (“Лицом к лицу, лица не увидать!”) Vajag nedaudz atvirzīties, lai ieraudzītu notiekošā “patieso seju”.

Un tagad man gribētos ar tevi parunāt nedaudz par tādu virzienu zinātnē kā “epiģenētika”. Mani ieinteresēja tas fakts, ka mēs varam ietekmēt savus gēnus, izmainīt viņu programmu. Lūk, daža informācija no interneta.

“Epiģenētika ir zinātne, kas pēta procesus, kuri ved pie gēnu aktivitātes izmaiņas bez DNS secības izmainīšanās. Citiem vārdiem, epiģenētika pēta ārējo faktoru iedarbību uz gēnu aktivitāti.” norāde.

“…meditācija apspiež proinflammācijas (pirmsiekaisuma – tulk. piezīme) gēnu ekspresiju, palīdzot cīnīties ar iekaisumiem, tas ir, aizsargāties no Alcheimera slimības, vēža, sirds slimībām un diabēta, turklāt tādas prakses efekts ir redzams jau pēc 8-ņām nodarbību stundām.”

Ko tu vari teikt šajā sakarā, Krajon?

Lieliska informācija, diezgan iedvesmojoša! Jums tagad ir jānotic, ka varat ĻOTI daudz ko, īpaši, kas attiecas uz jums pašiem. Jūsu ķermeņi, kā autonomas stacijas, ir ķermeņi ar lielu apkalpošanas komplektu. Tie, kas gadiem apgalvoja, ka visas jūsu programmas, ieradumi, dispozīcijas pret slimībām ir negrozāmas, tāpēc ka tās ir “iespiestas” jūsu gēnos, nebija ieinteresēti, lai jūs PAŠI varētu ietekmēt savas paša izmaiņas.
Pasakiet to tagad jūsu reliģiju pārstāvjiem, un jūs tūlīt uz vietas tiksiet pakļauti anatēmai par “dieva zaimošanu”.
Taču laiks, kad uz jums iedarbojās tādi “ārējie faktori”, ir pagājis, ir pienācis laiks pašam uzņemties atbildību par sevi VISU KOPUMĀ, kaut arī šī programma – “realizējies pats” – bija jūsos ielikta sākotnēji. Jūs kā kosmonauti varat strādāt “autonomā režīmā” neatkarīgi no jebkādiem ārējiem apstākļiem. Tā tika iekārtots cilvēks, pēc Dieva līdzības.

Es ļoti labprāt piedalīšos visās jūsu meditācijās, kas veltītas šai tēmai. Ar pozitīvu afirmāciju palīdzību patiešām var “pārrakstīt” daudzas gēnos ieliktās programmas, un ne tikai tās, kuras saistītas ar veselību. Kardinālu izmaiņu laiks ir pienācis, un jūs kļūstat īsteni saimnieki kā par savu likteni, tā arī par savu fizisko stāvokli.

Es pateicos tev, dārgais Krajon! Līdz jaunām tikšanās reizēm!

2018. g. 2. oktobrī

 

Pievienots 02.10.2018

https://www.omartasatt.info/poslaniya/krajon/krajon-otvechaet-na-voprosy-kak-ne-poteryat-svoyu-identichnost-2-10-2018

Tulkoja Jānis Oppe