Татьяна Бреславская – О «водных процедурах» этого года

Tatjana Breslavska - Par šī gada “ūdens procedūrām”

Šogad man uzdeva organizēt darbu, saistītu ar Zemes ūdeņiem.

Šī darba sākums bija aktivizācija Okas upes iztekā (tā sākas Orlas apgabalā Glazunovas (Глазуновский) rajonā). Šī vieta tiek uzskatīta arī par spēka vietu.

14 06 07 01

Blakus nosacītajai iztekai (avotu, kas izplūst no zemes, tur ir daudz) paceļas neliels pakalns, uz kura atrodas nesen uzcelta kapeliņa.

Mūsu grupai uzreiz un skaidri tika iezīmēti uzdevumi, kas bija jāizpilda šajā vietā: aktivizēt Saules Templi pakalna augšā un Ūdens un Zemes Templi apakšā, zemes dziļumā.

Tieši no pakalna dziļuma un tā augšas nāca pati spēcīgākā enerģija.

Blakus kapeliņai mēs “ieraudzījām” vecu vīru, kurš ļoti gribēja svētīt to, kurš atnāks un uzbūvēs īstu Dievnamu šajā vietā. Bet mēs pagaidām bijām gatavi to radīt Smalkajā plānā, uz ko viņš arī labprāt mūs svētīja.

Ko gan tik mēs neieraudzījām mūsu svētkos: fejas, rūķus, elfus, undīnes, dzīvnieku pasaules pārstāvjus…

Pēc tam atnāca “iepriekšējie” šo vietu iedzīvotāji, viņi bija ģērbti senslāvu tērpos. Viņi arī mūs izdaiļoja ar tādiem pašiem tērpiem, taisītiem no zāles audumiem, visiem mums uzlika vairākus vainagus, katrs gribēja uzlikt savu.

Šeit bija daudz bērnu un pusaudžu, viņi visi stāvēja apkārt mums un dziedāja un dejoja. Mēs ar savu ierašanos bijām viņiem sagādājuši tik daudz prieka!

Mēs sākumā domājām, ka aktivizācijas veiksim atsevišķi, bet mūsu Audzinātāji un Skolotāji palīdzēja pārvadīt enerģijas, kuras vienlaikus padarīja aktīvu gan Saules Templi, gan Ūdens un Zemes Templi.

Bija interesanti vērot, kā vienas dalībnieces sirds čakrā izveidojās milzīgs portāls un pie mums caur to iznāca šo vietu Drakons-Glabātājs. Viņš kļuva par vienu no mūsu darba galvenajiem ievirzītājiem.

Tālāk mēs VISI KOPĀ sākām veikt aktivizāciju. Par to, kas tas ir, ir uzrakstīts jau ne mazums, bet var vēl vienu reizi atgādināt, ka šī aktivizācija norit caur mūsu fiziskajiem un smalkajiem ķermeņiem. Ar saviem ķermeņiem mēs uzbūvējām saikni no Zemes kodola, caur mūsu sirdīm, uz lielo Centrālo Avotu (LCA).

Ir grūti aprakstīt vārdiem, kādi enerģijas uzplaiksnījumi izrāvās no Zemes dzīlēm, vienlaikus no augšas atnāca ļoti spēcīga Avota enerģiju plūsma!

Tas viss savienojās mūsu siržu līmenī. Varat iedomāties, cik grūti mums bija nostāvēt: gribējās aizlidot augšup kā raķetei. Maz no mums kāds bija redzējis un jutis ko tamlīdzīgu.

Pēc tam mūs visus, jau pēc Tempļu aktivizācijas, pavadīja pa Gaismas Staru, kurš nāca no manas Adžnas, uz vienu no Atlantīdas pilsētām, uz to vietu, kur atrodas kristāls-ģenerators. (Jūs jautāsiet: kāds tam sakars ar Atlantīdu? Un kā tad ATL-RA, ŪDENS UN SAULES tempļi? (acteku tempļi – tulk. piezīme))

Mūs turp uzaicināja tieši tādēļ, lai arī viņu padarītu aktīvu.

Mēs sākām viņu piepildīt ar gaismu un elpu. Viņš iemirdzējās un atdzīvojās, sāka griezties.

Mūsu Skolotāji lika priekšā ieelpot viņa enerģiju un caur sirds čakru izplatīt to uz visām pusēm, ko mēs arī izdarījām.

Šīs aktivizācijas dalībnieki bija tik ļoti pārsteigti par ieraudzīto un padarīto, ka, var teikt, neticēja paši sev, bet īstenotā fakts paliek fakts.

Cik maz gan mēs vēl pazīstam sevi, savas iespējas, līdz šim laikam neticam sevī un sev! Kad gan mēs beidzot noticēsim savam “spēkavīra” spēkam!

Nedēļu pēc šīs aktivizācijas mēs sarīkojāmies uz Volgas izteku, vēl jo vairāk, ka Oka tieši viņā ietek.

Ak, Volga, krievu upe! Un mums arī saka: “Domājiet plašāk – viņa dod enerģētisku impulsu VISIEM Zemes ūdeņiem!”

14 06 07 02

Teiksiet – tā bija nejaušība, ka tieši tajā dienā tur noritēja Volgas Krusta gājiens?

No rīta mēs visi cītīgi attīrījāmies Nilo-Stolobenski Klosterī (Stolobny Island).

Stāvot zem dievnama galvenā kupola, zeltā un saules zelta staros mirdzošā krusta priekšā (tas gadās diezgan reti), mēs saņēmām Svētību no visiem Krievzemes Svētajiem, visiem Ercenģeļiem. Ercenģeļi katram piešķīra pa vairogam un diviem šķēpiem.

Gribu pieminēt – kad es nokritu ceļos Nila Stolobenski (Нил Столобенский) svēto pīšļu priekšā, es izdzirdēju, kā viņš man pateica, ka nu jau pietiks tupēt viņa priekšā uz ceļiem, ir laiks darboties, un veda mani sev līdzi “uz darbu”.

Tātad mēs esam Volgas iztekā, Volgoverhovjes (Волговерховье) ciemā. Sijājās sīks lietus… Mēs visi tur bijām pirmoreiz. Es uzreiz “novērtēju situāciju”, izjutusi, ka viss spēks atkal nāca no pakalna, uz kura stāvēja sieviešu klostera dievnams. Spēks tur bija daudz lielāks nekā Okas iztekā.

Šajā vietā mēs saņēmām uzdevumu nevis aktivizēt, bet RADĪT AUGSTĀKĀ KOSMISKĀ SAPRĀTA UN ZEMES VISU ŪDEŅU TEMPLI!

Aktivizēt – tas nozīmē padarīt aktīvu kaut ko, kas jau ir, bet šeit ir tieši jāizveido, jārada KAUT KAS jauns. Arī mums tas bija kaut kas jauns, bet līdz ar to arī visai interesants!

Ne visus pielaida šim darbam: notika neliela “atsijāšana”, pārāk mazs bija potenciāls un gaismspēja dažiem paredzamiem dalībniekiem, kas varēja kaitēt.

Nu ko, kā saka: “arī viens ir karotājs, ja viņš ir Čackis (Чацкий) (A. Gribojedova komēdijas “Gudra cilvēka nelaime” (“Горе от ума”) galvenais varonis – tulk. piezīme)". Vai arī: “Ja esi ķēries pie arkla, nepūt stabuli!” (“Взялся за гуж, не говори, что не дюж!”)

Tātad, skanot zvaniem un turpinoties svētkiem, mēs pārlēcām pāri nožogojumam virzienā pie purvainiem strautiņiem. Tur tad arī sākās līdz šim neizpētīts noslēpums.

Piesaucām un savienojāmies ar “visiem”, caur sevi radījām sasaistošo kristālu un sākām gaidīt galveno.

Ar savu redzi mēs vērojām, kā mūsu atrašanās vietā pulcējās koncentrētas enerģētiskas Zemes visu ūdeņu substances.

Pēc tam no Augstākā Kosmiskā Saprāta (AKS) šajā savākšanas punktā nolaidās enerģētiska matrica-Tempļa pamats, tā bija krusta formā.

Pēc tam mūsu priekšā sarindojās milzīgas AKS gaismas būtības, sāka griezties pa apli un galu galā izveidoja ar sevi, ar saviem ķermeņiem, Tempļa sienas.

Tas viss līdzinājās nošķeltam konusam. Šī konstrukcija apvēlās un “nogūlās uz zemes”. Mēs ieraudzījām īstu templi, bet… bez kupola un smailes.

“Bet tas jau ir jūsu uzdevums: ar savu apziņu un gaismu radīt kupolu un smaili-antenu,” – mēs izdzirdējām.

Un mēs sākām to darīt, it kā būtu ar to nodarbojušies visu dzīvi (un taču patiešām nodarbojāmies, taču gandrīz neko neatceramies).

Mūsu acu priekšā auga kupola-velves klājums un smaile-antena.

Un iemirdzējās, sāka spīdēt Templis, no kura ZEMES VISI ŪDEŅI saņem JAUNAS programmas.

Atnāca galvenais Tempļa Glabātājs, viņš ērti iegrima tajā, uz gadsimtiem.

Mūs arī pieskaitīja pie Glabātājiem, apliecinot, ka no šī brīža visi ūdeņi, kam mēs pieskarsimies, tajā skaitā arī no ūdensvada, uzlādēsies ar jaunām Gaismas programmām.

Darbs beidzās vienlaikus ar zvanu skaņu apklušanu. Kā saka: bez komentāriem.

Atjēgušies gājām jau augšup, pienācām pie Nikolaja Svētītāja (Святитель Николай) pieminekļa. No viņa staroja kluss prieks, visiem gribējās ticēt, ka tas attiecās arī uz mūsu necilo darbu.

14 06 07 03

“PATEICĪBA JUMS, DVĒSELĒ LIELAJIEM, PAR BEZGALĪGO PACIETĪBU, VIEDUMU UN MĪLESTĪBU, PAR LAIMI AR JUMS ATKAL SAVIENOTIES!”

14.06.03.

 

Pievienots 07.06.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/o-vodnich-protsedurach-etogo-goda

Tulkoja Jānis Oppe