Татьяна Бреславская – Еще раз про любовь или зачем я ездиле в Египет

Tatjana Breslavska - Vēlreiz par mīlestību jeb kāpēc es aizbraucu uz Ēģipti

14 11 01 01

Es domāju, ka nevienu vairs neizbrīna tikšanās ar saviem “pagājušajiem” iemiesojumiem.

Pamatā visus “Gaismas darbiniekus” agri vai vēlu velk uz Ēģipti, cilvēku civilizācijas “šūpuli”, kaut arī tagad jau tiek pierādīts, ka pirmās civilizācijas bija Hiperborejā.

Personīgi es jūtu, ka taisnība ir gan vienā, gan otrā gadījumā. Bet kāpēc gan tā velk uz Ēģipti, es daudzreiz esmu uzdevusi šo jautājumu. Mēs, krievi, pašlaik dzīvojam Krievijas teritorijā, bet vienalga velk uz turieni, kādēļ? Neņemšu vērā dziedinošo gaisu, jūru un sauli, runa ir par tempļiem. Un vispār, kāda nozīme pašlaik ir tempļiem?

Šis gads jau beidzas, un es to varu sev atzīmēt – kā Mīlestības gadu.

Jā, nu tā man ir – sievietei “zem 60” nācās šajā gadā cieši saskarties ar mīlestības spēku. Visi iepriekšējo gadu mīlas pārdzīvojumi bija tikai sagatavojošs etaps kaut kam lielākam, Mīlestības Tempļu radīšanai.

Paceļoties uz augstākajām dimensijām, es izšķīstu un jūtos kā gaisma un mīlestība. Nolaižoties uz Zemes, šīs sajūtas saglabājas ilgi, kaut arī mēs visi tiecamies tās paildzināt.

Mums, cilvēku ķermeņos, nepieciešams mīlestības “objekts”, šajā gadījumā – sievietei – vīrietis, vīrietim – sieviete. Tā to bija iecerējis Radītājs.

Nepieciešamība pēc mīlestības ir pilnīgi dabiska, nedabiski ir otrādi – šo vajadzību neesamība, bailes mīlestības priekšā.

Personīgi man šī vēlme pēc mīlestības ir bijusi pastāvīga, tās neesamība (uz laiku) mani ir biedējusi ar to, ka es jutu, ka nedzīvoju, ka es esmu gandrīz mirusi.

Un, lūk, tagad, kad mēs ieejam “briedumā un viedumā”, liktos, kādēļ mums lieki pārdzīvojumi un muļķīgi sapņi, mēs tik ļoti esam sākuši “filozofiski” attiekties pret dzīvi, ka šīs nesaprotamās jūtas jau ir kļuvušas liekas.

Bet nē! Tieši pašlaik mums priekšā stāv grandiozi uzdevumi, viens no kuriem ir sakrātā Mīlestības potenciāla realizēšana.

Jautājums, kā īstenot praksē? Var par to daudz runāt, bet mīlestības kā dzīves būtības nebūs.

Viena mana raksta par Mīlestības Tempļiem komentāros tika pievērsta uzmanība tam, ka “mana tēma ir interesanta, taču nav aktuāla, salīdzinot ar kariem, kas notiek mums blakus”.

“Jau cik reizu pasaulei ir skandināts tas, ka…”

Mani draugi, dārgie vīrieši un sievietes, vai tiešām jūs vēl nepiekrītat tam, ka patiesi mīlošs cilvēks, kurš neaizsedzas aiz skaistām frāzēm, nekad nepacels roku pret brāli savu, neapzags un nemocīs viņu, neņirgāsies par dzīvniekiem un nepostīs visu, kas ir uz zemes?

Šajā gadā mēs sākām aktīvi radīt “Mīlestības Tempļus”. Pirmo “Mīlestības Templi” mēs aktivizējām Arkaima kalnā mūsu sirdīs.

Templis Arkaimā pastāvīgi izstaro Mīlestības frekvences, arī mēs esam to nesēji. Bet ar to, kā izrādījās, nepietiek. Nav tā, ka šīs enerģijas bija “sliktā kvalitātē”, vienkārši pasaulē, kā arī uz Zemes ir tik milzīgi daudz variāciju par “Mīlestības radīšanas un Mīlestībā” tēmu, ka tik spēj radīt.

Šajā gadā es bieži sapņoju, ka es meklēju Mājas un neatrodu. Modos augšā, jutu grūtsirdību no tā. Māja, kurā es pašlaik dzīvoju, apvidus, pilsēta, valsts ir pārstājuši mani iepriecināt, mani sāk “spiest ārā”. Noskaidrojās “frekvenču neatbilstības fakts”, kaut kas bija steidzīgi jādara.

Sniedzu citātus no kādas Barbaras Hendklovas (Barbara Hand Clow[1]) grāmatas “Atlantīdas Zīmogs”:

“Kad sīriusiešu ģeometriskais lauks paplašina jūsu lauku, jūs nevarēsiet palikt kaut kādā vietā, ja nemīlat to. Jūsu vienīgais uzdevums – sajust sevi jaunajā vietā un izstarot šo sajūtu savā apkārtnē. Drīz jūs pārvērtīsieties par gaismas ģeometrisko formu nesējiem uz Zemes. Viņa necietīs, ja jūs viņu noraidīsiet.”

“Jūsos ir kodi noteiktai vietai uz planētas, pretējā gadījumā (ja nedzīvojat šajā vietā) jūs uzsprāgsiet no izgarojumiem no jūsu ķermeņa.”

Apziņa sāka apgalvot, ka ir jābrauc uz Ēģipti. “Maigais” ego aicināja tikai atpūsties pie jūras un iedegt saulē. Bet KAS ir viņa vājā balss, salīdzinot ar izziņas un intuīcijas spēku, kurš rāda “izeju no strupceļa”!

Uz Luksoru (Fīvas) un Denderu! Steidzīgi!

Dievietes Hatoras (Hathor) Mīlestības Templī viss arī atrisinājās… es to sajutu ar visu savu “struktūru”. Bija sajūta, ka piepildos ar enerģijām “koncentrētā” veidā.

14 11 01 02

Ēģiptes teritorijā tās neizraisīja diskomfortu, atbraucot mājās, Krievijas vidusjoslā, tās sāka spiest ka bluķis, prasot izeju.

Ēģipte ir viena no vietām, kur tempļi ir saglabājušies, kur to enerģētiskie kodi darbojas līdz šai dienai. (Diemžēl pie mums tādu roku veidotu tempļu vairs nav.) Mēs braucam pēc viņām, enerģijām, piesātināmies ar tām, lai nestu uz dzīvesvietām un jau tur izplatītu tās caur saviem ķermeņiem.

Dievietes Hatoras Mīlestības Tempļa enerģijas izplūda uz āru, lai uzbūvētu Mīlestības Templi… manā sirdī! Tā bija neparasta aktivizācija!

Es ieraudzīju, kā mājas sienas pārvēršas par tempļa sienām, centrā radās altāris kā galvenā svētvieta…

Viss mans ķermenis, pareizāk, visi ķermeņi bija piepildīti ar gaismu un elektrību, bet es kaut kur lidoju… Caur mani mana māja un ēģiptiešu Templis savienojās ar tiltu, kurš darbosies pastāvīgi.

Savas mīlestības daļiņas atnāca ienest kā Ēģiptes, Grieķijas un Romas, tā arī Senās Krievijas Dievi. Šo Templi Iesvētīja pats Tēvs-Radītājs un Māte-Dieviete.

“Tavas mājas kā Templis, kas darbojas, pastāvīgi izstaros Mīlestības frekvences, kuras ir ļoti nepieciešamas šai tumšajai apkārtnes daļai,” – es izdzirdēju vārdus.

Es virs savas mājas ieraudzīju augstu kupolu, kurš paceļas debesīs.

Pēc aktivizācijas man pirmais pazvanīja viens no gaismas darbiniekiem, “misionārs”, un gribēja mani apmeklēt. Viņa misija – izplatīt grāmatas, bet cik gan vientuļš viņš ir! Un cik daudz ir mūsu, tādu vientuļu gaismas darbinieku, kuriem tā nepietiek Mīlestības! Zināšanas ir, bet Mīlestības – nav! Bet kas gan ir zināšanas – bez Mīlestības!?

Tagad es zinu, ka enerģijas no savām Mājām – tās ir manas Mājas, kur ir ne viens vien mans iemiesojums, – es atnesu sev līdzi uz savām tagadējām mājām Orlovas guberņā un ka tās sildīs un vadīs ne tikai mani, bet arī visus apkārtējos.

2014.25.

 

Pievienots 01.11.2014, atjaunots 04.12.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/esche-raz-pro-liubov

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.koob.ru/hand_clow/ (Tulk. piezīme)