Светлана Туманова - ПОСЛАНИЕ УЧИТЕЛЯ И.

Svetlana Tumanova - SKOLOTĀJA I. VĒSTĪJUMS

Nodots Svetlanai Tumanovai.

- Sveicināts, dārgais Skolotāj!

- Sveicināta, Svetlana!

- Pastāsti, lūdzu, kā cilvēki “pieāķē” negatīvas domas un grib kaut ko tādu, ko nekad nav gribējuši?

- Labprāt.

Ja cilvēki nerūpējas par savām aurām, tad arī var “pieāķēt” jebkuras domas, uzskatot tās par savām. Un apkārt mums daudz dažādu domu lido, vai pat gari, vēl neaizgājuši.

Iezemēšanās tāpēc ir obligāta katru dienu. Vai pat vairākas reizes dienā. Un, protams, Tiekšanās uz Augstākajām pasaulēm.

- Bet, ja tev blakus atrodas radinieki, kuri it nemaz par tevi nerūpējas, bet, gluži otrādi, grib arī tavu dzīvokli aizņemt mazliet vēlāk? Kā pats cilvēks ir saprovocējis viņus uz tādām domām?

- Pats cilvēks varēja sev vēlēt nāvi vai aiziešanu no zemes plāna. Neviens neparādās vienkārši tāpat, bet tieši jūs paši tad arī aicināt negaidītus viesus. Jūs un neviens cits. Ir jāgrib dzīvot, lai dzīvotu. Visi citi aiziet tādā vai citādā ceļā.

- Un to pat nevar nosaukt par noziegumu, ja tavi radinieki grib pārdot tavu dzīvokli? Pat nerūpējoties par to, kur tu dzīvosi?

- Juridiski nāk cits vērtējums, bet ezotēriski tas signalizē par paša cilvēka problēmu, uz kuru nekavējoties ir jāreaģē. Ja tavi radinieki grib, lai tu drīzāk aizvāktos un jūsu ar vīru dzīvokli jau grib pārdot, tad ir par ko padomāt, pirmām kārtām jums ar vīru. Un neviens cits te nav vainīgs.

IR JĀGRIB DZĪVOT, LAI DZĪVOTU. Citas izvēles nav.

- Viņi iznāk pat mūsu palīgi. Gribat iet prom – mēs jums tikai palīdzam. Un dzīves likumus nemaz nepārkāpjam.

- Lūk, tieši tā. Jūs paši taisāt tos niekus, kuri uz jums pašiem arī gāžas.

- Un cik vecmāmiņu un vectētiņu cieš no tā paša. Tātad viņiem visiem ir domas par aiziešanu?

- Neviens neiet prom, ja ir pilns ar dzīvi un vēlēšanos dzīvot. Padomājiet par to.

- Pateicos Tev, Skolotāj!

15.09.2019.

 

Atsūtīts 15.09.2019

Tulkoja Jānis Oppe