Светлана Туманова – РАЗГОВОР С УЧИТЕЛЕМ

Svetlana Tumanova - SARUNA AR SKOLOTĀJU

18 06 24

SARUNA AR SKOLOTĀJU

Čenelingu pieņēma Svetlana Tumanova.

- Kā Tevi sauc, manu dārgo Skolotāj? Vai es pietiekoši augstu esmu uzrāpusies, lai satiktu Tevi?

- Jā, Svetlana. Bet man nav fiziskas formas, esmu vienkārši Gars. Mākonītis tevim. Taču ļoti spožs, kā VARAVĪKSNE. Bet esmu pilnīgi Reāls. Un mani sauc – RA.

- U-RĀ! Varbūt tāpēc man tā patīk šis izsauciens. Kādu Tu redzi manu turpmāko Ceļu, Skolotāj? Ko es vēl neesmu izdarījusi, ko būtu vērts? Kā es atrisinu savas problēmas? Ko man tālāk vajag darīt?

- Tu jau daudz esi izdarījusi, tāpēc arī saņem problēmas, kā tu to nosauci. Bet tu zini, ka tās nav tavas problēmas. Tās ir tava tēva un to dāmu, kuras viņš sev pievelk, problēmas. Neņem galvā. Tu esi brīvs Gars, un tev nav jārisina tas, ko tu nesavāri.

Pacenties piepildīties ar Gaismu, cik vari. Es te palīdzēšu. Raksti vēl dzeju un stāstus, kas noskaidro turpmāko Ceļu. Pati saziņa ar cilvēkiem pagaidām tev netiek dots kā uzdevums. Tas tev vēl ir ļoti sarežģīti. Bet, lūk, rakstīt tu vari. Un priecēt mūs visus. Tikai neaizmirsti par savu mugurkaulu un vingro kaut vai tādēļ.

- Pateicos, Skolotāj! Tas ir tieši tas, kas rakstīts manā sirdī.

- Es taču to zinu, Svetlana! Tu labi ej pa savu Ceļu. Neuztraucies pārāk, kad kāds atkrīt no tevis, turies pie Debesīm. Un Varavīksne (Ra-loks – Ра-дуга) tev palīdzēs visu savu Ceļu piepildīt ar Prieku un Gaismu, siltumu un Mirdzumu.

Tavs fiziskais tēvs nemaz nav tavs Reālais tēvs. Viņš izveda tevi uz šo plānu. Sarežģīti tavai māmiņai, bet izveda.

Tāds arī bija viņa Uzdevums. Virsuzdevums. Tu taču to zini. Jūti vismaz. Taču atteikties no viņa pavisam arī nevajag. Viņš plūc to, ko pats radīja savas dzīves laikā. Un tālāk būs vēl sarežģītāk. Tāpēc es tev arī saku: TURIES PIE DEBESĪM. Un Varavīksne (Ra-loks – Ра-дуга) tev tavā Sirdī palīdzēs. Tu taču Mani labi dzirdi, kā es sapratu. Un nekrīti izmisumā, kaut arī reizēm šķiet, ka ir bezizejas stāvoklis. Bet tas ir iluzori. Pabeidz savu stāstu, kuri sāki kolēģa no Alķīmijas vēstules ietekmē. Viss izdosies pat labāk, nekā tu domā. Un pārstāj mirt. Tev vajag vēl dzīvot un Dzīvot! Nodarbojies ar savu mugurkaulu. Es vēl pie tevis atnākšu. Salūts!

2018.06.24.

 

JA JŪS JŪTATIES NEKAM NEDERĪGI

“Nervozi domājot par nākotni, cilvēki aizmirst par tagadni, tā kā nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnes dēļ. Viņi dzīvo tā, it kā viņi nekad nemirs, bet, kad mirst, tad saprot, ka nekad arī nav dzīvojuši.”

Konfūcijs.

 

 

Autors: Svetlana Tumanova.

 

Tā ir mūsu tāda realitāte – paši ticam, ko paši sev esam uzskrūvējuši. Bet šī realitāte ir iluzora. Taču turas līdz tam laikam, kamēr mēs paši to turam sev redzeslokā.

No garīgā, emocionālā un fiziskā vairs pat nezinu, kas jāizvēlas kā pirmais. Manuprāt, viss ir vajadzīgs.

Izvēloties garīgo pie nožēlojama fiziskā stāvokļa – kur likties? Un uz kā? Ja savas kājiņas ne pārāk klausa.

Lūk, mani šodien ratiņos vizināja, uzlādējos ar jaunu enerģiju, ar jaunu elpu, ar jaunu dzīvi.

Sēdēt mājās visu laiku, protams, nav labi. Bet vienai pašai jau ārsti un vienkārši uz ielas cilvēki arī neiesaka iet. Jā, un kā gan es eju? At staiguli tik tikko. Jau arī ratiņus izmantojam pa drusciņai. Esmu kritusi pārāk daudz reižu, negribas to visu no jauna atkārtot. Kājas vienkārši ļimst un tālāk neiet. Tāpēc arī neesmu viena tagad. Gaidu draugus vai asistentu. Taču man liekas, ka uzvara ir kaut kur pavisam blakus. Ja nepadoties tieši tagad, zinot, ka tas viss ir iluzori, un mainās ļoti ātri. Ir tikai jānoskaņojas un nedrīkst padoties. NEKAD.

 

NEKAD NEPADODIETIES

НИКОГДА НЕ СДАВАЙТЕСЬ! НИ НА МИГ, НИ НА ЧАС...

НИ НА ТЕ МГНОВЕНИЯ, ЧТО НЕ ВИДЯТ ВАС!

ЭТО ТОЛЬКО ЛИШЬ МЫСЛЬ В ВАШЕМ МОЗГУ,

ЧТО ТВОРИТ В ОРГАНИЗМЕ ВАШЕ "МОГУ"!

ЧТО СПОСОБНА ОТКРЫТЬ ПЕРЕД ВАМИ ВАШ ПУТЬ,

ЧТОБЫ НЕ ЗАХОТЕЛОСЬ С ДОРОГИ СВЕРНУТЬ.

НИКОГДА НЕ СДАВАЙТЕСЬ! НИ НА МИГ, НИ НА ЧАС...

НИ НА ТЕ МГНОВЕНИЯ, ЧТО НЕ ВИДЯТ ВАС!

ЭТО ТОЛЬКО ЛИШЬ МЫСЛЬ В ВАШЕМ МОЗГУ,

ЧТО ТВОРИТ В ОРГАНИЗМЕ ВАШЕ "МОГУ"!

NEKAD NEPADODIETIES! NE UZ MIRKLI, NE UZ STUNDU…

NE UZ TIEM MIRKĻIEM, KAD JŪS NEREDZ!

TĀ IR TIKAI DOMA JŪSU SMADZENĒS,

KAS JŪSU ORGANISMĀ RADA “VARU”!

KAS SPĒJ JUMS ATKLĀT PRIEKŠĀ JŪSU CEĻU,

LAI NEGRIBĒTOS NO CEĻA NOGRIEZTIES.

NEKAD NEPADODIETIES! NE UZ MIRKLI, NE UZ STUNDU…

NE UZ TIEM MIRKĻIEM, KAD JŪS NEREDZ!

TĀ IR TIKAI DOMA JŪSU SMADZENĒS,

KAS JŪSU ORGANISMĀ RADA “VARU”!

2016. g. jūnijs

 

Atsūtīts 24.06.2018

Tulkoja Jānis Oppe