Светлана Туманова - СНЕЖНОЕ УМИРОТВОРЕНИЕ
Svetlana Tumanova - SNIEGOTAIS MIERS
Autors: Svetlana Tumanova.
Šodien, 2018. gada 12. janvārī, atkal klusi krīt sniedziņš.
Aiz loga ir -1 grāds. Naktī sola -3. Tā kā tik ātri nemaz nenokusīs. Un tas iepriecina. Atkusni vēl negribas. Lai turpinās nomierinošā ziema.
Bet mēs ar Volodju klausāmies mīļoto Dmitriju Hvorostovski. Un man nav sajūtas, ka viņš ir miris. Fiziskais pavadītājs – jā, bet ne lieliskā dziedoņa Lielā Dvēsele! Un skan viņa kara gadu dziesmas, un Dvēselē kļūst silti: “Zināt nevari liktenis savu…”
Un no pulksten 17 mēs klausāmies Natālijas Koteļņikovas Seansu par Brīnumaino Izdziedināšanu. Un plunčājamies Rozā Mākoņos. Un mūs ietin Diženās Dievietes Dziedinošais Siltums. Viss nevajadzīgais, viss negatīvais aiziet un izgaist…
Arī šodien, 02.16., visu dienu atkal birst burvīgs pūkains sniedziņš. Un iepriecina Sirdi, brīnumaini nomierinot.
Ir kļuvis aukstāks. Aiz loga -3 grādi. Apkārt viss ir balti balts. Viss ir tīrs, burvīgs, balts. Un šķiet, ka Zeme Iesvētās Jaunajā, gatavojas ieiet Jaunajā Portālā. Un gaida pilnvērtīgu attīrīšanos.
Un 02.18. atkal birst balts sniedziņš. Un tik burvīgi balti ir visi koki, visa zeme. Tik brīnumskaisti, tik tīri! Visas mašīnas pagalmā stāv zem baltas mantijas. Skaisti! Un var tā sēdēt stundām un priecāties par krītošo sniegu…
Un 02.20. atkal krīt smalks sniedziņš. Ziema vareni Rīgā ir izdevusies 2018. gadā! Nav tā, ka februārī būtu auksts, bet -5 tomēr ir. Un lido, un lido uzmundrinošs sīks sniedziņš. Un turklāt vēl arī putniņi aiz loga dzied. Bet ne vārnas, ne kraukļi, bet kaut kādi mazi putniņi, kurus caur logu es neredzu.
Taču dzied melodiski un priecīgi. Tomēr drīz pavasaris!
Bet sniegs tik krīt un krīt, un apbur…
Bet kopš 02.21. ir uzspīdējusi Saulīte! Un 02.24. viņa mirdzēja īpaši spoži. Vēl ir auksts, -8, naktī vēl vairāk, bet Saulīte jau spīd kā pavasarī. Un tas iepriecina.
Arī 25. februārī atkal uzspīdēja Saulīte, kā pavasarī, bet nesildīja. Un vakarā atkal sāka krist mazs sniedziņš, temperatūra ir -12. Bet mēs ar Volodju sēžam siltumā dzīvoklī un priecājamies par visu labo!
Bet sniegs tik krīt un krīt; tagad jau lielām pārslām. Un kaut kā labi ir Dvēselē. Priecīgi!
Bet 3. martā vienalga visur guļ sniegs, taču spīd Saulīte! Auksti, -6 grādi, bet jau pilnā balsī čiepst mazi putniņi, un ir jūtama PAVASARA TUVOŠANĀS! Kaut gan visu martu vēl droši vien zeme atjēgsies no februāra. Bet toties pēc tam! Pēc tam visu pārklās zaļums un ziediņi, jo valguma taču viņiem šajā gadā bija pa pilnam!
03.03.2018.
Atsūtīts 03.03.2018
Tulkoja Jānis Oppe