Светлана Туманова - ЧТО К ЧЕМУ ПРИВОДИТ

Svetlana Tumanova - KAS PIE KĀ VED

Autors: Svetlana Tumanova.

Šodien, 2018.02.27, es pamodos jau ar zināšanu, KAS PIE KĀ VED.

Vienkārši pamodos teicamā noskaņojumā, bet ārēji taču nekas nav mainījies. Es turpinu tāpat pagaidām klibot pa dzīvokli, tāpat šausmīgi nogurstu no sīkumiem. NU, UN KAS?

Pazvanīja tēta zemes saimnieks man nez kāpēc, pateica, ka ir nosūtījis man vēstuli un ka tētis no visiem priekšlikumiem atsakās. Ka tētis ir pateicis, ka nedzīvo mājā, bet īrē dzīvokli. Es zinu, tikai nevis dzīvoklī, bet viesnīcā uz paralēlās ielas es viņu iekārtoju. Bet tas viņam nosūtījis vēstuli, ka nevienu tētis vairs pie sevis vasarā ielaist nevarēs. Interesanti, kāpēc? Bet es nesāku ar viņu strīdēties, tas tikai atņem enerģiju, bet man tās pašlaik nepietiek.

Es pazvanīju ģimenes ārstei. Māsiņa man atbildēja, ka mani dokumenti būs gatavi tikai pirmdien, bet tas ir jau ir 5. marts. Bet man invaliditāte ir tikai līdz 2018.03.03, un vajag tālāk sniegt dokumentus ārstu komisijai.

Māsiņa aizbildinājās ar ģimenes ārstes aizņemtību, ka agrāk nesanāk.

Ko es varēju atbildēt? Nesanāk ātrāk – nesanāk. Es joprojām paliku mierīga. Tikai pateicu māsiņai, lai ģimenes ārste atzīmē, ka man no 01.15. sākās pasliktinājumi, un 01.29 es jau kāpņu pēdējos pakāpienus veicu uz rokām, bet dzīvoklī mani ienesa mans kaimiņš.

Galvenais – SAGLABĀT MIERĪGUMU. NENERVOZĒT. SAGLABĀT MIERĪGUMU UN LABU GARASTĀVOKLI.

Visi it kā grib pretējo. Taču nevajag pakļauties un zaudēt pacietību. Un tad viss būs labi. Galvenais, glabāt savu iekšējo balansu.

Vakar es biju tik priecīga, ka beidzot esmu atradusi sakarīgo fizioterapeiti, kura strādā ar Šrotas metodi, pie kuras es agrāk ļoti labi nodarbojos Ķīpsalā. Taču šī fizioterapeite aizbrauca uz pilsētas otru galu, un tur tagad vada savas nodarbības.

TOTIES ATRADĀS! Bet es jau gandrīz sāku uzskatīt, ka atrast Vinetu Ivanovu vairs nespēšu. Atradu! Tiesa, jābrauc ir ļoti tālu. Taču ar vienu tramvaju no galapunkta līdz galapunktam. Tāpēc es vakar biju ļoti priecīga! Un arī šīs Vinetas telefons man tagad ir!

Iepazinos arī ar ļoti labu rehabilitoloģi! Viņu sauc Alla. Vairāk es neko nepajautāju. Vienkārši gribēju uzzināt, kā sauc manu veiksmi. Hohlova, kā es pašlaik atcerējos. Tātad jau viss ir labi!

Bet man pēkšņi kļuva saprotams, kādēļ es tik slikti jūtos, un tas turpināja pasliktināties. Tagad viss ir skaidrs. Un es sev vairs nedodu iespēju sašust vai pārdzīvot kāda iemesla dēļ. Un šo iemeslu ir kārtu kārtām uz katra soļa.

Arī ar vīru esmu iemācījusies būvēt attiecības, arī bija kaudze sašutumu no manas puses. Bet, lūk tā, nemaz arī nevajag. GLABĀT MIERĪGUMU UN BALANSU – bet kā vētras centrā? Jo vētru taču es pati sev sarīkoju pretī kaut kādām mazākajām gaisa svārstībām no citu cilvēku puses. Bet man iekšienē var būt – PERMANENTS BEZVĒJŠ. URĀ! ESMU SAPRATUSI.

28.02.2018.

 

Atsūtīts 28.02.2018

Tulkoja Jānis Oppe