Светлана Туманова - БОЖЕСТВЕННАЯ ТИШИНА

Svetlana Tumanova - DIEVIŠĶAIS KLUSUMS

17 06 01 01

Es sākumā nesapratu, kāpēc man mēdz būt tik slikti, kad skan skaļa mūzika, skaļi runā, apkārt ir liela kņada, radio auro vai vienkārši troksnis... Burtiski dažas tādas minūtes pagāja, kad man varēja kļūt pavisam slikti.

Es izvairījos no radio, pārstāju klausīties mūziku (tikai dažreiz klausījos meditatīvu, mierīgu mūziku), pārstāju skatīties televizoru, arvien mazāk sarunājos pa telefonu. Un ja arī sarunājos, tad ne ilgāk par dažām minūtēm.

17 06 01 02

Mana vienīgā vēlamā mūzika bija manu viļņaino papagailīšu dziedāšana, viņiem ļoti patīk dziedāt un dūdot jeb tērzēt (токать). Šī dabiskā mūzika, kura nāca no dzīvām būtnēm, nomierināja manus nervus, kamēr no aparatūras nāca viss tieši pretēji.

Es iemācījos īpaši mīlēt klusumu, Klusumu man vajadzēja kā gaisu, kā meditāciju. Īpaši grūti bija kontaktēties ar tiem cilvēkiem, kura rada kņadu un skaļi runā. Protams, ka es norādīju uz savu slimību un ātrāk pametu tādu cilvēku sabiedrību. Es jutos jocīgi. Ko gan es varu darīt, ja pat normāli nevaru kontaktēties ar visiem. Manas ausis bija tik saasinājušās, bet dažreiz es jutu sāpes ausīs. Ārsti manus stāstus norakstīja uz slimības rēķina un rekomendēja sargāties, kad kas tāds notiek. Man kļuva vajadzīgs pilnīgs klusums. Bet vai tad tas bija slimības simptoms?

Kad pirmoreiz pie manis manā Templī ienāca Kristus, viņš man teica, ka mūsu neiropatologiem nav ne jausmas, kas tas ir – ugunīgā transmutācija. Toreiz viņš arī teica, ka mana slimība ir „speciāla”. Kā tas bija jāsaprot, es nezināju. Bet tagad es zinu, ka tā tika iztīrīti un atvērti Kanāli saziņai ar Smalko Pasauli, lai dzirdētu nefiziskas skaņas, pieņemu Vēstījumus no Garīgās Pasaules.

SK 1

 

Pirmo Vēstījumu man deva Sanats Kumara. Man patika skatīties uz Viņa portretu, kuru zīmējis mākslinieks Vladimirs Suvorovs (Владимир Суворов), man pie sienas karājās kserokopija ar attēlu. Taču reiz Portrets sāka ar mani runāt. Viņa balsi mana iekšējā balss pārraidīja man smadzenēs. Sanats Kumara palūdza pierakstīt Viņa Vēstījumu. Es sākumā nodomāju, ka man ir izlicies, ka es pati esmu kaut ko sev pateikusi sevī pašā. Taču balss atkārtoja, lai es paņemu papīru un sāku pierakstīt. Turklāt tas bija teikts visai pamudinoši. Un es tā arī izdarīju, tālāk sasprindzināti ieklausījos sevī pašā. Tas notika naktī, bija kluss, un neviens netraucēja man klausīties. Sanats Kumara man deva vēstījumu par Dievišķās Mīlestības Misiju. Un par septiņiem Kumarām. Tas attiecās gan uz mani, gan uz Natāliju Koteļņikovu, izskaidrojot šo to par manu garīgo Ceļu. Kad Sanats Kumara pārstāja dot Vēstījumu, Viņš no manis paņēma godavārdu, ka es Vēstījumu nosūtīšu Natālijai.

Bet man sākumā bija bail. Es nezināju, kā tas tiks uztverts, un ļoti uztraucos. Es raustījos un raustījos, vai es tā pierakstīju, lūdzu atkal un atkal apstiprinājumus. Pēc tam raustījos, varbūt nevajag sūtīt, jeb tomēr nosūtīt, jo es taču Viņam apsolīju. Galu galā Sanats Kumara mani gandrīz nokomandēja: „Sūti jau, nedomā! Tavas fiziskās smadzenes par to neko nezina. Viņas tur nebija klāt. Viss ir tieši tā, kā Es teicu.” Tad es tomēr beidzot izlēmu nosūtīt.

Un nākamajā dienā saņēmu pozitīvu atbildi no Natālijas, ka vēstījums ir labs un var to izvietot vietnē. Es atviegloti nopūtos. Tikai pēc daudziem mēnešiem es Natālijas grāmatā ieraudzīju pārdrukātu Vēstījumu par tiem pašiem notikumiem, kuru dēļ es tajā naktī tā pārdzīvoju. Es nodomāju, ka tas viss tātad patiešām tā arī bija…

Tās bija manas pirmās mācības uzticēties sev pašai. Tās man padevās ļoti nevienkārši, tāpēc ka visu laiku slēdzās iekšā mans loģiskais prāts, un es par visu toreiz ļoti šaubījos. Taču pakāpeniski tas viss pārgāja, un es iemācījos rakstīt Vēstījumus, uzticoties tikai savai garīgajai Sirdij, un vairs nešaubīties. Tagad man pat nav skaidrs, no kurienes gan tik daudz baiļu parādījās sakarā ar šo Vēstījumu. Tagad tas plūst viegli un tiek nosūtīts ar Mīlestību un Prieku.

Bet, lūk, problēmas ar ausīm un skaņām var būt arī tev, mans dārgais draugs. Tāpēc es arī par to rakstu, lai tu zinātu, ka, ja tu vienkārši tādā veidā izsmalcinies, un atveras Skaidrdzirdēšanas kanāls, tad tas nemaz nenozīmē izkaisītās sklerozes vai vēl kaut kā simptomus. Domāju, ka ar acīm un spiedienu uz galvu arī var būt kas tamlīdzīgs, kad atveras Skaidrredzēšanas Kanāls, taču, tā kā man tas pagaidām ir slēpts, es par to nevaru pastāstīt. Bet ņem vērā arī to, tas var tev noderēt. Un izlādē savus nervus, cenšoties pēc iespējas mazāk runāt pa telefonu, klausīties radio vai skatīties TV. Un, kaut arī man jau sen nekļūst slikti no visa augstāk uzskaitītā, es joprojām vairāk par visu mīlu KLUSUMU. Tas man ir kļuvis par labāko mūziku. Par to es arī rakstu šajā dzejolī:

Klusums

Люди крайне много говорят,

Тишину заметить не желая.

Тишина - божественный обряд,

Истину от Бога открывает!

Слово - Мудрость - разливается по Миру,

Наполняя воздух Тишиной,

Тишина с низин аж до Памира

Поражает сердце Глубиной!

И летит к Вершинам Горним Радость,

Радость, что услышан редкий Зов,

Возвращая сердцу Мира Благость

И Свободу от любых земных оков!

Тишина божественно желанна,

Не тревожьте словом Тишину!

Тишина Величьем многогранна,

Музыка во сне и наяву!

В Тишине рождаются Призывы,

Что из Мира Горнего слышны,

В Тишине живут Любви мотивы,

Полюбите, люди, Тишину!!!

Cilvēki ārkārtīgi daudz runā,

Uz klusumu novērtēt nevēloties.

Klusums ir dievišķā ieraša,

Patiesību no Dieva atklāj!

Vārds – Viedums – Izplūst pa Pasauli.

Piepildot gaisu ar Klusumu,

Klusums no lejas pat līdz Pamiram

Pārsteidz sirdi ar Dziļumu!

Un lido uz Debesu Augstienēm Prieks,

Prieks, ka ir izdzirdēts retais Aicinājums,

Atgriežot Pasaules sirdij Labestību

Un Brīvību no jebkurām zemes važām!

Klusums ir dievišķi vēlams,

Netraucējiet ar vārdu Klusumu!

Klusums Diženumā ir daudzšķautņains,

Mūzika sapnī un nomodā!

Klusumā dzimst Aicinājumi,

Kas no Debesu Pasaules dzirdami,

Klusumā dzīvo Mīlestības motīvi,

Iemīliet, cilvēki, Klusumu!!!

 

2009.01.09.

 

Pievienots 01.06.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/bozhestvennaya-tishina

Tulkoja Jānis Oppe