Расширьте границы своих возможностей
Paplašiniet savu iespēju robežas
Māra Drešmaņa vadībā notika meistarklase par ierobežojošu pārliecību tēmu.
Izmantojot Reinkarnacionikas metodi, meistarklases dalībnieki pētīja to, kā ierobežojošas pārliecības, ieliktas mūsos kopš bērnības, ietekmē mūsu dzīves un vai var no tām atbrīvoties.
Lūk, kādu pieredzi viņi ieguva meistarklasē.
Mēs visi dzīvojam savas īpašas dzīves. Katra atsevišķi ņemta cilvēka dzīves stāsts ir pilnīgi unikāls, atšķirīgs no citu cilvēku dzīvēm. Nav iespējams pēc viena šablona nodzīvot vairākas dzīves. Tā nemēdz būt.
Savā vairumā mēs uz šīs planētas esam pilnīgi individuāli, ar savām unikālām pieredzēm, dzīves situācijām, gadījumiem.
Tomēr ir kaut kas mūs apvienojošs – tā ir mijiedarbība citam ar citu, ietekme citam uz citu. Mūs ietekmē sabiedrība, uzspiežot savus stereotipus; darbs, skola, bērnudārzs arī uzliek savas prasības, kad mēs tur ik dienu atrodamies.
Plašsaziņas līdzekļi saka mums, kā pareizi ģērbties, lai sekotu mūsdienu modei, ko ēst, kādu literatūru lasīt, kādas filmas skatīties…
Taču īpaši spēcīgi mūs ietekmē ierobežojumi, kurus mums uzspiež mūsu ģimene, mums tuvie cilvēki.
Kā tikko mēs piedzimstam[1], mūsu vecākiem ir ne tikai jāparūpējas par mums fiziski, bet arī jānodrošina mums cita veida rūpes – jāsniedz pienācīga audzināšana.
Mēs saņemam no mūsu vecākiem vērtīgus padomus, kā mums skaistāk ģērbties, kā pareizāk ēst, kā labāk uzvesties.
Un mēs ar mīlestību pieņemam no viņiem šīs rūpes, saprotot, ka to visu pieaugušie attiecībā pret mums, bērniem, dara, jūtot lielu mīlestību, jūtot atbildību un jūtot vecāku pienākumu izaudzināt īstu cilvēku.
Taču vienlaikus ar savām rūpēm mums tuvie cilvēki var neapzināti iedarbināt programmas, kas mūsu dzīvi neuzlabo, bet, otrādi, traucē mums dzīvot. Un, kā zināms, visi negatīvie uzstādījumi mūsos tiek ielikti bērnībā.
Ierobežojošas pārliecības, negatīvas programmas un bloki no bērnības var mūsos izveidoties tikai viena vienīga vārda dēļ “Nē” vai “Nedrīkst”.
Bet ierobežojumi, kurus cilvēks dabū kopā ar šo vārdu mūsu dzīvē, var ietekmēt vēl daudzus gadus un reizēm pat līdz mūsu dzīves beigām.
Vai var atbrīvoties no tādām programmām? Kā aizvākt ierobežojošās pārliecības, kuras neļauj mums dzīvot tā, kā mums gribas? Kā noņemt blokus, kas neļauj mums būt laimīgiem? Vai ir paņēmiens, kā aizmirst par tiem reizi par visām reizēm?
Reinkarnacionikas[2] Institūta pirmā kursa studenti veica pētījumus par šo tēmu.
Viņi meklēja tieši tos negatīvos uzstādījumus, kuri tiek ielikti mūsos bērnībā. Kā likums, izaugot mēs aizmirstam situācijas, kuras ar mums reiz notika.
Taču ierobežojošās pārliecības no bērnības dziļi ierakstās mūsos zemapziņas līmenī. Tas nozīmē, ka, ja pat situācija ir aizmirsta, tā vienalga ietekmē mūs, ierobežo.
Tad kādas gan citu cilvēku darbības var ietekmēt mūs bērnībā, no kā mēs varam aizvērties uz visu dzīvi? Ko tādu var pateikt vai izdarīt, lai ieliktu ierobežojošas pārliecības bērnā? Viss ir daudz vienkāršāk, nekā šķiet.
Nav nepieciešams izdomāt kaut kādas sarežģītas un piņķerīgas situācijas, pietiek noteiktā brīdī bērnu bez īpaša iemesla ierobežot, un, iespējams, uz visu atlikušo dzīvi viņš vairs nekad nepaudīs drosmi vajadzīgajā momentā.
Brīdis, kad mūs ar kaut ko ierobežoja, lai pat negribot, lai pat tam, kā pieaugušajam tad šķita, bija svarīgi iemesli, var izmainīt mūsu raksturu, mūsu turpmāko uzvedību, izlēmību dzīvē.
Rodas situācijas, kad mēs esam atkarīgi ne tikai no pagātnes, bet jau arī no to cilvēku viedokļa, ar kuriem mēs mijiedarbojamies tagadnē.
“Atceros, kā māmiņa bērnībā neļāva man iet staigāt ar draudzenēm, kad ārā jau satumst, kaut arī man tajā momentā to ļoti stipri gribējās.
Un, neraugoties uz to, ka tagad es saprotu, ka aizliegums bija pilnīgi pamatots, tomēr es dažreiz aizliedzu sev kaut ko darīt.
Pat, kad es kaut ko gribu, gadās, ka es to nedaru, tāpēc ka kādam tas var nepatikt. Pārāk daudz domāju par svešu viedokli, nevis par savu viedokli, un tādā veidā sevi ierobežoju.”
Kā tad iznāk – mums visa dzīve tā arī jādzīvo ar ierobežojumiem, kurus neapzināti uzspieda mums mūsu tuvinieki?
Kā izmainīt programmas un aizvākt blokus, kas traucē mums dzīvot laimīgi?
“Ierobežojumi, kas velkas dziļi no bērnības, patiešām iestrēgst mūsos un ietekmē mūsu uzvedību.
Bet ar to var reāli strādāt, pārformējot pozitīvās sajūtās, kuras sniedz dziļas pozitīvas apzināšanās un iespēju darboties dzīvē citādāk.”
Skaidrs, ka bērnībā ir jābūt situācijām, kuras mūs priecēja, kuras iedarbināja pozitīvu programmu uz visu mūsu dzīvi. Iespējams, mēs vienkārši esam tās piemirsuši.
Kādā veidā var sevi pārprogrammēt uz pozitīvu domāšanu? Vienkārši dabūt to, ko mums reiz atteica. Bet mēs taču nevaram vēlreiz nodzīvot bērna vecumu?...
“Paskatījos resursa epizodi, kur es dabūju to, ko vēlējos, ar vieglu un patīkamu paņēmienu. Es ieraudzīju momentu, kad mēs ar māmiņu braucām autobusā un mums trāpījās laimīgā biļetīte. Un māmiņa teica: “Vai tev ir kāda vēlēšanās, gribi izteikt?”
Es teicu, ka gribu ziepju burbuļus. Nākamajā dienā māmiņa man atnesa ziepju burbuļus. Es tā priecājos! Sajutu, kā krūšu vidū no prieka izveidojās mirdzoša sfēra, kura dzirksteļoja pa visu ķermeni. Tā ir satriecoša sajūta!”
Pateicoties Reinkarnacionikas metodei, mēs viegli varam atcerēties absolūti jebkuras situācijas no savas bērnības, kā pozitīvās, tā arī negatīvās.
“Negaidīti atcerējos priecīgos momentus no bērnības, kurus es jau sen biju aizmirsis. Pēc sajūtas – ļoti pozitīvas enerģijas, tas ļoti iepriecina.”
Iegremdējušies savā bērna vecumā, mēs varam atrast arī daudz resursa situāciju, kuras var izmainīt dzīvi arī šodien. Vajag tikai atcerēties visu, kas bija pozitīvs, un no jauna izjust šo stāvokli.
Ko tad darīt tiem cilvēkiem, kuri nevar atcerēties savu bērnību? Ko tad darīt tiem, kas grib izstrādāt ierobežojošās pārliecības, bet grib to izdarīt pareizi un ar profesionāļu atbalstu?
Var vienkārši atnākt uz Reinkarnacionikas Institūtu un atminēties ne tikai savu bērnību, bet arī iepriekšējās dzīves[3] un pabūt telpā starp dzīvēm – Dvēseļu Pasaulē. No turienes var paskatīties savu dzīvi, savas ierobežojošās pārliecības no pilnīgi cita rakursa.
“Meistarklases laikā atcerējos epizodes, kuras man parādīja mana pašreizējā stāvokļa ainu un iespēju transformēt sevi caur pozitīvajām bērnības enerģijām. To, ka šie ierobežojumi ir iestrēguši dziļi no bērnības, es apzinājos.
Bet ar to var reāli strādāt, pārformējot pozitīvās attiecībās, kuras sniedz pozitīvas apzināšanās un iespēju izvēlēties citādas darbības dzīvē.”
Var teikt tikai vienu: nevajag bīties atcerēties sevi[4]. Vajag drosmīgi “kļūt” atkal maziem, izstrādāt ierobežojošās pārliecības un blokus, kas traucē laimīgi dzīvot, reizi par visām reizēm. Sajūtiet atkal sevi momentā, kad jūs bijāt atvērti pasaulei, bijāt laimīgi un gribējāt saņemt no dzīves visu!
Piepildieties ar prieku, kuru var just bērns ar savu atvērto sirdi.
Paplašiniet savu iespēju robežas, dzīvojiet jau tagad bez ierobežojumiem, pilnīgu un laimīgu dzīvi!
P.S. Vai jums ir daudz ierobežojošu pārliecību no bērnības? Kā jūs tās atradāt? Vai tikāt galā? Dalieties komentāros.
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 29.03.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/rasshirte-granitsy-svoih-vozmozhnostej/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3780-alla-sirko-kur-ir-bernibas-speks Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4109-ka-celot-pa-laiku (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3830-nadezda-batalova-ieprieksejas-dzives-vai-reinkarnacija (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3858-kristine-nikitina-sunu-atmina-atklaj-ieprieksejo-dzivju-noslepumus (Tulk. piezīme)