Как научиться принимать себя?

Kā iemācīties pieņemt sevi?

14 11 20 01

Notikumi mūsu dzīvē dalās
patīkamos un noderīgos.
Patīkami notikumi sagādā labpatiku,
bet no noderīgiem var un vajag gūt mācību.

 

Valērijs Siņeļņikovs (Валерий Синельников)

 

  • Kā atklāt savu misiju?[1]
  • Kas ir atbildība?
  • Kur meklēt atbildes uz saviem jautājumiem?
  • No kā mēs aizsargājamies?
  • Kā pieņemt savu iekšējo spēku?

 

Reinkarnacionikas praksē tēma “Sevis pieņemšana” uzpeld viena no pirmajām un ir jebkura pieprasījuma stūrakmens. Ļoti daudzu jautājumu sakne tēmā “Sevis pieņemšana” – tie ir mūsu kompleksi, bailes, neuzticēšanās sev un pasaulei.

 

Lana Čulanova:

“Ja mēs nepieņemam sevi vai kādu sevis daļu, tad mēs nevaram arī sevi iemīlēt. Kā var iemīlēt to, ko mēs nepieņemam?”

 

Kas ir cilvēks?

Visas enerģijas, kādas ir Visumā, ir arī mūsos: sliktas un labas. Nevar noliegt vienu un pieņemt otru. Bieži mēs baram sevi par kādiem kaitīgiem ieradumiem, tādā veidā nepieņemot sevis daļu, zaudējot savu vērtību. Kas ir mūsu Visumā pastāvīgs, kas nepazudīs?

 

  • Kā izdarīt, lai mūsu serdenis vienmēr būtu ar mums un būtu iespēja atbalstīties pret to jebkurā brīdī?
  • Kuru nolikt savas dzīves centrā, lai pieņemtu sevi?
  • Kas notiks, ja tu sevi pieņemsi?

 

Dodoties ceļojumā, jūs atradīsiet sev atbildes uz šiem jautājumiem.

Un te mēs nonākam pie citas nopietnas tēmas.

 

Atbildība

Izrādās, senatnē vārds “atbildība (ответственность)” tika rakstīts “отведственность”“от ведания”, tas ir tas, ko mēs darām, kad zinām, ko darām.

Ļoti bieži tā vietā, lai uzņemtos atbildību par savu dzīvi, mēs uzņemamies to citu vietā un vai pārliekam savu.

 

Lana Brīnumdare:

“Mana atbildība – tas ir, ar katru savu vārdu, domu, rīcību es radu pasauli ap sevi. No šī brīža dzīve mainās.”

No dzīves dzīvē mēs spēlējam vienas un tās pašas spēles, izejot tās pašas pieredzes un mācības, meklējot izeju. Noskatoties translāciju, jūs uzzināsiet, kā iziet no šīs spēles “upuris-bende” un kas tā par tādu saprātīgu būtni ir “zmejs goriničs”, un kāpēc viņam patīk slēpties zem dažādām maskām.

Kāpēc mēs vēršamies pie augstākajiem spēkiem, kuru no tiem mēs stādām augstāk par sevi? Kur meklēt atbildes?

“Kad mēs vēršamies pie citiem pēc atbildes, mēs tādā veidā parakstāmies savā bezspēcībā, mēs tādā veidā šaubāmies par sevi. Atbildi var atrast sevī, vienkārši uzdodot jautājumu.”

 

Aizsardzība un uzbrukums

14 11 20 02

Viena no šķautnēm sevis pieņemšanā ir aizsardzības un uzbrukuma tēma. Vai jābūvē ap sevi sienas? Vai ir kāds, kurš var nodarīt mums pāri? Kad mēs sākam aizsargāties, – tātad mēs gaidām uzbrukumu. Un tas ir Visuma pieprasījums. Jo augstāka siena, jo spēcīgāka ziņkāre, – un kas tur ir, aiz tās sienas?

Bailes, indeves, slikti cilvēki spiež būvēt sienas? Bet taču, ja esi norobežojies no “sliktā”, tad arī labais neieskatīsies.

Sēdēsi kā tankā. Kaut ko uztversi caur tām bruņām. Taču viengabalaina dzīve nesanāks.

“Svešs cilvēkam nepiesienas. Pielīp tikai tas, kas savs. Ja ar mums tas notiek, tātad to mums kaut kāda iemesla dēļ vajag. Dvēsele skatās ar jūtām.

Lai paskatītos dvēseles acīm, vajag atvērties pasaulei, noņemt aizsardzību, aizvākt bruņas. Ļaujiet savām jūtām brīvi plūst, kustēties, un tad jūs sajutīsiet pavisam citādu pasauli.”

 

Cilvēka ceļš

Ciešanu ceļš vai prieka ceļš? Cik gan bieži iepriekšējās dzīvēs mēs saduramies ar to, ka mēģinājumu un kļūdu ceļā mēs uzsitam punus un iegūstam kaut kādu pieredzi. Cik efektīvs ir tāds ceļš?

Atcerieties sevi bērnībā[2]. Paskatieties uz maziem bērniem, kādi notikumi tiek iegaumēti vairāk, priecīgi vai skumji, skolotāji, kuri interesanti stāsta vai kuri kritizē.

“Kad mūs sit, mēs nemācāmies. Ja mēs nomainīsim šo programmu, aiziesim no upura lomas uz radītāja lomu, priecājoties, mīlot, tad mainās visa dzīve. Tad nav vajadzīgas mācības, pieredze.”

Ar savu apziņu, situācijas izpratni cilvēks spēj izmainīt visu. Ciešanas sagrauj. Un tā ir mūsu izvēle, ciest vai radīt. Lai pieņemtu sevi, ir jāpieņem visas mūsu sevis daļiņas, visa mūsu pieredze, viss, kas bijis iepriekšējās dzīvēs, viss, ko mēs darījām, apjaušot vai neapjaušot.

Tieši pateicoties visam, kas bijis, mēs kļuvām tādi, kādi kļuvām. Tas viss tika mūsu dvēseles radīts. Viss notikušais mums kaut ko iemācīja.

Lanas aizkustinošā, aizdomāties liekošā uzstāšanās, kur viņa dalās savā uzskatā, pasaules sajūtā, pieredzē, apzināšanā, būs noderīga katram, kurš grib un ir gatavs pieņemt sevi, savu ķermeni un savas dvēseles pieredzi.

Speriet pirmo soli pie sevis!

 

 

 ZR

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

 

Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

 

Pievienots 20.11.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-nauchitsya-prinimat-sebya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/lana-culanova/11-dazadi/3853-lana-culanova-ka-un-kapec-cilveks-ir-aizmirsis-savu-dzives-uzdevumu (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alona-reznika/11-dazadi/3888-alona-reznika-bernibas-tris-vecumi (Tulk. piezīme)