Три ведьмы, три врача
Trīs raganas, trīs ārstes
Kā raganas-dziednieces kļūst par ārstēm
|
|
|
Anna Gaļceva |
Šobrīd jautājums par misiju, par profesionālo pašrealizāciju ir viens no pašiem aktuālākajiem konsultācijās.
Kādēļ es atnācu uz šo zemi, kā es varu palīdzēt cilvēkiem, kādā darbības jomā es maksimāli realizēšu savus talantus un tā tālāk, un tā tālāk…
Un, protams, reinkarnacionikas instruments ļauj mums ieskatīties Dvēseļu Pasaulē un iegūt tur uzvednes atbildei uz šo jautājumu.
Taču daudz interesantāk man šķiet pētīt profesionālās pašrealizācijas iepriekšējos iemiesojumos.
Tiem, kas ir pētījuši savas iepriekšējās dzīves, nav noslēpums, ka var izsekot veselai virknei iemiesojumu, kuros mēs nodarbojāmies ar līdzīgām darbības sfērām. Piemēram, bijām dziednieki.
Un tieši ar šādu piemēru es gribu parādīt, kā viena un tā pati nodarbošanās izraisa mūsos dažādas jūtas, dažādus pienākumus un – kā iepriekšējo dzīvju pieredze ietekmē profesijas izvēli tagadnes dzīvē.
Rakstā izmantotie vārdi ir izmainīti pēc klientu lūguma.
1. stāsts. Es sapratu, kāpēc izvēlējos ārsta profesiju
Viens no jautājumiem, ar kuriem Valentīna devās ceļojumā pa iepriekšējām dzīvēm[1], bija saistīts ar pareizās profesijas izvēli.
Svētās inkvizīcijas laiki. Valstī ir bads, mēris. Notiek raganu medības. Cilvēki ir mežonīgi, kļuvuši zvērīgi bada dēļ.
Viņiem vajag atrast vainīgo šajā nelaimē, un viņi patiesi tic, ka, sadedzinot raganu, viņiem kļūs labāk, beigsies viņu nelaimes, aizies bads.
Un tajā laikā nelielā būdiņā kopā ar melnu kaķi dzīvo mūsu varone. Viņa vāc ārstnieciskus augus, kurus izkarina pa visu mājiņu.
Sēžot pie galda pāris sveču gaismā, meitene pārlasa augus, gatavo ārstnieciskus uzlējumus un novārījumus. Viņai patīk šī nodarbe, tā viņu nomierina.
Kāds pieklauvē pie mūsu varones. Tas ir ievainots zaldāts. Viņa ielaiž viņu, nogulda uz mīksta gultas maisa un ķeras pie ārstēšanas. Viņai ļoti gribas atvieglot viņa sāpes un ciešanas. Bet viņa nepaspēj. Ielaužas inkvizitori, un viņa tiek sadedzināta uz laukuma.
Šajā dzīvē Valentīna izvēlējās ārsta profesiju. Viņa uzskata, ka ir ļoti svarīgi atvieglot cilvēku sāpes un ciešanas, nest viņiem dziedināšanu. Un viņai joprojām patīk tas, ar ko viņa nodarbojas. Kaut arī periodiski rodas šaubas: ja nu pēkšņi es nespēšu palīdzēt?
Tagad Valentīna saprot, no kurienes uzrodas šīs šaubas. Toties vairs nešaubās par savas profesijas izvēli.
2. stāsts. Esmu vairāk nekā ārsts!
Irina strādā par ārstu jau vairāk nekā 15 gadus. Darbs patīk, bet pēdējā laikā viņa jūt, ka kaut ko līdz galam neiedod saviem pacientiem. It kā būtu vēl kaut kas, ko viņa varētu viņiem dot.
Protams, viņa ir dzirdējusi par mīlestības atmosfēras radīšanu slimniekiem un patiešām neviltoti cenšas aptvert viņus ar mīlestību. Bet ko vēl?
Mēs kopā izskatījām vairākus iemiesojumus, kuros viņa nodarbojās ar dziedniecību. Visi gadījumi dažādi. Bija viņa, tāpat kā mūsu iepriekšējā varone, “ragana”, sadedzināta sārtā.
Un pēc tā iemiesojuma viņa atkal izvēlējās dzīvi, kurā dziedinās cilvēkus ar ārstniecības augiem. Viņa arī tagad labi orientējas augos, pašai nesaprotot, no kurienes viņai šis talants. Viņa tos vienkārši jūt un prot ar tiem sarunāties.
Paceļamies uz Dvēseļu Pasauli. Irina izvēlas jaunu dzīvi. Un atkal viņa grib palīdzēt cilvēkiem, nest viņiem dziedināšanu, viņu ciešanu atvieglošanu. Un arī Dvēseļu Pasaulē, starp iemiesojumiem[2], Irina nodarbojas ar dziedniecību.
Viņa dziedina smagi ievainotas, zemes iemiesojumos saplosītas dvēseles, palīdz viņām atjaunoties.
No Dvēseļu Pasaules skatāmies uz dzīvi šajā iemiesojumā, uz to, kā viņa strādā, pieņem savus pacientus. Uzdodu jautājumu: un kā vēl tu vari nest cilvēkiem dziedināšanu?
Ar tām zināšanām, to pieredzi, kuru tu jau šodien paskatījies, ko vēl tu vari dot šiem cilvēkiem?
Un šajā momentā Irina apzinās, ka viņa var ārstēt ne cilvēku fiziskos ķermeņus! Viņa jau prot vairāk!
Visa pieredze, visas zināšanas, kuras viņa ir sakrājusi iepriekšējo iemiesojumu laikā, – zināšanas par augiem, par pieskārieniem pie ķermeņa, par dziedinošu garīgu dziesmu dziedāšanu, par akmeņiem, par enerģētisko sistēmu – tas viss ir daudz vairāk un vērtīgāk cilvēkiem.
Un vēl Irina no saviem Audzinātājiem saņem apbrīnojamu dāvanu – kristālu, kurš palīdzēs viņai noteikt, just, kā kontaktēties ar saviem pacientiem.
Pēc pāris nedēļām Irina man piezvanīja un pastāstīja, ka kāda paciente uzdāvinājusi viņai Urālu ametistu, tieši tādu, kādu viņai uzdāvināja Audzinātāji. Tagad tas rotā viņas darba galdu un palīdz viņai.
Viņa jūt, kā ir izmainījusies pati, kā ir izmainījušās viņas attiecības ar pacientiem un cik daudz vairāk prieka viņa gūst no sava darba.
3. stāsts. Man vairs nav pienākums ārstēt cilvēkus!
Viktorija – “iedzimta” ārste. Ārste bija viņas mamma, kura tad arī sagādāja viņai protekciju uz medicīnas institūtu. Un jau vairākus gadus viņa strādā vienā no pilsētas slimnīcām.
Savu darbu nemīl un rūgti joko: vienīgais prieks, kuru man atnesusi medicīna, – tā ir iepazīšanās ar vīru. Protams, tas bija to vērts, viņš ir lielisks, un mēs mīlam viens otru. Bet es taču gribu arī uz darbu iet ar labpatiku, nevis kā uz katorgu!
Dodamies ceļojumā. Un atkal jau pazīstamais sižets: dziedniece, inkvizīcijas apsūdzēta un notiesāta ar sadedzināšanu sārtā kā ragana.
Un viņas vīrs šajā iemiesojumā – viens no tiem, kam viņa toreiz izglāba dzīvību. Un viņš, visai ietekmīga persona, sarīko viņai bēgšanu. Un pēc tam ilgus gadus slēpj viņu savā pilī.
Kas tad tālāk? Kā tagad realizēsies Viktorija? Tālab mēs paskatījāmies vēl dažus viņas iemiesojumus.
Un viņa atrada to nodarbi, kura viņai vienmēr sagādāja labpatiku: gan iepriekšējās dzīvēs, gan arī šajā – ainavu dizains.
Alpu kalniņi, puķu dārziņi un dobes savā vasarnīcā, pie draudzenēm un pat pagalmā pie daudzstāvenes, kurā viņa dzīvo, radīti pašas rokām, vienmēr ir bijis viņas lepnums.
Viktorija jau ir pierakstījusies uz profesionālu ainavu dizaina kursu, nodarbības sāksies septembrī. No darba pagaidām nav aizgājusi, taču tikai finansiālu apsvērumu dēļ.
Toties viņas kvēlošās acis, iedvesma, prieks, jaunas interesantas dzīves perspektīva – cienīgs rezultāts trīs stundu ceļojumam pa iepriekšējiem iemiesojumiem.
Lūk, tādi trīs “raganu”, trīs ārstu stāsti. Un, neraugoties uz sižetu līdzību, katra varone izvēlas savu pašas ceļu[3]. Un izvēlas to, ar ko viņai nodarboties tagadnes dzīvē, lai šī nodarbe nestu prieku un labumu, apmierinājumu un pateicību.
Arī es no visas Dvēseles novēlu, lai arī jūs, žurnāla “Reinkarnacionika” lasītāji, atrastu savu Ceļu!
Anna Gaļceva,
Reinkarnacionikas Institūta
2. kursa studente
P.S. Jūs jau esat tikuši skaidrībā ar savu misiju? Dalieties komentāros!
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 05.08.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/tri-vedmy-tri-vracha/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4107-ka-reinkarnacionikas-konsultacija-izmainija-tatjanas-dzivi (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4003-tiksanas-ar-m-nutonu-ko-redz-dveseles (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4137-ka-atrast-savu-celu Tulk. piezīme)