Мой Мир Душ
Mana Dvēseļu Pasaule
|
|
|
Irina Šarohovska |
Urā, urā, šodien viss Reinkarnacionikas Institūta pirmais kurss iegremdējas Dvēseļu Pasaulē!
Izlasījusi Maikla Ņūtona[1] grāmatu, es jūtu zināmu satraukumu – kas gan mani tur sagaida, ko es spēšu ieraudzīt, kurš gan tur būs ar mani…
Bet pēc tam ieslēdzu pētnieka garu, aizveru acis, uzticos procesam un uz priekšu.
Padevusies Māra provokācijai, pieprasīju dzīvi, kurā bija miršanas pieredze, ne pārāk parasta.
Anglija. Esmu karaliene
Vārdu ieraudzīt neizdevās. Pilī deg lāpas. Es eju pa gaiteni. Zaļa kleita, tumši mati, lepna stāja. Milzīga zāle, bruņinieki, kliedzieni: “Lai dzīvo karaliene!”
Garāmejot paskatījos galvenos notikumus. Laulāšana. Kronēšana. Bērna piedzimšana – tas ir brīnišķīgs gaišmatains zēns. Un pārvietojos uz nāves momentu.
Mūsu pilij noticis uzbrukums, visapkārt rit kauja. Es bēgu, mani noķer, velk pie staba un piesien. Iebrucēji – tikai militārpersonas.
Viss kaut kā tiek darīts lietišķi, bez emocijām. Asiņu jūra. Mani cilvēki ir nogalināti. Dvēsele plīst pušu no sāpēm. Es negribu mirt! Dvēselē bezpalīdzība un smeldze, viss sāp – gan dvēsele, gan ķermenis. Es esmu kā valodu zaudējusi, visa sarāvusies.
Skatos uz savu dēlu, kurš jau ir nogalināts, un mana sirds raujas pie viņa. Vīru neredzu. Es saprotu, ka man neviens nepalīdzēs, vēl nedaudz – un viss. Man ir panika, es negribu mirt! Taču sārtu iededzina…
Dvēsele izlido caur galvu un planē virs sārta, skatās uz ķermeni, uz dēlu. Dēls vēl bija mazs, viņam bija, bija jākļūst par karali un lielu bruņinieku! Jo viņu taču tam gatavoja kopš zīdaiņa vecuma.
Es saprotu, ka ir noticis kaut kas nelabojams. Šaudos un nevaru nevienam palīdzēt. Mani pavada panika. Aplidoju pili, skatos, kas noticis. Nogalināti ir visi. Kaut kas deg. Tāda smeldze sirdī! Kāpēc tā? Kāpēc? Kāpēc?...
Pie manis pienāk mans Eņģelis un apkampj plecus. Es raustos raudās. Viss ir tik slikti, tik daudzi ir aizgājuši bojā… tik daudz kas bija jāizdara… Es vienkārši rīstos raudās.
Mans ķermenis jau ir sadedzis. Es it kā atkārtoju mana ķermeņa siluetu. Es vēl domāju kā cilvēks. Es pagaidām domāju, ka es vēl esmu…
Man patika šī dzīve ķermenī. Es biju īstena sieviete-karaliene, lepna, skaista, taisnīga, var teikt, vienkārši etalons. Man šajā dzīvē patika viss: daudz mīlestības, mīloši vecāki, mans brīnišķīgais mīļotais dēls…
Eņģelis kaut ko čukst un čukst man, ir apskāvis mani un glāsta. Saka: “Tu aizmirsi, kas tu esi, tu pārāk aizrāvies, iesim mājās.”
Es lūdzu vēl palikt, vēl nedaudz… Un mēs paliekam. Apsēžamies un raugāmies uz krāsmatām. Es raudu un raudu, un viņš tik glāsta mani un sauc sev līdzi.
Es redzu savu kalponi, kura bažīgi raugās apkārt, viņa ir ļoti nobijusies un slēpjas. Es saucu viņu sev līdzi. “Ejam prom no šejienes!” – bet viņa mani nedzird. Un Eņģelis tik sauc un sauc mani sev līdzi, ļoti maigi, nesteidzina: “Iesim, iesim, šeit vairs nekā nav, iesim mājās.”
Atgriešanās Mājās
Eņģelis palīdz man piecelties. Visu klāj viegla dūmaka, un mēs ceļamies augšup. Es vēl slikti saprotu, kas notiek, bet sekoju viņam.
Es it kā kļūstu lielāka, iegūstu citu formu, lāsei līdzīgu, un tas ļauj mums virzīties ātrāk. Es lidoju garām mākoņu sakopojumiem, zvaigznīšu sakopojumiem, vientuļām zvaigznītēm…
Mēs paceļamies arvien augstāk un augstāk, un es saprotu, ka man kļūst vieglāk, es emocionāli attīros.
Bet vienalga man vēl ir ļoti smagi, mana Dvēsele ir savainota, un es bez Eņģeļa palīdzības nevaru pacelties augšup. Parasti es to daru patstāvīgi, ātri un viegli.
Es redzu priekšā baltu koridoru, it kā tuneli. Mēs tur ielidojam, un es saprotu, ka mēs jau esam Dvēseļu Pasaulē un tās ir manas mājas. Es jautāju Eņģelim – esmu atgriezusies vai redzu to sapnī?
Mani sagaida Audzinātājs[2], apkampj mani un ar savu maigo, mājīgo enerģiju mierina mani, it kā gludina. Taču man joprojām ir sāpīgi no tā, ka man bija tik daudz jāizdara un es neizdarīju, un mans dēls ir nogalināts.
Es redzu savu dēlu, viņš skrien pie manis, sauc: “Māmuliņ, māmuliņ!” Lūk, viņš jau ir šeit! Viņš ir tāds pats priecīgs! Mēs apkampjamies. (Dēls – manas vidējās meitas Dvēsele šajā dzīvē.) Viņš apkampj mani ar savām enerģijām un arī it kā gludina.
Audzinātājs atlaiž Eņģeli un ved mani sev līdzi. Mēs pārvietojamies uz ļoti skaistu noru, klātu ziediem, kuri smaržo ar neparasti patīkamu aromātu. Audzinātājs atstāj mani un aiziet, man ir jāatpūšas.
Taču es nevaru atrast sev vietu, tik šaudos un šaudos pa noru. Sāk spēlēt mūzika, it kā zvaniņu treļļi ar melodisku skaņu. Atnāk kaut kādas būtības, es pagaidām viņas redzu cilvēku izskatā. Viņi kaut ko nes sev līdzi.
Tas ir kaut kas puslodei līdzīgs. Es noguļos zālē, un mani pārklāj ar šo caurspīdīgo puslodi. Caur manu ķermeni sāk iet patīkamas enerģijas. Manas enerģijas ir līdzīgas lauzītām līnijām, it kā tās būtu cietas un tikušas salauztas.
Pakāpeniski manas enerģijas kļūst gludenas, elastīgas, mīkstas. Esmu iemigšanas stāvoklī, bet neiemiegu un skatos uz noru un ūdenskritumu. Es saprotu, ka šīs būtības ir šeit, bet nevienu neredzu, man neviens netraucē.
Es izbaudu šo procesu, man kļūst arvien vieglāk un vieglāk. Viss sāk atlaisties un noņemties. It kā no manis ģērbtu nost drēbes pa daļām: sākumā svārkus, pēc tam kreklu, pēc tam krekliņu…
Izģērbj nesteidzīgi, mīksti un maigi, gludina un harmonizē manas enerģijas. Ļoti patīkamas sajūtas… Un, lūk, nav vairs tādu spēcīgu emociju par savu dzīvi un par savu nāvi, kaut arī nāve bija smaga un mani ļoti satrauca.
(Ja godīgi, vairākas reizes gribējās iziet “no ķermeņa”, tik smagi bija… Bet pēc tam izlēmu izjust ķermenī līdz galam.)
Atgriežas Audzinātājs. Jautā, kā es jūtos. Es saku, ka man jau ir labāk, esmu gatava runāt par savu dzīvi. Kupols virs manis izgaist, tie, kas to atnesa, aizlido.
Saruna ar Audzinātāju
Audzinātājs apsēžas man blakus zālē. Esmu jau citāda, man jau ir citas sievietes izskats. Viņš man saka: “Laipni lūgta, tu jau esi mājās.” Man kļūst labi un viegli, taču es saspringti skatos uz viņu un gaidu, ko viņš teiks.
Viņš saka: “Viss ir labi, notika kaut kādas pārklāšanās, mēs paši nesapratām, kas notika. Mēs nebijām plānojuši tādu nāvi.”
Es saku, ka zinu, man bija jānodzīvo daudzi gadi, manam dēlam bija jākļūst par karali.
Viņš saka: “Tā bija vajadzīgs, piedod, ka tik smagi. Iejaucās kaut kāda sveša programma, kā vīruss. Tā gadās, bet tu nebiji gatava. Tāpēc ir tik smagi.
Tu esi malacis, attīstīji sevī labas sievišķās īpašības, tev vajag tās pielietot citās dzīvēs. Tas, ka neuzaudzināji dēlu, – tā ir arī mūsu vaina. Tev vēl būs iespēja uzaudzināt jaunu karali vai karalieni – kā tu pati vēlēsies.”
Mans uzdevums bija uzaudzināt dēlu-karali un attīstīt sevī sievišķās īpašības[3]. Īpašības es lieliski attīstīju, viņš mani slavē. Esmu apmierināta. Viņš nepaskaidro, kāds ir cēlonis, kur ir viņu vaina, es nejautāju. Esmu nomierinājusies.
Es viņam stāstu, ka man ļoti patika šī dzīve. Tieši šīs sievišķās enerģijas, sievišķās īpašības es izjutu pilnā mērā, un tās man ļoti patika. Līdz tam sieviešu tēli man bija, bet tāda piepildījuma nebija.
Šajā dzīvē bija daudz maiguma, jutekliskuma, sievišķās beznosacījuma mīlestības attiecībā pret dēlu.
Radniecīgo dvēseļu grupa
Viņš sauc mani pie savām radniecīgajām dvēselēm[4]. Un mēs ejam uz manu grupu, tajā ir 11 Dvēseles. Viņas gaida ļoti saspringti, viņām tika pateikts, ka ne viss ir kārtībā, viņas ļoti priecājas mani redzēt, priecājas, ka viss ir labi.
Es redzu mana vīra un mana dēla (no pašreizējās dzīves) Dvēseli, daļēji mana dēla dvēsele ir iemiesota uz zemes. No tālienes viņš man sūta savu mīlestību.
Es zinu, kad Dvēsele ir iemiesota uz zemes vai citās pasaulēs, viņa atstāj savu daļiņu mūsu grupas vietā un pilnā mērā nepiedalās tajā, kas notiek Dvēseļu Pasaulē. Mēs pastāvīgi vērojam to Dvēseles, kas ir iemiesoti.
Ja ir izmaiņas šo Dvēseļu stāvoklī, tad mēs pastāstām par to Audzinātājam. Audzinātājs šīm dvēselēm palīdz katru reizi dažādā veidā. Noņem enerģijas pārmēru vai piepilda ar enerģiju to daļu, kura paliek Dvēseļu Pasaulē.
Es stāstu par savu dzīvi, mana grupa atbalsta un uzmundrina. Kļūst gaiši un priecīgi. Manas radniecīgās Dvēseles saka, bija jāizvēlas cits vīrs.
Es smejos, saku, ka šajā gadījumā droši vien pāršāvu pār mēru ar sievišķo sākumu – savaldzināja skaistums. Viņš bija neprātīgi skaists, bet nebija labs mīlētājs. Šis vīrs nespēja sniegt man mīlestību, atklāt manī sievieti.
Viņa vietā to darīja citi vīrieši – modināja manī seksualitāti, jutekliskumu, sievietes ķermeņa izjūtu. Bet es to nenožēloju, man bija lieliski skolotāji, un viņi sniedza to, ko man vajag.
No Dvēseles skatpunkta tas nav grēks, vienkārši kāds cits palīdzēja tev izpildīt tavu mācību. Droši vien es arī nepieliku pūles, lai harmonizētu attiecības ģimenes dzīvē. Vīra pastāvīgi nebija mājās: viņš te karoja, te medīja.
Mēs skatāmies manu dzīvi kopā ar manām radniecīgajām Dvēselēm, tajā skaitā arī dažas intīmas ainas. Viņas par mani visu zina, ļoti jūt līdzi, dažreiz pajoko par mani un ļoti saudzīgi un delikāti attiecas pret visām manām mācībām.
Mēs skatāmies šo “kino” uz virtuāla ekrāna, tur var redzēt visus notikumus. Mēs to darām vienmēr, kopā skatāmies katru dzīvi tam, kurš atgriežas. Dodam uzvednes un atbalstām.
Ļoti interesanta apspriešana notiek, kad mēs iemiesojamies vairākas dvēseles vienā dzīvē. Piemēram, mana vīra Dvēsele bieži iet ar mani iemiesojumā, un mēs parasti uzstājamies kā pāris.
Mūsu grupā ir vēl tādi pāri. Taču kopīgi iemiesojumi notiek ne katrā dzīvē.
Es strādāju ar Dvēselēm
Dvēseļu Pasaulē es strādāju ar Dvēselēm, kuras ir iemiesotas uz zemes dzīvnieku lomā. Mēs esam vairākas Dvēseles, kuras viņus novēro, mēs esam no dažādām grupām. Dvēselēm, kuras iemiesojas dzīvniekos[5], vēl nav grupas.
Viņas ir tik maziņas, smieklīgas, kā bērni. Viņām vēl nav tā spēka, kāds ir Dvēselēm-cilvēkiem, viņas enerģētiski vēl ir vājas, un viņas pastāvīgi ir jānovēro. Viņas atrodas it kā anabiozē, un mēs sekojam, vai viņām pietiek enerģijas.
Mēs to nosakām pēc krāsas, pēc izmēra, pēc sajūtām. Ja rodas problēma, mēs izlīdzinām viņu enerģiju.
Mēs varam paskatīties, ko viņas dara uz zemes. Mēs domās pārvietojamies un palīdzam viņām smalkajā plānā. Mēs mācāmies no viņām, lai nākotnē kļūtu Audzinātāji jaunākām grupām.
Dvēselēm-dzīvniekiem ir vienkāršas mācības – iemācīties uzmanību, piesardzību, iegūt barību, iemācīties dzīvot grupā. Tas man ir gan darbs, gan atpūta vienlaicīgi, man tas ļoti patīk. Es pavadu ar viņām daudz laika, kad atrodos Dvēseļu Pasaulē.
Raizējos pa visām, sūtu viņām mīlestību. Mans Audzinātājs arī šajā darbībā ir Audzinātājs. Viņš pieskata mani, bet jau arvien retāk, tāpēc ka es daudz ko varu darīt pati.
Manam Audzinātājam arī ir Audzinātājs. Viņš dažreiz atnāk, kad tiek plānota plaša mēroga iemiesošanās.
Dvēseļu Pasaulē var staigāt visur, bet mums vairāk patīk telpa, kur mitinās mūsu grupa, tāds kā mājas pavards. Mācības notiek būvēs, kas līdzīgas milzīgām sabiedriskām ēkām.
Tur var pamācīties dažādas lietas, izmēģināt sevi jebkurā nodarbē, lai saprastu, kas tev patīk – radīt, ārstēt, transformēt.
Taču mēs gatavojamies kaut kam vienam – vai nu radīt, vai ārstēt, vai strādāt ar dvēselēm, vai transformēt kaut ko. Katrs var izmēģināt sevi jebkurā jomā un izvēlēties to, kas viņam visvairāk patīk.
Ar laiku nodarbes veidu var izmainīt, šādā gadījumā izmainīsies Audzinātājs. Talanti var izpausties arī dažādās jomās.
Izņemot darbu ar Dvēselēm, man ļoti patīk jaukt enerģijas no dažādiem izstarotājiem. Tas ir mans hobijs, es varu darīt vai nedarīt. Jaucot enerģijas notiek dažādas apbrīnojamas lietas – tās ir jaunas lietas, kurās tiks ielikta šo enerģiju shēma.
Es pavadu laiku šajā vietā, kur ir tāda dabas laboratorija. Enerģijas no dzīvniekiem un augiem tiek sajauktas un ieliktas kādā jaunā vielā, materiālā izpausmē, kurā šī enerģija cirkulēs.
Es varu apveltīt neapgarotus priekšmetus ar šo enerģiju komplektu, kuram piemīt tajā skaitā arī ārstnieciskas īpašības. Tādā veidā es harmonizēju telpu ap sevi. Mana Dvēseles radošā daļa ar to arī nodarbojas iemiesojumu laikā.
Pēdējā iemiesojumā iegūtā sievišķo enerģiju pieredze man ir ļoti vajadzīga arī šai manai nodarbei. Tagad tam, ko es protu, esmu pievienojusi vēl arī šīs enerģijas.
Visas Dvēseles tiecas paaugstināt savu līmeni. Dvēseles līmenis paaugstinās tādā gadījumā, kad viņa sakrāj noteiktu īpašību komplektu. Īpašības tiek iegūtas iemiesojumu rezultātā, mācību iziešanas rezultātā.
Katrai Dvēselei ir sava iemiesojumu grāmata[6].
Katrai ir sava grāmata, tajā tiek ierakstīts: izgāja mācību, daļēji izgāja mācību, neizgāja mācību. Arī Dvēselēm-cilvēkiem ir tādas grāmatas.
Mācības visām ir vienādas – jāiziet mīlestības vai labestības, vai naida u.c. mācība.
Taču iziet visas dažādi, katrai ir savs scenārijs. Mēs tiecamies uz to, lai izietu visas mācības un pārietu uz nākamo līmeni.
Es varu kļūt par noteikta Dvēseļu līmeņa Audzinātāju tikai pēc tam, kad Dvēsele ir sakrājusi noteiktu radošu īpašību komplektu. Visa pamats – tā ir radīšana.
Šajā grāmatā mēs sev atzīmējam – izgāju, izgāju daļēji, neizgāju. Var atgriezties pie mācības, iziet no sākuma vai vairākas mācības apvienot vienā dzīvē.
Tā kā es piederu jau attīstītu Dvēseļu grupai, tad mēs varam pašas likt priekšā Audzinātājam savas mācības, ja mēs uzskatām, ka mums nepieciešams iegūt noteiktas īpašības, lai pārietu uz citu līmeni vai nodarbotos ar citu darbu.
Arī Audzinātājs var likt mums priekšā, ja viņš no malas redz, ka, iegūstot zināmas īpašības, mēs varēsim uzlabot savu līmeni.
Pašā sākumā man bija vairāk vīrišķu iemiesojumu, tāpēc ka bija vajadzīgas īpašības, kuras visspēcīgāk izpaustos vīrieša ķermenī. Tagad man vairāk ir sievišķu iemiesojumu.
Sievišķie iemiesojumi ir jutekliskāki, smalkāki, tie ir ļoti svarīgi etapā, kad tiek slīpētas noteiktas īpašības, tāpēc ka palīdz saprast jūtu daudzšķautņainumu.
Kad mums ir vajadzīgas noteiktas īpašības, mēs atveram grāmatu (katram tā ir sava), un tur parādās iemiesojumu varianti. Mēs varam paskatīties ideālo scenāriju, kurš mums maksimāli palīdzētu iegūt noteiktas īpašības vai prasmes.
Scenārijs jau ir ielikts grāmatā[7]. Rakstīt to – tas arī ir kāda darbs. Scenārijs – tā ir uzrakstīta luga, kuru katrs režisors uzved savā veidā. Mēs ņemam gatavu scenāriju un attīstām to tā, kā mums patīk.
Tālāk var likt priekšā Dvēselēm no mūsu grupas vai no kaimiņu grupām piedalīties iemiesojumā, nospēlēt noteiktas lomas. Es lieku priekšā pati vai mans Audzinātājs man var likt priekšā pavisam nepazīstamas Dvēseles un cita līmeņa Dvēseles.
Jebkurā gadījumā loma tiek izvēlēta tikai ar otras Dvēseles piekrišanu. Ja Dvēsele negrib iemiesoties, tad uz kādu laiku paliek Dvēseļu Pasaulē un nonāk pie iemiesojuma tad, kad jūtas tam gatava.
Mēs visas saprotam, ka mums ir jāpilnveidojas, jāpaaugstina savs līmenis, savas vibrācijas, šis uzdevums ir ielikts radīšanas momentā. Kāda iziet šo ceļu ātrāk, un kāda atgriežas un iziet mācības no jauna.
Un vēl es detalizēti aplūkoju lēmuma pieņemšanas procesu un jauna iemiesojuma gatavošanas procesu, ņemot par piemēru savu tagadni, bet tas jau ir pavisam cits stāsts…
Irina Šarohovska,
Reinkarnacionikas Institūta
1. kursa absolvente
P.S. Vai jums šķita interesants Irinas stāsts? Jūs gribētu pētīt Dvēseļu Pasauli?
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 30.07.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/moj-mir-dush/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4015-dveseles-uzdevums-intervija-ar-maiklu-nutonu (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4000-tiksanas-ar-m-nutonu-kas-notiek-pec-naves (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/lana-culanova/11-dazadi/3849-lana-culanova-sargataja (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3781-alla-sirko-radniecigas-dveseles-attiecibas-muzibas-garuma (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4136-planetas-glabataji (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/3995-magiska-gramata (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3846-nadezda-batalova-misija-ir-iespejama (Tulk. piezīme)