Секрет финансового благополучия
Finansiālās labklājības noslēpums
Mani sauc Tatjana Soboļeva, man ir 45 gadi, pēc profesijas esmu ārste.
Bērnībā es biju ļoti klusa, maiga meitene, man bija sarežģīti adaptēties trokšņainajām bērnu rotaļām, kompānijām, es devu priekšroku lasīt un zīmēt, kā tagad teiktu psihologi, – es biju tipiska introverte.
Un turklāt man nez kāpēc bija viegli rotaļāties ar puikām.
Man nesanāca atrast kopīgu valodu ar meitenēm vienaudzēm un bija garlaicīgi pārģērbt, sukāt lelles un klīrēties, spēlējot “meitas-mātes”.
Taču bija interesanti ložņāt pa kokiem, izdrāzt ar nazi no plūškoka stabulītes un bultas lokam, spēlēt “nazīšus” (nu ka, zēni, atceraties tādu spēli?...)
Manas iemīļotās rotaļlietas bija konstruktori, mašīnas (īpaši ekskavators!), tēva darbarīki…
Protams, visas šīs aizraušanās mamma neatbalstīja: viņai tak gribējās redzēt “īstu meiteni” ģimenē!
Taču, kaut arī rokdarbi, kulinārija no manas puses tika apgūti, priekš dvēseles vienalga palika nazīši, rotaļas ar puikām, “spēlējot indiāņus”, pašdarināti ieroči (loki, bultas), makšķerēšana…
Un, kaut arī lēnām pieaugu, centos apgūt sieviešu prasmes, bet vienalga dzīvē man viegli padodas un patīk “vīriešu” nodarbes: kaut ko salabot, salikt, rokas pašas “zina”, kā. Kāpēc tas ir tā, atklājās pavisam nesen.
Es neesmu izņēmums. Protams, ka pati spilgtākā pieredze – tā ir pati pirmā pieredze, iegremdējoties pagātnē. Pēc tam bija Reinkarnacionikas 1. kurss 2013. gada rudenī ar milzums daudziem ceļojumiem (un atklājumiem) kā pagātnes dzīvēs, tā arī Dvēseļu Pasaulē.
Taču tagad es gribētu pastāstīt par momentu, kad “pēkšņi” atnāk izpratne, skaidrība kādā dzīves “šķēlumā” un rodas piepildītības un apmierinājuma sajūta no tā, ka slēptais ir kļuvis atklāts.
Un tā… Tas notika janvārī, tematiskajā modulī “Nauda”, drīzāk jāsaka, ka tas bija tiešsaistes maratons par naudas tēmu. Un dalībnieku pieprasījumi, kā saprotat, ir saistīti ar naudas tēmu: prasmi apieties ar naudu un finansiālo labklājību kopumā.
Kādā no uzdevumiem Māris Drešmanis[1] mums uzdeva paskatīties savus iepriekšējos iemiesojumus ar pozitīvu un negatīvu pieredzi, apejoties ar naudu (tas ir, kad viss bija finansiāli sekmīgi, nauda bija, un kad bija zaudējumi, izputēšana, naudas zaudējums).
Epizodi ar naudas zaudēšanu es noskatījos, eju uz iemiesojumu, kad biju finansiāli nodrošināta.
Pagātnes dzīve. Sieviete-ieroču meistare
1491.-93. gadi… Redzu sevi: meitene ap 14-15, basām kājām (tāpēc ka vasara), vienkāršos audekla brunčos, gari melni mati, smaidīga patīkama seja – palēkdamies skrienu pa zaļu zāli cauri pilsētas nomalei.
Daba – manāmi dienvidu apvidi, atgādina Vidusjūras zemes. Pilsēta, drīzāk – pilsētiņa, pieprasu nosaukumu – kaut kas uz “L”: vai nu Lježa, vai Lilla… Kaut gan “tuvāk atsaucas” Lilla.
Pēc sajūtām – priecīgi gaidu kaut ko, kas man ļoti patīk.
Nonāku durvju priekšā uz lielu kalves telpu – tur klab veseri un veserīši, neticams karstums, liesmo uguns, strādā vairāki cilvēki, beidz darbu pie zobena.
Es stāvu, aizturējusi elpu, vēroju veserīšu deju uz zobena, bet mani ar smaidu vēro viens no meistariem – vīrietis ap gadiem 40, vecā kalēja dēls, pamāj: “Atkal tu, Gabija!”
Turpat ir mans brālis – mazliet vecāks par mani, par pāris gadiem – viņš ir “likumīgo” zeļļu skaitā.
Labi, ka es izlūdzos atļauju kaut nākt un vienkārši skatīties uz darbu, citādi arī tas meitenēm ir tabu – nepiestāv, nepiedien (lūk, arī tagad mani ierauga vecais kalējs un rūc, ka viņš no manas mātes gan dabūs)! Bet tā gribas pašai kaut ko izdarīt, kaut paturēties pie zobena!
Vēlāk redzu sevi, turu rokās bultu uzgaļus, slīpēju smailes, pirkstos – skaidri sajūtams metāla raupjums un “vēsums”…
Vēl vēlāk – man jau ir ap 24-25 gadiem, pie manis nāk pasūtināt zobenus, bultu uzgaļus un bruņu krūšu daļas, turklāt ir skaidra zināšana, ka bruņas nav karam, bet bruņinieku turnīriem.
Turklāt brauc tieši pie manis, kaut arī kalēja ieroču meistara[2] amats – nemaz nav sieviešu darbs, un nēsāju es arī vīriešu apģērbu – tā ir ērtāk un… “konspirācijai”, vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, nepiestāv bruņiniekiem sievietei pasūtināt ieročus un bruņas, un arī konkurenti uzskatīs par apvainojumu, ka sieviete ieroču meistare bauda slavu un popularitāti vienlīdzīgi ar vīriešiem.
|
|
|
Merates ieroču meistaru zīme |
Bet šitā – var norakstīt uz baumām (kā kalēja es publikā neesmu rādījusies, bet kā sieviete – neesmu stāstījusi, ar ko es nodarbojos, saku, ka dzīvoju kopā ar brāli, palīdzu saimniecībā, kamēr viņš nav precējies).
Nākamā epizode: turu rokās jaunu krūšu aizsargu, redzu zīmi, kuru mēs ar brāli liekam uz saviem izstrādājumiem. Un “dzirdu” ne gluži dzimto valodu, šķiet, ka tiek runāts franciski, kaut arī šī valoda man ir labi zināma, it kā “otrā dzimtā”.
Reālie fakti
Pēc šī iegremdējuma (starp citu, visai īsa – minūtes 10-15, ne vairāk) bija sajūta, ka ir iemantots kaut kas sen aizmirsts, zaudēts. It kā kārtējais mozaīkas gabaliņš būtu nogūlies savā vietā.
Tas nu ir tiesa, pašu lielāko ietekmi uz mums dzīvē atstāj tieši noslēpumi, mīklas!
Jau vēlāk, pēc ētera, mani nepameta sajūta, ka jābūt taču kaut kādiem vēsturiskiem apstiprinājumiem šim tik spilgtajam iemiesojumam! Sāku meklēt ieroču enciklopēdijās, Internetā ziņas par sievieti-kalēju vai par sievieti, ieroču meistari.
|
|
|
Maksimiliana bruņas |
Itin nekā… Paldies, dēls pateica priekšā: pamēģini atrast pēc ieroču meistaru zīmes. Atradu zīmi, kuru “redzēju” uz krūšu bruņām. Un te mani gaidīja vilšanās: jā, šo zīmi lika ieroču meistari, bet brāļi Frančesko un Gabriēls Merates, dzimuši itāļi.
Pēc dažiem avotiem – itāļu izcelsmes ģimene, taču dzīvojusi Flandrijā (tāpēc šur tur tiek minēta kā Du Merate – francūžu manierē).
Nu ka meklējam karti: Flandrija – tas bija apgabals dienvidos, drīzāk – mūsdienu Francijas dienvidrietumos, un turpat atrodas pilsēta Lilla!
Brāļi Merates tika “izrakstīti” uz imperatora ieroču namu uz Franciju, pie imperatora Maksimiliana-I, kur (1498-1509) (orientējoties pēc avotiem) tika meistarotas bruņas imperatoram un imperatora namam, pēc tam atgriezās mājās.
Kaut arī viņi drīzāk tiek minēti kā plaķētāji. Plaķētājs (no vācu Plattner) – bruņu meistars, kurš taisīja bruņas un ar metāla pārklājumu izrotāja tās (ar rakstiem, ciļņiem, kodinātiem gravējumiem u.c.).
Daži bruņu meistari tika vērtēti ļoti augstu, un viņu izstrādājumi maksāja veselu bagātību, tāpēc ka bruņas liecināja par cilvēka stāvokli sabiedrībā, par viņa nopelniem, mantību un personisko varu.
|
Skat. arī: Apstiprinājumi, ka personāži no mūsu iepriekšējām dzīvēm ir reāli.[3] |
Un kur tad nauda?
Taču, “pabridusi” vēlāk pa šo iemiesojumu, es pārliecinājos, ka man tomēr bija taisnība – tie bija brālis un māsa – Gabija, Gabriēla, Vienkārši tā laikmeta īpatnību un briesmu dēļ viņa nekādā gadījumā nedrīkstēja sevi afišēt.
Bet kādus pāris gadus slēpties nesagādāja pūles. Es ne reizi vien skatījos to iemiesojumu detaļās, bet tas jau ir cits stāsts.
Lūk, tā sakrita kopā 2 “bildītes”: mana pašreizējā bērnība ar vilkmi kaut ko meistarot ar mīlestību pret aukstajiem ieročiem un ieroču meistares Gabriēlas amata prasmi.
“Un kā tad tiešsaistes maratons “Nauda”?, jūs jautāsiet. “Kāds sakars ir starp finansiālo labklājību “šeit un tagad” un viduslaiku ieroču meistares iemiesojumu?”
Viss ir ļoti vienkārši un patiešām ļoti uzskatāmi. Lai sasniegtu finansiālo labklājību, vajag tikai atļauties – neraugoties uz aizspriedumiem, aizliegumiem, tabu – būt Pašam, atļauties nodarboties tieši ar to, uz ko ir vilkme, kas patīk, kas dāvā neaizmirstamu radošuma sajūtu un pie kā tu atgriezies atkal un atkal. Tā, kā atļāvās Gabriēla.
Tatjana Soboļeva,
Reinkarnacionikas Institūta
2. kursa studente
P.S. Un ko jūs domājat par tādu pieredzi? Dalieties komentāros!
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 13.04.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/doroga-k-finansovomu-blagopoluchiyu/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3829-nadezda-batalova-dzives-jaunrade (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4049-jaunrade-krievzeme (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-vasiljeva/11-dazadi/2372-marina-vasiljeva-pazistamas-personibas-reinkarnacija-macitaja-ulriha-cvinglija-dzive (Tulk. piezīme)