Встреча родственных Душ в Институте Реинкарнационики
Radniecīgu Dvēseļu tikšanās Reinkarnacionikas Institūtā
|
|
|
Olga Višņevska |
Oļa par tikšanos ar Ladu
“Mana ticība tam, ka Cilvēks – garīga būtne – un ka viņa parādīšanās uz planētas Zeme – tā ir svinīgu un parastu solījumu, uzdevumu virkne, – aizveda mani pie Reinkarnacionika Institūta virtuālajām durvīm.
Daudzus no mums ir nodarbinājuši jautājumi: “Kā dzīvot, lai nebūtu tik mokoši sāpīgi?”, “Kāds ir mans īstenais uzdevums[1]?”, “Kā būt uz īsa viļņa ar savu Augstāko Es?”, “Kā iemācīties neskriet pa apli, iztēlojoties, ka pēc jauna pagrieziena tur būs kaut kā citādāk?”
Un, lūk, pirmais kurss, pirmā grupveida nodarbība, un – mīlestība no pirmā acu uzmetiena! Viņa man ir “Burvju Pendele” (ātruma īpašību starpības dēļ), viņa – Dieviete Lada un vienkārši krāsas meistare – Radeja.
Kādā iegremdējumā es redzēju viņu kā trauslu radību – gaišmatainu vācieti Elzu, traģiski nonākušu nežēlīgajā kara gaļas mašīnā, kur man, krievu snaiperei Tamārai, sagribējās izglābt viņai dzīvību.
Un vēl, nākamajā apskatē no Dvēseļu Pasaules – kā mirdzoša zvaigznīte manas dzīves ceļā. Spilgta, priecīga un gaiša, kura ar savu padomu iedvesmo, iededz un piepilda ar savu organizējošo būtību.
Katrs cilvēks nes sev līdzi savu pasauli. Savas Dvēseles pasauli.
Mana mūsu tikšanās versija vēl ir arī tāda: ir teorija un prakse.
Es – arhitekte pēc specialitātes, bet Lada – arhitekte dzīvē.
Un, kad mēs ar viņu vienkārši kontaktējam, manās krūtīs kļūst silti un priecīgi, neatkarīgi no tā, ka mēs dzīvojam dažādās valstīs.”
|
|
|
Lada Haļekova |
Lada par tikšanos ar Oļu
“Ļoti bieži mēs nesaprotam īstenos cēloņus, kad savā dzīves ceļā satiekam jaunus cilvēkus; kāpēc mūs neapzināti tā velk pie viņiem? Kas starp viņiem ir kopīgs?
Piemēram, gadās, ka apziņa saka, ka jūs cilvēku redzat pirmoreiz, bet neapzināti jūs jūtat noteiktas jūtas pret viņu.
Daudzi no tiem, ar kuriem mēs mijiedarbojamies šajā dzīvē, reiz (citās dzīvēs) bija mūsu radinieki, draugi, ienaidnieki, paziņas utt.
Izmantojot ceļojumus uz iepriekšējām dzīvēm[2], var arī izsekot izveidojušos cilvēku savstarpējo attiecību cēloņus.
Šis ir stāsts par to, kā notika divu Dvēseļu tikšanās un atpazīšana Reinkarnacionikas Institūtā. Un uzliesmojušās jūtas – dziļa pieķeršanās, mīlestība un maigums – pret cilvēku, kuru, šķiet, redzi pirmoreiz, – nemaz nav nejaušība.
Patiešām, pēc pirmās grupveida nodarbības pirmajā kursā mana Dvēsele uzriez pastiepās pie Oļas. Mēs uzreiz sazvanījāmies pēc nodarbības pa skaipu un uzreiz kļuvām ļoti tuvas draudzenes.
Kāds tad ir cēlonis tādam siltumam un maigumam no abām pusēm? Skaidrs bija viens – vairs jau viena bez otras mēs nevarēsim. Cik gan brīnišķīgi ir tas, ka, mācoties metodi, kā iegremdēties iepriekšējās dzīvēs, mums abām izdevās atvērt šo noslēpuma aizsegu!
Mēs pēc kārtas iegremdējāmies tajā iemiesojumā, kur bijām kopā.
Tas ir ļoti aizkustinošs un interesants stāsts par divām jaunām meitenēm, kuras bija Lielajā Tēvijas karā.
Es biju trausla, jauna vācu meitene Elza, kura nejauši nonāca gūstā pie krieviem. Es ar šausmām gaidīju savu nāvi, saprotot, ka izkulties nav iespējams.
Un, lūk, mēs satiekamies ar skatieniem ar Tamāru, krievu snaiperi. Dabiski, starp mums ir valodas barjera, un mēs vienkārši skatāmies viena otrai acīs. Mēs sarunājamies Dvēseļu līmenī, siržu līmenī. Manās acīs ir lasāms izmisums, un to redz viņa, Tamāra.
Viņa saprot, ka es nevēlējos šo karu, negribu būt šajā asiņainajā gaļas mašīnā, kuru iedarbināja mana tauta.
Bet to izmainīt vairs nevar.
Un Tamāra, riskējot ar savu dzīvību, izšķiras par izmisīgu soli – izglābt man dzīvību. Viņa iesēdina mani ratos, apsedz mani ar salmiem un slepeni izved mani uz mežu, iedodot turklāt nedaudz drēbju, lai es spētu tikt līdz “savējiem” pāri frontes līnijai.
Mežā es vairākas dienas klīdu, mēģinot būt neatpazīstama, barojos ar meža veltēm un, protams, biju ļoti nogurusi. Mana dzirde un saprāts notrulinājās līdz ar katru dienu. Man vienkārši gribējās mājās. Kādu rītu, lasot mežā ogas, es, sev nepamanot, izgāju tur, kur bija vācu puse.
Un tas, ko es sajutu, – šāvienu mugurā lāpstiņu rajonā –, bija man pilnīgs pārsteigums. Mani nošāva vācu kareivis, noturējis mani par krievu partizāni. Dvēsele momentā izlidoja no ķermeņa, no krūšu rajona.
Un pirmā doma bija tāda: “Tad nu gan, savējie paši nošāva… Bet, lūk, krievu meitenei sagribējās man dzīvību izglābt. Cik gan žēlsirdīga ir šī krievu tauta! Es gribu būt krieviete nākamajā dzīvē, lai iepazītu tās labestību un žēlsirdību.”
Tā arī notika – es piedzimu Krievijā.
Un reiz, atbraukusi ciemos uz Vāciju, es sapratu, ka jūtos kā mājās: tik pazīstams un tuvs viss bija. Pēc tam es sapratu, ka otru savas pašreizējās dzīves daļu gribu nodzīvot šeit.
Taču tā ir atkāpe, kura skaidri rāda, kā reizēm mēs izvēlamies sev jaunus iemiesojumus un valsti, kur dzīvot.
Atgriezīsimies pie mūsu gadījuma ar Oļu.
Dvēseļu līmenī notika savstarpēja atpazīšana uzreiz, jau pirmajā dienā.
Mēs pabeidzām pirmo kursu, un, lūk, ilgotā biļete uz Bulgāriju jau ir manās rokās. Mēs nevarējām vien sagaidīt mūsu tikšanos šeit, uz Zemes, nevis Interneta virtuālajā telpā.
Ceļš pie Oļas bija ļoti satraucošs mums abām.
Mēs abas ļoti gaidījām šo tikšanos, gribējās aptaustīt vienai otru, ka mēs esam dzīvas, ka beidzot esam satikušās, apkampties un izpaust savas maigās jūtas vienai pret otru.
Tā bija ļoti vērtīga pieredze mums, mūsu Dvēselēm, un apzināšanās, ka mūsu Dvēsele ir mūžīga un reizēm dāvina mums tādas brīnišķīgas tikšanās no iepriekšējām dzīvēm.”
Ar patiesu mīlestību sirdī pret katru no jums,
Olga Višņevska un Lada Haļekova,
Reinkarnacionikas konsultantes
P.S. Jums ir bijušas tamlīdzīgas radniecīgu tikšanās? Ļoti priecāsimies, ja jūs dalīsieties, uzrakstīsiet savus stāstus. Jo katrs gadījums taču ir unikāls un neatkārtojams.
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 21.01.2015.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/vstrecha-rodstvennyh-dush-v-institute-reinkarnatsioniki/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/4046-misija-ir-jusu-dabiskaja-butiba (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3839-nadezda-batalova-celo-un-bagatinies (Tulk. piezīme)