Вера Просвирнина - Реинкарнация и чай
Vera Prosvirņina - Reinkarnācija un tēja
Katrs, kurš tā vai citādi ir saskāries ar Reinkarnacioloģiju, uzdod sev līdzīgus jautājumus. Un nav svarīgi, vai cilvēks atrodas tādas pieredzes iziešanas nepieciešamības etapā vai viņš jau ir visai pieredzējis ceļotājs pa iepriekšējiem iemiesojumiem.
Kā tas darbojas? Ko man tas dod?
Atbildes katrs saņem dažādas, savas. Taču jo interesantāks un aizraujošāks ir ceļojums. Jo tas taču pakļaujas tikai mūsu iekšējam kompasam.
Bet par orientieri kļūst jautājums, kuru mēs translējam telpā. Atcerieties, kā pasakā par Alisi Brīnumzemē: galvenais – tas ir, kur tu vēlies nokļūt.
Taču pats apbrīnojamākais – tas ir, kad tu uzdod jautājumu, kuram, šķiet, nav nekāda sakara ar tavas dvēseles pieredzi, un saņem atbildi, kura maina priekšstatu par notiekošo un visai nepatīkamu situāciju pārvērš šīs dzīves nenovērtējamā pieredzē.
Tamlīdzīgā gadījumā ar mums dalās Tatjana Fomičova (Татьяна Фомичёва), projekta “Kristalosofija (Кристаллософия)” autore. Darbība notiek tējas ceremonijas laikā vienā no ceļojumiem.
Tējas uzlējums
Tatjana Fomičova: “Tējas ceremonija notika novembrī aukstā telpā. Mēs visi sēžam ciešā aplī. Gripas laiks. Visi šķauda un klepo.
Šīs ceremonijas laikā katram pa apli speciālā tasītē ir jāiebāž savs deguns un jāpaosta šis uzlējums. Kāds uzlējumā iešķauda, kāds ieklepo, kāds slauka degumu.
Un mēs šajā aplī sēžam cilvēki 30. Mēs visi sēžam tuvu, tāpēc ka ir auksti un telpa nav kurināta, un turklāt pirms tam nosalām ārā.
Un es, audzināta medicīnas tradīcijās, ar šausmām skatos uz visu šo situāciju, uz šo duļķaino ūdeni ar kaut kādiem peldošiem pierādījumiem tam, ka tas ir dzīvs. Labi, ka vismaz vārīts.
Pēc tam ceremonijas vadītājs paņem speciālus traukus, un es saprotu, ka šie trauki diez vai kādreiz ir no šīs tējas tīri izmazgāti. Kad šīs tasītes sāka dalīt pa ali, es ar šausmām pamanu manā tasītē matu.
Te nu man pavisam nelabi kļūst. Domāju, labi, turēšu tasīti ar tādu sānu, lai šis mats neiepeldētu tējā.”
Piekrītiet, nebūs daudz tādu, kurus tādi apstākļi atstās dvēseles līdzsvarā.
Arī no sadzīves skatpunkta ir acīmredzams, ka antisanitārie apstākļi, kuros nonāca mūsu varone, rada pilnīgi reālus draudus, ja ne dzīvībai, tad veselībai – jau nu noteikti.
Gripa vai dizentērija? Izvēle nav no patīkamākajām. Un kā tik nepatīkama pieredze var nest apmierinājumu un baudu?
Taču tiem, kas ir pazīstami ar Reinkarnacioloģiju, telpa izvēršas pašā apbrīnojamākajā veidā.
Atbilde no pagātnes dzīves
Tatjana Fomičova: “Es ieraudzīju, cik uzlējuma ir iztērēts šai tējai un cik lapiņu aiziet atkritumos.
Uz manu jautājumus: “Un ko ar šīm lapiņām dara pēc tam?” ceremonijas vadītājs iekrīt kaut kādā stuporā un saka, ka tās tiek izmestas, un viss. Mani šī atbilde neapmierināja.
Un, lūk, mēs sākām dzert tēju. Viens malks, otrs malks. Un es ar šo jautājumu par šīm pašām lapiņām esmu nonākusi Tibetā, aukstās klintīs, kaut kādā tējas karavānas kalnu pārejā...
Es sēžu pie ugunskura kaut kādā simts gadus nemazgātā halātā, manas rokas ir aprepējušas, manā mutē ir viens vai divi zobi, uz manas sejas ir vesela garoziņa vējā appūstas ādas. Apkārt man sēž tādi paši izsalkuši cilvēki.
Pārtika ir beigusies, palikusi tikai tēja. Un, lūk, šajā brīdī, uz šīs kalnu pārejas, uz kaut kādas klints, visos šajos vējos, malkojot pie ugunskura tēju, starp tādiem pašiem aprepējušiem cilvēkiem, kuri vienkārši izdzīvo, es pēkšņi sajutu tādu svētlaimi, tādu kaifu!
Tas ir tāds dzīves prieks! Un nav svarīgi, kā tu izskaties, kādā vietā tu nonāci. Tas viss nav svarīgi.
Ir svarīgi tas, ka tev ir malks garšīgas tējas, un cilvēki sēž, dzer tēju, piešmaukstina. Un, lūk, šis moments pēc grūtas kalnu pārejas, lūk, šis mazais dzīves baudas moments – tas ir pats vērtīgākais!”
Lūk, tā! Tikai neliels sižets no pagātnes dzīves, dažas sekundes, kuras pilnībā maina attieksmi pret tagadni. Izrādās, pat tādos apstākļos, izdzīvošanas apstākļos, var piedzīvot dzīves baudas momentus.
Un tieši tādos apstākļos šī sajūta tiek piedzīvota īpaši spilgti. Fantastika! Jā, bet jautājums tak bija uzdots nebūt ne par dzīves baudu. Jautājums bija par tējas lapiņām. Varbūt navigācija noklīda, un tika iedota ne tā atbilde?
Tatjana Fomičova: “Tika uzdots jautājums: kur paliek izmantotais uzlējums, šīs lapas... Izrādās, šīs lapas tiek atdotas maziem zirdziņiem, kuri velk pa šīm klintīm, pa šiem ceļiem, pāri kalniem ķīpas ar tēju. Tas ir, atbilde atnāca.”
Lūk, tā darbojas Reinkarnacioloģija.
Brīnumi! Kāds, varētu šķist, garām ejošs, maznozīmīgs jautājums par kaut kādiem uzlējuma atlikumiem izveda varoni pavisam uz cita līmeņa atbildēm.
Tā joko Visums? Vai par mums tā rūpējas mūsu Garīgie Audzinātāji? Domāju, pārsteigumu Reinkarnacioloģijā pietiek. Un patīkamu pārsteigumu.
Lai kā tas nebūtu, šī burvīgā pieredze ļāva Tatjanai pavisam citādi paskatīties uz to situāciju, kurā viņa nonāca gadījuma pēc.
Viedums cauri laikam
Tatjana Fomičova: “Mans pretīgums samazinājās. Tibetā nodzīvotie momenti ļāva saprast: padomā, tasīte nemazgāta, padomā, mats. Jo tas taču ir kaifs: tu dzer tēju dzīves vidū... tieši dzīves. Dzīves, kuru tu izvērs.
Un tu vari gūt baudu no tējas malka. Rīt droši vien diena būs grūta, droši vien bīstama, klintīs. Bet šodien, pašlaik, es dzeru tēju un izbaudu. Lūk, šie brīži arī ļauj sajust Reinkarnacioloģiju.”
Kāda satriecoša, dziļa dzīves prieka apjēgšanas pieredze. Jo cik bieži taču ārēju faktoru, fizisku neērtību dēļ mēs vienus vai otrus notikumus uztveram ar “mīnusa” zīmi.
Slikts brauciens, šausmīgi apstākļi, aukstums, bads. Vai, otrādi, karstums, svelmaina saule, maz ūdens... Sarakstu var turpināt bezgalīgi. Bet vai tas viss ir tik svarīgi patiesībā?
Iespējams, tā ir tikai dekorācija, lai iegūtu īstenu baudu no dzīves, no katra tās momenta. Un nav svarīgi, kādos apstākļos jūs esat nonākuši.
Un es saprotu, par ko runā Māris Drešmanis, kad sauc Reinkarnacioloģijas Institūtu par Burvju Skolu.
Reinkarnacioloģija ļauj jebkurus savus, šķiet, negatīvus gadījumus pārvērst pozitīvos. Ieraudzīt esības bezgalīgo viedumu un skaistumu jebkuros dzīves apstākļos. Ieraudzīt, apzināties, izjust, sajūsmināties un kļūt vēl laimīgākiem.
Laimīgākiem katrā savas dzīves momentā, lai cik skumjš un bēdīgs tas nešķistu. Un šī burvestība ir pieejama katram. Laimes un prieka pietiks visiem. Ņemiet, nekautrējieties!
Jūs varat paskatīties šo gadījumu videovariantā.
Tatjanas Fomičovas vietne https://kristallosofija.com/
P.S. Un kā Jūs saņemat atbildes uz saviem jautājumiem? Dalieties savā pieredzē komentāros!
 |
Žurnāla korespondente. |
Pievienots 17.04.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/reinkarnatsiya-i-chaj/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe